Anotācija

Atzītām piekrastes zvejnieku zvejas produktu ražotāju organizācijām ir sarežģīti saņemt banku aizdevumus projektu īstenošanas uzsākšanai, un tas kavē to attīstību nākotnē, tāpēc ir svarīgi palielināt atbalsta intensitāti un noteikt iespēju saņemt priekšapmaksu.
Projektu atlases kritērijus bieži vien nepieciešams pārskatīt vai pielāgot konkrētā atbalsta pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtai. Lai grozītu projektu atlases kritērijus, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulai (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk – regula 2021/1060) tie jāapstiprina Uzraudzības komitejā. Pēc Uzraudzības komitejas lēmuma tiek virzīti grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos par atbalsta piešķiršanu, ietverot pārskatīto projektu atlases kritēriju pielikumu. Šāda pieeja rada administratīvo slogu iesaistītajām iestādēm un kavē projektu pieņemšanas uzsākšanu.

Noteikumu projekts ir papildināts ar atsauci uz Regulu Komisijas 2022. gada 29. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2022/2181, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu papildina attiecībā uz atbalsta pieteikumu nepieņemamības sākuma dienu un ilgumu, jo tā stājusies spēkā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. 
Precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
Latvijā darbojas viena piekrastes zvejas produktu ražotāju organizācija, izveidota pirms diviem gadiem. Lai nodrošinātu piekrastes zvejniecības dzīvotspēju un līdzsvarotu reģionālo attīstību, tai ir pamatoti piemērot 100% atbalsta intensitāti, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 III.pielikuma 7. rinda.
Piekrastes zvejniecība ir maza, bet strukturāli un sociāli ļoti nozīmīga. Vairāk nekā 90% flotes veido nelielas piekrastes laivas, kas nodrošina tikai 3–6% nozvejas. Latvijā ir ap 160 piekrastes zvejnieku (par 44 % mazāk nekā 2004. gadā), un tikai daļa no tiem spēj gūt ienākumus no šīs nodarbošanās to realizējot, kā pamatdarbības veidu.
Tomēr aptuveni 60 zvejnieku iesaistījušies ražotāju organizācijā, apliecinot kooperācijas potenciālu.
Nozares finansiālā situācija ir ļoti vāja. Vidējais apgrozījums uzņēmumiem, kuriem atbalsts ir kritiski nepieciešams, ir tikai 35 tūkstoši eiro gadā, bet uz vienu nodarbināto ap 7 tūkstošiem eiro. Tas ir būtiski zemāk par Latvijas vidējo rādītāju (virs 40–50 tūkstošiem eiro uz darbinieku). Šie skaitļi atspoguļo nozares zemo rentabilitāti, ierobežotās investīciju iespējas un nespēju nodrošināt līdzfinansējumu.
Līdzšinējā pieredze apliecina, ka 90% līdzfinansējuma modelis piekrastes zvejai nedarbojas un uz to nav pieteicies neviens atbalsta pretendents. Piekrastes zvejniekiem nav brīvu līdzekļu, bankas nozari nekreditē, un pat būtiski attīstības projekti netiek īstenoti starta kapitāla trūkuma dēļ.
Vienlaikus redzama pozitīva izaugsmes dinamika. Atbalsta saņēmēju vidējais neto apgrozījums ir audzis no 24 644 eiro 2015. gadā līdz 35 168 eiro 2022. gadā, bet apgrozījums uz nodarbināto šajā pašā laika periodā — no 2 766 līdz 7 575 eiro. Lai gan rādītāji vēl atpaliek no citām nozarēm, tie apliecina, ka mērķēts atbalsts uzlabo uzņēmumu stabilitāti, efektivitāti un spēju attīstīties.
Piekrastes zvejniecībai ir arī būtiska kultūrvēsturiska nozīme, jo tā uztur piekrastes identitāti, tradicionālās prasmes un vietējo kopienu dzīvesveidu. Mazās zvejnieku saimniecības nodrošina uzņēmējdarbības aktivitāti un apdzīvotību teritorijās, kur alternatīva nodarbinātība lielākajā teritorijas daļā nav iespējama uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras kapacitātes iztrūkuma dēļ.
Tāpēc 100 % atbalsta intensitāte un 90 % priekšapmaksa ir būtiska un pamatots nosacījums nozares pastāvēšanai. Šāds atbalsts ļauj nozares uzņēmumiem modernizēties, attīstīt kooperāciju, uzlabot tirgus pieeju un ieviest videi draudzīgas prakses.
Stiprināt mazo un piekrastes zvejniecību, saglabāt sociālo struktūru un nodrošināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu pilnībā atbilst Eiropas Savienības mērķiem. Stabils finansējums ražotāju organizācijām ir priekšnoteikums tam, lai piekrastes teritorijas saglabātos ekonomiski aktīvas, apdzīvotas un videi draudzīgas arī turpmāk.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14.2. apakšpunktu atbilstošos zivsaimniecības attīstības projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā, ņemot vērā punktu skaitu projektu atlases kritērijos, kurus atbilstoši regulas 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktam apstiprinājusi Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam uzraudzības komiteja, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Tā kā visi Uzraudzības komitejas lēmumi ir publiski pieejami, arī projektu atlases kritēriji ir publiski pieejami un zināmi atbalsta pretendentiem pirms katras projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas, tāpēc nav nepieciešams tos ietvert attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā šos kritērijus, sarindo projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam, kas iegūti projektu atlases kritērijos. Tas nozīmē, ka projektiem, kam piešķirts lielāks punktu skaits, ir priekšrocības saņemt publisko finansējumu, ievērojot to, ka finansējums var nebūt pietiekams visu pieteikto projektu īstenošanai.