22-TA-373: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 750 "Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku – civilās aviācijas gaisa kuģi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets ir atbalstījis iespēju civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem izmantot militāro lidlauku "Lielvārde" pilotu treniņlidojumu veikšanai. Arī akciju sabiedrība "Air Baltic Corporation" atbalsta sadarbības iespējas šādu mācību lidojumu veikšanā. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus un papildinājumus tiesību aktos, kas saistīti ar militārā lidlauka "Lielvārde" izmantošanu šādu mācību lidojumu veikšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir noteikt nepieciešamo kārtību, kā militārie lidlauki var tikt izmantoti civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumu veikšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
12.08.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas 2006. gada 21. maija sadarbības līguma Nr. C-162/AM/2006 3.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrijas Aviācijas nozares padomes 2014. gada 20. augusta sēdes protokola Nr.2 2. punktu un Satiksmes ministrijas 2014. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 14-04/4372 "Par Lielvārdes lidlauka izmantošanas perspektīvām" pausto, tika izveidota Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas, kā arī to padotībā esošo institūciju ekspertu darba grupa, kuras uzdevums bija veikt visaptverošu analīzi, aplūkojot un izanalizējot iespēju nākotnē izmantot militāro lidlauku "Lielvārde" civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumu veikšanai. Tādējādi, veicot minēto uzdevumu, darba grupa analizēja arī militārā lidlauka "Lielvārde" attīstību un izmantošanas perspektīvas civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantu vajadzībām. Darba grupas ietvaros tika secināts, ka papildu militārā lidlauka "Lielvārde" izmantošanas veids civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantu vajadzībām būtu gaisa kuģu pilotu mācību lidojumiem pēc militārā lidlauka "Lielvārde" sertifikācijas un modernizācijas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija sēdes protokollēmuma Nr. 28 45.§ “Informatīvais ziņojums "Par iespējām civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem izmantot militāro lidlauku “Lielvārde” kā rezerves lidlauku lidojumiem uz Rīgu"” arī Ministru kabinets ir atbalstījis iespēju civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem izmantot militāro lidlauku "Lielvārde" pilotu mācību lidojumu veikšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada ceturtajā ceturksnī Aizsardzības ministrija organizēja vairākas starpinstitūciju sanāksmes, lai pārrunātu turpmāko sadarbību un iespējas militārā lidlauka “Lielvārde” izmantošanā, piesaistot arī pārstāvjus no akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation”. Sanāksmēs tika pārrunāta iespēja izmantot militāro lidlauku “Lielvārde” pilotu mācību lidojumu veikšanai, ko atbalstīja gan akciju sabiedrība “Air Baltic Corporation”, gan aizsardzības resors. Vienlaikus tika konstatēts, ka Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumu Nr. 750 "Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku – civilās aviācijas gaisa kuģi" (turpmāk - noteikumi) III nodaļā noteiktais tiesiskais regulējums nav piemērojams attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem, bet gan attiecas tikai uz gaisa pārvadājumiem. Līdz ar to noteikumu III nodaļu ir nepieciešams papildināt ar tiesību normām, kas nosaka saskaņā ar kādām prasībām militārais lidlauks var tikts izmantots arī pilotu mācību lidojumiem.
Risinājuma apraksts
Tādējādi ir izstrādāti grozījumi noteikumos, paredzot papildināt noteikumu III. nodaļu "Militārās aviācijas lidlauku izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu vajadzībām" ar pieciem jauniem punktiem, kas attiektos uz militāro lidlauku izmantošanu civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem. Grozījumi paredz, ka civilās aviācijas gaisa kuģi militārās aviācijas lidlaukus var izmantot mācību lidojumu veikšanai, ja militārās aviācijas lidlauki vai to daļas, ko izmanto šādu mācību lidojumu veikšanai, atbilst šo noteikumu 21. punktā noteiktajiem civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 VII pielikuma ORA.GEN.140; ORA.GEN.215 un ORA.ATO.140 punkta prasībām.
