23-TA-2275: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. maija protokola Nr. 32 5.§ 2. punktam, kas nosaka izstrādāt likumprojektu "Grozījumi zinātniskās darbības likumā", ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā zinātības un tehnoloģiju, tiesību komercializācijai. Valsts zinātnisko institūciju rīcībā esošo tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija ir svarīgs process, jo tas ļauj izmantot iegūtās zināšanas, tehnoloģiju izstrādes un nostiprināto intelektuālo īpašumu, lai radītu ekonomisko vērtību un sekmētu inovācijas, t.i. – tirgū ieviestu jaunus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt regulējumu attiecībā uz valsts zinātniskās institūcijas tiesībām uz publiskā finansējuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, noteikt deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskas finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Ātrāka un efektīvāka deleģējuma nodrošināšana Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības (turpmāk viss kopā - publiski līdzekļi) finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A) Latvijā 2022. gadā bija 291,72 milj. euro jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027. gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023. gada aplēsēm, – 806 milj. euro. Ja šis 2027. gada mērķis būtu jāsasniedz 2022. gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. euro.
Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018. gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES).
Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus.
Zinātniskās darbības likums (turpmāk – Likums) šobrīd nosaka zinātnisko institūcijas darbinieku mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, ietvaru lēmumu pieņemšanas procesam par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un aizsardzību. Vienlaikus Likums nosaka, ka zinātniskajām institūcijām ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni tiek komercializētas, tostarp tiek noteikts, ka zinātnisko institūcijas darbiniekam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Tomēr Likums šobrīd nenosaka valsts zinātniskās institūcijas darbinieka mantiskās tiesības uz zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas nosacījumus un kārtību, kā arī tiesības uz atlīdzību no zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Par nosacījumiem zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai Ministru kabineta noteikumu izstrādes ietvaros tika diskutēts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumu Nr. 283 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 34 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" starpinstitucionālās saskaņošanas procesā un panākta vienošanās Ministru kabineta noteikumos iekļaut ar zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju saistīto regulējumu, lai nodrošinātu nacionālās un ES tiesību sistēmas harmonizāciju, sistematizētu nacionālās tiesību normas attiecībā uz zinātības un tehnoloģijas pārnesi, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, vienlaikus, vienojoties, ka nepieciešams veikt nacionālās tiesību sistēmas intelektuālā īpašuma jomā pilnveidi un izstrādāt grozījumus Likumā, ietverot nosacījumus publiskas personas intelektuālā īpašuma tiesību atsavināšanai, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai.
Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas jautājums, cita starpā, skar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk – 1.2.1.4. pasākums) īstenošanas noteikumus, kuros nepieciešams ietvert nosacījumus valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijai un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanai. Tāpat iepriekš minētais attiecināms uz tādiem ES fondu 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” pasākumiem, kā: 1.1.1.3. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.7. pasākums “Inovāciju granti studentiem”, 1.1.1.8. pasākums “Doktorantūras granti” un 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi”.
Tehnoloģijas pārneses mērķis ir radīt inovācijas, tādējādi tehnoloģiju pārnese ir process, kurā pētniecības rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski, komerciāli pielietojamā veidā – jaunā produktā, pakalpojumā, tehnoloģijā, iekārtā, instrumentā vai to detaļā. ES struktūrfondu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros tika izveidots valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonds un šī fonda darbības ietvaros 1. posmā (tehniski ekonomiskā priekšizpēte un komercializācijas stratēģijas izstrāde) tika saņemti un īstenoti 104 projekti, savukārt 2.posmā (pētniecības un komercializācijas darbības) tika īstenoti 58 projekti. Programmas īstenošanas rezultātā ir izveidoti 14 valsts zinātnisko institūciju veidoti uzņēmumi, kā arī noslēgti 39 licences līgumi. Tomēr secināms, ka valsts zinātnisko institūciju īstenoto pētījumu rezultāti joprojām ir zemā tehnoloģiju gatavības līmenī, kas nav piemēroti ieviešanai tirgū komerciālam pielietojumam. Tādējādi, turpmāka šo pētījumu attīstība nākamajos tehnoloģiju gatavības līmeņos iespējama, piesaistot uzņēmumu pašu finansējumu, radot kārtību, kā šo rezultātu mantiskās tiesības var tikt nodotas uzņēmumiem vai citām valsts zinātniskajām institūcijām, vai arī, atbalstot šo pētījumu tālāku attīstīšanu, piesaistot publisko finansējumu, piemēram, valsts pētījumu programmu ietvarā, kompetences centru programmā, atjaunojot tirgus orientēto pētījumu programmu, vai piesaistot finansējumu ES līmeņa programmās, piemēram, Apvārsnis Eiropa u.c.
Vienlaikus akcentējams, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru 2020. gadā izstrādāja Vadlīnijas tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību veikšanai, lai sniegtu informāciju valsts zinātniskajām institūcijām par ieteicamajiem soļiem, kas veicami, lai nodrošinātu caurskatāmu tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību īstenošanu, kas izriet no ES struktūrfondu un valsts budžeta finansētu projektu ietvaros veiktajām darbībām. Ar nolūku nodrošināt juridisko skaidrību, piemēram, 1.2.1.4. pasākumā tiks integrēti minētajās vadlīnijās ietvertie nosacījumi. Tomēr praksē valsts zinātniskās institūcijas ir vērsušas uzmanību, ka minētajām vadlīnijām ir informatīvs raksturs, kas neļauj pēc būtības risināt ar zinātības un tehnoloģiju komercializācijas procesu saistīto problemātiku, t.i. – nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma atsavināšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajam tiesību aktiem. Attiecīgi nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības un tehnoloģijas komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību, ļautu risināt minēto problemātiku.
Citu valstu pieredze – labās prakses piemēri, kas iegūti no Īrijas zinātnes fonda (Science Foundation Ireland) (turpmāk – SFI) un Somijas Tehniskās izpētes centra VTT (VTT Technical Research Centre of Finland) (turpmāk – VTT) liecina par attīstītu vidi, kas sniedz pienesumu kā šīm organizācijām, tā valstij par publiskiem līdzekļiem radītu zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijas rezultātā.
SFI ir Īrijas valdības finansēta organizācija, kas izveidota ar nolūku sekmēt zinātnes un tehnoloģiju attīstību valstī. SFI galvenokārt fokusējas uz zinātnes izcilību, pētniecības finansēšanu un inovāciju sekmēšanu. SFI piesaista un uztur starptautiski atzītus zinātniekus un veicina pētniecības izcilību, veicinot zinātnes attīstību un izcilību Īrijā. Organizācija nodrošina būtisku finansējumu zinātnes un tehnoloģiju izpētei, ietverot fundamentālo un pielietoto pētniecību. SFI veicina zinātnes komercializāciju, palīdzot pārnest zinātniskos izgudrojumus uz tirgu, atbalstot uzņēmējdarbību un tehnoloģiju pārnesi. SFI finansē pētniecības projektus un zinātniekus, kas ir veikuši nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Ar SFI pienesumu ir palielinājusies Īrijas zinātnes izcilība un ietekme pasaules mērogā. SFI atbalsta tehnoloģiju komercializāciju, veicinot uzņēmējdarbību un jaunu produktu attīstību, kas ir veicinājis Īrijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi. SFI projekti un finansējums ir radījis jaunas darbavietas zinātnē un tehnoloģijās, veicinot nodarbinātību valstī.
Savukārt VTT ir Somijā bāzēta, valsts finansēta pētniecības organizācija, kas specializējas tehnoloģiju izstrādē un pētniecībā. VTT sekmē inovācijas un uzņēmējdarbību, lai palīdzētu attīstīt Somijas tautsaimniecību. VTT cieši sadarbojas ar uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiju un inovāciju risinājumus atbilstoši uzņēmumu pieprasījumam. Cita starpā, VTT sniedz atbalstu tehnoloģiju komercializācijai, tai skaitā intelektuālā īpašuma pārvaldībai un licencēšanai. Kopumā vērtējot, VTT ir veicinājis jaunu tehnoloģiju un inovāciju izstrādi, kas ir nodrošinājis uzņēmējdarbības attīstību un Somijas starptautiskās konkurētspējas palielināšanos. Uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu no VTT, ir radījuši jaunas darbavietas, tādējādi pozitīvi ietekmējot nodarbinātību valstī. VTT ir uzlabojis Somijas rūpniecisko bāzi, nodrošinot risinājumus un tehnoloģijas rūpniecības nozarēm, tādējādi stiprinot valsts ekonomiku.
Gan SFI, gan VTT ir veikušas būtisku ieguldījumu savu valstu tautsaimniecības attīstībā, ar tehnoloģiju pārneses palīdzību sekmējot inovāciju ienākšanu tirgū, radot jaunas darbavietas un palielinot konkurētspēju pasaules tirgū, sniedzot ieguldījumu valstu ekonomikas attīstībā.
Pārņemot šo pieredzi un radot normatīvo ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu valsts zinātnisko institūciju zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai, arī Latvijas valsts zinātniskās institūcijas var būtiski palielināt ieguldījumu gan savas zinātniskās un pētnieciskās darbības pašfinansēšanā, gan ieguvumu radīšanai valsts tautsaimniecībai kopumā (investīcijas, eksports, cilvēkkapitāla attīstība).
Secināms, ka valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijas rezultātā jaunradītie produkti vai pakalpojumi var uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, veicināt, piemēram, medicīnas attīstību, risināt vides resursu pieejamības un drošības problēmas, sniegt ieguldījumu digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu straujākā attīstībā un pieejamībā utt. Tāpat nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur būtiski ir noteikt, ka ieņēmumi, kas gūti no valsts zinātnisko institūciju rīcībā esošo par publiskiem līdzekļiem radīto pētniecības rezultātu komercializācijas, var tikt izmantoti ne tikai kā valsts zinātniskās institūcijas resurss tālākai pētniecības darbību veikšanai, bet arī, lai nodrošinātu Likuma 39.6 pantā noteikto praksē, t.i. – panākot, ka konkrētajam intelektuālā īpašuma autoram (valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam) tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Tādējādi ieguvumu gūst gan valsts zinātniskās institūcijas, gan potenciālie zināšanu un tehnoloģiju tiesību ieguvēji, gan sabiedrība kopumā. Tāpat iespēja komercializēt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesības rada pamatu uzņēmumu ieguldījumu P&A pieaugumam un inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumam, tostarp veicina augsti kvalificēta darba spēka attīstību uzņēmumos. Tas saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem.
Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018. gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES).
Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus.
Zinātniskās darbības likums (turpmāk – Likums) šobrīd nosaka zinātnisko institūcijas darbinieku mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, ietvaru lēmumu pieņemšanas procesam par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un aizsardzību. Vienlaikus Likums nosaka, ka zinātniskajām institūcijām ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni tiek komercializētas, tostarp tiek noteikts, ka zinātnisko institūcijas darbiniekam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirnes komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Tomēr Likums šobrīd nenosaka valsts zinātniskās institūcijas darbinieka mantiskās tiesības uz zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas nosacījumus un kārtību, kā arī tiesības uz atlīdzību no zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Par nosacījumiem zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai Ministru kabineta noteikumu izstrādes ietvaros tika diskutēts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumu Nr. 283 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 34 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" starpinstitucionālās saskaņošanas procesā un panākta vienošanās Ministru kabineta noteikumos iekļaut ar zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju saistīto regulējumu, lai nodrošinātu nacionālās un ES tiesību sistēmas harmonizāciju, sistematizētu nacionālās tiesību normas attiecībā uz zinātības un tehnoloģijas pārnesi, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, vienlaikus, vienojoties, ka nepieciešams veikt nacionālās tiesību sistēmas intelektuālā īpašuma jomā pilnveidi un izstrādāt grozījumus Likumā, ietverot nosacījumus publiskas personas intelektuālā īpašuma tiesību atsavināšanai, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai.
Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas jautājums, cita starpā, skar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk – 1.2.1.4. pasākums) īstenošanas noteikumus, kuros nepieciešams ietvert nosacījumus valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijai un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanai. Tāpat iepriekš minētais attiecināms uz tādiem ES fondu 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” pasākumiem, kā: 1.1.1.3. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.7. pasākums “Inovāciju granti studentiem”, 1.1.1.8. pasākums “Doktorantūras granti” un 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi”.
Tehnoloģijas pārneses mērķis ir radīt inovācijas, tādējādi tehnoloģiju pārnese ir process, kurā pētniecības rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski, komerciāli pielietojamā veidā – jaunā produktā, pakalpojumā, tehnoloģijā, iekārtā, instrumentā vai to detaļā. ES struktūrfondu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros tika izveidots valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonds un šī fonda darbības ietvaros 1. posmā (tehniski ekonomiskā priekšizpēte un komercializācijas stratēģijas izstrāde) tika saņemti un īstenoti 104 projekti, savukārt 2.posmā (pētniecības un komercializācijas darbības) tika īstenoti 58 projekti. Programmas īstenošanas rezultātā ir izveidoti 14 valsts zinātnisko institūciju veidoti uzņēmumi, kā arī noslēgti 39 licences līgumi. Tomēr secināms, ka valsts zinātnisko institūciju īstenoto pētījumu rezultāti joprojām ir zemā tehnoloģiju gatavības līmenī, kas nav piemēroti ieviešanai tirgū komerciālam pielietojumam. Tādējādi, turpmāka šo pētījumu attīstība nākamajos tehnoloģiju gatavības līmeņos iespējama, piesaistot uzņēmumu pašu finansējumu, radot kārtību, kā šo rezultātu mantiskās tiesības var tikt nodotas uzņēmumiem vai citām valsts zinātniskajām institūcijām, vai arī, atbalstot šo pētījumu tālāku attīstīšanu, piesaistot publisko finansējumu, piemēram, valsts pētījumu programmu ietvarā, kompetences centru programmā, atjaunojot tirgus orientēto pētījumu programmu, vai piesaistot finansējumu ES līmeņa programmās, piemēram, Apvārsnis Eiropa u.c.
Vienlaikus akcentējams, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru 2020. gadā izstrādāja Vadlīnijas tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību veikšanai, lai sniegtu informāciju valsts zinātniskajām institūcijām par ieteicamajiem soļiem, kas veicami, lai nodrošinātu caurskatāmu tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību īstenošanu, kas izriet no ES struktūrfondu un valsts budžeta finansētu projektu ietvaros veiktajām darbībām. Ar nolūku nodrošināt juridisko skaidrību, piemēram, 1.2.1.4. pasākumā tiks integrēti minētajās vadlīnijās ietvertie nosacījumi. Tomēr praksē valsts zinātniskās institūcijas ir vērsušas uzmanību, ka minētajām vadlīnijām ir informatīvs raksturs, kas neļauj pēc būtības risināt ar zinātības un tehnoloģiju komercializācijas procesu saistīto problemātiku, t.i. – nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma atsavināšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajam tiesību aktiem. Attiecīgi nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātības un tehnoloģijas komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību, ļautu risināt minēto problemātiku.
Citu valstu pieredze – labās prakses piemēri, kas iegūti no Īrijas zinātnes fonda (Science Foundation Ireland) (turpmāk – SFI) un Somijas Tehniskās izpētes centra VTT (VTT Technical Research Centre of Finland) (turpmāk – VTT) liecina par attīstītu vidi, kas sniedz pienesumu kā šīm organizācijām, tā valstij par publiskiem līdzekļiem radītu zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijas rezultātā.
SFI ir Īrijas valdības finansēta organizācija, kas izveidota ar nolūku sekmēt zinātnes un tehnoloģiju attīstību valstī. SFI galvenokārt fokusējas uz zinātnes izcilību, pētniecības finansēšanu un inovāciju sekmēšanu. SFI piesaista un uztur starptautiski atzītus zinātniekus un veicina pētniecības izcilību, veicinot zinātnes attīstību un izcilību Īrijā. Organizācija nodrošina būtisku finansējumu zinātnes un tehnoloģiju izpētei, ietverot fundamentālo un pielietoto pētniecību. SFI veicina zinātnes komercializāciju, palīdzot pārnest zinātniskos izgudrojumus uz tirgu, atbalstot uzņēmējdarbību un tehnoloģiju pārnesi. SFI finansē pētniecības projektus un zinātniekus, kas ir veikuši nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Ar SFI pienesumu ir palielinājusies Īrijas zinātnes izcilība un ietekme pasaules mērogā. SFI atbalsta tehnoloģiju komercializāciju, veicinot uzņēmējdarbību un jaunu produktu attīstību, kas ir veicinājis Īrijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi. SFI projekti un finansējums ir radījis jaunas darbavietas zinātnē un tehnoloģijās, veicinot nodarbinātību valstī.
Savukārt VTT ir Somijā bāzēta, valsts finansēta pētniecības organizācija, kas specializējas tehnoloģiju izstrādē un pētniecībā. VTT sekmē inovācijas un uzņēmējdarbību, lai palīdzētu attīstīt Somijas tautsaimniecību. VTT cieši sadarbojas ar uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiju un inovāciju risinājumus atbilstoši uzņēmumu pieprasījumam. Cita starpā, VTT sniedz atbalstu tehnoloģiju komercializācijai, tai skaitā intelektuālā īpašuma pārvaldībai un licencēšanai. Kopumā vērtējot, VTT ir veicinājis jaunu tehnoloģiju un inovāciju izstrādi, kas ir nodrošinājis uzņēmējdarbības attīstību un Somijas starptautiskās konkurētspējas palielināšanos. Uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu no VTT, ir radījuši jaunas darbavietas, tādējādi pozitīvi ietekmējot nodarbinātību valstī. VTT ir uzlabojis Somijas rūpniecisko bāzi, nodrošinot risinājumus un tehnoloģijas rūpniecības nozarēm, tādējādi stiprinot valsts ekonomiku.
Gan SFI, gan VTT ir veikušas būtisku ieguldījumu savu valstu tautsaimniecības attīstībā, ar tehnoloģiju pārneses palīdzību sekmējot inovāciju ienākšanu tirgū, radot jaunas darbavietas un palielinot konkurētspēju pasaules tirgū, sniedzot ieguldījumu valstu ekonomikas attīstībā.
Pārņemot šo pieredzi un radot normatīvo ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu valsts zinātnisko institūciju zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai, arī Latvijas valsts zinātniskās institūcijas var būtiski palielināt ieguldījumu gan savas zinātniskās un pētnieciskās darbības pašfinansēšanā, gan ieguvumu radīšanai valsts tautsaimniecībai kopumā (investīcijas, eksports, cilvēkkapitāla attīstība).
Secināms, ka valsts zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializācijas rezultātā jaunradītie produkti vai pakalpojumi var uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, veicināt, piemēram, medicīnas attīstību, risināt vides resursu pieejamības un drošības problēmas, sniegt ieguldījumu digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu straujākā attīstībā un pieejamībā utt. Tāpat nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur būtiski ir noteikt, ka ieņēmumi, kas gūti no valsts zinātnisko institūciju rīcībā esošo par publiskiem līdzekļiem radīto pētniecības rezultātu komercializācijas, var tikt izmantoti ne tikai kā valsts zinātniskās institūcijas resurss tālākai pētniecības darbību veikšanai, bet arī, lai nodrošinātu Likuma 39.6 pantā noteikto praksē, t.i. – panākot, ka konkrētajam intelektuālā īpašuma autoram (valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam) tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Tādējādi ieguvumu gūst gan valsts zinātniskās institūcijas, gan potenciālie zināšanu un tehnoloģiju tiesību ieguvēji, gan sabiedrība kopumā. Tāpat iespēja komercializēt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesības rada pamatu uzņēmumu ieguldījumu P&A pieaugumam un inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumam, tostarp veicina augsti kvalificēta darba spēka attīstību uzņēmumos. Tas saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais Likums neietver tiesisko ietvaru pētniecības rezultātu, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai, proti, nacionālā līmeņa regulējums nenosaka valsts zinātnisko institūciju konsekventu un skaidru rīcību un tiesisko noteiktību rīkoties gadījumos, kad to darbības rezultātā radušās jaunas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai auga šķirnestiesības. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. maija protokola Nr. 32 5.§ 2. punktam Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju, tika uzdots izstrādāt un Izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi zinātniskās darbības likumā”, ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Turklāt arī Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Nr. 23.1., kas paredz, ka jāizveido inovācijas ekosistēma, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Šāds uzdevums nozīmē veidot arī inovāciju ekosistēmas attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi, tostarp attiecībā uz līdz šim neatrisināto jautājumu par tiesiskā ietvara izveidi valsts zinātnisko institūciju zinātības un tiesību komercializācijai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. maija protokola Nr. 32 5.§ 2. punktam Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju, tika uzdots izstrādāt un Izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi zinātniskās darbības likumā”, ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Turklāt arī Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Nr. 23.1., kas paredz, ka jāizveido inovācijas ekosistēma, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Šāds uzdevums nozīmē veidot arī inovāciju ekosistēmas attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi, tostarp attiecībā uz līdz šim neatrisināto jautājumu par tiesiskā ietvara izveidi valsts zinātnisko institūciju zinātības un tiesību komercializācijai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt regulējumu attiecībā uz valsts zinātniskās institūcijas tiesībām uz publiskā finansējuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kā arī noteikt deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību, vienlaikus atļaujot Ministru kabinetam apstiprināt atbalsta programmas tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijai. Tāpat likumprojekts ietver attiecīgus terminu skaidrojumus un attiecīgus ar komercializāciju saistītus grozījumus citos Zinātniskās darbības likuma pantos.
Lietotie termini
Ar nolūku radīt tiesisko noteiktību un vienotu izpratni par likumprojektā lietoto terminoloģiju, tiek svītrots likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2.1 apakšpunkts, šī punkta redakciju pilnveidojot un integrējot kā Likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktu. Ar likumprojektu tiek precizēts Likumā lietotais termins “saimnieciskā izmantošana (komercializācija)”, aizstājot to ar terminu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā). Likumprojekts paredz, ka noteiktās likuma daļās pirms vārdiem “izgudrojums vai augu šķirne” tiek iekļauti vārdi “zinātība un tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
Tiesiskās noteiktības nolūkos ar likumprojektu tiek nošķirts, kas ir zinātības un tehnoloģijas pārnese, kā arī kas ir zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija. Zinātības un tehnoloģijas pārnese ir noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā veicot zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializāciju. Šāda pārnese var nozīmēt arī zinātības un tehnoloģijas pārnesi no vienas valsts zinātniskās institūcijas uz citu vai zinātības un tehnoloģijas pārnesi, piemēram, lekciju veidā bez komercializācijas nolūka, bet lai šī zinātības vai tehnoloģijas varētu tikt izmantotas un attīstītas citā jomā vai kontekstā. Savukārt, tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija — zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana.
Vienlaikus tiek noteikts, ka valsts zinātniskā institūcija ir valsts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, valsts augstskolas struktūrvienība), valsts augstskola - atvasināta publiska persona, valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Šī likumprojekta izpratnē valsts zinātniskā institūcija atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas statusam atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai.
Deleģējuma noteikšana
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas tiesību, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētajos Ministru kabineta noteikumos potenciāli būtu nepieciešams noteikt skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru, kas noteiktu par publiskie līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētos Ministru kabineta noteikumus trīs mēnešu laikā no likumprojekta apstiprināšanas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskās institūcijas pārstāvošām asociācijām (piemēram, Latvijas universitāšu asociācija, Valsts zinātnisko institūtu asociācija u.c.).
Tāpat tiek noteikts, ka Ministru kabinets var izdot citus tiesību aktus, tai skaitā, atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju pārnesei, kas var ietvert:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju, tiesību komercializēšanai pieejamo finansējumu;
2) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
3) atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
4) atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības;
5) citus komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus.
Mantisko tiesību nodošana un atlīdzības kārtība
Par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija rada papildu ekonomisko vērtību. Ar nolūku nodrošināt valsts zinātnisko institūciju spējas komercializēt to rīcībā esošās zinātības un tehnoloģijas tiesības, tai skaitā, lai nodrošinātu, piemēram, 1.2.1.4. pasākuma ietvaros pētniecības rezultātu komercializācijas fonda darbību, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā, radot tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai. Likumprojekta izpratnē tehnoloģija ir zinātība un metodes, kas ir pamatā produktu, procesu, sistēmu vai citu pielietojumu izstrādei un ieviešanai.
Normatīvais ietvars, kas nosaka iespējas valsts zinātniskajām institūcijām iesaistīties un īstenot zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, ir svarīgs aspekts kopējā pētniecības rezultātu pārnešanā uz uzņēmējdarbības vidi un inovāciju attīstīšanā. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas process stimulē inovāciju attīstību, radot iespēju uz šīs zinātības un tehnoloģijas tiesību pamata radīt komerciālus, tirgū ieviešamus risinājumus. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija, cita starpā, īstenojama, piemēram, kā spin-off uzņēmuma veidošana, kas nozīmē, ka valsts zinātniskā institūcija var izveidot jaunus uzņēmumus (spin-off), kas specializējas valsts zinātniskajā institūcijā radītās zinātības un tehnoloģijas komercializācijā. Spin-off uzņēmumi tiek dibināti ar zinātnieku vai uzņēmēju līdzdalību un izmanto valsts zinātniskās institūcijas intelektuālo īpašumu. Tāpat bieži izmantots zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veids ir licencēšana, kas praksē nozīmē, ka valsts zinātniskās institūcijas var izsniegt licenci uzņēmumiem, lai tie izmantotu izstrādāto tehnoloģiju vai zinātību. Šāda licence var ietvert nosacījumus par maksājumu kārtību, procentiem, kas pienākas valsts zinātniskajai institūcijai no ieņēmumiem, vai ietvert citus nosacījumus. Tāpat zinātību un tehnoloģiju var pārdot, kas ir visvienkāršākais risinājums. Valsts zinātniskā institūcija var pārdod tās rīcībā esošo zinātību vai tehnoloģiju citam uzņēmumam vai trešajai pusei par noteiktu samaksu, nodrošinot, ka zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas finansiāli izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām.
Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka tajos ir noregulēts, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam (ievērojot līdzvērtīgu tirgus cenu) vai arī, ja valsts zinātniskā institūcija atsavina tai piederošās mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirnēm saimnieciskās darbības veicējam par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tā paredz komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu šī komercdarbības atbalsta sniegšanā. Komercdarbības atbalsta sniegšana nozīmē paredzēt normas, kā valsts zinātniskā institūcija nodos komercdarbības atbalstu tālāk. Ja šādi nosacījumi šobrīd nav valsts zinātnisko institūciju iekšējās kārtībās, tad attiecīgi valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums ietver savās iekšējās kārtībās komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
Ja projekts tiek komercializēts, potenciāls nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risks ar valsts zinātnisko institūciju starpniecību izslēdzams, ja tiek nodrošināts, ka valsts zinātniskā institūcija savas mantiskās tiesības uz izgudrojumu mantisko tiesību ieguvējiem nodod tādā veidā, kas pierāda, ka tās saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai. Valsts zinātniskā institūcija atbilstību tirgus cenai var pierādīt vienā no veidiem, kas paredzēts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 30.punktam, kas apraksta vairākas metodes, kā nonākt pie tirgus cenas.
Saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām valsts zinātniskajām institūcijām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem, kas ietverti tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtībā:
1) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru;
2) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
3) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus;
4) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešajām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Visi šie veidi ir valsts zinātniskās institūcijas izvēles tiesības, tātad – attiecīgi var būt dažādi risinājumi, ko nosaka lielākoties ekonomiskais izdevīgums, taču var būt arī netiešie ieguvumi, kurus valsts zinātniskās institūcijas var ņemt vērā, izvēloties zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veidus, piemēram, turpmākās iespējas noslēgt citus līgumus ar trešo pusi utt.
Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka gadījumā, ja zinātniekam izdodas izgudrojumu komercializēt 5 gadu laikā, tad valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Līdzīgi kā tas ir šobrīd normā, kas paredz tiesības izgudrotājam saņemt taisnīgu atlīdzību, ja valsts zinātniskā institūcija komercializē izgudrojuma tiesības. 5 gadi ir optimāls laika posms, kas sniedz iespēju konkrētas valsts zinātniskās institūcijas izgudrotājam vai selekcionāram, iegūstot tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nostiprināt šīs tiesības (piemēram, sagatavojot, iesniedzot un nostiprinot Eiropas Savienības vai Eiropas patenta vai starptautiskā patenta pieteikumu), kas var vidēji ilgt 2-3 gadus, atlikušos 2-3 gados veltot komercializācijai, no kuras gūstot ieņēmumus, attiecīgi nodrošinot konkrētai valsts zinātniskajai tiesības uz taisnīgu atlīdzību.
Likumdevējs 2013.gadā, pieņemot attiecīgos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ir vērtējis apstākli, ka var būt gadījumi, kad valsts zinātniskajai institūcijai nav komerciāli izdevīgi turpināt nodrošināt izgudrojuma aizsardzību, ņemot vērā, ka ne visiem izgudrojumiem piemīt komercializācijas potenciāls, tādējādi valsts zinātniskajām institūcijām tika paredzētas tiesības pieņemt lēmumu ne tikai par mantisko tiesību uz izgudrojumu paturēšanu, bet arī par nodošanu pašam izgudrotājam, kas praksē tiek īstenots, ja zinātniskās darbības rezultātam nepiemīt komercializācijas potenciāls – pastāv liela iespēja, ka ienākumi no intelektuālā īpašuma komercializācijas nepārsniegs tā aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus.
Pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka tikai neliels izgudrojumu skaits tiek patentēts un komercializēts. Tā, piemēram, Mičiganas Valsts universitātes tehnoloģiju komercializācijas izpilddirektors Ričards Čila (Richard W. Chylla) norāda, ka tikai 5-10 % akadēmisko patentu pieteikumu tiek komercializēti. Savukārt Pitsburgas Universitātes inovāciju un uzņēmējdarbības prorektors un Inovāciju institūta direktors Evans Fačers (Evan Facher) paskaidro, ka “sākumā nav zināms, vai kāds produkts tiks līdz komercializācijas procesam, iespējams, kāds cits izgudrojums ir bijis jau izstrādes stadijā un ticis komercializēts pirmais. (Resurss pieejams: https://research.uh.edu/the-big-idea/university-research-explained/from-concept-to-commercialization-supporting-ip-in-our-universities/).
Ņemot vērā, ka ne visi izgudrojumi ir patentējami, no 2020. gada sākuma Patentu valdes pilotprojekta ietvaros Latvijas izgudrotājiem, pētniekiem un uzņēmējiem nodrošina iespēju pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju Eiropas Patentu iestādē. Tādējādi, izmantojot patentmeklēšanas pakalpojumu, izgudrotāji var iegūt informāciju par sava izgudrojuma patentspēju un pārliecināties, ka izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis, vai gluži pretēji, ka tam netiks piešķirts patents.
Līdz ar to ne visi izgudrojumi būs patentējami, tāpat kā ne visi patentēti izgudrojumi būs komercializējami. Tādējādi ir īpaši svarīgi radīt tādu sistēmu, kas palielinātu zinātnisko darbinieku motivāciju turpināt radīt jaunus izgudrojumus, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru esošajā tiesību sistēmā, kad valsts zinātniskā institūcija var izmantot savas mantiskās tiesības, komercializējot izgudrojumu, taču gadījumā, kad tā, izvērtējot nesaskata komerciālu potenciālu kādu no izgudrojumiem komercializēt vai uzturēt, tā var atteikties no mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam.
Tāpat norādāms, ka, lai gan mantiskās tiesības uz izgudrojumu pieder darba devējam, izgudrotājam kā autoram jau ar darba radīšanas brīdi pieder personiskās tiesības, kas nav atsavināmas uz šo izgudrojumu, proti, autorību — tiesības tikt atzītam par autoru; izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam; u.c. (Autortiesību likuma 14.pants). Vienlaikus, arī Patentu likums nosaka, ka izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par izgudrotāju; vārdu — tiesības tikt norādītam par izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts (Patentu likuma 14.pants).
Vienlaikus, gadījumos, kad tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija būtu saistīta ar komercnoslēpuma nodošanu, pusēm būtu jāslēdz savstarpējs līgums, kurā tiktu atrunāti nosacījumi un ierobežojumus tam, kādā veidā informācija, kas satur komercnoslēpumu, drīkst tikt izmantota (kad jāsaņem atļaujas).
Ar likumprojektu tiek noteiktas valsts zinātniskās institūcijas tiesības par publiskiem līdzekļiem finansēta zinātniskā pētījuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Tāpat likumprojektā precizētas valsts zinātnisko institūciju darbinieku, kuru darba pienākumi ietver izgudrotāja darbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām. Paredzēts, ka mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni piederēs valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru darbinieks vai darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Savukārt, ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģiju radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādu zinātību un tehnoloģiju nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
Vienlaikus tiek precizēts, ka gadījumos, kad valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz izgudrojumu, zinātību, tehnoloģiju vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
Likumprojektā precizēta arī lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz mantisko tiesību uz jaunu zinātību. tehnoloģiju, izgudrojuma vai auga šķirnes reģistrēšanu. Ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likumā līdz šim nav atrunāta procedūra, ka valsts zinātniskā instituūcija var atteikties no mantiskajām tiesībām, likumprojekts tiek noteikta kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, var atteikties no šīm tiesībām, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga vai mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni reģistrāciju ir atteikusi iestāde, kas nodrošina šo tiesību reģistrāciju. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
aktualizētas esošās normas, kas nosaka, ka valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni aizsardzību, tai skaitā veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai auga šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Visbeidzot, tiek precizētas esošās Likuma normas, nosakot, ka valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lietotie termini
Ar nolūku radīt tiesisko noteiktību un vienotu izpratni par likumprojektā lietoto terminoloģiju, tiek svītrots likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2.1 apakšpunkts, šī punkta redakciju pilnveidojot un integrējot kā Likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktu. Ar likumprojektu tiek precizēts Likumā lietotais termins “saimnieciskā izmantošana (komercializācija)”, aizstājot to ar terminu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā). Likumprojekts paredz, ka noteiktās likuma daļās pirms vārdiem “izgudrojums vai augu šķirne” tiek iekļauti vārdi “zinātība un tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
Tiesiskās noteiktības nolūkos ar likumprojektu tiek nošķirts, kas ir zinātības un tehnoloģijas pārnese, kā arī kas ir zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija. Zinātības un tehnoloģijas pārnese ir noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā veicot zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializāciju. Šāda pārnese var nozīmēt arī zinātības un tehnoloģijas pārnesi no vienas valsts zinātniskās institūcijas uz citu vai zinātības un tehnoloģijas pārnesi, piemēram, lekciju veidā bez komercializācijas nolūka, bet lai šī zinātības vai tehnoloģijas varētu tikt izmantotas un attīstītas citā jomā vai kontekstā. Savukārt, tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija — zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana.
Vienlaikus tiek noteikts, ka valsts zinātniskā institūcija ir valsts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, valsts augstskolas struktūrvienība), valsts augstskola - atvasināta publiska persona, valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Šī likumprojekta izpratnē valsts zinātniskā institūcija atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas statusam atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai.
Deleģējuma noteikšana
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas tiesību, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētajos Ministru kabineta noteikumos potenciāli būtu nepieciešams noteikt skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru, kas noteiktu par publiskie līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētos Ministru kabineta noteikumus trīs mēnešu laikā no likumprojekta apstiprināšanas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskās institūcijas pārstāvošām asociācijām (piemēram, Latvijas universitāšu asociācija, Valsts zinātnisko institūtu asociācija u.c.).
Tāpat tiek noteikts, ka Ministru kabinets var izdot citus tiesību aktus, tai skaitā, atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju pārnesei, kas var ietvert:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju, tiesību komercializēšanai pieejamo finansējumu;
2) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
3) atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
4) atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības;
5) citus komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus.
Mantisko tiesību nodošana un atlīdzības kārtība
Par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija rada papildu ekonomisko vērtību. Ar nolūku nodrošināt valsts zinātnisko institūciju spējas komercializēt to rīcībā esošās zinātības un tehnoloģijas tiesības, tai skaitā, lai nodrošinātu, piemēram, 1.2.1.4. pasākuma ietvaros pētniecības rezultātu komercializācijas fonda darbību, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā, radot tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai. Likumprojekta izpratnē tehnoloģija ir zinātība un metodes, kas ir pamatā produktu, procesu, sistēmu vai citu pielietojumu izstrādei un ieviešanai.
Normatīvais ietvars, kas nosaka iespējas valsts zinātniskajām institūcijām iesaistīties un īstenot zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, ir svarīgs aspekts kopējā pētniecības rezultātu pārnešanā uz uzņēmējdarbības vidi un inovāciju attīstīšanā. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas process stimulē inovāciju attīstību, radot iespēju uz šīs zinātības un tehnoloģijas tiesību pamata radīt komerciālus, tirgū ieviešamus risinājumus. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija, cita starpā, īstenojama, piemēram, kā spin-off uzņēmuma veidošana, kas nozīmē, ka valsts zinātniskā institūcija var izveidot jaunus uzņēmumus (spin-off), kas specializējas valsts zinātniskajā institūcijā radītās zinātības un tehnoloģijas komercializācijā. Spin-off uzņēmumi tiek dibināti ar zinātnieku vai uzņēmēju līdzdalību un izmanto valsts zinātniskās institūcijas intelektuālo īpašumu. Tāpat bieži izmantots zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veids ir licencēšana, kas praksē nozīmē, ka valsts zinātniskās institūcijas var izsniegt licenci uzņēmumiem, lai tie izmantotu izstrādāto tehnoloģiju vai zinātību. Šāda licence var ietvert nosacījumus par maksājumu kārtību, procentiem, kas pienākas valsts zinātniskajai institūcijai no ieņēmumiem, vai ietvert citus nosacījumus. Tāpat zinātību un tehnoloģiju var pārdot, kas ir visvienkāršākais risinājums. Valsts zinātniskā institūcija var pārdod tās rīcībā esošo zinātību vai tehnoloģiju citam uzņēmumam vai trešajai pusei par noteiktu samaksu, nodrošinot, ka zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas finansiāli izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām.
Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka tajos ir noregulēts, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam (ievērojot līdzvērtīgu tirgus cenu) vai arī, ja valsts zinātniskā institūcija atsavina tai piederošās mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirnēm saimnieciskās darbības veicējam par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tā paredz komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu šī komercdarbības atbalsta sniegšanā. Komercdarbības atbalsta sniegšana nozīmē paredzēt normas, kā valsts zinātniskā institūcija nodos komercdarbības atbalstu tālāk. Ja šādi nosacījumi šobrīd nav valsts zinātnisko institūciju iekšējās kārtībās, tad attiecīgi valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums ietver savās iekšējās kārtībās komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
Ja projekts tiek komercializēts, potenciāls nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risks ar valsts zinātnisko institūciju starpniecību izslēdzams, ja tiek nodrošināts, ka valsts zinātniskā institūcija savas mantiskās tiesības uz izgudrojumu mantisko tiesību ieguvējiem nodod tādā veidā, kas pierāda, ka tās saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai. Valsts zinātniskā institūcija atbilstību tirgus cenai var pierādīt vienā no veidiem, kas paredzēts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 30.punktam, kas apraksta vairākas metodes, kā nonākt pie tirgus cenas.
Saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām valsts zinātniskajām institūcijām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem, kas ietverti tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtībā:
1) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru;
2) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
3) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus;
4) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešajām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Visi šie veidi ir valsts zinātniskās institūcijas izvēles tiesības, tātad – attiecīgi var būt dažādi risinājumi, ko nosaka lielākoties ekonomiskais izdevīgums, taču var būt arī netiešie ieguvumi, kurus valsts zinātniskās institūcijas var ņemt vērā, izvēloties zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veidus, piemēram, turpmākās iespējas noslēgt citus līgumus ar trešo pusi utt.
Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka gadījumā, ja zinātniekam izdodas izgudrojumu komercializēt 5 gadu laikā, tad valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Līdzīgi kā tas ir šobrīd normā, kas paredz tiesības izgudrotājam saņemt taisnīgu atlīdzību, ja valsts zinātniskā institūcija komercializē izgudrojuma tiesības. 5 gadi ir optimāls laika posms, kas sniedz iespēju konkrētas valsts zinātniskās institūcijas izgudrotājam vai selekcionāram, iegūstot tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nostiprināt šīs tiesības (piemēram, sagatavojot, iesniedzot un nostiprinot Eiropas Savienības vai Eiropas patenta vai starptautiskā patenta pieteikumu), kas var vidēji ilgt 2-3 gadus, atlikušos 2-3 gados veltot komercializācijai, no kuras gūstot ieņēmumus, attiecīgi nodrošinot konkrētai valsts zinātniskajai tiesības uz taisnīgu atlīdzību.
Likumdevējs 2013.gadā, pieņemot attiecīgos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ir vērtējis apstākli, ka var būt gadījumi, kad valsts zinātniskajai institūcijai nav komerciāli izdevīgi turpināt nodrošināt izgudrojuma aizsardzību, ņemot vērā, ka ne visiem izgudrojumiem piemīt komercializācijas potenciāls, tādējādi valsts zinātniskajām institūcijām tika paredzētas tiesības pieņemt lēmumu ne tikai par mantisko tiesību uz izgudrojumu paturēšanu, bet arī par nodošanu pašam izgudrotājam, kas praksē tiek īstenots, ja zinātniskās darbības rezultātam nepiemīt komercializācijas potenciāls – pastāv liela iespēja, ka ienākumi no intelektuālā īpašuma komercializācijas nepārsniegs tā aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus.
Pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka tikai neliels izgudrojumu skaits tiek patentēts un komercializēts. Tā, piemēram, Mičiganas Valsts universitātes tehnoloģiju komercializācijas izpilddirektors Ričards Čila (Richard W. Chylla) norāda, ka tikai 5-10 % akadēmisko patentu pieteikumu tiek komercializēti. Savukārt Pitsburgas Universitātes inovāciju un uzņēmējdarbības prorektors un Inovāciju institūta direktors Evans Fačers (Evan Facher) paskaidro, ka “sākumā nav zināms, vai kāds produkts tiks līdz komercializācijas procesam, iespējams, kāds cits izgudrojums ir bijis jau izstrādes stadijā un ticis komercializēts pirmais. (Resurss pieejams: https://research.uh.edu/the-big-idea/university-research-explained/from-concept-to-commercialization-supporting-ip-in-our-universities/).
Ņemot vērā, ka ne visi izgudrojumi ir patentējami, no 2020. gada sākuma Patentu valdes pilotprojekta ietvaros Latvijas izgudrotājiem, pētniekiem un uzņēmējiem nodrošina iespēju pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju Eiropas Patentu iestādē. Tādējādi, izmantojot patentmeklēšanas pakalpojumu, izgudrotāji var iegūt informāciju par sava izgudrojuma patentspēju un pārliecināties, ka izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis, vai gluži pretēji, ka tam netiks piešķirts patents.
Līdz ar to ne visi izgudrojumi būs patentējami, tāpat kā ne visi patentēti izgudrojumi būs komercializējami. Tādējādi ir īpaši svarīgi radīt tādu sistēmu, kas palielinātu zinātnisko darbinieku motivāciju turpināt radīt jaunus izgudrojumus, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru esošajā tiesību sistēmā, kad valsts zinātniskā institūcija var izmantot savas mantiskās tiesības, komercializējot izgudrojumu, taču gadījumā, kad tā, izvērtējot nesaskata komerciālu potenciālu kādu no izgudrojumiem komercializēt vai uzturēt, tā var atteikties no mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam.
Tāpat norādāms, ka, lai gan mantiskās tiesības uz izgudrojumu pieder darba devējam, izgudrotājam kā autoram jau ar darba radīšanas brīdi pieder personiskās tiesības, kas nav atsavināmas uz šo izgudrojumu, proti, autorību — tiesības tikt atzītam par autoru; izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam; u.c. (Autortiesību likuma 14.pants). Vienlaikus, arī Patentu likums nosaka, ka izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par izgudrotāju; vārdu — tiesības tikt norādītam par izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts (Patentu likuma 14.pants).
Vienlaikus, gadījumos, kad tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija būtu saistīta ar komercnoslēpuma nodošanu, pusēm būtu jāslēdz savstarpējs līgums, kurā tiktu atrunāti nosacījumi un ierobežojumus tam, kādā veidā informācija, kas satur komercnoslēpumu, drīkst tikt izmantota (kad jāsaņem atļaujas).
Ar likumprojektu tiek noteiktas valsts zinātniskās institūcijas tiesības par publiskiem līdzekļiem finansēta zinātniskā pētījuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Tāpat likumprojektā precizētas valsts zinātnisko institūciju darbinieku, kuru darba pienākumi ietver izgudrotāja darbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām. Paredzēts, ka mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni piederēs valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru darbinieks vai darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Savukārt, ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģiju radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādu zinātību un tehnoloģiju nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.
Vienlaikus tiek precizēts, ka gadījumos, kad valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz izgudrojumu, zinātību, tehnoloģiju vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
Likumprojektā precizēta arī lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz mantisko tiesību uz jaunu zinātību. tehnoloģiju, izgudrojuma vai auga šķirnes reģistrēšanu. Ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likumā līdz šim nav atrunāta procedūra, ka valsts zinātniskā instituūcija var atteikties no mantiskajām tiesībām, likumprojekts tiek noteikta kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, var atteikties no šīm tiesībām, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga vai mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni reģistrāciju ir atteikusi iestāde, kas nodrošina šo tiesību reģistrāciju. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
aktualizētas esošās normas, kas nosaka, ka valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni aizsardzību, tai skaitā veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai auga šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Visbeidzot, tiek precizētas esošās Likuma normas, nosakot, ka valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Par ESIF 2021-2027 PO1 ietvaros atbilstoši Eiropas Komisijas regulējumam tiks veikts ex-post novērtējums, kas cita starpā ietver arī finansējumu tehnoloģiju pārnesei un komercializācijai
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz valsts zinātniskajām institūcijām, jaunuzņēmumiem (start-up) un valsts zinātnisko institūciju darbības rezultātā dibinātiem jaunuzņēmumiem (spin-off), kā arī citiem inovāciju jomā aktīvi uzņēmumiem, jo tiek radīta tiesiskā noteiktība mantisko tiesību nodošanai gan mantisko tiesību turētāja, gan potenciālā mantisko tiesību ieguvēja pusē. Piedāvātie grozījumi būtiski atvieglo piekļuvi tehnoloģiju tiesībām uz valsts zinātnisko institūciju izgudrojumu bāzes dibinātiem uzņēmumiem. Gadījumos, kad valsts zinātniskā institūcija plāno kļūt par kapitāldaļu turētāju uzņēmumā, jāievēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Kopējais (valsts, t.sk. augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A) Latvijā 2022. gadā bija 291,72 milj. euro jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027. gadam noteikts 1,5% no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023. gada aplēsēm, – 806 milj. euro. Ja šis 2027. gada mērķis būtu jāsasniedz 2022. gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. euro.
Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā (uzņēmumu) sektoros) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018. gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES).
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni tiesību komercializācijai. Līdz ar to valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesības varēs nodot komercializēšanai, kā arī tiek radīta tiesiskā noteiktība mantisko tiesību nodošanai gan mantisko tiesību turētāja, gan potenciālā mantisko tiesību ieguvēja pusē.
Tas, savukārt, var radīt ieguvumus gan valsts zinātniskajām institūcijām, piesaistot ārējo P&A finansējumu, gan uzņēmumu P&A finansējuma pieaugumu (pieaug interese par iespējām iegūt mantiskās tiesības un pētniecības rezultātu attīstīt augstākā tehnoloģiju gatavības līmenī, ieguldot uzņēmuma resursus P&A).
Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka vidēji gadā var tikt piesaistīti 3-5 milj. euro valsts tautsaimniecībā no valsts zinātnisko institūciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijas procesa.
Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā (uzņēmumu) sektoros) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018. gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES).
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni tiesību komercializācijai. Līdz ar to valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesības varēs nodot komercializēšanai, kā arī tiek radīta tiesiskā noteiktība mantisko tiesību nodošanai gan mantisko tiesību turētāja, gan potenciālā mantisko tiesību ieguvēja pusē.
Tas, savukārt, var radīt ieguvumus gan valsts zinātniskajām institūcijām, piesaistot ārējo P&A finansējumu, gan uzņēmumu P&A finansējuma pieaugumu (pieaug interese par iespējām iegūt mantiskās tiesības un pētniecības rezultātu attīstīt augstākā tehnoloģiju gatavības līmenī, ieguldot uzņēmuma resursus P&A).
Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka vidēji gadā var tikt piesaistīti 3-5 milj. euro valsts tautsaimniecībā no valsts zinātnisko institūciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijas procesa.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz visu nozaru konkurētspēju. Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Visu nozaru uzņēmumi, kuri būs ieinteresēti zinātības un tehnoloģiju pārņemšanai no valsts zinātniskajām institūcijām, iegūs tiesisko noteiktību attiecībā uz to, kādā veidā Latvijā valsts zinātniskās institūcijas var nodot zinātību un tehnoloģiju tiesības komercializēšanai.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz visu nozaru uzņēmumu konkurētspēju. Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Visu nozaru uzņēmumi, kuri būs ieinteresēti zinātības un tehnoloģiju pārņemšanai no valsts zinātniskajām institūcijām, iegūs tiesisko noteiktību attiecībā uz to, kādā veidā Latvijā valsts zinātniskās institūcijas var nodot zinātību un tehnoloģiju tiesības komercializēšanai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabinets nosaka par valsts un pašvaldības līdzekļiem, kā arī ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesību, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētos Ministru kabineta noteikumus trīs mēnešu laikā no likumprojekta apstiprināšanas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskās institūcijas pārstāvošām asociācijām (piemēram, Latvijas universitāšu asociācija, Valsts zinātnisko institūtu asociācija u.c.).
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi atbilstoši šī likumprojekta 13. panta otrās daļas 3.2 punktam.
Noteikumos paredzēts iekļaut kārtību, kādā nosaka par valsts, pašvaldības un/vai ES fondu un citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības finansēta valsts zinātnisko institūciju pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību, kurā tiek ietverta vismaz šāda informācija:
* tiesību nodošanas un atsavināšanas veidi, piemēram:
a) publiska izsole: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode);
b) vienošanās par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos (efektīvas pārrunas vai jauna uzņēmuma dibināšana: izmaksu metode, ienākumu metode, tirgus metode;
c) tehnoloģiju tiesību nodošana vai to izmantošanas tiesību piešķiršana valsts zinātniskās institūcijas dibinātai kapitālsabiedrībai (spin-off);
* nosacījumus, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā attiecīgajām valsts zinātniskajām institūcijām ļauj no šīm tiesībām gūt visu saimniecisko labumu un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem, kas ietverti tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtībā:
a) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru;
b) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
c) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus;
d) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešajām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums;
* nosacījumus tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesei visa pētniecības un attīstības projekta dzīves cikla laikā.
Vienlaikus uzsverams, ka zinātību var nodot, sagatavojot atbilstošu tehnisko dokumentāciju, t.i. – izstrādājot tehnoloģijas un/ vai procesa aprakstu, kas tādējādi rada iespēju nodot detalizētas zināšanas par noteiktu tehnoloģiju, procesu vai metodi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. "Grozījumi 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 644 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi””
Pamatojums un apraksts
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās, tiks ierosināti grozījumi 1.2.1.4. pasākumā, lai paredzētu komercializācijas atbalstu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Ņemot vērā, ka ES struktūrfondi un cits publiskais ārvalstu finansējums nav vienīgie avoti, no kā var tikt finansētas atbalsta programmas inovācijām, likumprojektā tiek noteikts, ka Ministru kabinets var izdot arī citus tiesību aktus, kas, cita starpā, un kur attiecināms, nosaka:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju, tiesību komercializēšanai pieejamo finansējumu;
2) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
3) atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
4) atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības;
5) citus ar atbalsta programmu saistītos īstenošanas nosacījumus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Universitāšu asociācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Valsts zinātnisko institūtu asociācijaCits
Jā6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5095a5ec-2909-4680-9518-da40c839a03d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskajā apspriešanā TAP portālā no 15.09.-29.09. 2023. netika saņemti viedokļi.
Nevalstiskās organizācijas sniedza priekšlikumus, ka ir jānosaka taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību nodošanu, tāpat jānosaka, ka šī nodošana tiek komercializēta valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā. Vienlaikus izteikti priekšlikumi, ka paziņošanas kārtību ir jāregulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējiem normatīvajiem aktiem. Ekonomikas ministrija šī likumprojekta mērķa ietvaros ir ņēmusi vērā nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kas tik izteikti saskaņošanas procesā.
Papildus saņemtajiem priekšlikumiem no nevalstiskajām organizācijām, starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē tika lūgts Latvijas Universitāšu asociācijas viedoklis par taisnīgu atlīdzību. Attiecīgi tika saņemts Latvijas Universitāšu asociācijas viedoklis:
Latvijas augstskolas saskaras ar problēmu praksē piemērot Zinātniskās darbības likuma 39.6 panta normu, kura nosaka, ka zinātnisko institūcijas darbiniekam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Faktiski tas nozīmē, ka augstskolas nav spējīgas zinātniekiem nodrošināt motivējošus un rezultātos balstītus apstākļus, lai veicinātu izgudrojuma turpmāku komercializāciju un mērogošanu.
Ilustratīvs piemērs – augstskola ir komercializējusi tās zinātnieka izstrādātu intelektuālo īpašumu. Komercializācijas rezultātā augstskola gūst ienākumus no uzņēmuma, kurš ir noslēdzis licences līgumu ar augstskolu par konkrētā intelektuālā īpašuma izmantošanu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 39.6 pantā noteikto, zinātnisko institūcijas darbiniekam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Praksē tas nozīmētu, ka konkrētajam zinātniekam pienāktos taisnīga atlīdzība par minētā intelektuālā īpašuma komercializāciju. Tas nodrošinātu konkrētā zinātnieka (t.sk. ar intelektuālo īpašumu saistītās projekta komandas) motivāciju turpināt attīstīt minēto izgudrojumu vai strādāt pie citiem izgudrojumiem, kurus varētu komercializēt.
Taču praksē, ja projekts, kura ietvaros ir tapis intelektuālais īpašums, ir finansēts no ES struktūrfondu finanšu līdzekļiem, pastāv priekšnosacījums, ka visa peļņa no zinātības un tehnoloģiju pārneses darbībām ir atkal jāiegulda pētniecības organizācijas pamatdarbībā. Gadījumos, kad tiek īstenoti ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti un komercdarbības atbalsta kontroles regulējums tiem piemērots netiek, ienākumu gūšanas gadījumā ir saistoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi, piemēram, kā to paredz Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr.34 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 13.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)" 13.1.2.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētniecība" īstenošanas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/279475 55.1 punkts, kas noteic, ja ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta īstenošanas rezultātā tiek gūti ieņēmumi no projekta ietvaros iegūto zināšanu un tehnoloģiju pārneses un projekts atbilst Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 61. panta 7. punkta "b" apakšpunkta un 65. panta 8. punkta nosacījumiem, labuma guvējs veic finanšu analīzi atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam, lai noteiktu finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no publiskiem līdzekļiem. Attiecīgi augstskolu un citu valsts zinātnisko institūciju vēlme izmaksāt izgudrotājiem atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem, varētu liecināt par vēlmi samazināt ieņēmumu apjomu, uz kuru būtu attiecināmi 55.1 punkta nosacījumi.
Latvijas augstskolas un citas Latvijas valsts zinātniskās institūcijas savās intelektuālā īpašuma pārvaldības politikās ir paredzējušas, ka autoram ir tiesības uz noteiktu daļu no augstskolas saņemtajiem komercializācijas ieņēmumiem (piem., RTU Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas politikas 45. punkts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Intelektuālā īpašuma pārvaldības politikas 9.2. punkts u.c.). Komercializācijas rezultātā gūto ieņēmumu sadalīšana starp zinātnisko institūcijas darbinieku un augstskolu ir plaši izmantota prakse augstskolās visā pasaulē, lai stimulētu akadēmisko personālu iesaistīties komercializācijas aktivitātēs.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Līdz ar to valsts zinātniskās institūcijas zinātības un tehnoloģiju tiesības varēs komercializēt, izvēloties atbilstošāko procedūru konkrētajam izgudrojumam.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi