Anotācija (ex-ante)

Noteikumu regulējums attiecībā uz netiešo izmaksu nemainīgo 25 procentu likmi un finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli ir vispārīgs, rezultātā nav iespējams gūt pārliecību vai VPP projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši MK noteikumos noteiktajam.
Lai izpildītu VK ieteikumu, nepieciešams izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 14.2. apakšpunktu, nosakot kādas izmaksas ietilpst netiešajās attiecināmajās izmaksās, un papildināt MK noteikumus ar jaunu normu, kas paredz projekta iesniedzēja pienākumu izstrādāt un apstiprināt iekšējo kārtību par projekta netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu un kontroli, ņemot vērā šādus apsvērumus:
a) netiešo izmaksu likme ir pamatota uz Finanšu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Nr. 1.1. Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” (https://www.esfondi.lv/vadlinijas) 27.3. apakšpunktā noteiktā vienkāršoto izmaksu likmju veida “netiešās izmaksas līdz 25% no tiešajām attiecināmajām izmaksām, ar noteikumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar Vispārējās Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai vienotā likme ir noteikta atbilstoši Vispārējās regulas Nr. 1303/2013 67. panta 5. punkta a) apakšpunktam un to piemēro līdzīgai darbībai” (turpmāk – vadlīnijas);
 b) VPP ir izvirzīto pētniecības mērķu, struktūras un plānoto darbību ziņā līdzvērtīgas Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” ar saimniecisko darbību nesaistītām pētniecības programmām, kuru mērķis ir attīstīt pētniecību un inovāciju, stiprināt zinātniski tehnoloģisko bāzi, lai palīdzētu risināt lielākās mūslaiku problēmas, sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, veicinātu dalībvalstu un tās nozaru konkurētspēju. “Apvārsnis Eiropa” aktivitātes lielākoties ir saistītas ar pētniecības un inovācijas veikšanu, sadarbojoties vairākām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām un veidojot konsorcijus. VPP ir nozares ministrijas valsts pasūtījums, kuru īsteno pētniecības ietvaros, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī atbalstītu valsts politikas prioritāšu īstenošanu. VPP atbalstāmās darbības ir ar saimniecisku darbību nesaistīta pētniecība. Lai īstenotu valsts pasūtījumu, VPP ietvaros tiek veidots pētniecības organizāciju konsorcijs, sadarbojoties vairākiem sadarbības partneriem;
c) ņemot vērā, ka Pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” un VPP ietvaros tiek veiktas līdzīgās darbības un ir līdzīgi atbalsta saņēmēji, VPP projekta netiešo izmaksu likmi iespējams noteikt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52018PC0435) 35. punktā noteiktajam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex:32018R1046) 67. pantā noteiktajam;
d) VPP finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles regulējuma izstrādē jāņem vērā vadlīniju 35. punktā noteiktais princips, ka ""[..] galvenajam vienotu likmju izmantošanas mērķim jābūt vērstam uz vienkāršošanu, administratīvā sloga mazināšanu, kļūdu līmeņa mazināšanu darbībās un/vai projektos” un 37. punktā noteiktajam, ka ""[..] finansējuma saņēmējs, sagatavojot maksājuma pieprasījumu, nesniedz izmaksu pamatojošos dokumentus par izmaksu izlietojumu, kas aprēķināts ar vienoto likmi. Izmaksas tiek matemātiski aprēķinātas ar vienotu likmi no likmes bāzes (tiešajām) izmaksām”. Līdz ar to vadlīnijas neparedz, ka uzraugošās iestādes, tai skaitā padome, veic netiešo izmaksu pārbaudes maksājumu pieprasījumu ietvaros;
VPP netiešo attiecināmo izmaksu formulējumus iespējams pamatot ar vadlīniju 29. un 30. punktā ietvertajām netiešo attiecināmo izmaksu pozīcijām.

Projekts paredz:
a) papildināt MK noteikumus  ar jaunu terminu “zinātni apkalpojošais personāls”;
b) precizēt MK noteikumu   14.1.1., 1.4.1.2. un 14.1.3. apakšpunktā izmantoto terminu “personāls”, tā vietā lietojot MK noteikumu 2.22. apakšpunktā minēto terminu “zinātniskā grupa”;
c) veikt grozījumus MK noteikumu 14.2. apakšpunktā, izsakot to jaunā redakcijā, nosakot:
-) netiešo attiecināmo izmaksu likmi līdz 25 procentu (%) apmēram no MK noteikumu 14.1. apakšpunktā minēto tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas, izņemot MK noteikumu 14.1.6. apakšpunktā noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar ārējo pakalpojumu izmaksām (tai skaitā darbu saskaņā ar uzņēmuma līgumiem);
-) netiešo attiecināmos izmaksu veidus;
d) papildināt MK noteikumus ar 14.2 un 14.3 apakšpunktu, nosakot netiešo attiecināmo izmaksu izlietojuma kontroles uzraudzību, vadoties no zinātniskās institūcijas apstiprinātas iekšējās procedūras par netiešajām izmaksām.
MK noteikumi paredzētu nepieciešamos nosacījumus, bet katra projekta iesniedzējs patstāvīgi būtu atbildīgs par to realizāciju ar savu iekšējo kārtību, lai sadalītu funkcionālās atbildības atbilstoši organizācijas apstākļiem. Iekšējās kārtības atbilstību un ievērošanu atbilstoši MK noteikumu prasībām varēs pārbaudīt kontroles ietvaros.

Saskaņošanas procesā norādāms, ka zinātni apkalpojošais personāls ir galvenokārt administratīvā atbalsta funkciju nodrošinātāji, kam ir ietekme uz zinātnisko procesa apstākļiem. MK noteikumi papildināti un 14.1.1., 14.1.2. un 14.1.3. apakšpunktā jēdzieni pārveidoti, lai nošķirtu izmaksu sadalījumu grupas starp zinātni veicošo personālu un citiem iesaistītajiem atbilstoši grozījumos paredzētiem papildu terminiem.

MK noteikumu 71. punkts domāts kā noslēguma jautājuma pārejas regulējums, jo pirms grozījumu spēkā stāšanās uzsāktiem projektiem nebūtu jāizpilda grozījumu prasības, pārvērtējot netiešo attiecināmo izmaksu likmi, tādējādi mainot un, iespējams, pasliktinot līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai projektu līgumos noteiktos īstenošanas nosacījumus.