Vienlaikus tiek paredzēts, ka apstiprinātā mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants, kas izmantos militāro lidlauku mācību lidojumu veikšanai, slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par militārā lidlauka vai tās daļas izmantošanu. Šāda līguma nepieciešamība ir tādēļ, lai izvērtētu, vai attiecīgā mācību lidojumu veidam un lidojumā izmantojamajam gaisa kuģa tipam, militārais lidlauks vai tā daļa ir piemērojams. Jo atkarībā no mācību lidojuma veida un izmantojamā gaisa kuģa tipa, var mainīties piemērojamās prasības. Apstiprinātām mācību organizācijām viena no pamata prasībām ir nodrošināt civilās aviācijas kompetentai iestādei piekļuvi tās ekspluatācijā esošajiem gaisa kuģiem, infrastruktūrai utt. Tāpat līgumā ietvertie tādi dati kā informācija par personām, kas mācību lidojumiem izmantos gaisa kuģi, nepieciešama laicīgai drošības risku izvērtēšanai un novēršanai.
Lai civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumi dekonfliktētu ar militārās aviācijas lidlauka pamatfunkcijām, tiek noteikts, ka militārās aviācijas lidlauku izmanto civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ārpus militārās aviācijas lidlauka gaisa satiksmes plūsmas un militārās aviācijas gaisa kuģu apkalpošanas periodiem. Jāņem vērā, ka militāra lidlauka izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu pilotu mācību lidojumu veikšanai jāuzskata kā izņēmuma gadījumu, jo ir pilnībā pakārtota tam, lai tā netraucētu šāda lidlauka pamatdarbību un neradītu drošības riskus.
Ar grozījumiem tiek paredzēts, ka Nacionālie bruņotie spēki, apstiprinātā mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants veic militārā lidlauka atbilstības novērtējumu, tas ir, vai militārās aviācijas lidlauks atbilst noteikumu 21.1 punktā minēto tiesību aktu prasībām civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumu veikšanai. Atbilstības novērtējums tiek noformēts kā dokuments kontrolkartes formātā, kurā ir norādīta konkrēta tiesību akta prasība un tai pretim katra no līgumslēdzēju pusēm (Nacionālie bruņotie spēki no vienas puses, apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants no otras puses) atzīmē, vai prasība tiek vai netiek izpildīta, vajadzības gadījumā pievienojot pušu komentārus. Atbilstības novērtējumu paraksta abas līgumslēdzēju puses. Šādam atbilstības novērtējumu dokumentē un pēc pieprasījuma iesniedz valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” civilās aviācijas uzraudzības nodrošināšanai. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” uzdevums nav vērtēt militārā lidlauka atbilstību, bet gan, vai apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants, veicot tam apstiprinātos mācību lidojumus, tos izpilda atbilstoši civilās aviācijas tiesību aktu prasībām. Savukārt apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants var izpildīt mācību lidojumus atbilstoši noteiktajām prasībām, ja lidlauks vai tā daļa, ko izmanto mācību lidojumiem, atbilst civilās aviācijas prasībām.
Apkalpojot civilās aviācijas gaisa kuģus, kas izmanto militāros lidlaukus tiek piemērotas aviodrošības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta regulā (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, Komisijas 2015. gada 5. novembra īstenošanas regulā (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā un Komisijas 2009. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus. Tas nozīmē, ka lidlauks atbilst Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr.397 “Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu” 4.1 panta prasībām – lidlaukam ir izstrādāta aviodrošības programma un norīkots aviodrošības vadītājs, kas atbilst tiesību aktu prasībām.
Vienlaikus tiek papildināti noteikumos lietotie termini ar terminu "apstiprinātā mācību organizācija", nosakot, ka tā ir Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (turpmāk – Regula Nr.1178/2011) 2.panta 16.punktā minētā apstiprinātā mācību organizācija, kuru sertificējusi valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.
Militāro lidlauku izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem būs par maksu, balstoties uz lidlauka izmantošanas cenrādi. Tādējādi vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts noteikumu projekts “Nacionālo bruņoto spēku militārā lidlauka “Lielvārde” maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-389), kurā ir noteikts militārā lidlauka "Lielvārde" cenrādis. Ņemot vērā abu projektu sasaisti, tiek noteikta nepieciešamība abus projektus skatīt kā saistītus vienā Ministru kabineta sēdē un noteikt kopīgu spēkā stāšanās datumu - 2022. gada 12. augustu.
Vienlaikus tiek paredzēts, ka apstiprinātā mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants, kas izmantos militāro lidlauku mācību lidojumu veikšanai, slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par militārā lidlauka vai tās daļas izmantošanu. Šāda līguma nepieciešamība ir tādēļ, lai izvērtētu, vai attiecīgā mācību lidojumu veidam un lidojumā izmantojamajam gaisa kuģa tipam, militārais lidlauks vai tā daļa ir piemērojams. Jo atkarībā no mācību lidojuma veida un izmantojamā gaisa kuģa tipa, var mainīties piemērojamās prasības. Apstiprinātām mācību organizācijām viena no pamata prasībām ir nodrošināt civilās aviācijas kompetentai iestādei piekļuvi tās ekspluatācijā esošajiem gaisa kuģiem, infrastruktūrai utt. Tāpat līgumā ietvertie tādi dati kā informācija par personām, kas mācību lidojumiem izmantos gaisa kuģi, nepieciešama laicīgai drošības risku izvērtēšanai un novēršanai.
Lai civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumi dekonfliktētu ar militārās aviācijas lidlauka pamatfunkcijām, tiek noteikts, ka militārās aviācijas lidlauku izmanto civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ārpus militārās aviācijas lidlauka gaisa satiksmes plūsmas un militārās aviācijas gaisa kuģu apkalpošanas periodiem. Jāņem vērā, ka militāra lidlauka izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu pilotu mācību lidojumu veikšanai jāuzskata kā izņēmuma gadījumu, jo ir pilnībā pakārtota tam, lai tā netraucētu šāda lidlauka pamatdarbību un neradītu drošības riskus.
Ar grozījumiem tiek paredzēts, ka Nacionālie bruņotie spēki, apstiprinātā mācību organizācija un gaisa kuģa ekspluatants veic militārā lidlauka atbilstības novērtējumu, tas ir, vai militārās aviācijas lidlauks atbilst noteikumu 21.1 punktā minēto tiesību aktu prasībām civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumu veikšanai. Atbilstības novērtējums tiek noformēts kā dokuments kontrolkartes formātā, kurā ir norādīta konkrēta tiesību akta prasība un tai pretim katra no līgumslēdzēju pusēm (Nacionālie bruņotie spēki no vienas puses, apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants no otras puses) atzīmē, vai prasība tiek vai netiek izpildīta, vajadzības gadījumā pievienojot pušu komentārus. Atbilstības novērtējumu paraksta abas līgumslēdzēju puses. Šādam atbilstības novērtējumu dokumentē un pēc pieprasījuma iesniedz valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” civilās aviācijas uzraudzības nodrošināšanai. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” uzdevums nav vērtēt militārā lidlauka atbilstību, bet gan, vai apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants, veicot tam apstiprinātos mācību lidojumus, tos izpilda atbilstoši civilās aviācijas tiesību aktu prasībām. Savukārt apstiprinātā mācību organizācija vai gaisa kuģa ekspluatants var izpildīt mācību lidojumus atbilstoši noteiktajām prasībām, ja lidlauks vai tā daļa, ko izmanto mācību lidojumiem, atbilst civilās aviācijas prasībām.
Apkalpojot civilās aviācijas gaisa kuģus, kas izmanto militāros lidlaukus tiek piemērotas aviodrošības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta regulā (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, Komisijas 2015. gada 5. novembra īstenošanas regulā (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā un Komisijas 2009. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus. Tas nozīmē, ka lidlauks atbilst Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr.397 “Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu” 4.1 panta prasībām – lidlaukam ir izstrādāta aviodrošības programma un norīkots aviodrošības vadītājs, kas atbilst tiesību aktu prasībām.
Vienlaikus tiek papildināti noteikumos lietotie termini ar terminu "apstiprinātā mācību organizācija", nosakot, ka tā ir Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (turpmāk – Regula Nr.1178/2011) 2.panta 16.punktā minētā apstiprinātā mācību organizācija, kuru sertificējusi valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.
Militāro lidlauku izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem būs par maksu, balstoties uz lidlauka izmantošanas cenrādi. Tādējādi vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts noteikumu projekts “Nacionālo bruņoto spēku militārā lidlauka “Lielvārde” maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-389), kurā ir noteikts militārā lidlauka "Lielvārde" cenrādis. Ņemot vērā abu projektu sasaisti, tiek noteikta nepieciešamība abus projektus skatīt kā saistītus vienā Ministru kabineta sēdē un noteikt kopīgu spēkā stāšanās datumu - 2022. gada 12. augustu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz tām valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” apstiprinātām mācību organizācijām un sertificētiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri pilotu mācību lidojumu ietvarā vēlēsies izmantot militāro lidlauku “Lielvārde”. Šobrīd valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” uzraudzībā ir 6 apstiprinātās mācību organizācijas (https://www.caa.gov.lv/lv/pilotu-macibu-organizacijas-un-fstd-operatori-0 ) un 4 gaisa kuģu ekspluatanti (https://www.caa.gov.lv/lv/gaisa-kuga-ekspluatanti ). Apmācāmās personas nav šā projekta sabiedrības mērķgrupa, jo fiziskās personas pašas par sevi neizvēlas lidlauku mācību lidojumu veikšanai. Apstiprinot attiecīgas apstiprinātās mācību organizācijas mācību kursa programmu, tajā tiek iekļauti lidlauki, kuros ir atļauts veikt mācību lidojumus. Apmācamās personas ir pakļautas apstiprinātās mācību organizācijas mācību kursa programmai, līdz ar to viņu mācību lidojumi tiek veikti uz tiem lidlaukiem, kas ir iekļauti mācību kursa programmā.
Administratīvais slogs attiecībā uz minētajām sabiedrības mērķgrupām nemainās, jo netiek mainīti to līdzšinējie pienākumi un tiesības.
Administratīvais slogs attiecībā uz minētajām sabiedrības mērķgrupām nemainās, jo netiek mainīti to līdzšinējie pienākumi un tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noteikumu projekts "Nacionālo Bruņoto spēku militārā lidlauka “Lielvārde” maksas pakalpojumu cenrādis"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā aprakstītā militāro lidlauku izmantošana civilās aviācijas gaisa kuģu mācību lidojumiem būs par maksu, balstoties uz lidlauka izmantošanas cenrādi. Tādējādi vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts noteikumu projekts “Nacionālo bruņoto spēku militārā lidlauka “Lielvārde” maksas pakalpojumu cenrādis” (22-TA-389), kurā ir noteikts militārā lidlauka "Lielvārde" cenrādis. Ņemot vērā abu projektu sasaisti, tiek noteikta nepieciešamība abus projektus skatīt kā saistītus vienā Ministru kabineta sēdē un noteikt kopīgu spēkā stāšanās datumu - 2022. gada 12. augustu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Regulas Nr.2018/1139 2.panta trešā punkta b) apakšpunktā noteikts, ka šo regulu nepiemēro lidlaukiem vai to daļām, ko kontrolē un ekspluatē bruņotie spēki. Līdz ar to arī citu civilo aviāciju regulējošo Īstenošanas regulu, kas ir gan Regula Nr.965/2012, gan Regula Nr.1178/2011, prasības nav piemērojamas attiecībā uz militārajiem lidlaukiem. Taču, ja civilmilitārās sadarbības nolūkā militārais lidlauks vēlas sniegt pakalpojumu civilās aviācijas pakalpojuma ņēmējam, tad militārajam lidlaukam ir jāievēro civilās aviācijas tiesiskais regulējums tik tālu, cik tas attiecas uz sniedzamo pakalpojumu. Līdz ar to tas ir noregulējams katras dalībvalsts nacionālajā līmenī, atrunājot, kuras civilo aviāciju regulējošās tiesību normas ir jāizpilda militārajam pakalpojumu sniedzējam.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs, Satiksmes ministrija, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1. apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu. Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi