Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumu Nr.827 4.1. apakšpunktā ir noteikta prasība profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam neatkarīgi no tā, kuras valsts ir pretendenta mītnes valsts, iesniegt šādu dokumentu notariāli apliecinātas kopijas:
1) personu apliecinošā dokumenta kopiju. Notariāli apliecināta personu apliecinoša dokumenta iesniegšanai nav nozīmes, jo saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta trešajā daļā noteikto šāds dokuments neapliecina personas identitāti un tiesisko statusu un nav izmantojams tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai personu apliecinoša dokumenta oriģināla vietā;
2) dokumentu, kas apliecina iesniegumā norādītajai profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Tomēr atzīšanas institūcijai ir citi veidi, lai pārliecinātos par izglītības dokumentu patiesumu, kas ir pretendentiem mazāk apgrūtinoši, tostarp pieejama ir Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI sistēma), kurā iespējams iegūt nepieciešamo informāciju, sazinoties ar citu ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Tas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotajā daļā noteiktajam valsts pārvaldes principam, saskaņā ar kuru ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas;
3) Noteikumu Nr. 827 4.1. un 4.2. apakšpunkti nenosaka pienākumu iesniegt dokumentus, kas apliecina atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju iesniegumā norādītajai ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijai un ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei, pretendējot uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Tā kā ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē visos gadījumos ir jāiegūst attiecīga profesionālā kvalifikācija, kuras prasības noteiktas nozares normatīvajos aktos, atzīšanas institūcijai lēmuma pieņemšanai ir svarīgi iepazīties ar izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu saturu.

Tomēr lēmuma par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu lēmuma pieņemšanai atzīšanas institūcijai nav nepieciešami personu apliecinošā dokumenta notariāli apstiprinātas kopijas, bet pretendentiem, kura mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk - EBTA) dalībvalsts, arī izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu notariāli apstiprinātas kopijas.
Nosakot pienākumu pretendentam iesniegt nevajadzīgus dokumentus, var uzskatīt, ka noteikumu Nr.827 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktais rada lieku administratīvu slogu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem un ierobežo Vienotā tirgus sniegtās brīva darbaspēka tirgus sniegtās iespējas.

1. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka pretendentam profesionālās kvalifikācijas atzīšanai informācijas institūcijā nav jāiesniedz personu apliecinošā dokumenta notariāli apstiprinātas kopijas, bet pretendentiem, kura mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai EBTA dalībvalsts, nav jāiesniedz arī izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu notariāli apstiprinātas kopijas.
 Ņemot vērā izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu satura informācijas lielo nozīmi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumu pieņemšanā, noteikumu projekts paredz noteikt pienākumu pretendentam iesniegt ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijai un ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei atbilstošas izglītības un kvalifikācijas iegūšanu apliecinošu dokumentus un to tulkojumu valsts valodā.

2. Noteikumu Nr. 827 5. punktā ir izvirzīta prasība profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai iesniegt valsts valodā vai oriģinālvalodā kopā ar apliecinātu tulkojumu valsts valodā. 
Var secināt, ka noteikumu Nr. 827 5. punktā izvirzītās prasības attiecībā uz dokumentu tulkojumu iesniegšanu ir augstākas, nekā reglamentēto profesiju likuma 40. panta sestajā daļā noteiktās, kas paredz, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamo dokumentu apliecinātus  tulkojumus pretendentam ir pienākums iesniegt pēc informācijas institūcijas pieprasījuma. Tas dod pamatu pārskatīt un aktualizēt noteikumos Nr. 827 noteiktās prasības, mazinot nevajadzīgus administratīvu slogu, vienlaikus saglabājot iespējas atzīšanas institūcijai iegūt pilnu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai.

Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro reglamentēto profesiju likuma 34.panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās. Visos gadījumos, kad tiek piemērota speciālā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma, pretendentu mītnes valstīs kompetentās institūcijas jau ir izvērtējušas personas iegūto izglītību un kvalifikāciju un izsniegušas noteikumu Nr. 827 3.4. apakšpunktā noteikto dokumentu, t.i., dokumentu, kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā (šī dokumenta tulkojuma iesniegšanas pienākumu noteikumu projekts neskar). Ir pamats uzticēties citvalstu kompetentajās institūcijām un atkārtoti neizvērtēt pretendentu izglītību, kas atbilst direktīvā 2005/36/EK 21. pantā izteiktajam automātiskās atzīšanas mērķim. Valsts valodas likuma 8.panta otrajā daļā noteiktais pienākums privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām  lietot valsts valodu lietvedībā un dokumentos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) ar noteikumu projekta regulējumu tiek ievērots, jo valsts valodā tiek iesniegts galvenais profesionāļa statusu apliecinošais dokuments.Papildus minētajam jāņem vērā, ka jautājumu gadījumā ar ES un EBTA valstu kompetentajām institūcijām var sazināties ar IMI sistēmas starpniecību.

Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro jūrnieku profesijām, kurās kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir izmantota angļu valoda un atzīšanas institūcijai - valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistram - pretendentu kvalifikāciju atzīšanas lēmumu pieņemšanai nav nepieciešami dokumentu tulkojumi.

Šā likuma 34.panta pirmās daļās 2. un 3. punktā noteiktajās profesijās pretendenti ir no ES vai EBTA valstīm, līdz ar to iesniegtie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti var tikt pārbaudīti attiecīgo valstu kompetentajās institūcijās, kā arī tiem var piemērot Eiropas Komisijas uzturēto dokumentu tulkošanas sistēmu.
Personām, kas ir ES dalībvalstu vai EBTA dalībvalstu valstspiederīgie, personu apliecinošajos dokumentos ir ziņas arī kādā no ES valstu oficiālajām valodām, visbiežāk - angļu valodā, tādēļ arī šo dokumentu tulkošana latviešu valodā nevar sagādāt nepārvaramas grūtības atzīšanas institūcijai. Līdz ar to prasība iesniegt apliecinātu tulkojumu minētajos gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu slogu. 

Riski tam, ka personu apliecinoša dokumenta tulkojuma trūkums var radīt problēmas, ir niecīgi, jo pretendentu profesionālā darbība Latvijā, ja viņu profesionālā kvalifikācijas tiks atzīta, būs iespējama tikai tādā gadījumā, ja šiem ārzemniekiem būs atļauts ieceļot un uzturēties Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto, kas cita starpā arī paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Robežsardzes un citu valsts institūciju darbības savas kompetences ietvaros personu apliecinošu dokumentu pārbaudei.
 

2. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamo dokumentu tulkojumi nav jāiesniedz, ja profesionālo kvalifikāciju atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī personu apliecinošajiem dokumentiem tiem pretendentiem, kura mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai EBTA dalībvalsts.
Noteikumu projekts neskar noteikumu Nr. 827 3.1. apakšpunktā noteikto dokumentu – Iesniegumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, kura forma ir noteikta noteikumu Nr. 827 1. pielikumā.
 

3. Saskaņā arī direktīvas 2005/36/EK 56.a pantā noteikto, Latvija saņem no citām ES dalībvalstis par profesionāļiem, kuriem ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību 56.a panta 1. punktā noteiktajās profesijās, t.i., tādās reglamentētajās profesijās, kurās profesionālā darbība ir saistīta ar veselības aprūpi un pacientu tiesību aizsardzību, veterinārmedicīnu, darbu ar nepilngadīgajiem. Brīdinājumus izsūta un saņem ar IMI sistēmas starpniecību. Brīdinājumu izsūtīšanas mērķis ir mazināt riskus, ka personas, kuras ir izdarījušas kādus pārkāpumus minētajās profesijās, var izmantot brīva darbaspēka kustības dotās brīvības un turpināt savu profesionālo darbību citā ES dalībvalstī un radīt apdraudējumus pakalpojumu saņēmējiem. Profesijas, kuras atbilst direktīvā 2005/36/EK noteiktajiem kritērijiem, lai par šiem profesionāļiem tiktu nosūtīti un saņemti brīdinājumi ES dalībvalstu starpā, ir noteiktas noteikumu Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr.419) 32.punktā.
Visas atzīšanas institūcijas arī saņem brīdinājumus IMI sistēmā attiecīgajās profesijās par ārzemniekiem vai nu tieši (saskaņā ar noteikumu Nr. 419 33.1 punktu), vai pārsūtītus no Akadēmiskās informācijas centra (saskaņā ar noteikumu Nr. 419 34.5. apakšpunktu).
Noteikumu Nr. 827 11.punktā noteiktais pienākums informācijas institūcijai pārliecināties par pretendenta datu esamību IMI sistēmā saņemtajos brīdinājumos, ir uzskatāms par lieku administratīvo slogu, darbību dublējumu.
Atzīšanas institūcijai, lai pieņemtu lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ikvienā gadījumā ir jāpārliecinās par saņemtā brīdinājuma saturu un jāizvērtē tas kā viens no lēmuma pieņemšanas kritērijiem (piemēram, ja kāda valsts ir profesionālim liegusi tiesības veikt profesionālo darbību savlaicīgi nesamaksātas biedra naudas dēļ kādā profesionālajā organizācijā, iespējams, atzīšanas institūcija šo iemeslu neuzskatīs par pietiekami nozīmīgu, lai lemtu neatzīt šīs personas profesionālo kvalifikāciju Latvijā).

3. Lai novērstu brīdinājumu pārbaudes dublēšanos, noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 827 11.punktu izteikt jaunā redakcijā un pienākumu pārliecināties par brīdinājuma esamību noteikt atzīšanas institūcijai.