Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"" (turpmāk – Projekts) izstrādes mērķis ir svītrot noteikumu 56. punktu, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību tiesību normu piemērošanā, izvairoties no normu dublēšanas, kā arī, lai noteiktu pamatotus izņēmuma gadījumus, kuros pieļaujama aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu) arī, kad tas ir nepieciešams dažādas valsts nozīmes infrastruktūras būvniecībai.

Vispārējā kārtība

Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojuma Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” 1. punktu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm (turpmāk – RB projekts) noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 21. pants noteic, ka, veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi. RB projekta plānošanas posmā, proti, ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) ietvaros tika vērtētas vairākas alternatīvas trasei, kādā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves varētu šķērsot Latvijas teritoriju ziemeļu – dienvidu virzienā. Katras alternatīvas gadījumā vērtēts un salīdzināts, kādas teritorijas un objektus trase šķērsotu vai kādiem atrastos tiešā tuvumā, kādas ir iespējas ietekmi novērst un mazināt. Šādā griezumā vērtēta RB projekta ietekme gan uz valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumiem, gan apdzīvotām vietām, mežiem un lauksaimniecības zemēm, dabas un infrastruktūras objektiem (tai skaitā aizsargājamiem kokiem jeb dižkokiem), kultūrvēsturiski nozīmīgām vietām, rūpnieciskajiem un riska objektiem, piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām u.c. teritorijām. Saistībā ar minēto Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – VPVB) 2016.gada 3.maija atzinumā Nr. 5 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu” (turpmāk – atzinums) konstatējis, ka vairākos RB projekta posmos dažādu interešu sadursme iezīmējas īpaši spilgti, ka šādos posmos citviet identificējamas arī būtiskas konfliktsituācijas starp dabas aizsardzības interesēm un ietekmi uz īpašumiem, apdzīvotām teritorijām. Turpat norādīts, ka, lai arī visi interešu veidi ir vienlīdz nozīmīgi, to, kuru aizsardzībai ir katrā konkrētajā situācijā dodama priekšroka, izriet no sarežģīta izsvēruma. Attiecībā uz dižkokiem VPVB konstatējis, ka - faktiski neatkarīgi no iespējamām trases alternatīvām, RB dzelzceļa infrastruktūras tiešā tuvumā (vai pat trases vietā) būtu dabas pieminekļi (dižkoki), jo dižkoku kopskaits Latvijā ir ievērojams. VPVB atzinumā, secinot, ka no ietekmes uz dižkokiem pilnībā izvairīties nav iespējams, atzīts: "Kā jau uz to norādīts iepriekš, vadoties no ierobežojumu samērīguma šāda mēroga infrastruktūras projektu gadījumā, normatīvo aktu izdevējam varētu būt pamats paredzēt papildus izņēmumus mikroliegumu un dižkoku kontekstā, jo pārrobežu lineāra infrastruktūras objekta ģeometrijas prasības ne vienmēr var nodrošināt tādas trases korekcijas, kas būtisku ietekmi novērstu pilnībā".  Vadoties no atzinumā norādītajiem apsvērumiem par interešu līdzsvarošanu un to, ka ietekmi uz dižkokiem novērst pilnībā nav iespējams, VPVB ir veicis sagaidāmās ietekmes līdzsvarojumu, nosakot, kuras no RB dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai vērtētajām alternatīvam (alternatīvu posmiem) nav pieļaujamas, kuras var būt īstenojamas ar noteiktiem nosacījumiem, paredzot izņēmumus. Vienlaikus VPVB atzinumā ir secinājis, ka pastāv īpaša regulējuma trūkums valstiski nozīmīgu projektu gadījumā, kas vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu interešu realizāciju, norādot, ka tas uzlūkojams daļēji kā tiesību sistēmas nepilnība, jo, piemēram, pat Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) aizskāruma gadījumā ir paredzēta kārtība un nosacījumi negatīvas ietekmes iespējamai pieļaujamībai.
RB projekts pēc savas būtības ir apjomīgs– projektētā dzelzceļa trase šķērso Latvijas Republikas teritoriju 265 km garumā, līdz ar to, neizbēgami tiek skarti nacionālie dabas resursi, tostarp aizsargājamie koki. Konstatējot, ka aizsargājamo koku, aizsargājamās alejas koku un koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos atļauts nocirst (novākt) tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamo situāciju, 2022. gada 8. martā tika izdarīts grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 246 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264). Ar minēto grozījumu tika papildināta MK noteikumu Nr. 264 9. nodaļa ar 56. punktu, kas noteic, ka līdz 2030. gada 31. decembrim nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā var veikt aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu), neievērojot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā un 46. punktā noteiktos ierobežojumus, ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Kā tas tika skaidrots anotācijā, paredzams, ka nocirsto aizsargājamo koku skaits varētu būt 62 aizsargājamie koki jeb 0,5% no kopējā aizsargājamo koku skaita Latvijas Republikas teritorijā, tomēr skaits var nedaudz mainīties nākotnē, jo apstāklis, ka aizsargājamais koks ir identificēts, nenozīmē, ka tas tiks arī nocirsts nākotnē.
RB projekta ietvaros jau šobrīd zināms, ka projektētā dzelzceļa trase šķērsos arī aizsargājamās teritorijas. Tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, varēs attiecināt MK noteikumu Nr. 264 56. punkta regulējumu. Bet, piemēram, ja dabas lieguma "Vitrupes ieleja" teritorijā, kurai Rail Baltica projektētā dzelzceļa infrastruktūra pietuvosies un, iespējams, robežosies un, kurai izdoti Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 254 "Dabas lieguma "Vitrupes ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", atrodas aizsargājamais koks, kuru nepieciešams nocirst, MK noteikumu Nr. 264 56. punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams. Līdz ar to Rail Baltica projekta īstenošanas likuma, kas stājies spēkā 2022. gada 20. oktobrī, 4. pantā tika ietverts regulējums, kas pieļauj nocirst (novākt) aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku. Proti, Rail Baltica projekta īstenošanas likumā tika ietverts regulējums, lai aptvertu arī tos gadījumus, kad MK noteikumu Nr. 264 56. punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams, bet aizsargājamā koka esamība nav savienojama ar projektēto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras novietojumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulu Nr.1315/2013  par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (turpmāk – TEN-T regula) paredz TEN-T tīkla izveidi, kas nodrošinātu Eiropas Savienības transporta nozares attīstību un ietvertu divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata.
Visaptverošais tīkls sastāv no visa esošā un plānotā TEN-T tīkla infrastruktūras, kā arī no pasākumiem, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Savukārt pamattīklā ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās TEN-T tīkla izveides mērķu sasniegšanai.
TEN-T tīkla mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniegt ieguldījumu vienotas Eiropas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi.
Līdz 2030. gadam dalībvalstīm jāīsteno pasākumi TEN-T pamattīkla  attīstībai. Pamattīklam būtu jāveido ilgtspējīga multimodālā transporta tīkla attīstības pamats un jāveicina visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi rīcība tiek orientēta uz tiem TEN-T tīkla komponentiem, kam ir visaugstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām.
Savukārt par visaptverošo tīklu TEN-T regulā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāvelta maksimālas pūles, lai to pabeigtu līdz 2050.gadam. Latvijā TEN-T pamattīklā iekļauti ir valsts galvenie autoceļi un valsts reģionālais autoceļš P80 Tīnuži—Koknese.
Ja netiks izpildītas TEN-T regulā noteiktās prasības, tad Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām - gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma “Par valsts autoceļu attīstības no 2020. – 2040. gadam” (protokols Nr.50, 47. §) tiek plānota valsts galveno autoceļu pārbūve, laika posmā līdz 2040. gadam izbūvējot ātrgaitas autoceļus jeb “Valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam”.
Veicot valsts autoceļu pārbūvi vai jaunbūvi par divbrauktuvju vai divbrauktuvju ātrgaitas ceļiem, ir nepieciešama vai nu esošās ceļa zemes nodalījuma joslas paplašināšana vai perspektīvās valsts autoceļa trases ceļa zemes nodalījuma joslas atsavināšana vismaz līdz likuma “Par autoceļiem” 27.1 pantā noteiktajiem 25m no autoceļa ass uz katru pusi, jeb kopā 50m platumā. Gadījumos, ja valsts autoceļam pieguļošo īpašumu piekļuves nodrošināšanai un esošo ceļu pievienojumu skaita samazināšanai ir nepieciešams izbūvēt paralēlos ceļus, valsts autoceļa izbūvei nepieciešamais trases koridors ir nepieciešams pat 60m vai 70m plats. Ņemot vērā augstākminētā trases koridora platumu, ātrgaitas ceļu projektēšanai izmantojamās liela rādiusa plāna līknes, kā arī esošo autoceļu trases novietojumu, autoceļu pārbūve vai jaunbūve bieži vien nav iespējama neskarot trases koridorā augošos krūmus un kokus, tai skaitā aizsargājamos kokus. Izstrādājot perspektīvos autoceļu pārbūves vai jaunbūves risinājumus, tiek izstrādāti ietekmes uz vidi novērtējumi to ietvaros veicot arī dižkoku apzināšanu. Ņemot vērā apzinātos aizsargājamos kokus, iespēju robežās tiek koriģēti perspektīvie risinājumi. Tomēr perspektīvo risinājumu koriģēšana ir iespējama tikai atsevišķās trases vietās, piemēram, paralēlo ceļu vai ceļu mezglu vietās tad, ja izmaiņas var veikt ar lokāliem risinājumiem un tās ievērojami nesadārdzina projekta izmaksas. Tomēr dažkārt aizsargājamo koku saglabāšana ir grūti īstenojama, jo perspektīvās autoceļa trases novietojuma izmaiņas nav iespējamas īsā posmā gar aizsargājamo koku, bet tās var veikt tikai garā posmā ņemot vērā ievērojamos plāna līkņu rādiusus, kurus izmanto ātrgaitas ceļu projektēšanai.
 

Nē

Ar regulējumu radītās tiesiskās sekas nemainās, jo, svītrojot MK noteikumu Nr. 264 56. punktu, regulējums joprojām tiks saglabāts RB projekta speciālajā normatīvajā aktā – Rail Baltica projekta īstenošanas likumā.

Ar regulējumu radītās tiesiskās sekas nemainās, jo, svītrojot MK noteikumu Nr. 264 56. punktu, regulējums joprojām tiks saglabāts RB projekta speciālajā normatīvajā aktā – Rail Baltica projekta īstenošanas likumā.

Nē

Nē

Nē

-