21-TA-568: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā pārtraucama elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva) 124.pants.
Elektronisko sakaru likuma (turpmāk- ESL) Pārejas noteikumu 2.punkta 21.apakšpunkts – Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.
Elektronisko sakaru likuma (turpmāk- ESL) Pārejas noteikumu 2.punkta 21.apakšpunkts – Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants var pārtraukt galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu, kā arī, lai ieviestu Direktīvas prasības.
Noteikumu projekts stāsies spēkā vienlaikus ar ESL, kas 2020.gada 10.septembrī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-765) un 2021.gada 8.jūlijā izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē (TA-1392, Prot. Nr.26,31§) un kas izstrādāts, pamatojoties uz Direktīvu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā vienlaikus ar ESL, kas 2020.gada 10.septembrī ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-765) un 2021.gada 8.jūlijā izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē (TA-1392, Prot. Nr.26,31§) un kas izstrādāts, pamatojoties uz Direktīvu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 22.panta piektajā daļā noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā ir 2001.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” (turpmāk – Noteikumi), kas citstarp noteic gadījumus un kārtību, kādā tiek pārtraukta elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana. Izvērtējot Noteikumus tika konstatēts, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas Noteikumos lietotajā terminoloģijā, kas neatbilst ESL un Direktīvai, nepieciešams ieviest Direktīvas prasības, kā arī nepieciešams vienkāršot procedūru, kādā pārtraukt sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas elektronisko sakaru pakalpojumu līguma saistības.
Risinājuma apraksts
Lai ieviestu Direktīvas prasības un nodrošinātu skaidrāku, saprotamāku un vienkāršāku elektronisko sakaru nozares regulējumu attiecībā par kārtību, kādā pārtrauc sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas elektronisko sakaru pakalpojumu līguma saistības, ir lietderīgi izstrādāt Noteikumu projektu. Ņemot vērā grozījumu apjomu kā arī, lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozari regulējošo tiesību normu iekļaušanu elektronisko sakaru nozari specifiski regulējošos normatīvajos aktos, nav lietderīgi veikt grozījumus esošajos Noteikumos, tādēļ ir izstrādāts Noteikumu projekts.
Direktīvas VI pielikuma “e” apakšpunkts noteic, ka dalībvalstis atļauj konkrētus pasākumus, kam jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un atklātiem, lai segtu neapmaksātus rēķinus, ko izdevuši pakalpojumu sniedzēji. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka galalietotājiem iepriekš izsniedz pienācīgu brīdinājumu par vēlāku pakalpojuma pārtraukšanu vai atvienošanu. Izņemot krāpniecības gadījumus, gadījumus, ja rēķinu samaksa ir pastāvīgi kavēta vai nenotiek vispār, minētie pasākumi, ciktāl tas ir tehniski iespējams, nodrošina, ka jebkura pakalpojuma pārtraukšana aprobežotos ar attiecīgo pakalpojumu. Atvienošana par rēķinu nemaksāšanu notiek tikai pēc pienācīga brīdinājuma galalietotājiem. Dalībvalstis var ļaut ierobežota pakalpojuma posmu pirms pilnīgas atvienošanas, un tā laikā ir atļauti izsaukumi, par ko galalietotājiem nav jāmaksā (piemēram, izsaukumi uz numuru “112”), un minimāls interneta piekļuves pakalpojumu līmenis, ko noteikušas dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus valstī.
Noteikumu projekta 1.punktā ir noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants (turpmāk – komersants) var pārtraukt elektronisko sakaru pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) sniegšanu tam galalietotājam, kurš nav samaksājis par saņemtajiem pakalpojumiem vai nav izpildījis citas saistības pret komersantu.
Noteikumu projektā ir ietvertas šādas būtiskākās izmaiņas:
ieviesta terminoloģija atbilstoši ESL un Direktīvai;
vienkāršota kārtība, saglabājot, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums pienācīgi informēt galalietotāju par elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas saistības;
noteikti citi termiņi paziņojuma nosūtīšanai un pakalpojuma atjaunošanai;
noteikta paziņojumā ietveramā informācija.
1. Terminoloģija
Noteikumos ir lietots vēsturiskais apzīmējums “telekomunikācijas”, kas šobrīd atbilstoši ESL un Direktīvai ir “elektroniskie sakari”, tādējādi Noteikumu projektā tiek lietots atbilstošs elektronisko sakaru nozares apzīmējums.
Saskaņā ar ESL 1.pantā lietotajiem terminiem, ESL vairs neparedz lietot terminu “lietotājs”, attiecīgi Noteikumu projektā, saskaņā ar ESL 1.panta pirmās daļas 22.punktu, ir ieviests termins “galalietotājs”.
Noteikumu projektā ir precīzi lietots elektronisko sakaru komersanta, elektronisko sakaru pakalpojuma un elektronisko sakaru pakalpojumu līguma termins.
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir ieviesta un lietota ESL un Direktīvai atbilstoša terminoloģija.
2.Vienkāršota kārtība
Noteikumu projektā ir vienkāršota procedūra pakalpojuma pārtraukšanai galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas saistības pret komersantu. Tomēr svarīgi ir nodrošināt, ka komersants pirms pakalpojumu pārtraukšanas pienācīgi informē galalietotāju. Noteikumu projektā nav noteikts specifisks informēšanas veids, kā komersants informē galalietotāju. ESL 36.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka komersanta un galalietotāja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka elektronisko sakaru pakalpojuma līgums. Elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu noslēdz rakstveidā vai elektroniski. Tādējādi komersants un galalietotājs, slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu, vienojas par abām pusēm piemērotāku saziņas veidu arī attiecībā uz paziņojuma nosūtīšanu par pakalpojuma pārtraukšanu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas līguma saistības.
3.Pakalpojuma pārtraukšanas kārtība un nosacījumi
3.1. Šobrīd Noteikumi paredz, ka komersants, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas un elektronisko sakaru pakalpojuma līguma izbeigšanas rakstiski brīdina galalietotāju divas reizes. Noteikumu projekta 3.punkts paredz, ka komersants paziņojumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu nosūta vismaz 20 dienas pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas.
Attiecīgi paziņojumā norādot konkrētu un precīzu datumu, kad pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta.
Noteikumu projekta 4.punktā ir noteikts, kāds minimālais informācijas apjoms ir jāietver paziņojumā:
rēķina numurs, par kuru nav veikta samaksa;
nesamaksātā parāda apmērs;
datums, līdz kuram parāds apmaksājams;
datums, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs parādu nesamaksā paziņojumā noteiktajā apmērā un termiņā;
informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktu, komersantam ir pienākums paziņojumā norādīt konkrētus termiņus un datumus līdz kuram galalietotājam ir jāsamaksā parāds, kā arī datumu, kad komersants pārtrauks sniegt pakalpojumu. Tādējādi paziņojumā ir jānosaka divi dažādi datumi un termiņi, ļaujot galalietotājam, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, samaksāt parādu un turpināt izmantot pakalpojumu. Noteikumu projektā ir noteikts, ka termiņš, kurā komersants pārtrauc sniegt pakalpojumu, ir vismaz 10 dienas pēc parāda samaksas datuma.
3.2. Noteikumu projekta 8.punkts noteic, ka komersants, parāda samaksas gaidīšanas laikā, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, galalietotājam nodrošina bezmaksas izsaukumus un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma ātrumu, kas ir pietiekams, lai galalietotājs varētu izmantot minimālo pakalpojumu klāstu.
Saskaņā ar Direktīvas VI pielikuma “e” apakšpunku un ESL 19.panta otrās daļas 11.punktu, 13.punkta “b” apakšpunktu un trešās daļas 3.punktu komersantam ir pienākums bez maksas nodrošināt eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”, nepārtrauktu iespēju sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem, izsaukuma un īsziņas nosūtīšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”, kā arī nepārtrauktu iespēju saņemt galalietotājam adresētu sabiedrībai paredzētu brīdinājumu. Tādējādi Noteikumu projekta 8.punkts paredz, ka komersants, parāda samaksas gaidīšanas laikā, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, galalietotājam nodrošina bezmaksas izsaukumus un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma ātrumu, kas ir pietiekams, lai galalietotājs varētu izmantot minimālo pakalpojumu klāstu. Proti, kas nepieciešams sociālai un ekonomiskai līdzdalībai sabiedrībā, piemēram, e-pārvaldes pakalpojumi, internetbanka, darba meklēšana, e-pasts, sociālie plašsaziņas līdzekļi, izglītības rīki tiešsaistē u.c.
3.3. Šobrīd Noteikumi noteic, ka komersants pakalpojumu sniegšanu atjauno piecu darbdienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas par visu paredzēto maksājumu veikšanu. Noteikumu projekta 9.punkts paredz, ja galalietotājs parādu samaksā pēc paziņojumā norādītā termiņa un komersants ir pārtraucis galalietotājam sniegt pakalpojumu, komersants vienas dienas laikā pēc parāda summas saņemšanas, atjauno galalietotājam pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam, pakalpojuma atjaunošanas termiņš ir saīsināts, tādējādi nodrošinot, ka galalietotājam nav nesamērīgi ilgs pakalpojuma pārtraukšanas laiks.
3.4. Noteikumu projekta 10.punktā ir noteikts, ka par laikposmu, kad pakalpojumu sniegšana pārtraukta galalietotāja parāda dēļ, komersants var galalietotājam aprēķināt:
abonēšanas maksu par laiku, kad pakalpojums bija pārtraukts;
maksu par pakalpojuma atjaunošanu.
Ņemot vērā minēto, komersants galalietotājam, par laika posmu pēc parāda apmaksas termiņa līdz pakalpojuma pārtraukšanai, var aprēķināt abonēšanas maksu un maksu par pakalpojuma atjaunošanu.
3.5. Noteikumu projekta 11.punktā ir saglabāta prasība, ka komersants vismaz 30 dienas pirms pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas nosūta galalietotājam paziņojumu, ja galalietotājs neievēro citas līgumā noteiktās saistības. Noteikumu projekta 12.punktā ir precizēta informācija, kas ir jāiekļauj šajā paziņojumā:
līguma punktu un nosacījumu, kuru galalietotājs nav ievērojis;
informāciju galalietotājam, par veicamajām darbībām, lai pakalpojuma sniegšana netiktu pārtraukta;
datumu, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs turpina neievērot līgumā noteiktās saistības;
rēķina numuru un summu par faktiski izmantoto pakalpojumu laiku;
informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam.
Direktīvas VI pielikuma “e” apakšpunkts noteic, ka dalībvalstis atļauj konkrētus pasākumus, kam jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un atklātiem, lai segtu neapmaksātus rēķinus, ko izdevuši pakalpojumu sniedzēji. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka galalietotājiem iepriekš izsniedz pienācīgu brīdinājumu par vēlāku pakalpojuma pārtraukšanu vai atvienošanu. Izņemot krāpniecības gadījumus, gadījumus, ja rēķinu samaksa ir pastāvīgi kavēta vai nenotiek vispār, minētie pasākumi, ciktāl tas ir tehniski iespējams, nodrošina, ka jebkura pakalpojuma pārtraukšana aprobežotos ar attiecīgo pakalpojumu. Atvienošana par rēķinu nemaksāšanu notiek tikai pēc pienācīga brīdinājuma galalietotājiem. Dalībvalstis var ļaut ierobežota pakalpojuma posmu pirms pilnīgas atvienošanas, un tā laikā ir atļauti izsaukumi, par ko galalietotājiem nav jāmaksā (piemēram, izsaukumi uz numuru “112”), un minimāls interneta piekļuves pakalpojumu līmenis, ko noteikušas dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus valstī.
Noteikumu projekta 1.punktā ir noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants (turpmāk – komersants) var pārtraukt elektronisko sakaru pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) sniegšanu tam galalietotājam, kurš nav samaksājis par saņemtajiem pakalpojumiem vai nav izpildījis citas saistības pret komersantu.
Noteikumu projektā ir ietvertas šādas būtiskākās izmaiņas:
ieviesta terminoloģija atbilstoši ESL un Direktīvai;
vienkāršota kārtība, saglabājot, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums pienācīgi informēt galalietotāju par elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas saistības;
noteikti citi termiņi paziņojuma nosūtīšanai un pakalpojuma atjaunošanai;
noteikta paziņojumā ietveramā informācija.
1. Terminoloģija
Noteikumos ir lietots vēsturiskais apzīmējums “telekomunikācijas”, kas šobrīd atbilstoši ESL un Direktīvai ir “elektroniskie sakari”, tādējādi Noteikumu projektā tiek lietots atbilstošs elektronisko sakaru nozares apzīmējums.
Saskaņā ar ESL 1.pantā lietotajiem terminiem, ESL vairs neparedz lietot terminu “lietotājs”, attiecīgi Noteikumu projektā, saskaņā ar ESL 1.panta pirmās daļas 22.punktu, ir ieviests termins “galalietotājs”.
Noteikumu projektā ir precīzi lietots elektronisko sakaru komersanta, elektronisko sakaru pakalpojuma un elektronisko sakaru pakalpojumu līguma termins.
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir ieviesta un lietota ESL un Direktīvai atbilstoša terminoloģija.
2.Vienkāršota kārtība
Noteikumu projektā ir vienkāršota procedūra pakalpojuma pārtraukšanai galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas saistības pret komersantu. Tomēr svarīgi ir nodrošināt, ka komersants pirms pakalpojumu pārtraukšanas pienācīgi informē galalietotāju. Noteikumu projektā nav noteikts specifisks informēšanas veids, kā komersants informē galalietotāju. ESL 36.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka komersanta un galalietotāja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka elektronisko sakaru pakalpojuma līgums. Elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu noslēdz rakstveidā vai elektroniski. Tādējādi komersants un galalietotājs, slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu, vienojas par abām pusēm piemērotāku saziņas veidu arī attiecībā uz paziņojuma nosūtīšanu par pakalpojuma pārtraukšanu galalietotāja parāda dēļ vai neizpildot citas līguma saistības.
3.Pakalpojuma pārtraukšanas kārtība un nosacījumi
3.1. Šobrīd Noteikumi paredz, ka komersants, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas un elektronisko sakaru pakalpojuma līguma izbeigšanas rakstiski brīdina galalietotāju divas reizes. Noteikumu projekta 3.punkts paredz, ka komersants paziņojumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu nosūta vismaz 20 dienas pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas.
Attiecīgi paziņojumā norādot konkrētu un precīzu datumu, kad pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta.
Noteikumu projekta 4.punktā ir noteikts, kāds minimālais informācijas apjoms ir jāietver paziņojumā:
rēķina numurs, par kuru nav veikta samaksa;
nesamaksātā parāda apmērs;
datums, līdz kuram parāds apmaksājams;
datums, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs parādu nesamaksā paziņojumā noteiktajā apmērā un termiņā;
informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktu, komersantam ir pienākums paziņojumā norādīt konkrētus termiņus un datumus līdz kuram galalietotājam ir jāsamaksā parāds, kā arī datumu, kad komersants pārtrauks sniegt pakalpojumu. Tādējādi paziņojumā ir jānosaka divi dažādi datumi un termiņi, ļaujot galalietotājam, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, samaksāt parādu un turpināt izmantot pakalpojumu. Noteikumu projektā ir noteikts, ka termiņš, kurā komersants pārtrauc sniegt pakalpojumu, ir vismaz 10 dienas pēc parāda samaksas datuma.
3.2. Noteikumu projekta 8.punkts noteic, ka komersants, parāda samaksas gaidīšanas laikā, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, galalietotājam nodrošina bezmaksas izsaukumus un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma ātrumu, kas ir pietiekams, lai galalietotājs varētu izmantot minimālo pakalpojumu klāstu.
Saskaņā ar Direktīvas VI pielikuma “e” apakšpunku un ESL 19.panta otrās daļas 11.punktu, 13.punkta “b” apakšpunktu un trešās daļas 3.punktu komersantam ir pienākums bez maksas nodrošināt eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”, nepārtrauktu iespēju sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem, izsaukuma un īsziņas nosūtīšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”, kā arī nepārtrauktu iespēju saņemt galalietotājam adresētu sabiedrībai paredzētu brīdinājumu. Tādējādi Noteikumu projekta 8.punkts paredz, ka komersants, parāda samaksas gaidīšanas laikā, pirms pilnīgas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, galalietotājam nodrošina bezmaksas izsaukumus un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma ātrumu, kas ir pietiekams, lai galalietotājs varētu izmantot minimālo pakalpojumu klāstu. Proti, kas nepieciešams sociālai un ekonomiskai līdzdalībai sabiedrībā, piemēram, e-pārvaldes pakalpojumi, internetbanka, darba meklēšana, e-pasts, sociālie plašsaziņas līdzekļi, izglītības rīki tiešsaistē u.c.
3.3. Šobrīd Noteikumi noteic, ka komersants pakalpojumu sniegšanu atjauno piecu darbdienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas par visu paredzēto maksājumu veikšanu. Noteikumu projekta 9.punkts paredz, ja galalietotājs parādu samaksā pēc paziņojumā norādītā termiņa un komersants ir pārtraucis galalietotājam sniegt pakalpojumu, komersants vienas dienas laikā pēc parāda summas saņemšanas, atjauno galalietotājam pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam, pakalpojuma atjaunošanas termiņš ir saīsināts, tādējādi nodrošinot, ka galalietotājam nav nesamērīgi ilgs pakalpojuma pārtraukšanas laiks.
3.4. Noteikumu projekta 10.punktā ir noteikts, ka par laikposmu, kad pakalpojumu sniegšana pārtraukta galalietotāja parāda dēļ, komersants var galalietotājam aprēķināt:
abonēšanas maksu par laiku, kad pakalpojums bija pārtraukts;
maksu par pakalpojuma atjaunošanu.
Ņemot vērā minēto, komersants galalietotājam, par laika posmu pēc parāda apmaksas termiņa līdz pakalpojuma pārtraukšanai, var aprēķināt abonēšanas maksu un maksu par pakalpojuma atjaunošanu.
3.5. Noteikumu projekta 11.punktā ir saglabāta prasība, ka komersants vismaz 30 dienas pirms pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas nosūta galalietotājam paziņojumu, ja galalietotājs neievēro citas līgumā noteiktās saistības. Noteikumu projekta 12.punktā ir precizēta informācija, kas ir jāiekļauj šajā paziņojumā:
līguma punktu un nosacījumu, kuru galalietotājs nav ievērojis;
informāciju galalietotājam, par veicamajām darbībām, lai pakalpojuma sniegšana netiktu pārtraukta;
datumu, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs turpina neievērot līgumā noteiktās saistības;
rēķina numuru un summu par faktiski izmantoto pakalpojumu laiku;
informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- jebkuru persona (galalietotājs), kura izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- nozares komersanti
Ietekmes apraksts
Paredzama pozitīva tiesiskā regulējuma ietekme uz nozares komersantiem, jo tiks precizēts normatīvais regulējums, nodrošinot atbilstību ESL un Direktīvai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4. 1 apakšpunktam sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi