Anotācija

Atbilstoši pašreizējās situācijas aprakstā (pie 1.punkta) apbūves tiesības piešķiršana ir efektīvs risinājums, jo atstāj pašvaldībai tiesību kontrolēt vai investors pilda uzņemtās saistības nolīgtajā apjomā un nolīgtajos termiņos. Pēc būvju uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā pašvaldība nav ieinteresēta apbūves tiesības uzturēšanā un būtu gatava zemi investoram atsavināt par tirgus cenu.
Atbilstoši ar Ministru kabineta 2018.gada 14.maija rīkojumu Nr.210 atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā “Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi” (zaudējis spēku ar Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.289) norādītajam: "publiskas personas nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Ņemot vērā minētos gadījumus, komersanti nesaņem garantiju, ka veicot liela apjoma finanšu investīcijas pašvaldības īpašumā esošā objektā, varēs iegādāties minēto objektu ar pirmpirkuma tiesībām – līdz ar to komersanti nav motivēti veikt liela mēroga ieguldījumus". Turpat norādīts, ka "uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti. Ar pašvaldību budžetā saņemto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības, tādējādi, palielinoties uzņēmumu skaitam pašvaldības teritorijā, attiecīgi pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to būtiski ir pašvaldībām radīt tādas iespējas, lai virzītu uzņēmējdarbības izaugsmi, jo ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi iespējams sekmēt pašvaldību attīstību kopumā".

Likumprojekts paredz papildināt šobrīd Likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktās personas, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot, ka to attiecībā uz apbūvei nodoto zemesgabalu varētu veikt arī apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, ka apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu.
Papildus virzītajiem grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (projekta Nr.24-TA-2002 Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā) paredzēts, ka lēmumu par šādu valsts vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu pieņemtu attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.
Attiecīgi, izpildoties noteiktajiem priekšnosacījumiem, šādos gadījumos atsavināšanas procesā tiktu piemērots Likuma 11. un 14.pantā noteiktais regulējums, ļaujot apbūves tiesīgajam apbūvei nodoto zemesgabalu nopirkt “pirms izsoles” par nosacīto cenu. Būtiski vērst uzmanību, ka apbūves tiesīgajam tiesība ierosināt nodotā zemesgabala atsavināšanu rodas tikai tādā gadījumā, ja visi apbūves tiesību līguma nosacījumi ir izpildīti, piemēram, veikta līgumā paredzētā apbūve, noteikta apjoma ieguldījumi publiskai personai piederošā zemesgabalā u.c. proti, tiesība apbūves tiesīgajam ierosināt nodotā zemesgabala atsavināšanu ir no brīža, kad apbūves tiesīgais ir izpildījis visas saistības, kādas rodas no apbūves tiesību līguma noslēgšanas brīža (ieskaitot izsoles nosacījumos noteikto kārtību, ja kārtība nav dublēta apbūves tiesību līgumā) un ir spēkā uz apbūves tiesību līgumā noteikto termiņu. Tiesība ierosināt zemesgabala atsavināšanu veicinās infrastruktūras attīstību, uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību reģionā, kas pakārtoti palielinās attiecīgās pašvaldības budžeta ienākumus, ko pašvaldība varēs novirzīt tās vajadzībām.
Vienlaikus atbilstoši Likuma tiesību normām, arī publiskai personai ir tiesība ierosināt zemesgabala atsavināšanu. 
Saskaņā ar Likuma 3.panta pirmo daļu publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt: 1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi; 2) pārdodot par brīvu cenu; 3) apmainot pret citu mantu; 4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja manta ir iepirkta); 6) nododot bez atlīdzības. Likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta pirmajā teikumā noteikts, ka pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtās daļā minētā persona. Savukārt, Likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta otrais teikums noteic, ka šajā gadījumā (ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona) pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Nosacītā cena saskaņā ar Likuma 1.panta 6.punktu, ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, kā arī ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem. Likuma 8.panta sestā un septītajā daļa paredz, ka nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija, pieaicinot vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus. No minētā ir secināms, ka nosacītā cena Likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta gadījumā ir cena, kas ir saistīta ar paša nekustamā īpašuma vērtību, kuru atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem noteicis pieaicināts sertificēts vērtētājs. Vienlaikus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā 2.punktā noteikts, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Nosacītās cenas piemērošana nodrošinās atbilstību tirgus cenai. Komercdarbības atbalsts netiks piešķirts, jo piemērojot tirgus cenu, tiek izslēgta komercdarbības atbalsta pazīme - ekonomiskā priekšrocība - kas nozīmē, ka vienlaikus neizpildīsies visas 4 kumulatīvās komercdarbības atbalsta pazīmes un tādējādi pasākums nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pazīmes. Ja iespēja iegādāties zemesgabalu par nosacīto cenu netiks izmantota, tiks rīkota zemesgabala izsole un minētā persona būs tiesīga iegādāties publiskas personas nekustamo īpašumu – apbūvei nodoto zemesgabalu – izsolē vispārējā kārtībā. 
Atbilstoši biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija” sniegtajai informācijai apbūvei nodotā zemesgabala nosacītās cenas jeb tirgus vērtības aprēķins ir veicams, izvērtējot konkrētā apbūves tiesību līguma nosacījumus, kas var paredzēt trīs gadījumus:
1.gadījums – apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības izbeigšanās ir pienākums atbrīvot zemes gabalu no nedzīvojamās ēkas (inženierbūves). Noslēdzot apbūves tiesības līgumu, publiska persona ir rēķinājusies, ka tā gūs ienākumus no apbūves tiesības maksas visā apbūves tiesības līguma periodā, kā arī pēc līguma termiņa beigām - papildus ienākumus no neapbūvēta zemes gabala atsavināšanas.
2.gadījums – pēc apbūves tiesības līguma izbeigšanās zemes gabala īpašnieks uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) iegūst īpašumā bez atlīdzības. Noslēdzot apbūves tiesības līgumu, publiska persona ir rēķinājusies, ka tā gūs ienākumus no apbūves tiesības maksas visā apbūves tiesības līguma periodā, kā arī pēc līguma termiņa beigām – papildus ienākumus no zemes gabala un uz apbūves tiesības pamata būvētas apbūves un ar to saistītā zemesgabala atsavināšanas.
3.gadījums – pēc apbūves tiesības līguma izbeigšanās zemes gabala īpašnieks atlīdzina ieguldījumus uz apbūves tiesību pamata uzceltajā nedzīvojamā ēkā vai inženierbūvē. Noslēdzot apbūves tiesības līgumu, publiska persona ir rēķinājusies, ka tā gūs ienākumus no apbūves tiesības maksas visā apbūves tiesības līguma periodā, kā arī pēc līguma termiņa beigām – papildus ienākumus no zemes gabala un uz apbūves tiesības pamata būvētas apbūves un ar to saistītā zemesgabala atsavināšanas, kas ir samazināti atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajam atlīdzināmo nepieciešamo un derīgo izdevumu apmēram uz apbūves tiesības līguma izbeigšanas brīdi.
Visos šajos gadījumos, ja pirms apbūves tiesības līguma beigām zemes gabals, uz kuru attiecas apbūves tiesība, tiek atsavināts apbūves tiesīgajam, tā tirgus vērtība tiek aprēķināta ar Ienākumu pieeju (diskontētās naudas plūsmas metodi), ņemot vērā publiskas personas potenciālos zaudējumus no apbūves tiesības līguma pārtraukšanas.

Saskaņā ar Likuma 1.panta 11.punktu par zemes starpgabalu uzskatāms arī tāds publiskai personai piederošs zemesgabals pilsētā vai lauku apvidos, neatkarīgi no tā platības, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam). Līdz ar to pēc minētās pazīmes kā zemes starpgabals var tikt uzskatīts zemesgabals, piemēram, pat 20 un vairāk ha platībā, ja tam nav nodrošināts vai nav paredzēts (attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos) nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Zemes pārvaldības likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ja autoceļš reģistrēts pašvaldības ceļu un ielu reģistrā un ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš vai iela. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. Attiecībā uz pieslēguma nodrošināšanu koplietošanas ielai (ceļam) caur ceļa servitūtu, būtiski ņemt vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta (Civillietu departamenta 2013.gada 9.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-458/2013) lēmumā noteikto secinājumu, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu, tam būtu jābūt ierakstītam kā apgrūtinājuma (lietu tiesībai). Vienlaikus tikai ceļa servitūta potenciāla nodibināšana kaut kad nākotnē nebūtu vērtējama kā pieslēguma nodrošināšana koplietošanas ielai (ceļam) atbilstoši Likuma noteiktajai starpgabala definīcijai, jo ievērojot Civillikumā noteikto, ja pusēm nebūtu iespējams vienoties un ceļa servitūtu nodibināt ar līgumu, attiecīgā servitūta nodibināšana var tikt veikta pamatojoties uz tiesas spriedumu, prasītājam tiesā pierādot ceļa servitūta nepieciešamību, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgajam nekustamajam īpašumam (lai nodrošinātu savienojumu ar koplietošanas ceļu). Līdz ar to, pamatojoties uz tiesas spriedumu, praktiski jebkuram nekustamajam īpašumam iespējams nodibināt piekļuvi ar ceļa servitūtu, par kalpojošo īpašumu nosakot vienu vai pat vairākus nekustamos īpašumus.
Būtiski ņemt vērā arī, ka attiecībā uz zemes starpgabalu, ja tas atbilst kaut vienai no Likuma 1.panta 11.punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām pazīmēm, atsavināšanu ir jāņem vērā Likuma 4.panta ceturtajā daļā un 14.pantā noteiktās tiesības ierosināt to atsavināšanu un atsavināt (nopirkt) to par nosacīto cenu. Turklāt attiecībā uz zemes starpgabaliem, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), jāņem vērā Likuma 44.panta astotajā daļā noteiktais ierobežojums atsavināt tikai un vienīgi noteiktām personām, kuras ne vienmēr ir ieinteresētas iegādāties attiecīgos zemesgabalus. Turklāt Likuma 44.panta astotajā daļā starpgabals tiek vērtēts ne tikai no tā vai tam ir iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) kā noteikts starpgabala definīcijā, bet plašāk, proti, arī to vai tas tiek izmantots, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) citiem zemesgabaliem.

Likumprojekts paredz no zemes starpgabala definīcijām izslēgt vārdus “vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai” un “vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)” un saglabājot publiskai personai piederoša zemesgabala atbilstību zemes starpgabala definīcijai pēc pazīmēm, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, un lauku apvidos – mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam. Tādejādi ņemot vērā Likuma 1.panta 11.punkta un 44.panta astotās daļas mērķi, saglabājot īpašu regulējumu zemesgabaliem, kuru lietošana objektīvu iemeslu dēļ ir apgrūtināta vai pat neiesējama kā patstāvīgiem zemesgabaliem.
Vienlaikus uz šādiem zemesgabaliem saglabātos arī Likuma 44.panta astotajā daļā noteiktais papildus regulējums attiecībā uz atsavināšanu tikai un vienīgi zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals, ja tam nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

Likuma 44.panta astotās daļas norma ir imperatīva rakstura, līdz ar to šādi zemes starpgabali ir atsavināmi tikai piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem Likumā noteiktajā kārtībā, neņemot vērā citu Likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības, tai skaitā, liedzot arī izbeigt kopīpašuma tiesiskās attiecības, ja tādas konkrētajam zemesgabalam ir konstatētas.
Valsts īpašumā gan zemes reformas rezultātā, gan kā bezmantinieka vai bezīpašnieka manta aizvien biežāk nonāk nekustamie īpašumi, kas ir kopīpašums, t.sk. arī zemesgabali, kuri saskaņā ar Likuma 1.panta 11.punkta definīciju uzskatāmi par zemes starpgabaliem. Piemēram:
1) nekustamais īpašums (kadastra Nr.8048 001 0523) Akas iela 9A, Mežāres, Babītes pagastā, Mārupes novadā, kas ir valsts 2/63 domājamo daļu apmērā un vairāku citu personu (60 fiziskas un trīs juridiskas personas) kopīpašums. Saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības 2023.gada 8.marta vēstulē Nr.1/2.1-2/162 sniegto informāciju, zemesgabalam šobrīd nav nodrošināta piekļūšana. Līdz ar to zemesgabals ir uzskatāms par starpgabalu, jo izpildās viens no Likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem – nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai – un ir atsavināms, ievērojot Likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu par brīvu cenu.
2) nekustamais īpašums “Strautiņi” (kadastra Nr.9096 004 0007) Zentenes pagastā, Tukuma novadā, 36,8 ha kopplatībā, kas ir valsts 20/100 domājamo daļu apmērā un divu privātpersonu kopīpašums. Papildus tam nekustamais īpašums sastāv no četrām atsevišķi izvietotām zemes vienībām. Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības 2023.gada 19.oktobra vēstulē Nr.TND/4-9.2.2/23/4514 sniegto informāciju zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 9096 004 0007, 9096 004 0070, 9096 004 0071 un 9096 004 0072 nav nodrošināta piekļūšana. Līdz ar to izpildās viens no Likuma 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem – nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) – un zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 9096 004 0007, 9096 004 0070, 9096 004 0071 un 9096 004 0072 ir uzskatāmas par zemes starpgabaliem, kas būtu atsavināmi, ievērojot Likuma 44.panta astoto daļu par brīvu cenu. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums sastāv no četrām atsevišķi izvietotām zemes vienībām un katrai no tām ir citi piegulošo zemes īpašumu īpašnieki, nekustamā īpašumā pārdošanai nav piemērojamas iepriekš minētās tiesību normas. Savukārt darbībām, lai veiktu nekustamā īpašuma sadali, piemēram, veidojot četrus patstāvīgus īpašuma objektus, ir nepieciešams saņemt kopīpašnieku piekrišanu, kura konkrētajā gadījumā ir atteikta. Vienlaikus, pat ja kopīpašnieki piekristu šāda īpašuma sadalei, tiktu izveidoti četri jauni zemes starpgabali bez piekļuvēm, kas savukārt ir pretrunā ar zemes ierīcības principiem.
Ņemot vērā Likuma 44.panta astotās daļas mērķi zemes resursa lietderīgai un ilgtspējīgai izmantošanai, kas īstenojams zemes starpgabalus apvienojot ar piegulošo zemesgabalu un tādejādi izvairoties no patstāvīgu zemesgabalu saglabāšanas, kuru lietošana objektīvu iemeslu dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama, pārdodot zemes starpgabala domājamo daļu piegulošā zemesgabala īpašniekiem, iepriekš minētais mērķis netiek sasniegts, jo zemes domājamo daļu nav iespējams pievienot citam nekustamajam īpašumam. Vienlaikus netiek novērsts arī cits būtisks nekustamā īpašuma apgrūtinājums – kopīpašums – jo esošais regulējums pieļauj zemes starpgabalu atsavināšanu tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 44.panta astotajā daļā noteikto personu loku, kam var tikt atsavināts zemes starpgabals, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai kas tiek izmantos, lai nodrošinātu citam nekustamajam īpašumam pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), paredzot, ja zemesgabals, kas ir kopīpašumā ar citu personu, pēc Likuma 1.panta 11.punkta definīcijas ir zemes starpgabals un tam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), kopīpašniekam, ir līdzvērtīgas tiesības ar zemes starpgabala piegulošo zemesgabalu īpašniekiem atsavināmā zemes starpgabala iegādē.
Papildus ar likumprojektu, ņemot vērā iepriekš aprakstīto problemātiku attiecībā uz tvērumu “nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”, Likuma 44.panta astotās daļas ievaddaļā vārdi “nav iespējams nodrošināt pieslēgumu” tiek aizstāti ar vārdiem “nav nodrošināts pieslēgums”, līdz ar to piekļuves nodrošinājums tiktu vērtēts uz noteikto brīdi (ir vai nav nodrošināts), kad tiek veikta zemesgabala, kas atbilstu starpgabalam pēc Likuma 1.panta 11.punkta, atsavināšana.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas un pārrejas programmas īstenošana Latvijā ir noslēgusies un Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likums  ir zaudējis spēku 2022.gada 4.maijā, attiecīgi arī no Likuma ir izslēdzams deleģējums noteikt Ministru kabineta noteikumos kārtību, kādā attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

Likumprojekts paredz no Likuma 5.panta pirmās daļas un 6.panta pirmās daļas izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība - aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum 2012/2013.gadam, to  izmantos nekustamā īpašuma nodokļa, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu;
2) universālā kadastrālā vērtība - aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum uz 2022.gada 1.jūliju nepārsniedzot 80% no vidējā tirgus cenu līmeņa. 
Ņemot vērā, ka universālā kadastrālā vērtība var pārsniegt fiskālo vērtību, t.sk. būtiski,  attiecīgi palielinātos atsavināšanas gadījumu skaits par kuriem nepieciešama Ministru kabineta atļauja. Atbilstoši datiem tikai par Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas lēmumiem 2024.gadā, ņemot vērā kadastrālo vērtību izmaiņas, izskatīšanai Ministru kabinetā virzāmo atsavināšanas lēmumu skaits palielinātos vairāk kā par 11 %.

Ievērojot Likuma 5.panta 3.³ daļas normas mērķi, t.i., lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku, un atslogotu Ministru kabinetu no lēmumu pieņemšanas attiecībā par mazāk vērtīgu nekustamo īpašumu atsavināšanu, atbilstoši 2025.gada 6.janvāra Valsts sekretāru sanāksmē izdiskutētajam priekšlikumam likumprojekts paredz palielināt kadastrālās vērtības slieksni no 5000 euro līdz 10 000 euro, līdz kurai lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs, nevirzot attiecīgo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Minētās normas kadastrālā vērtība būtu skatāma pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktās universālās kadastrālās vērtības.