Anotācija

25-TA-479: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par zemes vienību piederību valstij un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta piektā, septītā un devītā daļa, 31. panta trešās daļas 1. punkts.
Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumi Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par zemes vienību piederību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai trīs uz likuma pamata valsts īpašumā esošas zemes vienības zem publiskās upes (Daugavas) Krāslavas novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu, gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumā 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Iekšlietu ministrija 2020.gada 6.oktobrī saņēma Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) vēstuli Nr.2-06/948 “Par zemes vienību piekritību valsts robežas joslā”, kurā norādīts, ka Dienests kopš 2018.gada sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veic zemes vienību zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem identificēšanu un analīzi atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.pantam un Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” normām. Dienests konstatēja, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas zemes vienības zem publiskajiem ūdeņiem, kuras atrodas valsts robežas joslā, bet kurām nav noteikta piekritība valstij kādas ministrijas personā.
Risinājuma apraksts
Pēc Dienesta norādītās informācijas tika pieņemts lēmums sakārtot īpašuma tiesības un sagatavots rīkojuma projekts.
Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta devītajai daļai, valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta piekto, sesto un septīto daļu vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri), Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu nosaka Ministru kabinets. Teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Atbilstoši demarkācijas dokumentiem valsts robeža ir noteikta pa upes "Daugavas" vidu. Tā kā zemes vienības atrodas zem upes "Daugava", secināms, ka tās atrodas robežzīmju uzraudzības joslā. Atbilstoši Civillikuma I pielikumam “Publisko ezeru un upju saraksts” upe "Daugava" ir publisks ūdens.  
Atbilstoši Civillikuma 1104. pantam zemes zem publiskajiem ūdeņiem pieder valstij.  Civillikuma 876.pantam nosaka, ka lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara pār lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Civillikuma 1477.pants nosaka, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās. Rīkojuma projektā minētās zemes vienības saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta piekto, septīto un devīto daļu pieder valstij Iekšlietu ministrijas personā, kas atbilstoši  Latvijas Republikas valsts robežas likuma 31.panta trešās daļas 1.punktam organizē un nodrošina valsts sauszemes robežas iezīmēšanu dabā un nostiprināšanu, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas ierīkošanu, kā arī plāno un nodrošina valsts sauszemes robežas uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un  ierakstāmas Zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
 Zemesgrāmatā uz valsts vārda  Iekšlietu ministrijas personā ierakstāmas zemes vienības, kuras atrodas zem publiskās  upes "Daugava" pie  Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0333, kura izveidota sadalot zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6084 001 2002 (zemes vienības statuss – valsts īpašumā uz likuma pamata, lietošanas veids: zeme zem ūdeņiem - 29,2000 ha, nav apbūvēta) 29,2000 ha platībā Piedrujas pagastā Krāslavas novadā; 
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6084 003 2004 (zemes vienības statuss – valsts īpašumā uz likuma pamata, lietošanas veids: zeme zem ūdeņiem - 54,3000 ha nav apbūvēta) 54, 3000 ha platībā Piedrujas pagastā Krāslavas novadā; 
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6084 004 2004 (zemes vienības statuss – valsts īpašumā uz likuma pamata, lietošanas veidi: zeme zem ūdeņiem - 124,9200 ha, nav apbūvēta ) 124,9200 ha platībā Piedrujas pagastā Krāslavas novadā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1.  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 001 0333 - fiskālā kadastrālā vērtība - 1986 euro, universālā kadastrālā vērtība - 3364 euro;
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 2004  - fiskālā kadastrālā vērtība - 3692 euro, universālā kadastrālā vērtība - 6255 euro;
3. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 2004 - fiskālā kadastrālā vērtība - 8495 euro, universālā kadastrālā vērtība - 14391 euro.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta otrajai daļai valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem ir attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība, ja Ministru kabinets nav noteicis kā valdītāju kādu no ministrijām to funkciju izpildei. Krāslavas novada pašvaldība 2025.gada 26.februāra vēstulē Nr.1.1-12/267 "Par valdījumā esošajām zemes vienībām" informē, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 6084 001 0333, 084 003 2004 un 6084 004 2004, atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta devītajai daļai ir reģistrētas Krāslavas novada pašvaldības Krāslavas pagastu apvienības pārvaldes grāmatvedības uzskaitē.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem minēto zemes vienību lietošanas mērķis – publiskie ūdeņi. Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tiks ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Zemes vienību platības norādītas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā norādītajai informācijai. Veicot zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienību platības var tikt precizētas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
20 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
20 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
20 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
20 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 20 000 euro , tajā skaitā izdevumi jauno zemes vienību kadastrālajai uzmērīšanai  indikatīvi 19 910 euro apmērā (6636,66 euro ar PVN x 3 zemes vienībām), kā arī īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā 90 euro apmērā (30 euro par viena nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā x 3 zemes vienības). 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi