23-TA-1640: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta sēdes protokola Nr.30 (turpmāk – protokols Nr.30) 40.paragrāfa 3.2.punktā noteikto, Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – Ministrija) uzdots izstrādāt un klimata un enerģētikas ministram noteiktā kārtībā līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ietverot regulējumu par darbības un mērķētā atbalsta sniegšanas vispārējiem principiem vienotā risinājuma mājsaimniecību vidējā ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai (turpmāk – vienotais risinājums) un atbalsta regulējuma ieviešanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī regulējumu par iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, no kurām nepieciešams saņemt informāciju noteiktā apjomā un nodrošināt datu apmaiņu vienotā risinājuma darbības nodrošināšanai. Kā arī saskaņā ar protokola Nr.30 40.paragrāfa 3.4.punktu noteikts, ka vienotā risinājuma administrēšanai būs nepieciešamas četras amata vietas Būvniecības valsts kontroles birojā (turpmāk – birojs), kas tiks nodrošinātas, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē. Ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju meklēt optimālu risinājumu, analizējot ilgstošo vakanču skaitu, un sagatavot attiecīgu priekšlikumu izskatīšanai Ministru kabinetā kopā ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Saskaņā ar 2009.gada 3.februāra ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66.punktā noteikto grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu likumprojektu. Ņemot vērā minēto, Ministrija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu “Energoresursu izmaksu atbalsta likums” (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz atbalsta pasākumu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmei situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas, kā arī paredz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu aizsargātajiem lietotājiem. Likumprojekts paredz noteikt kārtību atbalsta pasākumiem šādā periodā:
1) maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi un siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
2) maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, ja patērētās elektroenerģijas apjoms ir virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktoba līdz 30.aprīlim;
3) maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju pirmajām patērētajām 200 kWh visa kalendāra gada ietvaros;
4) maksas samazinājumam decentralizētiem apkures risinājumiem laikposmā no kārtējā gad 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
1) maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi un siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
2) maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, ja patērētās elektroenerģijas apjoms ir virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktoba līdz 30.aprīlim;
3) maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju pirmajām patērētajām 200 kWh visa kalendāra gada ietvaros;
4) maksas samazinājumam decentralizētiem apkures risinājumiem laikposmā no kārtējā gad 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvos sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību kopumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
2021. un 2022.gadā energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Latvijā 2022.gadā sasniedza 226, 91 euro par megavatstundu, kas bija par 225% augstāka, nekā 2021.gada vidējā cena. Jānorāda, ka 2022.gada augustā tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģija cena, kas bija 467,75 par megavatstundu. euroSavukārt dabasgāzes vidējā cena 2022.gadā sasniedza 134,40 euro par megavatstundu, kas bija par 291% augstāka, nekā vidējā mēneša dabasgāzes cena 2020.gadā, augstāko vidējo mēneša cenu, kas bija 239,90 euro par megavatstundu, sasniedzot 2022.gada augustā. Savukārt vidējai siltumenerģijas tarifs 2022./2023.gada apkures sezonā Latvijā bija 121 euro par megavatstundu, taču vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniedza 200 euro par megavatstundu, atsevišķās apdzīvotās vietās tas pārsniedza par 300 eu ropar megavatstundu. Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar strauju dabasgāzes cenu kāpumu, kas tieši ietekmē elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpumu, ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem ir noteikta Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz noteikt atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī attiecīgā atbalsta automatizētai sniegšanai ir plānots paplašināt Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (turpmāk – ALDIS), Ministrijas ieskatā visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļaujamas vienā tiesību aktā. Savukārt kārtību, kādā aizsargātajam lietotājam sniedzams elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums, ir jānosaka Ministru kabinetam.
Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk, kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Saskaņā ar ALDIS datiem, 2022.gada ietvaros ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu, bija 89 956 aizsargāto lietotāju, ar kopējo atbalstā izmaksāto summu 18 179 692 euro. Ja analizē datus par aizsargātajiem lietotājiem pa lietotāju grupām, secināms, ka 2022.gadā ikmēneša atbalstu saņēma vidēji:
- 31 984 daudzbērnu ģimeņu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 7 681 972 euro;
- 36 260 trūcīgās un maznodrošinātās personas, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 6 529 963 euro;
- 21 712 personas ar I invaliditātes grupu, to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar I invaliditātes grupu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 3 967 757 euro.
2022. gadā aizsargātā lietotāja pakalpojumu sniedza tādi elektroenerģijas tirgotāji, kā: akciju sabiedrība “Latvenergo” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”. 2023. gadā ALDIS sistēmai pievienots jauns elektroenerģijas tirgotājs - sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Enefit”, līdz ar to aizsargāto lietotāju skaits, kam ir iespēja saņemt atbalstu, ir palielinājies, un 2023.gadā tas pārsniedz jau 90 000 aizsargāto lietotāju. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.345) 4.2 punkts paredz aizsargātajam lietotājam, kura elektroenerģijas tirgotājs nenodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tiesības vienpusēji izbeigt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas, iesniedzot elektroenerģijas tirgotājam apliecinājumu par atbilstību aizsargātā lietotāja statusam, un attiecīgi slēgt līgumu par elektroenerģijas pakalpojumu nodrošināšanu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nodrošina aizsargātā lietotāja pakalpojumu, kopējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņem atbalstu, ir mainīgs un ar tendenci pakāpeniski pieaugt.
2021. un 2022.gadā energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Latvijā 2022.gadā sasniedza 226, 91 euro par megavatstundu, kas bija par 225% augstāka, nekā 2021.gada vidējā cena. Jānorāda, ka 2022.gada augustā tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģija cena, kas bija 467,75 par megavatstundu. euroSavukārt dabasgāzes vidējā cena 2022.gadā sasniedza 134,40 euro par megavatstundu, kas bija par 291% augstāka, nekā vidējā mēneša dabasgāzes cena 2020.gadā, augstāko vidējo mēneša cenu, kas bija 239,90 euro par megavatstundu, sasniedzot 2022.gada augustā. Savukārt vidējai siltumenerģijas tarifs 2022./2023.gada apkures sezonā Latvijā bija 121 euro par megavatstundu, taču vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniedza 200 euro par megavatstundu, atsevišķās apdzīvotās vietās tas pārsniedza par 300 eu ropar megavatstundu. Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar strauju dabasgāzes cenu kāpumu, kas tieši ietekmē elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpumu, ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem ir noteikta Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz noteikt atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī attiecīgā atbalsta automatizētai sniegšanai ir plānots paplašināt Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (turpmāk – ALDIS), Ministrijas ieskatā visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļaujamas vienā tiesību aktā. Savukārt kārtību, kādā aizsargātajam lietotājam sniedzams elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums, ir jānosaka Ministru kabinetam.
Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk, kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Saskaņā ar ALDIS datiem, 2022.gada ietvaros ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu, bija 89 956 aizsargāto lietotāju, ar kopējo atbalstā izmaksāto summu 18 179 692 euro. Ja analizē datus par aizsargātajiem lietotājiem pa lietotāju grupām, secināms, ka 2022.gadā ikmēneša atbalstu saņēma vidēji:
- 31 984 daudzbērnu ģimeņu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 7 681 972 euro;
- 36 260 trūcīgās un maznodrošinātās personas, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 6 529 963 euro;
- 21 712 personas ar I invaliditātes grupu, to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar I invaliditātes grupu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 3 967 757 euro.
2022. gadā aizsargātā lietotāja pakalpojumu sniedza tādi elektroenerģijas tirgotāji, kā: akciju sabiedrība “Latvenergo” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”. 2023. gadā ALDIS sistēmai pievienots jauns elektroenerģijas tirgotājs - sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Enefit”, līdz ar to aizsargāto lietotāju skaits, kam ir iespēja saņemt atbalstu, ir palielinājies, un 2023.gadā tas pārsniedz jau 90 000 aizsargāto lietotāju. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.345) 4.2 punkts paredz aizsargātajam lietotājam, kura elektroenerģijas tirgotājs nenodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tiesības vienpusēji izbeigt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas, iesniedzot elektroenerģijas tirgotājam apliecinājumu par atbilstību aizsargātā lietotāja statusam, un attiecīgi slēgt līgumu par elektroenerģijas pakalpojumu nodrošināšanu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nodrošina aizsargātā lietotāja pakalpojumu, kopējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņem atbalstu, ir mainīgs un ar tendenci pakāpeniski pieaugt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
Lai mazinātu energoresursu ārkārtēja pieauguma radītās sekas, saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumu (turpmāk – Atbalsta likums) tika ieviesti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanas pasākumi. 2022./2023.gada apkures sezonai atbalsta pasākumi lielākoties tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā, proti, tika noteikta maksimālā cena, līdz kurai atbalsts netiek piemērots. Savukārt, virs šīs cenas, tika paredzēta sadārdzinājuma kompensācija 50 % vai 90% (siltumenerģijai, ja rēķinā iekļautā cena pārsniedza 150 euro/ MWh) apmērā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Mājsaimniecību atbalsts ietvēra pasākumus elektroenerģijas cenas kompensēšanai. Proti, Atbalsta likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikta cenas kompensācija mājsaimniecībā patērētajām pirmajām simts kilovatstundām virs cenas 0,160 euro/kWh. Ja elektroenerģijas cena pārsniedza šo slieksni, sadārdzinājums tika pilnā apmērā kompensēts. Savukārt virs patērētām 500 kWh tika kompensēta puse no cenas sadārdzinājuma virs cenas 0,160 euro/kWh, tādējādi atbalstot iedzīvotājus, kuri elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi, dīzeļdegvielu un elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka malkas atbalsts vienīgais ietvēra iespēju saņemt fiksētu atbalstu 60 euro apmērā par malku, kas iegādāta bez čeka, lai kompensētu izmaksas, kas radušās, iegādājoties malku pirms Atbalsta likuma grozījumi bija stājušies spēkā.
Juridisko personu atbalsts ietvēra elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un elektroenerģijas cenas kompensēšanu. Papildus tika sniegts lielāks finansiāls atbalsts grantu veidā energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kurus energoresursu cenu kāpums ir īpaši ietekmējis.
2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju, t.sk., cenu vai tarifu, par kādu enerģija lietotājam piegādāta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
2023.gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču Ministrijas mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, un kas paredzētu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem ir noteikta Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz noteikt atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī attiecīgā atbalsta automatizētai sniegšanai ir plānots paplašināt Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (turpmāk – ALDIS), visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļaujamas vienā tiesību aktā.
Lai mazinātu energoresursu ārkārtēja pieauguma radītās sekas, saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumu (turpmāk – Atbalsta likums) tika ieviesti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanas pasākumi. 2022./2023.gada apkures sezonai atbalsta pasākumi lielākoties tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā, proti, tika noteikta maksimālā cena, līdz kurai atbalsts netiek piemērots. Savukārt, virs šīs cenas, tika paredzēta sadārdzinājuma kompensācija 50 % vai 90% (siltumenerģijai, ja rēķinā iekļautā cena pārsniedza 150 euro/ MWh) apmērā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Mājsaimniecību atbalsts ietvēra pasākumus elektroenerģijas cenas kompensēšanai. Proti, Atbalsta likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikta cenas kompensācija mājsaimniecībā patērētajām pirmajām simts kilovatstundām virs cenas 0,160 euro/kWh. Ja elektroenerģijas cena pārsniedza šo slieksni, sadārdzinājums tika pilnā apmērā kompensēts. Savukārt virs patērētām 500 kWh tika kompensēta puse no cenas sadārdzinājuma virs cenas 0,160 euro/kWh, tādējādi atbalstot iedzīvotājus, kuri elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi, dīzeļdegvielu un elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka malkas atbalsts vienīgais ietvēra iespēju saņemt fiksētu atbalstu 60 euro apmērā par malku, kas iegādāta bez čeka, lai kompensētu izmaksas, kas radušās, iegādājoties malku pirms Atbalsta likuma grozījumi bija stājušies spēkā.
Juridisko personu atbalsts ietvēra elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un elektroenerģijas cenas kompensēšanu. Papildus tika sniegts lielāks finansiāls atbalsts grantu veidā energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kurus energoresursu cenu kāpums ir īpaši ietekmējis.
2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju, t.sk., cenu vai tarifu, par kādu enerģija lietotājam piegādāta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
2023.gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču Ministrijas mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, un kas paredzētu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem ir noteikta Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantā. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz noteikt atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī attiecīgā atbalsta automatizētai sniegšanai ir plānots paplašināt Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (turpmāk – ALDIS), visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļaujamas vienā tiesību aktā.
Risinājuma apraksts
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
Izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Proti, 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju) pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu). Tādējādi atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēra mājokļa apdrošināšana). Minimālo ienākumu slieksni (zem kura būtu piemērojams energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai), ņemot vērā vidējos statistikas datus par mājsaimniecības izdevumiem iepriekšminētajās pozīcijās, aprēķinās birojs. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% mājsaimniecību.
Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli (integrējot datu devēju datus par konkrētā adresē deklarēto mājsaimniecības locekļu ienākumiem), tādējādi sniedzot informāciju par mājsaimniecību skaitu, kas kvalificējas atbalstam. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
Finansējums mērķētajam atbalstam 2023.gada ietvaros tiks nodrošināts no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma. Savukārt finansējums mērķēta atbalsta nodrošināšanai 2024.gadā tiks skatīts sagatavojot likumprojektu grozījumiem Atbalsta likumā, kā arī likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā, Ministrijai sagatavojot un iesniedzot attiecīgu prioritāro pasākumu, kas paredz finansējumu mērķēta atbalsta nodrošināšanai.
Atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo ALDIS, kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu. ALDIS ir plānots paplašināt, jo tajā jau ir integrēta daļa sistēmas funkcionalitātei nepieciešamās informācijas un datu, un tās paplašināšana prasīs mazākus finansiālos ieguldījumus, nekā jaunas sistēmas izveide. Papildus jānorāda, ka ALDIS darbība jau ir savstarpēji savietota ar vairāku elektroenerģijas tirgotāju rīcībā esošo informāciju, t.i., tie ir pievienojušies ALDIS sistēmai, līdz ar to ALDIS sistēmas paplašināšanai un praktiskās darbības uzsākšanai būs nepieciešams mazāk laika, nekā attiecīgo datu savietošanas nodrošināšanai citā sistēmā vai jaunā sistēmā.
Atbalsta saņēmēju grupa ir mājsaimniecības (personas) ar noteiktu ienākumu līmeni. Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto adresi. Proti, visi vienas mājsaimniecības ienākumi tiks dalīti uz vienā adresē deklarētajām, reģistrētajām vai norādītajām personām. Atbalstu mājsaimniecībai piemēros ar pakalpojuma sniedzēja (atbalsta devēja) starpniecību. Savukārt ALDIS paplašinājuma jeb energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – EIKIS) pārzinis ar EIKIS starpniecību nodrošinās informāciju par atbalsta saņēmējiem un gala norēķinu pēc fakta ar atbalsta devēju.
Detalizētu informāciju par EIKIS arhitekūru, darbības principiem, izveides kārtāmnun tām nepieciešamo finansējumu skatīt Likumprojekta pielikumā pievienotajā Informatīvajā ziņojumā par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ko ministru kabinets ir apstiprinājis ši gada 6.jūnijā. Detalizētu kārību, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Lai nodrošinātu, ka visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļautas vienā tiesību aktā, normas, kas nosaka elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu aizsargātajiem lietotājiem tiek ietvertas Likumprojektā un spēkā no 2024.gada 2.janvāra.
Izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Proti, 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju) pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu). Tādējādi atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēra mājokļa apdrošināšana). Minimālo ienākumu slieksni (zem kura būtu piemērojams energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai), ņemot vērā vidējos statistikas datus par mājsaimniecības izdevumiem iepriekšminētajās pozīcijās, aprēķinās birojs. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% mājsaimniecību.
Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli (integrējot datu devēju datus par konkrētā adresē deklarēto mājsaimniecības locekļu ienākumiem), tādējādi sniedzot informāciju par mājsaimniecību skaitu, kas kvalificējas atbalstam. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
Finansējums mērķētajam atbalstam 2023.gada ietvaros tiks nodrošināts no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma. Savukārt finansējums mērķēta atbalsta nodrošināšanai 2024.gadā tiks skatīts sagatavojot likumprojektu grozījumiem Atbalsta likumā, kā arī likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā, Ministrijai sagatavojot un iesniedzot attiecīgu prioritāro pasākumu, kas paredz finansējumu mērķēta atbalsta nodrošināšanai.
Atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo ALDIS, kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu. ALDIS ir plānots paplašināt, jo tajā jau ir integrēta daļa sistēmas funkcionalitātei nepieciešamās informācijas un datu, un tās paplašināšana prasīs mazākus finansiālos ieguldījumus, nekā jaunas sistēmas izveide. Papildus jānorāda, ka ALDIS darbība jau ir savstarpēji savietota ar vairāku elektroenerģijas tirgotāju rīcībā esošo informāciju, t.i., tie ir pievienojušies ALDIS sistēmai, līdz ar to ALDIS sistēmas paplašināšanai un praktiskās darbības uzsākšanai būs nepieciešams mazāk laika, nekā attiecīgo datu savietošanas nodrošināšanai citā sistēmā vai jaunā sistēmā.
Atbalsta saņēmēju grupa ir mājsaimniecības (personas) ar noteiktu ienākumu līmeni. Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto adresi. Proti, visi vienas mājsaimniecības ienākumi tiks dalīti uz vienā adresē deklarētajām, reģistrētajām vai norādītajām personām. Atbalstu mājsaimniecībai piemēros ar pakalpojuma sniedzēja (atbalsta devēja) starpniecību. Savukārt ALDIS paplašinājuma jeb energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – EIKIS) pārzinis ar EIKIS starpniecību nodrošinās informāciju par atbalsta saņēmējiem un gala norēķinu pēc fakta ar atbalsta devēju.
Detalizētu informāciju par EIKIS arhitekūru, darbības principiem, izveides kārtāmnun tām nepieciešamo finansējumu skatīt Likumprojekta pielikumā pievienotajā Informatīvajā ziņojumā par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ko ministru kabinets ir apstiprinājis ši gada 6.jūnijā. Detalizētu kārību, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšana aizsargātajiem lietotājiem
Lai nodrošinātu, ka visas ar atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu saistītās normas būtu iekļautas vienā tiesību aktā, normas, kas nosaka elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu aizsargātajiem lietotājiem tiek ietvertas Likumprojektā un spēkā no 2024.gada 2.janvāra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēti un likumprojektā iekļauts mērķēti atbalsta pasākumi mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt aptuveni 40-50% mājsaimniecību. Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Ņemot vērā minēto, kā arī ņemot vērā, ka līdz 2023.gada 8.maijam kopējais energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai izmaksātais atbalsta apjoms bija aptuveni 426,6 miljoni euro, Ministrija, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pieejamajiem datiem par mājsaimniecību ienākumiem, pirmsšķietami secina, ka, ieviešot mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmu pie apstākļiem kuros energoresursu cenu pieaugums tiek pieņemts līdzvērtīgs 2022./2023.gada apkures sezonas energoresursu cenu pieaugumam, kopējais ietaupījums valsts budžetā energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām varētu būt vairāk, kā 100 miljoni euro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Elektroenerģijas galalietotāji, mājsaimniecības, kuras saņem centralizētu siltumapgādes pakalpojumu, mājsaimniecības un lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki vai tie apkurina dzīvojamo māju izmantojot dabasgāzi, kā arī mājsaimniecības, kuras mājokļa apkurei izmanto decentralizētu risinājumus – koksnes granulas, briketes, naftas gāzi, dīzeļdegvielu, kā arī aizsargātie lietotāji
Ietekmes apraksts
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums varētu tikt attiecināms uz aptuveni 390 000 mājsaimniecību (no 860 000 mājsaimniecībām, kam ir elektroenerģijas pieslēgums).
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 25 000 mājsaimniecību (no 56 000 mājsaimniecībām, kurām ir dabasgāzes pieslēgums).
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 35 000 mājsaimniecību (no 78 500 mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu). Decentralizēto apkures risinājumu (koksnes granulas, koksnes briketes, malka, naftas gāze, dīzeļdegviela) izmaksu daļēja kompensēšana varētu tikt attiecināma uz aptuveni 80 000 mājsaimniecību (no aptuveni 200 000 mājsaimniecību, kas atbalstu saņēma iepriekš).
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums aizsargātajiem lietotājiem varētu būt attiecināms uz vairāk, kā 90 000 lietotāju.
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 25 000 mājsaimniecību (no 56 000 mājsaimniecībām, kurām ir dabasgāzes pieslēgums).
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 35 000 mājsaimniecību (no 78 500 mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu). Decentralizēto apkures risinājumu (koksnes granulas, koksnes briketes, malka, naftas gāze, dīzeļdegviela) izmaksu daļēja kompensēšana varētu tikt attiecināma uz aptuveni 80 000 mājsaimniecību (no aptuveni 200 000 mājsaimniecību, kas atbalstu saņēma iepriekš).
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums aizsargātajiem lietotājiem varētu būt attiecināms uz vairāk, kā 90 000 lietotāju.
Juridiskās personas
- Elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzēts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī nodot datus informācijas sistēmai. Likumprojektā ietverts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 300 496
0
0
1 467 320
0
269 662
269 662
2.1. valsts pamatbudžets
1 300 496
0
0
1 467 320
0
269 662
269 662
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 300 496
0
0
-1 467 320
0
-269 662
-269 662
3.1. valsts pamatbudžets
-1 300 496
0
0
-1 467 320
0
-269 662
-269 662
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 467 320
-269 662
-269 662
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
EIKIS izstrādei un uzturēšanai, tajā skaitā četru amata vietu nodrošināšanai birojā, 2023. gadā nepieciešamo finansējumu 1 300 496 euro apmērā plānots nodrošināt no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma. Klimata un enerģētikas ministrijai pēc grozījumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā pieņemšanas sagatavot un klimata un enerģētikas ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali.
EIKIS uzturēšanai un birojā nepieciešamo amata vietu finansēšanai finansējums tiks skatīts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros.
EIKIS otrās kārtas izstrādei tiks izvērtētas iespējas paredzēt finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija” vai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”, vai Ministrijai primāri sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus par izstrādes izdevumu finansēšanas avotiem.
Finansējums, kas nepieciešams elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanai aizsargātajiem lietotājiem, tiek skatīts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros, un detalizēts pakalpojuma nepieciešamā finansējuma apjoma aprēķins ir ietverts MK noteikumu Nr.345 anotācijā.
EIKIS uzturēšanai un birojā nepieciešamo amata vietu finansēšanai finansējums tiks skatīts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros.
EIKIS otrās kārtas izstrādei tiks izvērtētas iespējas paredzēt finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija” vai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”, vai Ministrijai primāri sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus par izstrādes izdevumu finansēšanas avotiem.
Finansējums, kas nepieciešams elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanai aizsargātajiem lietotājiem, tiek skatīts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros, un detalizēts pakalpojuma nepieciešamā finansējuma apjoma aprēķins ir ietverts MK noteikumu Nr.345 anotācijā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. EIKIS izstrādes izmaksas:
- 2023.gadā – 1 150 000 euro;
- 2024.gadā – 1 197 658 euro.
2. EIKIS uzturēšanas izmaksas:
- 2023.gadā – 91 658 euro;
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 148 470 euro.
3. Atalgojuma izmaksas 4 amata vietām birojā:
- 2023.gadā – 58 838 (sākot no 2023.gada augusta);
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 121 192 euro.
Sistēmas administrēšanai birojā būs nepieciešamas četras papildu amata vietas – divas sistēmu analītiķa vietas un divas pakalpojumu vadītāja vietas.
2023.gadā plānotajās atalgojuma izmaksās ir ietvertas arī vienreizējas izmaksas darbinieku tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai.
- 2023.gadā – 1 150 000 euro;
- 2024.gadā – 1 197 658 euro.
2. EIKIS uzturēšanas izmaksas:
- 2023.gadā – 91 658 euro;
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 148 470 euro.
3. Atalgojuma izmaksas 4 amata vietām birojā:
- 2023.gadā – 58 838 (sākot no 2023.gada augusta);
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 121 192 euro.
Sistēmas administrēšanai birojā būs nepieciešamas četras papildu amata vietas – divas sistēmu analītiķa vietas un divas pakalpojumu vadītāja vietas.
2023.gadā plānotajās atalgojuma izmaksās ir ietvertas arī vienreizējas izmaksas darbinieku tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Vienotā risinājuma administrēšanai būs nepieciešamas četras amata vietas Būvniecības valsts kontroles birojā, kas tiks nodrošinātas, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē.
Cita informācija
Izdevumi 2022.gadam tiek segti no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt 2023.gadam Labklājības ministrijai nepieciešamais finansējums tiek ieplānots 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumos noteikto, likums zaudē spēku 2023.gada 31.decembrī
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Elektroenerģijas tirgus likums
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Likumprojektā un tā pārejas noteikumos noteikto, 2023.gada 31.dcembrī spēku zaudē Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pants.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. 2021.gada 1.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Likumprojekta IV nodaļas stāšanos spēkā un Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 panta aktualitātes zaudēšanu, Ministru kabineta noteikumus Nr.345 būs nepieciešams pārizdot.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.4. 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.50 2.28.apakšpunkts, 105.1 punkts, XII2 nodaļa, 141.1 punkts.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.5. 2017.gada 2.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.78 2.35.apakšpunkts, XII1 nodaļa.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.6. 2008.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.876 1.3.apakšpunkts, VIII1 nodaļa, 45.punkts.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/70f102ea-3e5e-41f2-b3d8-5e258006bdf9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
- Pašvaldību izpildinstitūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Būvniecības valsts kontroles birojam tiek noteikts pienākums administrēt energoresursu izmaksu komepnsācijas pasākumu ietvaros izmaksāto finansējumu un veikt tā uzraudzību, kā arī tiek noteikts pienākums izveidot mērķēta atbalsta sneigšanai paredzēto informācijas sistēmu un administrēt to.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tik automatizēta atbalsta sniegšana dalēju izmaksu segšanai centralizētajiem energoresursiem - elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo tiks uzlabota zemu ienākumu mājsaimniecību sociālā situācija periodos, kad strauji pieaugs energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenas. Tiks turpināts ikmēneša atbalsts elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma izmaksu daļējai kompensēšanai aizsargātajiem lietotājiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi