22-TA-1973: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants.
Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 17.punkts.
Alūksnes novada domes 2021.gada 23.septembra lēmums Nr. 271 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā nodošanu valsts īpašumā” (protokols Nr.15, 11.punkts).
Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 17.punkts.
Alūksnes novada domes 2021.gada 23.septembra lēmums Nr. 271 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā nodošanu valsts īpašumā” (protokols Nr.15, 11.punkts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pārņemt valsts īpašumā nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā, nodot to Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots Ministru kabineta 2010.gada 24.februāra rīkojumā Nr.107 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā, nodošanu Alūksnes novada pašvaldības īpašumā” minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai, atļaut VAS “Valsts nekustamie īpašumi” to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.februāra rīkojumu Nr.107 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā, nodošanu Alūksnes novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.107), Alūksnes novada pašvaldība pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības no Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3601 030 4829) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 030 4829) 2520 m2 platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 3601 030 4829 001 un 3601 030 4829 002) - Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), pašvaldības funkcijas īstenošanai - nodrošināt iedzīvotāju sociālo aprūpi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas uz Alūksnes novada pašvaldības vārda Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000347157 2010.gada 1.jūlijā.
Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatas nodalījuma 1.daļas 1.iedaļā, no nekustamā īpašuma sastāva 2012.gada 9.novembrī dzēsta būve – palīgēka (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 002), pamats: būvvaldes 2012.gada 17.oktobra izziņa Nr.46.
MK rīkojuma Nr.107 2.2. apakšpunktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma (līdz 2010.gada 31.decembrim likuma nosaukums: Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, noteikts pienākums Alūksnes novada pašvaldībai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots MK rīkojuma Nr.107 2.1. apakšpunktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Alūksnes novada pašvaldība ar 2021.gada 27.maija vēstuli Nr. ANP/1-2/21/1068 informējusi Finanšu ministriju, ka saskaņā ar Alūksnes novada domes 2020.gada 29.oktobra lēmumā “Par Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienību “Sociālā māja” un “Alūksnes novada Naktspatversme” pakalpojuma sniegšanas vietas maiņu” noteikto, nekustamajā īpašumā vairs netiek sniegti sociālie pakalpojumi iedzīvotājiem. Vēstulē norādīts, ka Alūksnes novada pašvaldība vērsusies Iekšlietu ministrijā, informējot to par faktu, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešamas pašvaldībai MK rīkojumā Nr.107 noteiktās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Alūksnes novada pašvaldība 2021.gada 20.aprīlī saņēmusi Iekšlietu ministrijas atbildi (2021.gada 20.aprīļa vēstule Nr.1-89/1017), kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei minētais īpašums nav nepieciešams un tas būtu nododams atpakaļ valstij Finanšu ministrijas personā, kas īsteno valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, iepriekš sazinoties ar Finanšu ministriju, lai vienotos par nekustamā īpašuma pārņemšanas procesu.
Ar 2021.gada 28.jūnija vēstuli Nr.10.1-7/12-38/3633 Finanšu ministrija informējusi Alūksnes novada pašvaldību, ka pēc Alūksnes novada domes lēmuma par nekustamā īpašuma nodošanu atpakaļ valstij saņemšanas, Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, turpmāk - VNĪ) sagatavos un noteiktā kārtībā virzīs izskatīšanai attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un atsavināšanu.
Vienlaikus Finanšu ministrija vēstulē vērsusi uzmanību, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 3601 030 4829 atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā, bet atbilstoši NĪVKIS kartes skata izdrukai konstatēta arī būve, kas kadastrāli nav uzmērīta, tā nav ierakstīta zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nav nostiprinātas. Ievērojot minēto, Finanšu ministrija lūgusi sniegt informāciju par būves piederību.
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības 2021.gada 11. augusta vēstulē Nr. ANP/1-2/21/1623 sniegto informāciju, uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 030 4829) atrodas tikai viena būve ar kadastra apzīmējumu 3601 030 4829 001, uz zemes vienības iepriekš esošā kadastrāli neuzmērītā un nereģistrētā būve ir demontēta.
Alūksnes novada dome 2021.gada 23.septembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 271 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā nodošanu valsts īpašumā” (protokols Nr.15, 11.punkts), kurš nosaka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, 43.pantu, MK rīkojuma Nr.107 2.2.apakšpunktu nodot nekustamo īpašumu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā, jo tas vairs netiek izmantots pašvaldības funkcijas īstenošanai – nodrošināt iedzīvotāju sociālo aprūpi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 030 4829) ar kopējo platību 2520 m2 un būve – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001).
Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 0906 - Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve, 2520 m2 platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,1487 ha, Zemes zem ēkām platība: 0,1033 ha.
Būves (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001) galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas. Būves kopējā platība: 140,2 m2.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī: 9270 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 2787 euro, būvei: 6483 euro).
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, 0,0103 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, 0,0038 ha.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam norādīts lietotājs - Apvienības Apsardze Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde (reģistrācijas Nr. 90000048881). Alūksnes novada pašvaldība 2021.gada 29.decembra elektroniskā pasta vēstulē apliecinājusi, ka nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai citādi nodots lietošanā, līdz ar to, NĪVKIS reģistrētais ieraksts par nekustamā īpašuma lietotāju nav aktuāls un pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas un īpašuma tiesību reģistrācijas valstij, būs nepieciešams veikt nepieciešamās darbības minētā ieraksta par nekustamā īpašuma lietotāju dzēšanai NĪVKIS.
Saskaņā ar Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 2. pielikumu, kurā norādīti nekustamo īpašumu lietošanas mērķu klasifikācijas struktūra un paskaidrojumi, Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve ir apbūvēta zemes vienība, uz kuras esošo ēku galvenais lietošanas veids ir "Citas, iepriekš neklasificētas ēkas", ja tās tiek izmantotas kā soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas, – zeme zem šīm ēkām un ar tām saistītām palīgēkām, kā arī šo teritoriju iekšējā transporta, apkalpojošo inženierkomunikāciju, būvju uzturēšanai izmantojamās zemes, zeme zem automašīnu novietošanas laukumiem un garāžām. Neapbūvēta, bet apgūta zemes vienība, kas saskaņā ar likumīgi uzsākto izmantošanu, teritorijas plānojumu vai detālplānojumu paredzēta šāda rakstura ēku apbūves vajadzībām, tai skaitā vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un būvju, kā arī apbūves labiekārtošanas elementu izbūvei.
No NĪVKIS datiem redzams, ka zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis – Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve, bet būves lietošanas veids ir biroja ēka, kas neatbilst zemes lietošanas mērķim.
Atbilstoši Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (Alūksnes novada pašvaldības domes 27.08.2015. saistošie noteikumi Nr.14/2015 “Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa””, apstiprināti ar Alūksnes novada domes 27.08.2015. lēmumu Nr.263 „Par Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.-2027.gadam un vides pārskata apstiprināšanu” un lēmumu Nr.264 „Par saistošo noteikumu Nr. 14 /2015 „Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-2027.gadam,
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” izdošanu” (protokols Nr.14,6.p.)), nekustamais īpašums atrodas savrupmājas apbūves teritorijā, kurā atļautā izmantošana:
- savrupmāju apbūve;
- vasarnīcu apbūve;
- ar dzīvojamo māju vai vasarnīcu saistītas palīgēkas,
atļautā papildizmantošana:
- publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:
- atsevišķā zemes vienībā: vietējas nozīmes mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve, tai skaitā darbnīcas un servisa objekti;
- izglītības iestāžu apbūve;
- veselības aizsardzības iestāžu apbūve;
- sociālās aprūpes iestāžu apbūve;
- dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;
- viesu māja vai tai līdzīga tūristu naktsmītne līdz 20 vietām, tūrisma, sporta nomas punkts;
- publiskā ārtelpa (ar vai bez labiekārtojuma);
- telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi (troksnis, smakas vai cita veida kaitējums).
Šobrīd nav zināms, kādam nolūkam nekustamā īpašuma jaunais ieguvējs nekustamo īpašumu paredzēs izmantot, jaunais īpašnieks varēs mainīt gan zemes, gan būves lietošanas veidu atbilstoši savām iecerēm un atļautajai teritorijas izmantošanai.
Ievērojot minēto, tā kā ka būvju lietošanas veidiem jāatbilst zemes lietošanas mērķim un atļautajai izmantošanai, izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par to, ka jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam būs jāveic nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma raksturojošo datu sakārtošanai NĪVKIS un zemesgrāmatā atbilstoši MK noteikumiem Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”, Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas uz Alūksnes novada pašvaldības vārda Alūksnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000347157 2010.gada 1.jūlijā.
Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatas nodalījuma 1.daļas 1.iedaļā, no nekustamā īpašuma sastāva 2012.gada 9.novembrī dzēsta būve – palīgēka (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 002), pamats: būvvaldes 2012.gada 17.oktobra izziņa Nr.46.
MK rīkojuma Nr.107 2.2. apakšpunktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma (līdz 2010.gada 31.decembrim likuma nosaukums: Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, noteikts pienākums Alūksnes novada pašvaldībai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots MK rīkojuma Nr.107 2.1. apakšpunktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Alūksnes novada pašvaldība ar 2021.gada 27.maija vēstuli Nr. ANP/1-2/21/1068 informējusi Finanšu ministriju, ka saskaņā ar Alūksnes novada domes 2020.gada 29.oktobra lēmumā “Par Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienību “Sociālā māja” un “Alūksnes novada Naktspatversme” pakalpojuma sniegšanas vietas maiņu” noteikto, nekustamajā īpašumā vairs netiek sniegti sociālie pakalpojumi iedzīvotājiem. Vēstulē norādīts, ka Alūksnes novada pašvaldība vērsusies Iekšlietu ministrijā, informējot to par faktu, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešamas pašvaldībai MK rīkojumā Nr.107 noteiktās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Alūksnes novada pašvaldība 2021.gada 20.aprīlī saņēmusi Iekšlietu ministrijas atbildi (2021.gada 20.aprīļa vēstule Nr.1-89/1017), kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei minētais īpašums nav nepieciešams un tas būtu nododams atpakaļ valstij Finanšu ministrijas personā, kas īsteno valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, iepriekš sazinoties ar Finanšu ministriju, lai vienotos par nekustamā īpašuma pārņemšanas procesu.
Ar 2021.gada 28.jūnija vēstuli Nr.10.1-7/12-38/3633 Finanšu ministrija informējusi Alūksnes novada pašvaldību, ka pēc Alūksnes novada domes lēmuma par nekustamā īpašuma nodošanu atpakaļ valstij saņemšanas, Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, turpmāk - VNĪ) sagatavos un noteiktā kārtībā virzīs izskatīšanai attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un atsavināšanu.
Vienlaikus Finanšu ministrija vēstulē vērsusi uzmanību, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 3601 030 4829 atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā, bet atbilstoši NĪVKIS kartes skata izdrukai konstatēta arī būve, kas kadastrāli nav uzmērīta, tā nav ierakstīta zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nav nostiprinātas. Ievērojot minēto, Finanšu ministrija lūgusi sniegt informāciju par būves piederību.
Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības 2021.gada 11. augusta vēstulē Nr. ANP/1-2/21/1623 sniegto informāciju, uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 030 4829) atrodas tikai viena būve ar kadastra apzīmējumu 3601 030 4829 001, uz zemes vienības iepriekš esošā kadastrāli neuzmērītā un nereģistrētā būve ir demontēta.
Alūksnes novada dome 2021.gada 23.septembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 271 “Par nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā nodošanu valsts īpašumā” (protokols Nr.15, 11.punkts), kurš nosaka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, 43.pantu, MK rīkojuma Nr.107 2.2.apakšpunktu nodot nekustamo īpašumu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā, jo tas vairs netiek izmantots pašvaldības funkcijas īstenošanai – nodrošināt iedzīvotāju sociālo aprūpi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 030 4829) ar kopējo platību 2520 m2 un būve – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001).
Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 0906 - Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve, 2520 m2 platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, 0,1487 ha, Zemes zem ēkām platība: 0,1033 ha.
Būves (būves kadastra apzīmējums 3601 030 4829 001) galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas. Būves kopējā platība: 140,2 m2.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī: 9270 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 2787 euro, būvei: 6483 euro).
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, 0,0103 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, 0,0038 ha.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam norādīts lietotājs - Apvienības Apsardze Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde (reģistrācijas Nr. 90000048881). Alūksnes novada pašvaldība 2021.gada 29.decembra elektroniskā pasta vēstulē apliecinājusi, ka nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai citādi nodots lietošanā, līdz ar to, NĪVKIS reģistrētais ieraksts par nekustamā īpašuma lietotāju nav aktuāls un pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas un īpašuma tiesību reģistrācijas valstij, būs nepieciešams veikt nepieciešamās darbības minētā ieraksta par nekustamā īpašuma lietotāju dzēšanai NĪVKIS.
Saskaņā ar Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 2. pielikumu, kurā norādīti nekustamo īpašumu lietošanas mērķu klasifikācijas struktūra un paskaidrojumi, Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve ir apbūvēta zemes vienība, uz kuras esošo ēku galvenais lietošanas veids ir "Citas, iepriekš neklasificētas ēkas", ja tās tiek izmantotas kā soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas, – zeme zem šīm ēkām un ar tām saistītām palīgēkām, kā arī šo teritoriju iekšējā transporta, apkalpojošo inženierkomunikāciju, būvju uzturēšanai izmantojamās zemes, zeme zem automašīnu novietošanas laukumiem un garāžām. Neapbūvēta, bet apgūta zemes vienība, kas saskaņā ar likumīgi uzsākto izmantošanu, teritorijas plānojumu vai detālplānojumu paredzēta šāda rakstura ēku apbūves vajadzībām, tai skaitā vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un būvju, kā arī apbūves labiekārtošanas elementu izbūvei.
No NĪVKIS datiem redzams, ka zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis – Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve, bet būves lietošanas veids ir biroja ēka, kas neatbilst zemes lietošanas mērķim.
Atbilstoši Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (Alūksnes novada pašvaldības domes 27.08.2015. saistošie noteikumi Nr.14/2015 “Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa””, apstiprināti ar Alūksnes novada domes 27.08.2015. lēmumu Nr.263 „Par Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.-2027.gadam un vides pārskata apstiprināšanu” un lēmumu Nr.264 „Par saistošo noteikumu Nr. 14 /2015 „Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-2027.gadam,
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” izdošanu” (protokols Nr.14,6.p.)), nekustamais īpašums atrodas savrupmājas apbūves teritorijā, kurā atļautā izmantošana:
- savrupmāju apbūve;
- vasarnīcu apbūve;
- ar dzīvojamo māju vai vasarnīcu saistītas palīgēkas,
atļautā papildizmantošana:
- publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:
- atsevišķā zemes vienībā: vietējas nozīmes mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve, tai skaitā darbnīcas un servisa objekti;
- izglītības iestāžu apbūve;
- veselības aizsardzības iestāžu apbūve;
- sociālās aprūpes iestāžu apbūve;
- dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;
- viesu māja vai tai līdzīga tūristu naktsmītne līdz 20 vietām, tūrisma, sporta nomas punkts;
- publiskā ārtelpa (ar vai bez labiekārtojuma);
- telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi (troksnis, smakas vai cita veida kaitējums).
Šobrīd nav zināms, kādam nolūkam nekustamā īpašuma jaunais ieguvējs nekustamo īpašumu paredzēs izmantot, jaunais īpašnieks varēs mainīt gan zemes, gan būves lietošanas veidu atbilstoši savām iecerēm un atļautajai teritorijas izmantošanai.
Ievērojot minēto, tā kā ka būvju lietošanas veidiem jāatbilst zemes lietošanas mērķim un atļautajai izmantošanai, izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par to, ka jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam būs jāveic nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma raksturojošo datu sakārtošanai NĪVKIS un zemesgrāmatā atbilstoši MK noteikumiem Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”, Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Finanšu ministrijai pārņemt no Alūksnes novada pašvaldības nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc nekustamā īpašuma īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un nekustamā īpašuma pārdošanas nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc nekustamā īpašuma īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija, jo nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un nekustamā īpašuma pārdošanas nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Alūksnes novada pašvaldība, VNĪ.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi