23-TA-1813: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" ir piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Memoranda padome) darbībai, veicinot pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti. Prioritārā pasākuma pieteikums bija balstīts Memoranda padomes izveidotās darba grupas 2018. gadā izstrādātajā Memoranda padomes darbības modelī. Lai to īstenotu, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums".
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 21. punkts: Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt Memoranda padomes nolikumu, tādējādi nodrošinot Memoranda padomes darbības atbilstību praksei un ilgtspēju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2005. gada janvārī toreizējais Ministru prezidents un 57 nevalstiskās organizācijas parakstīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu (turpmāk – Memorands). Memoranda īstenošanai tika izveidota Memoranda padome, uzticot tās sekretariāta funkcijas Valsts kancelejai. 2014. gadā tika parakstīts atjaunots Memorands, un 2014. gada 7. janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 14). Pēc Valsts kancelejas iniciatīvas 2017. gadā noteikumi Nr. 14 grozīti, lai risinātu dažādus jautājumus (piemēram, kādā statusā biedrību un nodibinājumu pārstāvji var tikt ievēlēti Memoranda padomes sastāvā), kā arī nostiprinātu Memoranda padomes darbības publiskumu (proti, sēžu tiešraižu nodrošināšanu, protokolu un sēžu video ierakstu publicēšanu un citas aktualitātes).
Ņemot vērā valdības un Saeimas lēmumus un ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" piešķirto papildu valsts budžeta finansējumu, nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr. 14, lai nodrošinātu ietvaru Memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga centrālās platformas darbības efektivitātes paaugstināšanai un nostiprināšanai. Ar piešķirto finansējumu tiks īstenota Memoranda padomes reforma, kas ietverta 2018. gadā darba grupas izstrādātajā vīzijā par valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbību, lielāku lomu atvēlot NVO pusi pārstāvošo padomes locekļu darbības atbalstam, nodrošinot tiem plašākas iespējas sagatavot un paust pilsoniskās sabiedrības intereses valsts pārvaldē. Memoranda padome turpmāk veiks arī jaunas funkcijas, kuru izpildi iecerētajā apjomā paredzēts nodrošināt ar Valsts kancelejas esošajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem un konkursa kārtībā atlasītas biedrības, nodibinājuma vai to apvienības iesaisti:
1) organizēs darba grupas pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai, sagatavojot kvalitatīvākas diskusijas padomes sēdēs un sekmējot plašāku nevalstiskā sektora iesaisti;
2) organizēs ikgadējo forumu par pilsoniskajai sabiedrībai aktuāliem jautājumiem;
3) koordinēs NVO sektora turpmākai attīstībai nepieciešamos pētījumus, problēmjautājumu un risinājumu definēšanu;
4) nodrošinās Memoranda padomes locekļu, Memorandu parakstījušo organizāciju, valsts pārvaldes institūciju un plašākas sabiedrības informēšanu par Memoranda padomes darbu;
5) nodrošinās atlīdzību un ceļa izdevumu kompensēšanu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē, kā arī citos formātos, kur šādi pārstāvji deleģēti no Memoranda padomes puses.
Pilsoniskā dialoga ieviešanu paredzējusi Saeima, apstiprinot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā ietverta nepieciešamība dialogam ar pilsonisko sabiedrību noteikt līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju un palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. Politiskā apņemšanās pilsoniskā dialoga attīstīšanai ir iekļauta arī Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (21. punkts) un Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam (1.1. pasākums). Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visu līmeņu pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā (tai skaitā nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu) un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. Publiskās varas institūciju un sabiedrības pārstāvju dialogs nodrošina ieguvumus tādas ekonomikas un sabiedrības labklājības sasniegšanai, kurā tiek līdzsvarotas sabiedrības un ekonomikas intereses un tiek ievērotas iedzīvotāju vajadzības. Lai to sasniegtu, svarīgi ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un stiprināt un veicināt pilsonisko dialogu, kā arī modernizēt sadarbības formātus un to darbības kultūru, sekmēt nevalstisko organizāciju spēju pārstāvēt dažādas iedzīvotāju grupas, pastāvīgi analizēt datus un nodrošināt profesionālu ieguldījumu rīcībpolitikas un tiesību aktu kvalitatīvā izstrādē, nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu informācijas apriti, ieskaitot atgriezenisko saiti, kā arī īstenot informēšanas un iesaistes kampaņas. Svarīgi ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām – arī tas ietekmēs ekonomisko izaugsmi un attīstību.
Ņemot vērā valdības un Saeimas lēmumus un ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" piešķirto papildu valsts budžeta finansējumu, nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr. 14, lai nodrošinātu ietvaru Memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga centrālās platformas darbības efektivitātes paaugstināšanai un nostiprināšanai. Ar piešķirto finansējumu tiks īstenota Memoranda padomes reforma, kas ietverta 2018. gadā darba grupas izstrādātajā vīzijā par valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbību, lielāku lomu atvēlot NVO pusi pārstāvošo padomes locekļu darbības atbalstam, nodrošinot tiem plašākas iespējas sagatavot un paust pilsoniskās sabiedrības intereses valsts pārvaldē. Memoranda padome turpmāk veiks arī jaunas funkcijas, kuru izpildi iecerētajā apjomā paredzēts nodrošināt ar Valsts kancelejas esošajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem un konkursa kārtībā atlasītas biedrības, nodibinājuma vai to apvienības iesaisti:
1) organizēs darba grupas pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai, sagatavojot kvalitatīvākas diskusijas padomes sēdēs un sekmējot plašāku nevalstiskā sektora iesaisti;
2) organizēs ikgadējo forumu par pilsoniskajai sabiedrībai aktuāliem jautājumiem;
3) koordinēs NVO sektora turpmākai attīstībai nepieciešamos pētījumus, problēmjautājumu un risinājumu definēšanu;
4) nodrošinās Memoranda padomes locekļu, Memorandu parakstījušo organizāciju, valsts pārvaldes institūciju un plašākas sabiedrības informēšanu par Memoranda padomes darbu;
5) nodrošinās atlīdzību un ceļa izdevumu kompensēšanu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē, kā arī citos formātos, kur šādi pārstāvji deleģēti no Memoranda padomes puses.
Pilsoniskā dialoga ieviešanu paredzējusi Saeima, apstiprinot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā ietverta nepieciešamība dialogam ar pilsonisko sabiedrību noteikt līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju un palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. Politiskā apņemšanās pilsoniskā dialoga attīstīšanai ir iekļauta arī Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (21. punkts) un Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam (1.1. pasākums). Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visu līmeņu pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā (tai skaitā nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu) un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. Publiskās varas institūciju un sabiedrības pārstāvju dialogs nodrošina ieguvumus tādas ekonomikas un sabiedrības labklājības sasniegšanai, kurā tiek līdzsvarotas sabiedrības un ekonomikas intereses un tiek ievērotas iedzīvotāju vajadzības. Lai to sasniegtu, svarīgi ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un stiprināt un veicināt pilsonisko dialogu, kā arī modernizēt sadarbības formātus un to darbības kultūru, sekmēt nevalstisko organizāciju spēju pārstāvēt dažādas iedzīvotāju grupas, pastāvīgi analizēt datus un nodrošināt profesionālu ieguldījumu rīcībpolitikas un tiesību aktu kvalitatīvā izstrādē, nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu informācijas apriti, ieskaitot atgriezenisko saiti, kā arī īstenot informēšanas un iesaistes kampaņas. Svarīgi ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām – arī tas ietekmēs ekonomisko izaugsmi un attīstību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumi Nr. 14 nosaka, ka Memoranda padome apstiprina prioritātes un ikgadējo darba plānu. Kopš 2021. gada Memoranda padome nosaka prioritātes, izstrādā un apstiprina darba plānu triju gadu periodam (https://www.mk.gov.lv/lv/nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome#nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padomes-darba-plani). Pāreju uz Memoranda padomes vidēja termiņa darbības plānošanu Memoranda padome pieņēma, apzinoties, ka viens gads ir par īsu padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1. punkts paredz noteikt, ka Memoranda padome nosaka prioritātes un apstiprina darba plānu trim gadiem.
Problēmas apraksts
2. Ņemot vērā plānotos uzlabojumus Memoranda padomes darbībā, kur būtiska ietekme ir piešķirtajiem papildu finanšu līdzekļiem, nepieciešami papildinājumi Memoranda padomes sekretariāta veicamo uzdevumu uzskaitījumā. Memoranda padomes nolikums jau šobrīd paredz iespēju veidot darba grupas, tomēr, ņemot vērā piešķirto finansējumu un atbilstoši jaunajam Memoranda padomes modelim izveidojamo darba grupu būtību, nepieciešams noteikt papildu mērķi darba grupu veidošanai.
Lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un sekmētu sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis") un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, kā arī citos formātos atbilstoši nepieciešamībai (tas tiek īstenots gadījumos, kad tiek saņemts lūgums no attiecīgās institūcijas, piemēram, no valsts budžeta programmas "NVO fonds" stratēģiskās plānošanas komitejas, no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas un apakškomitejām, no Valsts pārvaldes politikas attīstības padomes, no Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes, no dažādu valsts budžeta programmu projekta pieteikumu vērtēšanas komisijām Sabiedrības integrācijas fondā un citām institūcijām).
Pārstāvju deleģēšanas kārtību nosaka Memoranda padomes 2021. gada 26. maija sēdē apstiprinātā "Kārtība, kādā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome deleģē pārstāvjus (t. sk. kritērijus) dalībai dažādos sadarbības un uzraudzības mehānismos" (minētā kārtība pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/9615/download). Ņemot vērā pastāvošo praksi, ka Memoranda padome deleģē pārstāvjus dažādos formātos pēc savas iniciatīvas vai attiecīgās institūcijas lūguma, kā arī Memoranda padomes 2021. gada 26. maijā apstiprināto kārtību, kādā tiek organizēta deleģējamo pārstāvju atlase, ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 14.
Lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un sekmētu sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis") un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, kā arī citos formātos atbilstoši nepieciešamībai (tas tiek īstenots gadījumos, kad tiek saņemts lūgums no attiecīgās institūcijas, piemēram, no valsts budžeta programmas "NVO fonds" stratēģiskās plānošanas komitejas, no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas un apakškomitejām, no Valsts pārvaldes politikas attīstības padomes, no Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes, no dažādu valsts budžeta programmu projekta pieteikumu vērtēšanas komisijām Sabiedrības integrācijas fondā un citām institūcijām).
Pārstāvju deleģēšanas kārtību nosaka Memoranda padomes 2021. gada 26. maija sēdē apstiprinātā "Kārtība, kādā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome deleģē pārstāvjus (t. sk. kritērijus) dalībai dažādos sadarbības un uzraudzības mehānismos" (minētā kārtība pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/9615/download). Ņemot vērā pastāvošo praksi, ka Memoranda padome deleģē pārstāvjus dažādos formātos pēc savas iniciatīvas vai attiecīgās institūcijas lūguma, kā arī Memoranda padomes 2021. gada 26. maijā apstiprināto kārtību, kādā tiek organizēta deleģējamo pārstāvju atlase, ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 14.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 14 4.3. apakšpunktā noteikumu projekts paredz pievienot papildu mērķi darba grupu izveidei – nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošana. Noteikumu projekts paredz papildināt 4. punktu ar 4.5. apakšpunktu, paredzot, ka Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu. Noteikumu Nr. 14 4.4. apakšpunktā veikti redakcionāli precizējumi, ņemot vērā, ka pievienots jauns apakšpunkts. Noteikumu Nr.14 24.punkts papildināts ar vairākiem jauniem punktiem (grozījumu 15., 16., 17. un 18.punkts), paredzot, ka Valsts kanceleja, nodrošinot Memoranda padomes sekretariāta funkciju, organizē Memoranda padomes izveidoto darba grupu darbu, ikgadējo forumu un citus pasākumus, veic konsultantu un ekspertu piesaisti atsevišķu jautājumu izpētei atbilstoši padomes lēmumiem (ja ir pieejami finanšu līdzekļi), kā arī īsteno komunikāciju par Memoranda padomes darbu, padomes darbību, nodrošinot informācijas sniegšanu padomes locekļiem, memorandu parakstījušajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, kā arī plašākai sabiedrībai, un iesaistīšanu padomes darbā.
Problēmas apraksts
3. Pēc Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas Valsts kancelejai 2023. gada 1. martā Valsts kanceleja ir atbildīga par turpmāku valsts attīstības plānošanu un, ņemot vērā, ka Memoranda padomes sastāvā jau ir Valsts kancelejas direktors un Ministru prezidenta biroja pārstāvis, viena vieta Memoranda padomes sastāvā kļuva vakanta. Memoranda padomes sēdē 2023. gada 22. februārī notika diskusija par to, kuru ministriju varētu lūgt iesaistīties Memoranda padomes darbā (Memoranda padomes sēdes protokols pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/15452/download?attachment). Diskusijas rezultātā, ņemot vērā atbildību par krīžu pārvaldību, turpmākai līdzdalībai Memoranda padomes sastāvā tika uzaicināta Iekšlietu ministrija, kuras valsts sekretārs piekrita ministrijas pārstāvniecībai Memoranda padomē.
Atbilstoši Saeimas 2023. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2024. gada 1. jūlijā kļūs par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Attiecīgi ir nepieciešamas izmaiņas arī noteikumos Nr. 14.
Ņemot vērā, ka biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" atbilstoši tās darbības mērķiem pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanā Latvijā ir pastāvīgi pārstāvēta Memoranda padomes sastāvā un tās pārstāvis bieži ticis ievēlēts par Memoranda padomes vadītāja vietnieku (izņemot periodus, kad tas nav iespējams atbilstoši noteikumu Nr. 14 12. punktam), ir atzīstams minētās biedrības ieguldījums Memoranda padomes darba kārtības veidošanā un kopējo sektora interešu pārstāvniecībā lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Arī Saeimas Prezidija 2024. gada 22. februārī apstiprinātajā Deklarācijā par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību (deklarācija pieejama Saeimas tīmekļvietnē – https://www.saeima.lv/files/Deklaracija_par_sadarb_pilson_sabiedr_2202.pdf) biedrībai "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir noteikts pastāvīgs statuss sadarbības grupas sastāvā, kas izveidota minētās deklarācijas ieviešanai. Attiecīgi Memoranda padomes sastāvā vēlēšanu procesā ievēlējamas pārējās septiņas nevalstiskās organizācijas.
Atbilstoši 2018. gadā izstrādātajam Memoranda padomes modelim, lai sekmētu interešu pārstāvniecību, līdzšinējais Memoranda padomes locekļu pilnvaru termiņš –18 mēnešu – pagarināms uz 24 mēnešiem.
Noteikumos Nr. 14 nostiprināms, ka attiecībā uz Memoranda padomes vadītāja vietnieka pienākumu pildīšanu piemērojams princips – ne ilgāk divi pilnvaru termiņi pēc kārtas. Minētais termiņš ir princips, ko piemēro vadošajiem amatiem publiskajā pārvaldē, un arī noteikumu Nr. 14 12. punktā jau šobrīd ir nostiprināts princips, ka viens un tas pats nevalstiskās organizācijas pārstāvis var būt Memoranda padomes loceklis ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ņemot vērā, ka Memoranda padomes vadītāja vietnieku ievēlē no padomes sastāvā esošajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ka saskaņā ar noteikumu projektu biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianses" pārstāvim Memoranda padomē turpmāk plānots pastāvīgs mandāts, jānosaka ierobežojums Memoranda padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņam vienai un tai pašai personai, lai nodrošinātu viedokļu dažādību.
Saskaņā ar noteikumiem Nr. 14 Memoranda padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās vairāku institūciju un organizāciju pārstāvji, to skaitā biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" pārstāvji. Noteikumu projektā nepieciešams precizēt minēto organizāciju nosaukumus atbilstoši to Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam juridiskajam statusam, kā arī statusu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.7. apakšpunktam.
Atbilstoši Saeimas 2023. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2024. gada 1. jūlijā kļūs par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Attiecīgi ir nepieciešamas izmaiņas arī noteikumos Nr. 14.
Ņemot vērā, ka biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" atbilstoši tās darbības mērķiem pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanā Latvijā ir pastāvīgi pārstāvēta Memoranda padomes sastāvā un tās pārstāvis bieži ticis ievēlēts par Memoranda padomes vadītāja vietnieku (izņemot periodus, kad tas nav iespējams atbilstoši noteikumu Nr. 14 12. punktam), ir atzīstams minētās biedrības ieguldījums Memoranda padomes darba kārtības veidošanā un kopējo sektora interešu pārstāvniecībā lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Arī Saeimas Prezidija 2024. gada 22. februārī apstiprinātajā Deklarācijā par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību (deklarācija pieejama Saeimas tīmekļvietnē – https://www.saeima.lv/files/Deklaracija_par_sadarb_pilson_sabiedr_2202.pdf) biedrībai "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir noteikts pastāvīgs statuss sadarbības grupas sastāvā, kas izveidota minētās deklarācijas ieviešanai. Attiecīgi Memoranda padomes sastāvā vēlēšanu procesā ievēlējamas pārējās septiņas nevalstiskās organizācijas.
Atbilstoši 2018. gadā izstrādātajam Memoranda padomes modelim, lai sekmētu interešu pārstāvniecību, līdzšinējais Memoranda padomes locekļu pilnvaru termiņš –18 mēnešu – pagarināms uz 24 mēnešiem.
Noteikumos Nr. 14 nostiprināms, ka attiecībā uz Memoranda padomes vadītāja vietnieka pienākumu pildīšanu piemērojams princips – ne ilgāk divi pilnvaru termiņi pēc kārtas. Minētais termiņš ir princips, ko piemēro vadošajiem amatiem publiskajā pārvaldē, un arī noteikumu Nr. 14 12. punktā jau šobrīd ir nostiprināts princips, ka viens un tas pats nevalstiskās organizācijas pārstāvis var būt Memoranda padomes loceklis ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ņemot vērā, ka Memoranda padomes vadītāja vietnieku ievēlē no padomes sastāvā esošajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ka saskaņā ar noteikumu projektu biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianses" pārstāvim Memoranda padomē turpmāk plānots pastāvīgs mandāts, jānosaka ierobežojums Memoranda padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņam vienai un tai pašai personai, lai nodrošinātu viedokļu dažādību.
Saskaņā ar noteikumiem Nr. 14 Memoranda padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās vairāku institūciju un organizāciju pārstāvji, to skaitā biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" pārstāvji. Noteikumu projektā nepieciešams precizēt minēto organizāciju nosaukumus atbilstoši to Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam juridiskajam statusam, kā arī statusu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.7. apakšpunktam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 5., 6., 7. un 8. punkts paredz noteikt, ka Memoranda padomes sastāvā līdzās Valsts kancelejas direktoram, Ministru prezidenta biroja pārstāvim, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas valsts sekretāriem strādā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri, kā arī biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un septiņu citu biedrību un nodibinājumu lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji. Ar noteikumu projekta 11. punktu paredzēts papildināt noteikumu Nr. 14 11. punktu, paredzot, ka par padomes vadītāja vietnieku vienu un to pašu personu var ievēlēt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Attiecībā uz izmaiņām Memoranda padomes nevalstisko organizāciju sastāvā noteikumu projektā ietverts noslēguma jautājumu punkts, paredzot, ka grozījumi noteikumu Nr. 14 5.9. un 5.10. apakšpunktā un 11. punktā attiecībā uz izmaiņām pilnvaru termiņā un pārstāvniecību piemērojami līdz ar nākamo vēlēšanu procesu, kas Valsts kancelejai jāorganizē laikposmā līdz 2024. gada 30. oktobrim. Noteikumu 9. punkts paredz jaunā redakcijā izteikt noteikumu Nr. 14 6.3. apakšpunktu, nosakot, ka Memoranda padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām uzaicināmi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizāciju – arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" un biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" pārstāvji.
Problēmas apraksts
4. Noteikumos Nr. 14 nepieciešami precizējumi attiecībā uz Memoranda padomes darba organizēšanu, ņemot vērā, ka kopš 2017. gada, kad regulējums pēdējo reizi tika grozīts, ir mainījušās tehniskās iespējas sēžu organizēšanā – sēdes iespējams organizēt klātienē, nodrošinot arī iespējas piedalīties attālināti, attiecīgi ir mainījušās arī Memoranda padomes locekļu dalības iespējas – ja nav iespējams piedalīties klātienē, Memoranda padomes locekļi piedalās attālināti un tikai tad, ja nav iespēju piedalīties sēdē arī attālināti, deleģē savā vietā piedalīties citu institūcijas vai organizācijas pārstāvi. Kopš 2017. gadā tika ieviesta rakstiskās balsošanas procedūra, praksē nostiprināti principi tās organizēšanai, proti, nododot balsošanai kādu jautājumu, Memoranda padomes sekretariāts nosaka konkrētu balsošanas termiņu. Attiecīgi nosacījums sniegt atbildi 10 darbdienu laikā ir svītrojams.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, noteikumu projekta 12. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 14 15. punktu, paredzot, ka Memoranda padomes sēdes tiek organizētas klātienē, vienlaikus nodrošinot iespēju piedalīties attālināti. Noteikumu projekta 13. punkts paredz izslēgt no noteikumu Nr. 14 18. punkta nosacījumu par attālinātu dalību, ņemot vērā, ka, ja Memoranda padomes loceklis piedalās sēdē, nav nozīmes, vai dalība ir attālināti vai klātienē. Attiecīgi skaidrāka ir arī noteikumu projekta 18. punkta redakcija attiecībā uz nepieciešamību deleģēt pārstāvi un informēt par to Memoranda padomes sekretariātu, ja dalība sēdē nav iespējama. Noteikumu 14. punkts paredz – ja padomes locekļu viedokļu noskaidrošana vai jautājuma (dokumenta) saskaņošana tiek veikta elektroniski, padomes loceklis atbildi uz sekretariāta nosūtīto e-pastu sniedz e-pastā norādītajā termiņā.
Problēmas apraksts
5. Ņemot vērā piešķirto valsts budžeta finansējumu Memoranda padomes darbībai, kā arī to, ka finansējuma izlietošana īstenojama, daļēji nododot konkursa rezultātā izvēlētai biedrībai vai nodibinājumam, vai to apvienībai Memoranda padomes sekretariāta funkciju, un atlīdzinot nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par to ieguldījumu Memoranda padomes sēdēs, Memoranda padomes izveidotajās darba grupas, kā arī pildot konsultatīva rakstura pienākumus citu institūciju izveidotās padomēs, darba grupās u.c. formātos, nepieciešams papildināt noteikumus Nr. 14 ar jauniem punktiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 19. un 20.punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 14 ar 24.1 un 24.2 punktiem, paredzot, ka 1) padomes sekretariāta funkciju Valsts kanceleja īsteno sadarbībā ar konkursa ietvaros izvēlētu biedrību vai nodibinājumu atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam, konkursa nolikumam un konkursā uzvarējušās biedrības vai nodibinājuma piedāvājumam, un 2) padomes loceklim, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju, kā arī nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kurš piedalās padomes izveidotajās darba grupās vai kuru padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģējusi darbam citu institūciju izveidotās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, var izmaksāt atlīdzību, kā arī kompensēt ceļa izdevumus, par dalību sēdēs, ja tam ir lietderīgi un šādam mērķim ir piešķirts finansējums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Valsts kanceleja arī turpmāk būs atbildīga par Memoranda padomes sekretariāta funkcijas nodrošināšanu. Atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanas efektivitātes kontroli Valsts kanceleja īstenos par katru kārtējo īstenošanas gadu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu". Ņemot vērā, ka līgumu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu plānots noslēgt uz trim gadiem, pēc šā perioda plānots vērtēt arī valsts pārvaldes uzdevuma nodošanas efektivitāti un ietekmi kopumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Projektā plānotās izmaiņas Memoranda padomes darbības regulējumā pozitīvi ietekmēs biedrības un nodibinājumus, kuri parakstījuši Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu kopš 2005. gada. 2024. gada maijā notika jaunu organizāciju pievienošanās Memorandam, un tagad Memorandu parakstījušo organizāciju skaits ir vismaz 548 (pastāv iespēja, ka biedrība kopš parakstīšanas brīža ir beigusi pastāvēt, tādēļ skaits var būt mainīgs. Memorandu parakstījušo organizāciju saraksts pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/7667/download?attachment). Memoranda padomes nolikuma izmaiņas ir vērstas uz padomes darba uzlabošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
200 000
0
200 000
0
200 000
0
200 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
200 000
0
200 000
0
200 000
0
200 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
200 000
0
200 000
0
200 000
0
200 000
2.1. valsts pamatbudžets
200 000
0
200 000
0
200 000
0
200 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu Memoranda padomes darbībai, veicinot pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti. Prioritārā pasākuma pieteikums bija balstīts Memoranda padomes darbības modelī, ko 2018. gadā izstrādājusi Memoranda padomes izveidotā darba grupa. Finansējums nepieciešams nevalstiskā sektora kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu ieguldījumu pilsoniskā dialoga nodrošināšanai un sabiedrības līdzdalības veicināšanā. Plānotās aktivitātes, to skaitā darba grupu organizēšana par noteiktu tematiku, tiks veiktas saskaņā ar Memoranda padomes apstiprināto darba plānu, paredzot konkrētus pasākumus mērķa un rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
2023. gada oktobrī prioritārā pasākuma pieteikumā pilsoniskā dialoga ieviešanai, stiprinot Memoranda padomes darbību, tika plānots finansējums atlīdzībai padomes locekļiem no NVO puses un dažādos formātos Memoranda padomes deleģētajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ekspertu piesaistei, izpētēm, komunikācijas aktivitātēm – 2024. gadā un turpmāk ik gadu 200 000 euro.
Izdevumi plānoti:
1) NVO iesaistes koordinatoram – 16 320 euro;
2) darba grupu norises nodrošināšanai (atlīdzība darba grupu vadītājiem (trīs darba grupas), atbalsta personālam (viens darbinieks), kā arī darba grupu ekspertiem) – 957 000 euro;
3) izdevumi darba vietas nomai, birojam precēm un sakariem – 2700 euro, darba vietas izveidei – 1500 euro vienreizēji 2024. gadā;
4) samaksa Memoranda padomes locekļiem un deleģētajiem pārstāvjiem (VSS, NTSP, ES struktūrfondu uzraudzības komiteja un tās apakškomitejas, citas institūcijas) – 43 902 euro, transporta izdevumu kompensācija reģionu organizāciju pārstāvjiem – 500 euro;
5) izdevumi foruma rīkošanai – 2050 euro;
6) komunikācijas nodrošināšana par Memoranda padomes darbību – 6000 euro;
7) izdevumi izpētēm (atlīdzība ekspertiem) – 3200 euro;
8) grāmatvedības pakalpojumi – 2040 euro;
9) netiešās izmaksas – 26 086 euro.
Finansējums atbilstoši Valsts kancelejas īstenotā konkursa "Par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai" rezultātam tiks nodots biedrībai vai nodibinājumam, vai to apvienībai, noslēdzot līdzdarbības līgumu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu. Līgumu sākotnēji plānots noslēgt uz trim gadiem. Atbilstoši konkursa nolikumam jāsasniedz noteikti rezultatīvie rādītāji. Finansējuma apguve plānota atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, līdz ar to atbalstītajā prioritārā pasākuma pieteikumā ir iespējamas izmaiņas finansējuma sadalījumā starp pozīcijām.
2023. gada oktobrī prioritārā pasākuma pieteikumā pilsoniskā dialoga ieviešanai, stiprinot Memoranda padomes darbību, tika plānots finansējums atlīdzībai padomes locekļiem no NVO puses un dažādos formātos Memoranda padomes deleģētajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ekspertu piesaistei, izpētēm, komunikācijas aktivitātēm – 2024. gadā un turpmāk ik gadu 200 000 euro.
Izdevumi plānoti:
1) NVO iesaistes koordinatoram – 16 320 euro;
2) darba grupu norises nodrošināšanai (atlīdzība darba grupu vadītājiem (trīs darba grupas), atbalsta personālam (viens darbinieks), kā arī darba grupu ekspertiem) – 957 000 euro;
3) izdevumi darba vietas nomai, birojam precēm un sakariem – 2700 euro, darba vietas izveidei – 1500 euro vienreizēji 2024. gadā;
4) samaksa Memoranda padomes locekļiem un deleģētajiem pārstāvjiem (VSS, NTSP, ES struktūrfondu uzraudzības komiteja un tās apakškomitejas, citas institūcijas) – 43 902 euro, transporta izdevumu kompensācija reģionu organizāciju pārstāvjiem – 500 euro;
5) izdevumi foruma rīkošanai – 2050 euro;
6) komunikācijas nodrošināšana par Memoranda padomes darbību – 6000 euro;
7) izdevumi izpētēm (atlīdzība ekspertiem) – 3200 euro;
8) grāmatvedības pakalpojumi – 2040 euro;
9) netiešās izmaksas – 26 086 euro.
Finansējums atbilstoši Valsts kancelejas īstenotā konkursa "Par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai" rezultātam tiks nodots biedrībai vai nodibinājumam, vai to apvienībai, noslēdzot līdzdarbības līgumu par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu. Līgumu sākotnēji plānots noslēgt uz trim gadiem. Atbilstoši konkursa nolikumam jāsasniedz noteikti rezultatīvie rādītāji. Finansējuma apguve plānota atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, līdz ar to atbalstītajā prioritārā pasākuma pieteikumā ir iespējamas izmaiņas finansējuma sadalījumā starp pozīcijām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav attiecināms
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav attiecināms
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Valsts pārvaldes iestādes savu pārstāvju dalību Memoranda īstenošanā nodrošinās savu iekšējo resursu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna", Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Latvijas Pilsoniskā alianse, Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds", Pasaules Dabas fonds, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā"
Biedrība "Latvijas Juristu apvienība"
Biedrība "Eiropas Kustība Latvijā"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Memoranda padomes nolikuma grozījumu sākotnējo piedāvājumu Valsts kanceleja prezentēja Memoranda padomes sēdē 2024. gada 26. jūnijā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Memoranda padomes locekļi kopumā atbalsta Valsts kancelejas piedāvātās izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums". Vienlaikus Memoranda padomes sēdē tika lemts nodot noteikumu projektu publiskajai apspriešanai un, ņemot vērā tās gaitā saņemtos priekšlikumus, nodrošināt noteikumu projekta turpmāko virzību.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Finanšu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Kultūras ministrija
- Tieslietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Labklājības ministrija
- Memoranda padomes sastāvā ievēlētās nevalstiskās organizācijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Atbildība par Memoranda padomes darbu arī turpmāk saglabājas Valsts kancelejai. Valsts kanceleja un pārējās ministrijas dalību padomē arī turpmāk nodrošinās esošo funkciju un resursu ietvaros.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Regulējuma pilnveide pozitīvi ietekmēs Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam virsmērķa sasniegšanu – veicinās sociālo uzticēšanos un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldībai. Nodrošinot Memoranda padomes darbības ilgtspēju, paredzams, ka tiks stiprināts pilsoniskais dialogs un tā līdzvērtība sociālajam dialogam, kā tas ir paredzēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Memoranda padomes darbības pilnveide uzlabos pilsoniskās sabiedrības kopējo attīstību. Jēgpilnas līdzdalības iespējas ir būtiskas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, jo, īstenojot dažādu veidu pilsonisko līdzdalību, tiek stiprināta ikviena cilvēka piederība Latvijai, savstarpējā uzticēšanās un uzticēšanās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi