Anotācija (ex-ante)

Pēc akciju sabiedrības "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā esošiem aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā.
Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk, kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Savukārt saskaņā ar Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (turpmāk - ALDIS) datiem 2023.gadā ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu elektroenerģijas rēķina daļējai kompensēšanai, bija 89 531 aizsargāto lietotāju, no tiem:
- 34 057 daudzbērnu ģimeņu;
- 32 875 trūcīgo un maznodrošināto personu;
- 22 599 personu ar I invaliditātes grupu, t.sk., to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar I invaliditātes grupu.
Ņemot vērā, ka aizsargātie lietotāji ir sociāli mazaizsargāta sabiedrības daļa, kā arī elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izmaksas ir augstas, un saistītas ar personas primāro vajadzību un nereti pat tiesību nodrošināšanu (piemēram, tiesības uz pamata sanitārajiem un higiēnas apstākļiem atbilstošu mājvietu) valsts atbalsta sniegšana tādu izmaksu segšanā, kas ir saistītas ar primāro objekta, kurā ir deklarēts vai reģistrēts aizsargātais lietotājs, elektrifikāciju, ir samērīgs un nepieciešams atbalsta mehānisms.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts aizsargātājiem lietotājiem – lietotāja daļas apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem pieslēguma ierīkošanai – sasniegtu patieso mērķauditoriju un vienlaikus tiktu minimizēti riski, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi vai pat ar krāpniecības un ļaunprātības pazīmēm, kas būtu klajš Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu pārkāpums. Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēti noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst pieslēdzamajam objektam:
1) pieslēdzamais objekts ir mājoklis un vienīgais aizsargātā lietotāja nekustamais īpašums (ar šo kritēriju saprotot tikai dzīvojamo telpu grupas, nekustamajos īpašumos neietilpst, piemēram, meža platība, īpašumā esoša saimnieciskā ēka, kas nav dzīvojamo telpu grupa, tādējādi, piemērojot šo kritēriju, jāsaprot, ka aizsargātā lietotāja īpašumā var būt tikai viens dzīvojams mājoklis - māja, dzīvoklis vai cita dzīvojamo telpu grupa, un atbalsts nepienākas aizsargātajam lietotājam, kura īpašumā ir divas vai trīs mājas, dzīvokļi vai dzīvojamo telpu grupas);
2) īpašumtiesības vai valdījum tiesības uz objektu ir nostiprinātas Zemesgrāmatā;
3) aizsargātais lietotājs objektā ir deklarējis vai reģistrējis savu dzīvesvietu;
4) objekta adrese ir reģistrēta Valsts Adrešu reģistrā, līdz ar to tā ir identificējama valsts informācijas sistēmās;
5) objekts, kuru ir plānots pieslēgt elektroenerģijas sadales sistēmai, ir dzīvojamo telpu grupa;
6) plānotais elektroenerģijas sistēmas pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, un ievada aizsardzības aparāta strāvas stiprums nepārsniedz 25 ampērus, kas ir vidēja mājokļa elektroapgādei (ieskaitot ar elektrību darbināmas apkures sistēmas) nepieciešamais pieslēguma lielums.

AS “Sadales tīkls” ir apkopojis informāciju par objektiem, kuriem ilgstoši nav ierīkots pieslēgums elektroenerģijas tīklam, jo lietotāji atsakās vai nevar apmaksāt uz lietotāju attiecināmo pieslēguma ierīkošanas izmaksu daļu. Šajā apkopojumā pieslēguma izmaksas ir robežās no 0,5 līdz 64,24 tūkstoši euro.

Noteikumu projektā paredzēts, ka līdzfinansējums no valsts budžeta attiecināms uz pieslēguma ierīkošanas izmaksām, ieskaitot būvprojekta izstrādes izmaksas un projektēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 7 500 euro, kuros nav iekļauts PVN. Šāds regulējums samazina risku, ka ar sabiedrības līdzekļiem tiek nesamērīgi pārmaksāts par pieslēgumu, kas nav nepieciešams primārās objekta elektrifikācijas nodrošināšanai, bet plašākai objekta izmantošanai, piemēram, komercdarbības veikšanai. Proti, no sabiedrības un atsevišķu indivīdu interešu līdzsvarošanas viedokļa, šādu pieslēgumu finansēšana nebūtu pieļaujama. PVN neiekļaušana pieslēguma ierīkošanas izmaksu “griestos” neietekmē aizsargātā lietotāja pienākumu finansēt pieslēguma ierīkošanu, arī PVN daļa par pieslēguma ierīkošanu tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Proti, ja pieslēguma ierīkošanas izmaksas nepārsniedz 7 500 euro, šajā gadījumā PVN nav uzskatāms par izmaksām, kas būtu jāfinansē aizsargātajam lietotājam pašam.

Tāpat noteikumu projekts risina situācijas, kurās zeme, uz kuru plānots ierīiko0t pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā. Šādā gadījumā, ja iesniegumu par pieslēgumu vēlas iesniegt pats aizsargātais lietotājs, viņš iegūt zemes īpašnieka atļauju par pieslēguma ierīkošanu, ko pievieno iesniegumam sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Savukārt, ja zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu aizsargātajam lietotājam, ir pašvaldības īpašumā, pašvaldībai ir tiesības iesniegt iesniegumu sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Arī šajā gadījumā 50% no pieslēguma ierīkošana maksas, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz aizsargātā lietotāja iesniegumā ietvertās informācijas patiesuma pārbaudi, un, ņemot vērā, ka daļa informācijas par aizsargātajiem lietotājiem jau ir pakopota valsts informācijas sistēmās, sadales sistēmas operatoram ir tiesības vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (turpmāk - Birojs) un iegūt informāciju par personas, kas iesniegusi iesniegumu par pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, atbilstību aizsargātā lietotāja statusam atbilstoši ALDIS esošajai informācijai, kā arī tiesība iegūt informāciju par personas deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi atbilstoši Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmā (turpmāk - EIKIS) esošajai informācijai. Savukārt informāciju par īpašumtiesībām sadales sistēmas operatoram ir tiesības iegūt no tās zemesgrāmatas nodaļas, kuras administratīvajā teritorijā atrodas objekts, kurā plānots sistēmas pieslēgums.

Ņemot vērā, ka ALIDS un EIKIS pārvaldnieks ir Birojs, un tā rīcībā jau ir daļa atbalsta sniegšanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas, kā arī ņemto vērā, ka Birojs jau veic aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma uzraudzības funkciju, plānots, ka aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas maksas kompensēšanu veiks u uzraudzīs Birojs. Lai nodrošinātu samērīgu kompensācijas pieprasījumu iesniegšanu, noteikumu projekts nosaka, ka to dara tikai sadales sistēmas operators, reizi ceturksnī, līdz ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam par izmaksām, kas radušās, izbūvējot elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu aizsargātajiem lietotājiem.
Savukārt, lai nodrošinātu korektu valsts finansējuma izlietošanu, noteikumu projekts nosaka, ka, ja Birojs identificē aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas neatbilstību šajos noteikumos noteiktajam, tam ir tiesības aizturēt rēķina apmaksu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par aizsargātajam lietotājiem ierīkoto pieslēgumu, noteikt termiņu, līdz kuram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram jānovērš konstatētie pārkāpumi vai jāiesniedz papildu informācija, atteikt izmaksāt pieslēguma ierīkošanas finansējuma daļu par pieslēguma ierīkošanu, kuram konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām.