Anotācija (ex-ante)

22-TA-467: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” uzdevuma Nr. 027 pasākumam 27.3. Likumprojekts veicinās finanšu sektora konkurētspēju un sekmēs īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vērtspapīrošana ir darījums (shēma), kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir:
Ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteiks, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI)) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Latvijā līdz šim nav zināms neviens vērtspapīrošanas gadījums. Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (turpmāk – ERAB) savā 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: bankām kā aktīvus izmatot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav bankas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai un tajā noteiktajiem izņēmumiem, pienākums saņemt licenci būtu attiecināms arī uz parādus apkalpojošo sabiedrību. Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2402 2. panta 13. punktam parādus apkalpojošā sabiedrība ir sabiedrība, kas katru dienu pārvalda nopirkto debitoru parādu portfeli vai pamatā esošos kredītriska darījumus. Praksē parasti parādus apkalpojošā sabiedrība ir pats iniciators. Līdz ar to šādos gadījumos, kad uz iniciatoru pirms aktīvu atsavināšanas neattiecās prasība saņemt speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tad attiecīgi arī pēc aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai ir jānosaka izņēmums, ja iniciators veic parādus apkalpojošās sabiedrības funkcijas, jo, veicot vērtspapīrošanu, parādnieka stāvoklis, viņa tiesības un pienākumi nemainās. Neparedzot minēto atbrīvojumu, netiks sasniegts likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” mērķis, jo ievērojami sadārdzināsies vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) īstenošana, kas neveicinās Latvijas kapitāla tirgus attīstību.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz skaidri noteikt, ka pienākums saņemt licenci nav attiecināms uz parādus apkalpojošo sabiedrību, ja parādus apkalpojošā sabiedrība ir iniciators, uz kuru pirms aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai bija attiecināms likumā noteiktais izņēmums par speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai saņemšanai, ciktāl tas veic vērtspapīrošanas sabiedrībai atsavināto aktīvu pārvaldīšanu. Citos gadījumos, kad parādus apkalpojošā sabiedrība nav iniciators, uz parādus apkalpojošo sabiedrību minētais izņēmums nav attiecināms.
Problēmas apraksts
Lai Latvijā dibināta vērtspapīrošanas sabiedrība varētu veikt vērtspapīrošanu, Likumprojekts paredz īpašus noteikumus par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams, ņemot vērā Latvijas tiesu judikatūras atziņas. Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 28. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-68/2021 ir vērtējis patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšanu kapitālsabiedrībām, kurām nav Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanai. Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka "Patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšana pieļaujama tikai licencētām kapitālsabiedrībām, jo prasījuma tiesību nodošana var ietekmēt patērētāja tiesības un nostādīt patērētāju neizdevīgākā stāvoklī, ja prasījumus iegūst personas, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai.”.
Tā kā praksē vērtspapīrošanas darījums parasti tiek strukturēts atbilstoši īstas pārdošanas principam un attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punkts pat nepieļauj atkāpes no īstas pārdošanas principa, tad iniciatora aktīvu nodošana vērtspapīrošanas sabiedrībai, piemēram, cesijas ceļā Latvijā šobrīd ir iespējama tikai  kapitālsabiedrībām, kurām ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanai. Šādām sabiedrībām apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir noteikts  425 000 euro. Savukārt valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 euro, bet ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro. Šādas atļaujas iegūšana vērtspapīrošanas sabiedrībai ievērojami sadārdzinātu vērtspapīrošanas izmaksas. Turklāt šādas atļaujas saņemšana pēc būtības vērtspapīrošanas sabiedrībai nemaz nav vajadzīga, jo vērtspapīrošanas sabiedrība pati neveic no parādnieka vai nodrošinājuma devēja (galvotāja) ienākošo maksājumu plūsmas apkalpošanu. Parādu apkalpošanu, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic pats iniciators vai cita parādus apkalpojošā sabiedrība.
Risinājuma apraksts
Vērtspapīrošanas likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Tāpat arī ar grozījumiem likumā “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” 8. panta 1.1 daļā ir paredzēts noteikt izņēmumu, ka prasības par speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai saņemšanai nav attiecināmas uz vērtspapīrošanas sabiedrību. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta iespēja likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē regulēt tikai jautājumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/2402 tiešo piemērojamību, proti, tikai uzraudzības un atbildības jomu. Taču secināts, ka šāds risinājums nenodrošinās vērtspapīrošanas darījumu veicināšanu Latvijā, ja vienlaikus netiks arī regulēti jautājumi par vērtspapīrošanas sabiedrības Latvijā dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu, kā arī aktīvu, kurus vērtspapīrošanā iesaistītais iniciators atsavinājis vai nodevis vērtspapīrošanas sabiedrībai, aizsardzību pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Tika vērtēta iespēja likumprojektā “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” un likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” neparedzēt izņēmumu saņemt speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, taču secināts, ka šāda izņēmuma nenoteikšana kavēs sasniegt mērķi aktivizēt Latvijas kapitāla tirgu un atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • Vērtspapīrošanas sabiedrība un parādus apkalpojošā sabiedrība, kas vienlaikus ir arī iniciators
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ietekmē vērtspapīrošanas sabiedrību un parādus apkalpojošo sabiedrību, kas vienlaikus ir arī iniciators, jo minētajiem subjektiem nav nepieciešams saņemt speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Vērtspapīrošana ir netiešs mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instruments, kas atvieglo finansējuma piesaistīšanu.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts "Vērtspapīrošanas likums" (22-TA-439)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā" (22-TA-466)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (22-TA-464)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (22-TA-468)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Ieinteresētajām personām ir tiesības izteikt viedokli un sniegt rakstiskus priekšlikumus.

Finanšu ministrijas tīmekļvietnē 2020. gada 6. oktobrī ievietota uzziņa par likumprojektu “Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likumprojekts”: https://www.fm.gov.lv/lv/uzzina-par-likumprojektu-vertspapirosanas-un-segto-obligaciju-likums.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi