Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums" ir izveidota padome trīs ministru - ekonomikas, labklājības, kā arī izglītības un zinātnes  - sastāvā (turpmāk - Padome). Padome ir izveidota ar mērķi īstenot saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemt lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Atbilstoši Padomes lēmumam ar 2023.gada 6.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" Labklājības ministrijas izveidotā apmācību komisija, kas iepriekš apstiprināja mācību saturu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, tika nodota Ekonomikas ministrijai, lai nodrošinātu saskaņotu un centralizētu mācību piedāvājuma noteikšanu Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - Aģentūra), Valsts izglītības attīstības aģentūras, kā arī Ekonomikas ministrijas īstenotajos pieaugušo mācību projektos.
Vienlaikus, lai pilnveidotu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, saskaņā ar Padomē lemto nepieciešams pārskatīt darba tirgus prognozēšanas funkcijas īstenošanu, nosakot, ka  Ekonomikas ministrija koordinē un līdz ar to vada un uzrauga visus darba tirgus prognozēšanas procesus valstī, proti, ne tikai vidējā termiņa un ilgtermiņa, bet arī īstermiņa prognozēšanas procesu. 
Savukārt Aģentūra, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu ietvaros līdzšinēji veiktos ieguldījumus darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēmas attīstībā, kā arī iepriekšējo pieredzi un izveidoto sadarbības modeli ar Ekonomikas ministriju par datu apmaiņu (starpresoru vienošanās ietvaros), turpinās sagatavot darba tirgus prognozēšanai nepieciešamo statistisko un citu informāciju atbilstoši Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes institūcijas darba tirgus prognozēšanas jautājumos metodoloģiskajam ietvaram.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 5.panta pirmo daļu, paplašinot Ekonomikas ministrijas kompetenci, kā arī precizēt 6.panta otrās daļas 2.punktu. 

ES zilā karte ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, un to izsniedz augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā. Saskaņā ar Likuma 12.panta (1¹) daļu persona, kura ir ES zilās kartes turētāja, bezdarbnieka statusu zaudē arī gadījumā, ja ir pagājuši trīs nepārtraukti mēneši, kopš tā zaudējusi darba ņēmēja statusu vai gadījumā, ja darba ņēmēja statusu tā zaudē vairāk kā vienu reizi.
 Savukārt atbilstoši Direktīvas 2021/1883 prasībām ES zilās kartes turētājs summē bezdarba periodu, kas pārsniedz trīs mēnešus, un ES zilā karte viņam ir bijusi mazāk nekā divus gadus vai ES zilās kartes turētājs summē bezdarba periodu, kas pārsniedz sešus mēnešus, un ES zilā karte viņam ir bijusi vismaz divus gadus.
 

Lai nodrošinātu Likuma atbilstību Direktīvas 2021/1883 prasībām, nepieciešams precizēt Likuma 12.panta (1¹) daļu un 15.panta (3¹) daļu, ievērojot Direktīvas 2021/1883 8.panta 5.punkta nosacījumus, nosakot, ka ES zilās kartes turētājs zaudē bezdarbnieka statusu, ja bezdarba ilgums pārsniedz trīs mēnešus un ES zilā karte viņam ir bijusi mazāk nekā divus gadus vai sešus mēnešus un ES zilā karte viņam ir bijusi mazāk nekā divus gadus.
Imigrācijas likuma 35.panta ceturtās daļas 1.punkts paredz, ka minēto bezdarba periodu pārsniegšana ir pamats ES zilās kartes anulēšanai, kas nozīme, ka paredzēto bezdarba periodu pārsniegšanas gadījumā personai nav pamata turpināt saņemt bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos nodarbinātības atbalsta pakalpojumus.

Likuma 2.panta otrās daļas 9.punkts noteic, ka Likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām ir tiesīgas saņemt personas, kuras ir ES zilās kartes turētājas, kartes derīguma termiņa laikā. 
Vienlaikus no Direktīvas 2021/1883 izriet, ka ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļi nodarbinātības jomā saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES zilās kartes izsniedzējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, proti, ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības saņemt nodarbinātības atbalsta pakalpojumus kā Latvijas valstspiederīgajiem.

Lai nostiprinātu ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļu tiesības uz nodarbinātības atbalstu, kā to paredz Direktīvas 2021/1883 prasības, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 2.panta otrās daļas 9.punktu, nosakot, ka arī ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļi ir tiesīgi saņemt Likumā paredzēto atbalstu.