Anotācija

Ministru kabinets 2022. gada 22. februārī (prot.Nr.9, 53.§) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par prioritāri izbūvējamajiem valsts robežas joslas posmiem uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu nepieciešamo finansējumu" (turpmāk-informatīvais ziņojums), kas tika sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdē (prot. Nr.55 2. § “Informatīvais ziņojums "Par aktuālo situāciju saistībā ar nelegālās imigrācijas draudiem uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un infrastruktūras izbūvi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežu””) dotos uzdevumus, tajā skaitā protokollēmuma 8.punktā noteikto, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 14.00.00 "Valsts robežas infrastruktūras izveide" (turpmāk – valsts budžeta programma 14.00.00 "Valsts robežas infrastruktūras izveide") noteikto apropriāciju finanšu ministrs pārdala projekta īstenošanai un virsvadībai/ uzraudzībai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.
    Izpildot minēto uzdevumu, tika izdots Ministru kabineta 2022. gada 24. februāra rīkojums Nr. 130 “Par apropriācijas pārdali”, ar kuru no valsts budžeta programmas 14.00.00 "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums"  pārdalīts finansējums 12 503 572 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar prioritāri izbūvējamajiem valsts robežas joslas posmiem uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu.
Informatīvajā ziņojumā tika sniegta informācija par prioritāri izbūvējamajiem valsts robežas joslas posmiem uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu un tam nepieciešamo finansējumu. Atbilstoši aktuālajai informācijai, ņemot vērā iepirkuma rezultātus un faktisko situāciju, 2022. gadā nepieciešams finansējums 12 503 572 euro apmērā, lai veiktu šādus pasākumus:
valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ):
- būvniecības ieceres izstrāde (ārpakalpojums);
- būvdarbu veikšana (ārpakalpojums);
- būvdarbu autoruzraudzība (ārpakalpojums);
- būvniecības ieceres dokumentācijas ekspertīze (ārpakalpojums);
- būvuzraudzība (VNĪ);
- projekta vadība (VNĪ);
Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk –NVA):
- dzeloņstiepļu iegāde. 
    Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, 2021. gada 12.novembrī ir pieņemts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums (turpmāk – Likums), kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk – ārējās robežas infrastruktūra) izbūvei. Likums cita starpā nosaka, ka VNĪ organizē un nodrošina ārējās robežas infrastruktūras izbūvi: vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus. Atbilstoši Likumā noteiktajam Ārējās robežas infrastruktūras izbūves pārraudzību un koordināciju veic Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja (turpmāk – Komiteja).
    Pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets ir atļāvis  VNĪ uzņemties finansiālās saistības par informatīvajā ziņojumā norādīto prioritāri ierīkojamo posmu  83,9 km garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu par kopējo summu 38 096 242 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (1 777 750 euro), būvdarbu veikšanu (36 234 808 euro) un autoruzraudzību (83 684 euro) laikposmam no 2022. – 2024. gadam. Prioritāro posmu bija plānots nodot ekspluatācijā līdz 2023.gada jūlijam.
Izvērtējot piedāvājumus, par saimnieciski izdevīgāko visās darba daļās tika virzīts SIA “Citrus Solutions”.
Tomēr uzreiz pēc tam  SIA “Citrus Solutions” paziņoja VNĪ, ka vairs nevar uzturēt 2022. gada 4. februārī iesniegtos cenas piedāvājumus. SIA “Citrus Solutions” skaidroja, ka fakts, ka 2022. gada 24. februārī, kas ir 20 dienas pēc iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas sākās Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, kā rezultātā daudzas pasaules valstis, tai skaitā Eiropas Savienība un Latvija piemēroja sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, dažu dienu laikā būtiski mainījis visu tirgu. Tas vairākkārtīgi un neprognozējami nākotnē paaugstināja daudzus riskus, kas ir saistīti ar iepirkuma realizāciju, tai skaitā saistībā arī ar izejvielu pieejamību un cenām, energoresursu un degvielas cenām, gala metāla un koka izstrādājumu cenām.

Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2022. gada 8. martā (prot.Nr.13, 43.§) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par situāciju prioritāri izbūvējamo valsts robežas joslas posmu uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu izbūvē", dodot uzdevumu pēc jaunas (atkārtotas) cenu aptaujas par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 km garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu izbūvi (būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības ieceres dokumentācijas ekspertīzi, būvdarbu veikšanu un būvdarbu autoruzraudzību) pabeigšanas Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" steidzamības kārtā sagatavot un pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par cenu aptaujas rezultātiem un, ja nepieciešams, tos priekšlikumus turpmākai rīcībai, kuru īstenošana attiecas uz Ministru kabineta kompetenci.
Informatīvais ziņojums “Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu cenu aptaujas rezultātiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai” (turpmāk – aktuālais informatīvais ziņojums) sagatavots, izpildot minēto Ministru kabineta uzdevumu.

Lai nodrošinātu, ka līgums tiek slēgts ar to pretendentu, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, VNĪ 2022. gada 8. martā izsludināja jaunu cenu aptauju. Cenu aptaujas dokumentācijā tika paredzēta piedāvājumu iesniegšana ar un bez līgumcenas korekcijas saistībā ar izmaiņām izmaksās.
2022. gada 11. martā piedāvājumus iesniedza 6 pretendenti. Par saimnieciski visizdevīgāko gan starp piedāvājumiem ar līgumcenas korekciju saistībā ar izmaiņām cenās, gan bez tās visās deviņās darba daļās VNĪ atzina sekojošu piedāvājumu:
1.variants
Piedāvājums līgumam ar līgumcenas korekciju:
Kopējā līgumcena (ar PVN)- 46 547 349 euro
Līguma korekcijas indikatīvais apjoms (ar PVN)-6 982 102 euro 
Kopējā līgumcena + Līguma korekcijas indikatīvais apjoms (ar PVN)- 53 529 451 euro
2.variants
Piedāvājums līgumam bez līgumcenas korekcijas:
Kopējā līgumcena (ar PVN) - 53 573 008 euro
VNĪ izvērtēja projekta riskus abos no variantiem (ar un bez līgumcenas korekcijas), finansiālā starpība starp piedāvājumiem 1.variantā un 2.variantā ir 15%.  VNĪ secināja, ka finansiālā starpība starp 1.variantā un 2.variantā iesniegto piedāvājumu ir līdzvērtīga līgumcenas korekcijas indikatīvajam apjomam.

Pašlaik ir novērojams cenu kāpums, kas ar lielu ticamību var novest pie situācijas, ka, veicot līgumcenas korekciju līguma izpildes laikā, līguma cena var pieaugt neprognozējamā apjomā. Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā un noteiktās starptautiskās sankcijas ir ietekmējušas izejvielu, sevišķi energoresursu, gāzes un metāla cenas. Fakts, ka šobrīd nav prognozējams karadarbības ilgums un apmērs, pastiprina ietekmi uz cenu kāpumu. 

Savukārt noslēdzot līgumu ar fiksētu cenu, piedāvātās izmaksas ir izpildītājam saistošas visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes termiņš ir relatīvi īss, būvkomersantam ir iespēja veikt nepieciešamo resursu iegādi iespējami īsā laikā pēc līguma noslēgšanas, kas savukārt būtiski mazina līguma neizpildes risku.
Kā secināms no Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā esošās informācijas, būvniecības izmaksas transporta būvju sektorā ir strauji kāpušas 2021.gada laikā (sevišķi 2021.gada IV ceturksnī, kad cenas kāpa par ~4%), kad vēl nebija iestājusies karadarbība Ukrainā. Savukārt būvizstrādājumu izmaksas 2021.gada laikā ir pieaugušas par ~18%, bet būvizstrādājumu īpatsvars līguma izpildē ir nozīmīgs.
2.varianta risks – ja cenu kāpums nesasniedz 15% robežu, tad finansiāli izdevīgāks būtu 1.variants. Izvērtējot līdzšinējo cenu pieaugumu, ko neietekmēja karadarbība, ar ļoti augstu ticamību var prognozēt, ka cenu pieaugums pārsniegs 15%. Cenas straujš pieaugums un 15% robežas pārsniegums ir ar lielāku iespējamību nekā cenas mērens kāpums un 15% robežas nesasniegšana.
Ņemot vērā minēto, VNĪ vērtējumā līgums ar fiksēto cenu pasūtītājam ir saimnieciski izdevīgāks. Cenām pieaugot un pārsniedzot 15% robežu, valsts budžeta izdevumi nepieaugs, tādējādi VNĪ vērtējumā par lietderīgāku un saimnieciski izdevīgāku būtu virzāms 2.variants – jeb līgums bez tajā ietvertas līgumcenas korekcijas.
Saskaņā ar sagatavoto laika grafiku paredzēts, ka būvniecības ieceres izstrāde ir indikatīvi līdz 2022. gada jūnijam/jūlijam (pie nosacījuma, ja līgumi tiek noslēgti marta beigās), izņemot tuneļa būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kas paredzēta līdz 2022. gada septembrim. Žoga izbūves darbi paredzēti 37-47 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas, bet kopējā būvdarbu veikšanai visai paredzētajai infrastruktūrai (patruļtakas, pontoni, pēdu kontroles joslas, laipas) – 54-70 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Termiņu atšķirības veidojas, ņemot vērā darbu specifiku starp veicamajām darba daļām (piemēram, tuneļa izbūvei nepieciešams ilgāks laiks, jo darbi jāsalāgo ar dzelzceļa kustību). Tas nozīmē, ka prioritāro posmu maksimālais izbūves termiņš ir 2023. gada jūlijs.

Rīkojuma projekts paredz:
- uzdevumu Finanšu ministrijai piešķirt Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) finansējumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"  1 321 993 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar prioritāri izbūvējamajiem valsts robežas joslas posmiem uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu;
- uzdevumu Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā attiecīgu pieprasījumu par minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".