Anotācija (ex-ante)

Šobrīd esošais regulējums par vienoto būves reģistrācijas procesu neparedz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt vai aktualizēt  datus par būvēm, kas tiek būvētas uz būves īpašniekam nepiederošas zemes. Nepieciešams regulējums, kas nodrošinātu visu būvju reģistrācijas vai aktualizācijas iespējamību no būvniecības informācijas sistēmā pieejamajiem būvniecības dokumentiem, datnēm un strukturētiem datiem vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros, t.sk. gadījumos, kad būve tiek būvēta uz būves īpašniekam nepiederošas zemes – apbūves tiesību gadījumā, inženierbūvju būvniecība gadījumā, ja būve atrodas uz vairākām zemes vienībām, kas pieder dažādām personām, dalītā īpašuma gadījumos, saglabājot būves kadastrālās uzmērīšanas procesu kā iespējamu, ja būves īpašnieks izsaka tādu vēlmi. Papildus noteikumu projekts paredz iespēju vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros, saņemot ierosinājumu no būvniecības informācijas sistēmas, veikt jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu ēku sadali dzīvokļa īpašumos pēc būves datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā.
Ņemot vērā, ka vienotais būves reģistrācijas process aptver visas būvniecības ieceres veidus (paskaidrojuma rakstu, paziņojumu par būvniecību, būvatļauju), no Noteikumiem Nr. 263 tiek svītrotas normas, kuras regulēja tikai reģistrāciju no paskaidrojuma raksta vai paziņojuma par būvniecību.

Ar noteikumu projektu tiek ieviests vienotā būves reģistrācijas procesa 2. posms, kas ir vienots un secīgs būves reģistrācijas process no būvniecības informācijas sistēmas līdz zemesgrāmatai, mazinot administratīvo slogu nekustamā īpašuma jomā, uzlabojot un paplašinot būvju datu ieguves un reģistrācijas procesu, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot alternatīvas būvju datu iegūšanai apvidū. Vienotā būves reģistrācijas procesa 2. posms paredz visa veida būvju, t.sk. gadījumos, kad būve tiek būvēta uz būves īpašniekam nepiederošas zemes, reģistrāciju vai aktualizāciju bez apsekošanas apvidū no būvniecības informācijas sistēmā pieejamajiem būvniecības dokumentiem, datnēm (piemēram, izpildmērījumu un stāva plānu vektordatnēm) un strukturētiem datiem.  Papildus paredzēta iespēja vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros arī veikt jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu ēkas sadali dzīvokļa īpašumos pēc būves datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā. Gadījumiem, kuri neatbildīs vienotā būvju reģistrācijas procesa nosacījumiem, piemēram, būvniecības process ir veikts un tam nepieciešamie dokumenti gatavoti ārpus būvniecības informācijas sistēmas, nav vektordatu formātā, tiek saglabāts esošais būvju kadastrālās uzmērīšanas process.
Lai nodrošinātu, ka vienotais būves reģistrācijas process aptver visas būvniecības ieceres veidus un dzīvokļa īpašuma sastāvā var reģistrēt telpu grupas, kas nav kadastrāli uzmērītas, no Noteikumiem Nr. 263 tiek svītrotas normas, kas paredzēja reģistrāciju no paskaidrojuma raksta, paziņojuma par būvniecību, un precizēts 56. punkts.

Noteikumu Nr. 263 28.¹ punkts šobrīd nosaka, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrē uz apbūves tiesības pamata celtu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, ja tajā nav projektēta neviena dzīvojamo telpu grupa, kā arī to, ka uz apbūves tiesības pamata celtu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi reģistrē kā patstāvīgu kadastra objektu, neiekļaujot neviena īpašuma sastāvā.
2026. gada 6. martā stājās spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums, no kura izriet, ka uz svešas zemes uz apbūves tiesības pamata var celt arī dzīvojamās īres mājas. Minētā likuma 1. panta otrajā daļā noteikts, ka īres māju būvniecībai, lietošanai un apbūves tiesības izbeigšanai Civillikuma noteikumi par apbūves tiesību piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos būvniecību regulējošos likumos nav noteikts citādi.
Šobrīd Būvniecības likuma 14.(1⁵) pants nosaka, ka Dienests nepārvērtē būvvaldes kompetencē esošo pārbaudi par būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā. Ņemot vērā, ka būvvaldes kompetencē ietilpst pārbaudīt, vai būvniecības iecere atbilst apbūves tiesības nosacījumiem, Dienests, veicot būves reģistrāciju vai datu aktualizāciju, atkārtoti neveic datu pārbaudi.
Attiecīgi Noteikumos Nr. 263 būtu precizējams 28. punkts, tajā vispārīgi nosakot, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrē uz apbūves tiesības pamata celtu būvi, izslēdzot detalizētu uzskaitījumu - nedzīvojamā ēka vai inženierbūve, vienlaikus svītrojot Noteikumu Nr. 263 28.¹  un 86.¹ punktu.

Lai Noteikumu Nr. 263 normas par apbūves tiesību salāgotu ar Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likumā minēto un Būvniecības likuma 14.(1⁵) pantā noteikto, noteikumu projekta 28. punkts precizēts, 28.¹ un 86.¹ punkti svītroti.

Noteikumos Nr. 263 šobrīd noteikta kārtība, kādā reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūtu - teritorijas noteikšanu, maiņu un izbeigšanu.
Atbilstoši Grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā atsevišķās lietošanas tiesību un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un tos Kadastra informācijas sistēmā uzsāk reģistrēt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad spēkā stājušies minētie Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā.
Ievērojot to, ka esošais Noteikumu Nr. 263 regulējums šobrīd neparedz šādu servitūtu - atsevišķās lietošanas tiesības servitūta un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta - reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, noteikumu projektā paredzēts noteikt kārtību par atsevišķās lietošanas tiesības servitūta un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta noteikšanu, maiņu un izbeigšanu Kadastra informācijas sistēmā. Turklāt, ievērojot to, ka viens no Grozījumu Dzīvokļa īpašuma likumā mērķiem ir veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās atsevišķās lietošanas tiesību objektus kā civiltiesiskās apgrozības objektus, tad noteikumu projektā nepieciešams arī noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamais atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūts tiek sasaistīts ar kadastra objektu (zemes vienību, zemes vienības daļu, būvi, inženierbūves daļu vai telpu grupu, telpu), uz kuru lietošanas tiesība nodibināta, kā arī noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamais atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūts tiek sasaistīts ar īpašumu, kuram par labu tiesība nodibināta (turpmāk - valdošais nekustamais īpašums). Ievērojot to, ka šobrīd Kadastra informācijas sistēmā tehniski nav iespējams reģistrēt apgrūtinājumu nekustamajam īpašumam, kā arī nav iespējams apgrūtinājumam piesaistīt kadastra objektu un šo apgrūtinājumu sasaistīt ar valdošo nekustamo īpašumu, Dienestam jāveic izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas funkcionalitātē.
Lai nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmā jaunu nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu reģistrāciju, Dienestam jāpapildina "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators", tajā iekļaujot divus jaunus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus - atsevišķās lietošanas tiesības servitūtu un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtu.

Lai nodrošinātu Grozījumu Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto par atsevišķās lietošanas tiesības un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā kā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu:
1) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu un Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatorā Dienestam jāiekļauj divi jauni servitūtu teritoriju veidi – kods 7315040100 – atsevišķā lietošanas tiesība, kods 7315050100 - kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība;
2) Noteikumu Nr. 263 8.3. un 105.2. apakšpunkts un 126.punkts, kur šobrīd atrunāti vispārīgie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma – ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta – teritorijas noteikšanas, maiņas vai izbeigšanas principi, noteikumu projektā precizēti, norādot vispārīgi - servitūti, lai minētās normas  varētu attiecināt  arī  uz jaunajiem servitūtu veidiem - atsevišķās lietošanas tiesības servitūtu un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtu. Termins - nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums ir vispārīgs termins un nav attiecināms tikai uz zemes vienības vai būves apgrūtinājumiem, bet arī uz nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem.
3) Ievērojot to, ka atbilstoši Noteikumiem Nr. 263 ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūtu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā zemes vienības apgrūtinājumu, lai nodrošinātu Grozījumos Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto, ka atsevišķās lietošanas tiesību vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu, noteikumu projekts papildināts ar jaunu 93.8. apakšpunktu, kurš noteiks, ka atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtu kā apgrūtinājumu reģistrē nekustamajam īpašumam.
Savukārt tiesiskais pamatojums nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā ir dokuments par atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta nodibināšanu, ko Dienestam iesniedz piem., projekta attīstītājs  vai mājas dzīvokļu īpašnieku kopība - tas atrunāts noteikumu projekta 107.⁴ punktā.
Lai identificētu, uz kuru kopīpašuma objektu vai tā daļu atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūts nodibināts un minētā informācija būtu pieejama sabiedrībai, tad noteikumu projekts papildināts ar jaunu 107.5.apakšpunktu, kurā noteikts, ka atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūtam piesaista kadastrā reģistrētu objektu (zemes vienību, zemes vienības daļu, būvi, inženierbūves daļu vai telpu grupu).
Lai nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta sasaisti ar valdošo nekustamo īpašumu, noteikumu projektā precizēts Noteikumu Nr. 263 100.1. apakšpunkts, no kura izriet, ka nekustamā īpašuma datus aktualizē, ja saņemts paziņojums no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk – zemesgrāmata) par atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu valdošā īpašuma nodalījumā. Praksē tas nozīmē, ka, piem., saņemot informāciju no zemesgrāmatas par dzīvokļa īpašuma nodalījumā ierakstīto atsevišķās lietošanas tiesības servitūtu uz konkrētu stāvvietu, Kadastra informācijas sistēmā šis reģistrētais servitūts tiks sasaistīts ar minēto dzīvokļa īpašumu. Minētā datu aktualizācija valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā nodrošinās, ka sabiedrībai būs pieejama informācija arī par dzīvokļa īpašuma atsevišķā lietošanā esošu stāvvietu, mantu glabātuvi u.tm.
Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu datus, kas izriet no noteikumu projekta 93.8. , 107.5., 100.1. apakšpunkta un 107.⁴ punkta, tiks pielāgota Kadastra informācijas sistēmas funkcionalitāte, kura nodrošinās, ka nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu - servitūtu, var reģistrēt nekustamajam īpašumam, nodrošinās, ka nekustamā īpašuma apgrūtinājumam var piesaistīt kadastrā reģistrētu objektu, uz kuru lietošanas tiesība nodibināta, kā arī nodrošinās iespēju reģistrēto nekustamā īpašuma apgrūtinājumu – servitūtu, sasaistīt ar valdošo nekustamo īpašumu. 
4) Ievērojot to, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 263 normām, Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā attēlo zemes vienības, zemes vienības daļas, būves un servitūtus, tad plānots, ka atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta teritoriju, ja tā nodibināta uz reģistrētu zemes vienību, zemes vienības daļu, būvi, attēlo Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā. Savukārt, ja minētais servitūts būs nodibināts, piem., uz telpu grupu vai telpu, tad, ievērojot to, ka telpu grupas robežas nav attēlotas grafiskajā daļā, šādas minēto servitūtu teritorijas Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā Dienests neattēlos. Secīgi - uz atsevišķās lietošanas tiesības vai kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības servitūta reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā netiek virzīts nosacījums par obligātu grafiskā pielikuma esamību. Attiecīgi par servitūta attēlošanu grafiskajā daļā noteikumu projekts papildināts ar jaunu 131.7. apakšpunktu.
5) 2019. gadā, kad tika ieviesta ēku, ūdens lietošanas, ceļa servitūta reģistrācijas vienotā zemesgrāmatas un Dienesta procedūra, Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā tehniski nebija iespējams zemes vienībā iezīmēt tādu servitūta teritoriju, kura sastāv no divām, savstarpēji nesavienotām daļām. Attiecīgi Noteikumu Nr. 263 107².2. apakšpunktā noteikts nosacījums par servitūta vienlaidu teritoriju  bez pārrāvumiem. 
Līdz ar Kadastra informācijas sistēmas grafiskās daļas pāreju uz jaunu risinājumu,  šobrīd Kadastra informācijas sistēmas grafiskajā daļā ir nodrošināta servitūta teritorijas, kurai ir pārrāvums, attēlošana. Līdz ar to ar  noteikumu projektu tiek svītrots Noteikumu Nr. 263 107².2. apakšpunkts.
Minētā punkta svītrošana cieši saistīta ar  administratīvo slogu samazināšanu, jo nereti praksē ir gadījumi, kad Dienestam nākas lemt par atteikumu reģistrēt servitūtu, balstoties uz iepriekš minēto punktu.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 5. panta ceturtajai daļai Dienests aprēķina, pārrēķina un reģistrē Kadastra informācijas sistēmā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu.
Atzinuma par aprēķinātajām dzīvokļa īpašumā ietilpstošajām domājamām daļām izsniegšana vai Atzinuma par iesakāmajām kopīpašuma domājamām daļām  sagatavošana un izsniegšana nav kadastra objekta datu reģistrācijas jautājums, bet gan Kadastra informācijas sistēmas datu izsniegšanas jautājums. Minētās informācijas pieprasīšana jau šobrīd ir nodrošināta portālā Kadastrs.lv, izmantojot e-pakalpojumu "Pieteikums Valsts zemes dienesta pakalpojumam".
Lai mazinātu normatīvo slogu un izvairītos no tiesību normu dublēšanas likumos un Ministru kabineta noteikumos, Noteikumos Nr. 263 būtu svītrojams 59. punkts, kas nosaka, ka pēc pieprasījuma Dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamo daļu un izsniedz pieprasītājam.

Lai mazinātu tiesību normu dublēšanas likumos un Ministru kabineta noteikumos, ar noteikumu projektu tiek svītrots Noteikumu Nr. 263 59. punkts, kas nosaka, ka pēc viena kopīpašnieka pieprasījuma Dienesta teritoriālā struktūrvienība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamo daļu un izsniedz pieprasītājam.

Šobrīd būves pirmsreģistrāciju veic tikai būves un zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Līdz ar to citos procesos nav iespējams pirmsreģistrēt apvidū esošas, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās būves. Lai nodrošinātu aktuālus un faktiskai situācijai atbilstošus Kadastra informācijas sistēmas datus, nepieciešams regulējums, kur noteikts, ka Dienests ir tiesīgs iegūt šo informāciju arī no citiem datu avotiem, piemēram, izpildmērījuma plāna.

Lai nodrošinātu, ka Dienests ir tiesīgs veikt ēkas pirmsreģistrāciju no citiem datu avotiem, piemēram, izpildmērījuma plāna, Noteikumos Nr. 263 tiek grozīts 36. punkts. Gadījumos, ja informācija par apvidū esošu, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi būs izpildmērījumā, Dienests ēkas pirmsreģistrāciju veiks visos gadījumos.

Noteikumu Nr. 263 5. pielikumā šobrīd ir uzskaitīti Kadastra informācijas sistēmā esošie datu lauki. Kadastra informācijas sistēma nepārtraukti attīstās un jaunu datu reģistrācijas gadījumā nepieciešams veikt izmaiņas arī Noteikumu Nr. 263 5. pielikumā.  Šobrīd minētā informācija ir nostiprināta kā Noteikumu Nr. 263 pielikums, līdz ar to, lai veiktu izmaiņas kadastra datu saturā, nepieciešams grozīt Noteikumus Nr. 263, kas rada lieku administratīvo slogu un kavē Kadastra informācijas sistēmas attīstību.

Lai mazinātu normatīvismu un risinātu šo problēmu ir paredzēts, ka kadastra datu saturs tiek publicēts Dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv), nevis noteikts Noteikumu Nr. 263 pielikumā. Attiecīgi noteikumu projektā svītrots 5. pielikums.

Noteikumu Nr. 263 33. punktā ir noteikts, ka būvi un tajā esošās telpu grupas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienlaikus. Katrā ēkā reģistrē vismaz vienu telpu grupu un katrā telpu grupā reģistrē vismaz vienu telpu,  bet nav noteikts par inženierbūves daļas reģistrāciju. Lai nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmas datu kvalitāti un pilnīgumu, līdzīgs princips kā ēkām ir ieviests inženierbūvju datu struktūrā, paredzot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt vismaz vienu inženierbūves daļu un telpu grupu, ja tāda inženierbūvē ir.

Noteikumi Nr. 263 papildināti ar 33.¹ punktu par inženierbūvju, inženierbūvju daļu un telpu grupu inženierbūvē reģistrāciju.