23-TA-1258: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākuma "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Projekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1.7. pasākums “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai”, paredzot attīstīt nacionālu vai reģionālu kultūras infrastruktūru ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) (turpmāk – NAP2027) prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” mērķis “Kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāti” nosaka ”Līdzdalība kultūras dzīvē sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprina demokrātijas vērtības. Līdzvērtīgs kultūras piedāvājums dažādām mērķgrupām, respektējot kultūras izpausmju daudzveidību, var kalpot par sociālās kohēzijas instrumentu, tādējādi paaugstinot arī kopējo dzīves kvalitātes uztveri sabiedrībā”.
Par Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, prioritāri risinot kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības, sabiedrības līdzdalības iespēju, kultūras mantojuma saglabāšanas un radošas izmantošanas, radošo nozaru ilgtspējīgas attīstības, kā arī talantu ataudzes un kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes jautājumus. Apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei, galvenais kultūrpolitikas fokuss ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem attiecībā uz kultūras pakalpojumu pieejamību, piekļūstamību un līdzdalības iespējām kultūrā.
Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Nozīmīgs izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma piekļūstamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu.
Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru, kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu palīdzību stiprinot lokālpatriotismu.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā pieejamības, piekļūstamības un līdzdalības iespēju kultūrā saglabāšanai jāattīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam “Radošā Latvija” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401) iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka valstspilsētu līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem arhīvu pakalpojumiem, jānodrošina profesionālās mākslas (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri) un kino piekļūstamībai, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu teritoriālā perspektīva paredz, ka reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība un piekļūstamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas. Vienlaikus profesionālās mākslas piekļūstamību reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo teātru un koncertorganizāciju darbība.
Pēdējos gados, pateicoties Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanai un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidei, ir būtiski nostiprināta izpratne par nemateriālo kultūras mantojumu kā par vienu no latviskās kultūrtelpas stūrakmeņiem.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 6.3. rīcības virziens “Kultūras mantojuma ilgtspēja” nosaka, ka kultūras mantojums – kultūras pieminekļi, mantojuma vienības, ko glabā t.s. “atmiņas institūcijas” (bibliotēkas, arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa – ir Latvijas kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti. No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un reģionu attīstībā. Turpmākajos gados būtiski ir ne tikai atbalstīt šo institūciju krājumu veidošanas un saglabāšanas darbu, bet arī strādāt pie krājumu izpētes, interpretācijas un komunikācijas sabiedrībai, veidojot inovatīvus pakalpojumus.
Par Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, prioritāri risinot kultūras pakalpojumu pieejamības un piekļūstamības, sabiedrības līdzdalības iespēju, kultūras mantojuma saglabāšanas un radošas izmantošanas, radošo nozaru ilgtspējīgas attīstības, kā arī talantu ataudzes un kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes jautājumus. Apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei, galvenais kultūrpolitikas fokuss ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem attiecībā uz kultūras pakalpojumu pieejamību, piekļūstamību un līdzdalības iespējām kultūrā.
Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Nozīmīgs izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma piekļūstamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu.
Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru, kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu palīdzību stiprinot lokālpatriotismu.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā pieejamības, piekļūstamības un līdzdalības iespēju kultūrā saglabāšanai jāattīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam “Radošā Latvija” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401) iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka valstspilsētu līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem arhīvu pakalpojumiem, jānodrošina profesionālās mākslas (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri) un kino piekļūstamībai, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu teritoriālā perspektīva paredz, ka reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība un piekļūstamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas. Vienlaikus profesionālās mākslas piekļūstamību reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo teātru un koncertorganizāciju darbība.
Pēdējos gados, pateicoties Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanai un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidei, ir būtiski nostiprināta izpratne par nemateriālo kultūras mantojumu kā par vienu no latviskās kultūrtelpas stūrakmeņiem.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 6.3. rīcības virziens “Kultūras mantojuma ilgtspēja” nosaka, ka kultūras mantojums – kultūras pieminekļi, mantojuma vienības, ko glabā t.s. “atmiņas institūcijas” (bibliotēkas, arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa – ir Latvijas kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti. No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un reģionu attīstībā. Turpmākajos gados būtiski ir ne tikai atbalstīt šo institūciju krājumu veidošanas un saglabāšanas darbu, bet arī strādāt pie krājumu izpētes, interpretācijas un komunikācijas sabiedrībai, veidojot inovatīvus pakalpojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai sniegtu iedzīvotājiem augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un nodrošinātu līdzdalības iespējas kultūrā, visām kultūras un radošajām nozarēm ir nepieciešams risināt strukturālus to attīstības jautājumus, bez kuriem kultūrpolitikas attīstības virzieni nevar tikt īstenoti, tai skaitā jautājumu par kultūras infrastruktūras attīstību.
Ņemot vērā kultūras infrastruktūras kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā un ņemot vērā NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktos nozīmīgākos projektus, kuru īstenošana ir nākamo gadu prioritāte, 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” (turpmāk – 5.1.1.7. pasākums) ietvaros paredzēts risināt šādus kultūras infrastruktūras projektus:
1. Kultūras mantojuma jomā galvenā prioritāte ir Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūra.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 737 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” tika apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), lai rastu jautājumu par Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 nekustamajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā ar kopējo ēku platību 87 609,1 m2) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstībai. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izvērtējumam 90 procenti Latvijas Nacionālā arhīva nekustamo īpašumu vidējais nolietojums pārsniedz 30 procentus – apdraudēta droša nekustamā īpašuma ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko piecu līdz15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama nekustamo īpašumu ekspluatācija. septiņos nekustamajos īpašumos, kuros Latvijas Nacionālais arhīvs izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886,4 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir 40 procenti un vairāk, 11 nekustamos īpašumos ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30 līdz 40 procentiem, savukārt tikai divi nekustamie īpašumi ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30 procentiem. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 procenti (dati uz 2018. gada 30. decembri) – no 2025. gada Latvijas Nacionālais arhīvs būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4 procenti no glabātavu platībām. 15 procenti no kopējās nekustamo īpašumu platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu Latvijas Nacionālā arhīva funkciju izpildei. Latvijas Nacionālā arhīva pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām un nekustamajos īpašumos ir zemā energoefektivitāte. Konceptuālajā ziņojumā tika izvērtēti trīs risinājuma varianti un atbalstīts 3. risinājuma variants, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju, tostarp izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centru Cēsīs, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru Latvijas Nacionālā arhīva pilnvērtīgai darbībai, tai skaitā nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā.
2. Nacionālas nozīmes kultūras organizācijas infrastruktūra – Valmieras drāmas teātra renovācijas projekts.
Valmieras drāmas teātrim ir nozīmīga loma profesionālās teātru mākslas attīstības veicināšanā. Lai nodrošinātu profesionālā teātra mākslas daudzveidību un piekļūstamību visai sabiedrībai, Kultūras ministrija ir noslēgusi ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā, kas ietver tādus uzdevumus, kā iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas piekļūstamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Vidzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 380. uzdevumam “Kultūras un sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšana un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošana, lai attīstītu un efektīvi izmantotu esošo kultūras un sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā” ir noteikts pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus”, kura ietvaros viens no prioritāri veicamajiem uzdevumiem ir Valmieras drāmas teātra dekorāciju kompleksa izveide, iekštelpu atjaunošana.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros īsteno projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) un ir uzsākta Eiropas Savienības fondu projekta projektēšanas būvniecības dokumentācijas izstrāde. Sākotnējā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana un dekorācijas darbnīcu izveide Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) tika izvirzīti divi mērķi:
1. mērķis – energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;
2. mērķis – dekorāciju darbnīcas izveide un funkcionālās darbības uzlabošana Valmieras drāmas teātrī.
Atbilstoši 2018. gada 4. oktobra ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumam tika ieteikts paredzēt un veikt ēkas kompleksa energoefektivitātes pasākumu kopumu, kā arī paredzēt ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, pastiprināt un no jauna izbūvēt pārsegumus, savilkt sienas, kuras bija sākušas atdalīties, pastiprināt kraujas malu un izbūvēt sekantes sienu pie apaļās zāles, izbūvēt mūsdienu normatīviem atbilstošas evakuācijas kāpņu telpas un veikt virkni citu būvdarbu, kuri tiešā veidā saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, tai skaitā siltummezgla, siltumtīklu izbūvi, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tīklu izbūvi, logu nomaiņu, jumta, fasādes un pamatu siltināšanas darbus, energoefektīva fasādes apgaismojuma nomaiņu uz LED tipa gaismekļiem, pilna zibensaizsardzības sistēmas pārbūvi un jaunizbūvi u.c. darbus.
Īstenojot 1. mērķi, joprojām aktuāls jautājums ir par 2. mērķa īstenošanu, jo, neizbūvējot dekorāciju darbnīcu un neuzlabojot funkcionālās darbības Valmieras drāmas teātrī, nav iespējams nodrošināt atbilstošu dekorāciju ražošanas, uzstādīšanas un uzglabāšanas procesu, kā arī saglabājas daļa esošo inženiertīklu (telpās, kurās netiek veikti pārbūves darbi). Īstenojot 2. mērķa darbus, būs iespējams samazināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus dekorāciju noliktavu nomai un to transportēšanai teātra izrāžu vajadzībām, tādējādi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus izrāžu veidošanas procesā. Veicot ieguldījumus 1. mērķa īstenošanai, bet neīstenojot 2. mērķi, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” nevarēs veikt augstas efektivitātes saimnieciskās darbības. Tāpat nepieciešams finansējums jau iesākto būvdarbu pabeigšanai un aprīkojuma iegādei.
Ņemot vērā kultūras infrastruktūras kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā un ņemot vērā NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktos nozīmīgākos projektus, kuru īstenošana ir nākamo gadu prioritāte, 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” (turpmāk – 5.1.1.7. pasākums) ietvaros paredzēts risināt šādus kultūras infrastruktūras projektus:
1. Kultūras mantojuma jomā galvenā prioritāte ir Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūra.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 737 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” tika apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), lai rastu jautājumu par Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 nekustamajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā ar kopējo ēku platību 87 609,1 m2) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstībai. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izvērtējumam 90 procenti Latvijas Nacionālā arhīva nekustamo īpašumu vidējais nolietojums pārsniedz 30 procentus – apdraudēta droša nekustamā īpašuma ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko piecu līdz15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama nekustamo īpašumu ekspluatācija. septiņos nekustamajos īpašumos, kuros Latvijas Nacionālais arhīvs izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886,4 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir 40 procenti un vairāk, 11 nekustamos īpašumos ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30 līdz 40 procentiem, savukārt tikai divi nekustamie īpašumi ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30 procentiem. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 procenti (dati uz 2018. gada 30. decembri) – no 2025. gada Latvijas Nacionālais arhīvs būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4 procenti no glabātavu platībām. 15 procenti no kopējās nekustamo īpašumu platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu Latvijas Nacionālā arhīva funkciju izpildei. Latvijas Nacionālā arhīva pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām un nekustamajos īpašumos ir zemā energoefektivitāte. Konceptuālajā ziņojumā tika izvērtēti trīs risinājuma varianti un atbalstīts 3. risinājuma variants, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju, tostarp izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centru Cēsīs, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru Latvijas Nacionālā arhīva pilnvērtīgai darbībai, tai skaitā nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā.
2. Nacionālas nozīmes kultūras organizācijas infrastruktūra – Valmieras drāmas teātra renovācijas projekts.
Valmieras drāmas teātrim ir nozīmīga loma profesionālās teātru mākslas attīstības veicināšanā. Lai nodrošinātu profesionālā teātra mākslas daudzveidību un piekļūstamību visai sabiedrībai, Kultūras ministrija ir noslēgusi ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā, kas ietver tādus uzdevumus, kā iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas piekļūstamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Vidzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 380. uzdevumam “Kultūras un sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšana un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošana, lai attīstītu un efektīvi izmantotu esošo kultūras un sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā” ir noteikts pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus”, kura ietvaros viens no prioritāri veicamajiem uzdevumiem ir Valmieras drāmas teātra dekorāciju kompleksa izveide, iekštelpu atjaunošana.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros īsteno projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) un ir uzsākta Eiropas Savienības fondu projekta projektēšanas būvniecības dokumentācijas izstrāde. Sākotnējā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana un dekorācijas darbnīcu izveide Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) tika izvirzīti divi mērķi:
1. mērķis – energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;
2. mērķis – dekorāciju darbnīcas izveide un funkcionālās darbības uzlabošana Valmieras drāmas teātrī.
Atbilstoši 2018. gada 4. oktobra ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumam tika ieteikts paredzēt un veikt ēkas kompleksa energoefektivitātes pasākumu kopumu, kā arī paredzēt ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, pastiprināt un no jauna izbūvēt pārsegumus, savilkt sienas, kuras bija sākušas atdalīties, pastiprināt kraujas malu un izbūvēt sekantes sienu pie apaļās zāles, izbūvēt mūsdienu normatīviem atbilstošas evakuācijas kāpņu telpas un veikt virkni citu būvdarbu, kuri tiešā veidā saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, tai skaitā siltummezgla, siltumtīklu izbūvi, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tīklu izbūvi, logu nomaiņu, jumta, fasādes un pamatu siltināšanas darbus, energoefektīva fasādes apgaismojuma nomaiņu uz LED tipa gaismekļiem, pilna zibensaizsardzības sistēmas pārbūvi un jaunizbūvi u.c. darbus.
Īstenojot 1. mērķi, joprojām aktuāls jautājums ir par 2. mērķa īstenošanu, jo, neizbūvējot dekorāciju darbnīcu un neuzlabojot funkcionālās darbības Valmieras drāmas teātrī, nav iespējams nodrošināt atbilstošu dekorāciju ražošanas, uzstādīšanas un uzglabāšanas procesu, kā arī saglabājas daļa esošo inženiertīklu (telpās, kurās netiek veikti pārbūves darbi). Īstenojot 2. mērķa darbus, būs iespējams samazināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus dekorāciju noliktavu nomai un to transportēšanai teātra izrāžu vajadzībām, tādējādi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus izrāžu veidošanas procesā. Veicot ieguldījumus 1. mērķa īstenošanai, bet neīstenojot 2. mērķi, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” nevarēs veikt augstas efektivitātes saimnieciskās darbības. Tāpat nepieciešams finansējums jau iesākto būvdarbu pabeigšanai un aprīkojuma iegādei.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību, stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspēju un piekļūstamību, NAP2027 pritoritātes “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 369. uzdevuma “Valsts un pašvaldību institūciju, izglītības iestāžu, privātā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbība koordinētai sporta un kultūras infrastruktūras (t.sk. kultūras pieminekļi, sakrālais mantojums) izmantošanai un aktīvā tūrisma attīstība iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, īstenojot starpinstitucionālus un starpsektorālus kopprojektus un aktivitātes” ietvaros paredzēta reģionālās kultūras infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt publisko pakalpojumu plašāku piekļūstamību un publiskās vides kvalitātes uzlabošanu – arhīvu infrastruktūras uzlabošana un kapacitātes palielināšana, reģionālo muzeju krātuvju izveide.
Eiropas Komisija 2022. gada 21. oktobrī apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nosaka, ka politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai, tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā ar Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu.
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – programma). Saskaņā ar programmā noteiktajām investīcijām programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.7. pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvniecībai, atjaunošanai un restaurācijai, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pilnveidojot esošo pakalpojumu vai izveidojot jaunu, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu.
Plānots, ka 5.1.1.7. pasākuma investīcijas risinās NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs identificētos izaicinājumus un veicinās noteikto uzdevumu izpildi.
5.1.1.7. pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji, tāpat uzsvaru liekot arī uz personām ar invaliditāti. Projekta ietvaros investīcijas plānotas objektos un infrastruktūrā, veicinot sociālo iekļaušanu, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas jaunas sociālās dinamikas radīšanai un nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Projekta iesniedzējs 5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādu, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūras objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas. Ja projekta ietvaros paredzēta jauna infrastruktūras objekta būvniecība, zeme, uz kuras plānota kultūras infrastruktūras būvniecība atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā un līgums vai nodomu protokols apliecina izveidojamās infrastruktūras nākotnes īpašuma, turējuma, ilgtermiņa nomas, bezatlīdzības lietošanas vai valdījuma tiesību kārtību.
Kultūras ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma projekta „Par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Cēsīs” (23-TA-1701) (turpmāk – Konceptuālā ziņojuma projekts) 2. risinājuma variants paredz, ka par projekta ieceres “Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Ata Kronvalda ielā 37, Cēsīs, Cēsu novadā” (turpmāk – iecere) īstenošanu atbildīga ir Cēsu novada pašvaldība, paredzot, ka Cēsu novada pašvaldības pienākums ir nodrošināt finansējuma esamību ieceres īstenošanai, t.i., sākot ar būvprojekta izstrādi līdz ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.
Pēc ieceres īstenošanas un ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, Latvijas Nacionālais arhīvs noslēdz ar Cēsu novada pašvaldību nomas līgumu un Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs noslēdz ar Cēsu novada pašvaldību kopīpašuma lietošanas līgumu. Pēc nomas līguma un kopīpašuma lietošanas līguma noslēgšanas Cēsu novada pašvaldība organizē visa nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
Pēc Konceptuālā ziņojuma projekta 2. risinājuma varianta atbalstīšanas Ministru kabinetā secīgi tiktu noslēgts sadarbības līgums starp Cēsu novada pašvaldību, Latvijas Nacionālo arhīvu, Kultūras ministriju un Valsts zemes dienestu par sadarbību ieceres īstenošanā, kurā konkrēti atrunātas iesaistīto pušu savstarpējās attiecības, un nodomu protokols par nomas līguma noslēgšanu.
Ņemot vērā Kultūras ministrijas iniciatīvu kļūt par zemes īpašuma un uz tā uzbūvētās ēkas kopīpašnieku pēc ēkas būvniecības pabeigšanas (ēkas pieņemšanas ekspluatācijā), nepieciešams Cēsu novada domes konceptuāls lēmums, ar kuru tiek atbalstīta iecere nodot bez atlīdzības īpašumā valstij Kultūras ministrijas personā zemes īpašuma domājamās daļas un jaunuzbūvētās ēkas domājamās daļas.
Zemes īpašuma un ēkas domājamās daļas tiek aprēķinātas proporcionāli Eiropas Savienības fondu piešķirtajam finansējumam un Latvijas Nacionālā arhīva ieguldījumam Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra izbūvei un precīzs domājamo daļu sadalījums tiks noteikts tikai pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, kad Cēsu novada pašvaldība pieņems konkrētu lēmumu ar precīzu proporciju un īpašuma domājamo daļu nodošanu īpašumā valstij.
Zemes īpašuma un ēkas daļu, kas netiks sadalīta domājamās daļās pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, ko aizņems Latvijas Nacionālais arhīvs, tiek sadalīta pēc nomas līguma termiņa beigām, kad atbilstoši noslēgtajam Cēsu novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā arhīva nomas līgumam Latvijas Nacionālais arhīvs atmaksās Cēsu novada pašvaldības ieguldījumu, t.i., pēc Cēsu novada pašvaldības faktiski radušos kapitālieguldījumu segšanas attiecībā par Latvijas Nacionālā arhīva izbūvētās ēkas daļu.
Projekts nosaka, ka pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objektu darbības stratēģija, kas pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, tai skaitā, paredzot veicināt vietējo iedzīvotāju sociālo iekļaušanu. Paredzot objekta uzturēšanu ilgtermiņā, finansējuma saņēmējs norāda plānotos finanšu avotus.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 1 860 000 euro) (turpmāk – nacionālais finansējums) – 2 610 000 euro.
Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi” par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi (valsts nekustamā īpašuma pārvaldība un valsts nekustamā īpašuma attīstības vadība) paredzams valsts budžeta līdzfinansējums. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi” pārvalda valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” ēku, kas nodota bezatlīdzības lietošanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanai atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā un to finansēšanu.
5.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi 5.1.1.7. pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
5.1.1.7. pasākuma ERAF finansējums 14 790 000 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam „Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.
Plānoto sasniedzamo rādītāju sadalījums pa 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem:
Ņemot vērā to, ka sākotnēji 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tika plānots īstenot atsevišķus liela apjoma objektus un lielu skaitu maza apjoma objektus, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam tika noteikta rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamā vērtība – 26 objekti, tomēr šobrīd nepieciešams pārskatīt pašvaldību ieceres attiecībā uz kultūras objektu attīstības vajadzībām un attiecīgi Kultūras ministrija plāno samazināt rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamo vērtību un veikt atbilstošus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumus.
5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir noteikts iznākuma rādītājs līdz 2024. gada 31. decembrim: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti. Ar noslēgtajiem līgumiem šī rādītāja kontekstā ir jāsaprot līgumi vai vienošanās par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi, kas noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim. Rādītājs tiek uzskaitīts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa līmenī.
Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
Projekts nosaka, ka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.7. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, attīstīšana;
2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;
3. jaunu pakalpojumu izveide vai esošā pilnveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;
4. projekta vadības nodrošināšana;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai, projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, telpu aprīkošana un pielāgošana kultūras pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta izstrādes izmaksas.
Projektā noteiktās izmaksas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.651/2014) 53. panta 4. punktam un attiecīgi ir ieguldījumu atbalsts par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, konservāciju vai uzlabošanu, izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma piekļūstamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu piekļūstamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā, izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros nav iespējams nodrošināt vienotu pieeju personāla izmaksu piemērošanā dažāda apjoma būvniecības projektiem ar atšķirīgu gatavības pakāpi un plānoto īstenošanas laika periodu, kur projektu īstenošanai nepieciešama dažāda apjoma resursu iesaiste.
Tāpat 5.1.1.7. pasākuma ietvaros nav plānots piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma atjaunošanā un kultūras infrastruktūras būvniecībā netiek piemēroti standartizēti būvniecības risinājumi, papildus radot individuālu ēku dizainu un plānojumu, tai skaitā, ievērojot Jaunā Eiropas Bauhaus principus, vienkāršoto izmaksu piemērošana nav iespējama.
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” nosaka, ka būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai, Projekts nosaka, ka neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu piecu procentu apmērs noteikts, ņemot vērā būvniecības praksi.
Veidojot kultūras infrastruktūru un pakalpojumus, tiks nodrošinātas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās personu ar invaliditāti tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, veicot atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka kultūras materiāli ir piekļūstamos formātos un teātris un kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas ir piekļūstamas cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.
Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītās normas. Projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs komercdarbības atbalsts saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 53. pantu. Komercdarbības atbalsts tiek piešķirts Regulas Nr.651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.
Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) [1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.
Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti, vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).
Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34. punktā noteiktajam.
Projekts nosaka pienākumu izstrādāt objekta darbības stratēģiju, kas pamato nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, attīstības nepieciešamību nacionāli nozīmīgu pakalpojumu īstenošanai, vienlaikus pamatojot objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā.
Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53.pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.
Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Apliecinājuma iesniegšana tiks vērtēta atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju metodikā noteiktajam.
Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. -2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.
[1]Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
Eiropas Komisija 2022. gada 21. oktobrī apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nosaka, ka politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai, tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā ar Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu.
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – programma). Saskaņā ar programmā noteiktajām investīcijām programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.7. pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvniecībai, atjaunošanai un restaurācijai, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pilnveidojot esošo pakalpojumu vai izveidojot jaunu, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu.
Plānots, ka 5.1.1.7. pasākuma investīcijas risinās NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs identificētos izaicinājumus un veicinās noteikto uzdevumu izpildi.
5.1.1.7. pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji, tāpat uzsvaru liekot arī uz personām ar invaliditāti. Projekta ietvaros investīcijas plānotas objektos un infrastruktūrā, veicinot sociālo iekļaušanu, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas jaunas sociālās dinamikas radīšanai un nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Projekta iesniedzējs 5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādu, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūras objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas. Ja projekta ietvaros paredzēta jauna infrastruktūras objekta būvniecība, zeme, uz kuras plānota kultūras infrastruktūras būvniecība atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā un līgums vai nodomu protokols apliecina izveidojamās infrastruktūras nākotnes īpašuma, turējuma, ilgtermiņa nomas, bezatlīdzības lietošanas vai valdījuma tiesību kārtību.
Kultūras ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma projekta „Par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Cēsīs” (23-TA-1701) (turpmāk – Konceptuālā ziņojuma projekts) 2. risinājuma variants paredz, ka par projekta ieceres “Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Ata Kronvalda ielā 37, Cēsīs, Cēsu novadā” (turpmāk – iecere) īstenošanu atbildīga ir Cēsu novada pašvaldība, paredzot, ka Cēsu novada pašvaldības pienākums ir nodrošināt finansējuma esamību ieceres īstenošanai, t.i., sākot ar būvprojekta izstrādi līdz ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.
Pēc ieceres īstenošanas un ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, Latvijas Nacionālais arhīvs noslēdz ar Cēsu novada pašvaldību nomas līgumu un Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs noslēdz ar Cēsu novada pašvaldību kopīpašuma lietošanas līgumu. Pēc nomas līguma un kopīpašuma lietošanas līguma noslēgšanas Cēsu novada pašvaldība organizē visa nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
Pēc Konceptuālā ziņojuma projekta 2. risinājuma varianta atbalstīšanas Ministru kabinetā secīgi tiktu noslēgts sadarbības līgums starp Cēsu novada pašvaldību, Latvijas Nacionālo arhīvu, Kultūras ministriju un Valsts zemes dienestu par sadarbību ieceres īstenošanā, kurā konkrēti atrunātas iesaistīto pušu savstarpējās attiecības, un nodomu protokols par nomas līguma noslēgšanu.
Ņemot vērā Kultūras ministrijas iniciatīvu kļūt par zemes īpašuma un uz tā uzbūvētās ēkas kopīpašnieku pēc ēkas būvniecības pabeigšanas (ēkas pieņemšanas ekspluatācijā), nepieciešams Cēsu novada domes konceptuāls lēmums, ar kuru tiek atbalstīta iecere nodot bez atlīdzības īpašumā valstij Kultūras ministrijas personā zemes īpašuma domājamās daļas un jaunuzbūvētās ēkas domājamās daļas.
Zemes īpašuma un ēkas domājamās daļas tiek aprēķinātas proporcionāli Eiropas Savienības fondu piešķirtajam finansējumam un Latvijas Nacionālā arhīva ieguldījumam Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra izbūvei un precīzs domājamo daļu sadalījums tiks noteikts tikai pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, kad Cēsu novada pašvaldība pieņems konkrētu lēmumu ar precīzu proporciju un īpašuma domājamo daļu nodošanu īpašumā valstij.
Zemes īpašuma un ēkas daļu, kas netiks sadalīta domājamās daļās pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, ko aizņems Latvijas Nacionālais arhīvs, tiek sadalīta pēc nomas līguma termiņa beigām, kad atbilstoši noslēgtajam Cēsu novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā arhīva nomas līgumam Latvijas Nacionālais arhīvs atmaksās Cēsu novada pašvaldības ieguldījumu, t.i., pēc Cēsu novada pašvaldības faktiski radušos kapitālieguldījumu segšanas attiecībā par Latvijas Nacionālā arhīva izbūvētās ēkas daļu.
Projekts nosaka, ka pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objektu darbības stratēģija, kas pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, tai skaitā, paredzot veicināt vietējo iedzīvotāju sociālo iekļaušanu. Paredzot objekta uzturēšanu ilgtermiņā, finansējuma saņēmējs norāda plānotos finanšu avotus.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 1 860 000 euro) (turpmāk – nacionālais finansējums) – 2 610 000 euro.
Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi” par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi (valsts nekustamā īpašuma pārvaldība un valsts nekustamā īpašuma attīstības vadība) paredzams valsts budžeta līdzfinansējums. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi” pārvalda valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” ēku, kas nodota bezatlīdzības lietošanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanai atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā un to finansēšanu.
5.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi 5.1.1.7. pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
5.1.1.7. pasākuma ERAF finansējums 14 790 000 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam „Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.
Plānoto sasniedzamo rādītāju sadalījums pa 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem:
| Pasākums | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji (sasniedzamā vērtība 2029.gadā (skaits)) |
| 5.1.1.5. pasākums | 3 | 827 000 |
| 5.1.1.6. pasākums | 4 | 12 000 |
| 5.1.1.7. pasākums | 2 | 63 000 |
Ņemot vērā to, ka sākotnēji 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tika plānots īstenot atsevišķus liela apjoma objektus un lielu skaitu maza apjoma objektus, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam tika noteikta rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamā vērtība – 26 objekti, tomēr šobrīd nepieciešams pārskatīt pašvaldību ieceres attiecībā uz kultūras objektu attīstības vajadzībām un attiecīgi Kultūras ministrija plāno samazināt rādītāja “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits” sasniedzamo vērtību un veikt atbilstošus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumus.
5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir noteikts iznākuma rādītājs līdz 2024. gada 31. decembrim: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti. Ar noslēgtajiem līgumiem šī rādītāja kontekstā ir jāsaprot līgumi vai vienošanās par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi, kas noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim. Rādītājs tiek uzskaitīts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa līmenī.
Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
Projekts nosaka, ka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.7. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, attīstīšana;
2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;
3. jaunu pakalpojumu izveide vai esošā pilnveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;
4. projekta vadības nodrošināšana;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai, projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, telpu aprīkošana un pielāgošana kultūras pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta izstrādes izmaksas.
Projektā noteiktās izmaksas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.651/2014) 53. panta 4. punktam un attiecīgi ir ieguldījumu atbalsts par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, konservāciju vai uzlabošanu, izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma piekļūstamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu piekļūstamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā, izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros nav iespējams nodrošināt vienotu pieeju personāla izmaksu piemērošanā dažāda apjoma būvniecības projektiem ar atšķirīgu gatavības pakāpi un plānoto īstenošanas laika periodu, kur projektu īstenošanai nepieciešama dažāda apjoma resursu iesaiste.
Tāpat 5.1.1.7. pasākuma ietvaros nav plānots piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma atjaunošanā un kultūras infrastruktūras būvniecībā netiek piemēroti standartizēti būvniecības risinājumi, papildus radot individuālu ēku dizainu un plānojumu, tai skaitā, ievērojot Jaunā Eiropas Bauhaus principus, vienkāršoto izmaksu piemērošana nav iespējama.
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 239 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” nosaka, ka būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai, Projekts nosaka, ka neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu piecu procentu apmērs noteikts, ņemot vērā būvniecības praksi.
Veidojot kultūras infrastruktūru un pakalpojumus, tiks nodrošinātas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās personu ar invaliditāti tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, veicot atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka kultūras materiāli ir piekļūstamos formātos un teātris un kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas ir piekļūstamas cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.
Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītās normas. Projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs komercdarbības atbalsts saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 53. pantu. Komercdarbības atbalsts tiek piešķirts Regulas Nr.651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.
Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) [1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.
Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti, vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).
Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34. punktā noteiktajam.
Projekts nosaka pienākumu izstrādāt objekta darbības stratēģiju, kas pamato nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, attīstības nepieciešamību nacionāli nozīmīgu pakalpojumu īstenošanai, vienlaikus pamatojot objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā.
Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53.pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.
Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Apliecinājuma iesniegšana tiks vērtēta atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju metodikā noteiktajam.
Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. -2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.
[1]Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot projektus, tiks attīstīta kultūras infrastruktūra un publiskā ārtelpa, uzlabojot kultūras pakalpojumus un to piekļūstamību sabiedrībai.
Lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas reģionos, nepieciešams uzlabot reģionos dzīvojošo iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti, tai skaitā attīstot publisko infrastruktūru un nodrošinot pieejamo pakalpojumu daudzveidību.
Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību. Sabiedrībai ir svarīgi, lai pilsēta attīstās, radot stabilu pamatu tās iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai, vienlaikus nodrošinot pilsētas centra kultūrvēsturiskā potenciāla un vides arhitektonisko vērtību saglabāšanu un attīstību.
Lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas reģionos, nepieciešams uzlabot reģionos dzīvojošo iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti, tai skaitā attīstot publisko infrastruktūru un nodrošinot pieejamo pakalpojumu daudzveidību.
Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību. Sabiedrībai ir svarīgi, lai pilsēta attīstās, radot stabilu pamatu tās iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai, vienlaikus nodrošinot pilsētas centra kultūrvēsturiskā potenciāla un vides arhitektonisko vērtību saglabāšanu un attīstību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Vērtējot Projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējams administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Pilsētas ekonomiskā pamata veidošanā liela nozīme ir iedzīvotāju izglītības un kultūras līmenim, kā arī veselības aprūpes kvalitātei, kas ir vieni no galvenajiem pilsētas un arī valsts ekonomiskā potenciāla kvalitātes rādītājiem. Pilsēta, kurā ir augsti attīstīta kultūra, veselības aprūpe un plašas izglītības iespējas, ir pievilcīga dzīvošanai, un pilsētu savstarpējā sacensībā tai ir vērā ņemamas priekšrocības.[1]
Nodrošinot attīstāmo teritoriju tautsaimnieciskās daudzveidības potenciāla izmantošanu, tieši reģionu kultūrvēsturiskās atšķirības un dažādība un pieejamā infrastruktūra ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu un biznesa iespējas. Kultūras komponente ir būtiska vietējās attīstības veicināšanā un darbavietu, eksporta un ienākumu radīšanā, piesaistot vietējos iedzīvotājus un tūristus.[2] Reģiona kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas veido tā identitāti, nodrošina atpazīstamību un liecina, ka reģions ir orientēts uz nākotni un atvērts inovācijām.
Pasākuma ietvaros tiks sniegts ieguldījums NAP2027 prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” šādu rīcības virzienu progresa rādītāju sasniegšanā:
1. rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 364. progresa rādītājs “Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem”;
2. rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai”:
2.1. 377. progresa rādītājs “Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”;
2.2. 378. progresa rādītājs “Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.
[1] Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments,2013.
Pieejams: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/RVC_AZ_TP_Paskaidrojuma_raksts_ar_Groz.pdf;
[2] Culture and Local Development. Pieejams: http://www.oecd.org/cfe/leed/venice-2018-conference-culture/documents/Culture-and-Local-Development-Venice.pdf;
Nodrošinot attīstāmo teritoriju tautsaimnieciskās daudzveidības potenciāla izmantošanu, tieši reģionu kultūrvēsturiskās atšķirības un dažādība un pieejamā infrastruktūra ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu un biznesa iespējas. Kultūras komponente ir būtiska vietējās attīstības veicināšanā un darbavietu, eksporta un ienākumu radīšanā, piesaistot vietējos iedzīvotājus un tūristus.[2] Reģiona kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas veido tā identitāti, nodrošina atpazīstamību un liecina, ka reģions ir orientēts uz nākotni un atvērts inovācijām.
Pasākuma ietvaros tiks sniegts ieguldījums NAP2027 prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” šādu rīcības virzienu progresa rādītāju sasniegšanā:
1. rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 364. progresa rādītājs “Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem”;
2. rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai”:
2.1. 377. progresa rādītājs “Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”;
2.2. 378. progresa rādītājs “Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.
[1] Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments,2013.
Pieejams: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/RVC_AZ_TP_Paskaidrojuma_raksts_ar_Groz.pdf;
[2] Culture and Local Development. Pieejams: http://www.oecd.org/cfe/leed/venice-2018-conference-culture/documents/Culture-and-Local-Development-Venice.pdf;
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Sniegts 2.2.5.apakšpunktā norādītajā ietekmes uz konkurenci aprakstā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
4 675 000
0
2 491 435
1 868 555
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
4 675 000
0
2 491 435
1 868 555
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
5 500 000
0
2 931 100
2 198 300
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
5 425 000
0
2 491 435
1 868 555
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
75 000
0
439 665
329 745
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-825 000
0
-439 665
-329 745
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-750 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-75 000
0
-439 665
-329 745
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-825 000
-439 665
-329 745
5.1. valsts pamatbudžets
0
-750 000
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-75 000
-439 665
-329 745
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
5.1.1.7.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 17 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 1 860 000 euro) – 2 610 000 euro.
5.1.1.7.pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā 5 500 000 euro; (ERAF 4 675 000 euro; nacionālais finansējums 825 000 euro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 75 000 euro). Šajā gadā paredzēts īstenot valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" projektu un izmantot visu Projektā tam paredzēto finansējuma apmēru. Nākamajos gados paredzēts izmantot tikai pašvaldības līdzfinansējumu;
2025. gadā 2 931 100 euro; (ERAF 2 491 435 euro; nacionālais finansējums 439 665 euro);
2026. gadā 2 198 300 euro; (ERAF 1 868 555 euro; nacionālais finansējums 329 745 euro);
2027. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2028. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2029. gadā 1 095 060 euro (bez elastības finansējuma: 2 744 420 euro) (ERAF 930 801 euro; nacionālais finansējums 164 259 euro).
5.1.1.7.pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā 5 500 000 euro; (ERAF 4 675 000 euro; nacionālais finansējums 825 000 euro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums 75 000 euro). Šajā gadā paredzēts īstenot valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" projektu un izmantot visu Projektā tam paredzēto finansējuma apmēru. Nākamajos gados paredzēts izmantot tikai pašvaldības līdzfinansējumu;
2025. gadā 2 931 100 euro; (ERAF 2 491 435 euro; nacionālais finansējums 439 665 euro);
2026. gadā 2 198 300 euro; (ERAF 1 868 555 euro; nacionālais finansējums 329 745 euro);
2027. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2028. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2029. gadā 1 095 060 euro (bez elastības finansējuma: 2 744 420 euro) (ERAF 930 801 euro; nacionālais finansējums 164 259 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Kultūras ministrija lūgs veikt nepieciešamā finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107.un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. un 50.pants
30.3.apakšpunkts un 35.10.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
64.panta 1.punkta “c” apakšpunkts
38.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107.un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. panta 1. punkta "z" apakšpunkts
11.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 6. punkts
15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. panta 18. punkts
25.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. panta 29. punkts un 30.punkts
39.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.panta 4.punkts
39.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.pants
41., 51., 52. un 54.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 2. punkta "a", "b", “c”, “d” vai “e” apakšpunkts
44.1. un 44.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1.panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkts, 3. punkts un 4. punkta "a" apakšpunkts
44.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 10. punkts
44.2.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 4. punkta “c” apakšpunkts
44.2.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. panta 18. punkta c) apakšpunkts
44.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
58. panta 4. punkts un 59. pants
45.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts un 4. punkts
49.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
12. panta 1. punkts
49.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2.panta 39.punkts
51.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbildīgā iestāde atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 11. panta a) apakšpunktā noteiktajam 20 darba dienu laikā pēc Projekta spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 759 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
31.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4ad4b59a-b4d9-48ea-91b0-f8fc175d91e3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskā līdzdalības procesa beigās tika saņemti sabiedrības komentāri un priekšlikumi, kas nav saistīti ar konkrēto Projekta saturu.
2023. gada 2. martā rīkota arī konference “Informācijas piekļūstamība un vides pieejamība Kultūras ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektos”.
2023. gada 2. martā rīkota arī konference “Informācijas piekļūstamība un vides pieejamība Kultūras ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektos”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Daļa no potenciālajiem projektu iesniedzējiem, t.i., valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", pašvaldības vai pašvaldību kapitālsabiedrības.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP2027 prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 364. progresa rādītājs “Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem” un rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 377. progresa rādītājs “Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem” un 378.progresa rādītājs “Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.”
(pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
(pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks īstenoti projekti, attīstot kultūras infrastruktūru un publisko ārtelpu, uzlabojot kultūras pakalpojumus un to piekļūstamību sabiedrībai.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta nacionāla vai reģionāla kultūras infrastruktūra ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju un ņemot vērā specifiskas prasības, tiks iespēju robežās izpildītas prasības, lai projekti izpildītu nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta nacionāla vai reģionāla kultūras infrastruktūra ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju un ņemot vērā specifiskas prasības, tiks iespēju robežās izpildītas prasības, lai projekti izpildītu nepieciešamās horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
5.1.1.7. pasākuma projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, piemēram:
a) īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
b) tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
c) projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
d) projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
e) projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
f) projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
g) projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā;
h) nodrošināt fizisku vides piekļūstamību visiem cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, ievērojot būvnormatīvu LBN 200-21. Papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas ir būtisks priekšnoteikums vides piekļūstamībai visiem cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
i) plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
5.1.1.7. pasākuma projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, piemēram:
a) īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
b) tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
c) projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
d) projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
e) projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
f) projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
g) projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā;
h) nodrošināt fizisku vides piekļūstamību visiem cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, ievērojot būvnormatīvu LBN 200-21. Papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas ir būtisks priekšnoteikums vides piekļūstamībai visiem cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
i) plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
Piemēram, pasākuma ietvaros tiks īstenotas HP vispārīgas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
- sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, darba grupās, komandējumos;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. Labklājības ministrijas metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).
Piemēram, pasākuma ietvaros tiks īstenotas HP vispārīgas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
- sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, darba grupās, komandējumos;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. Labklājības ministrijas metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
5.1.1.7. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu, savukārt uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu 5.1.1.7. pasākumam ir tieša ietekme.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros ir noteikta netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, ievērojot, ka projekta ietvaros tik uzkrāti dati par projekta ietekmi uz rādītāja - objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība sasniegšanu.
Atbilstoši tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, Projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.
Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti noteikto, Latvijā ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām no 2021. gada, tai skaitā no 2021. gada visām jaunām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem jāievēro Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt ēkas vai to daļas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, uzraudzību saskaņā Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
Pasākuma ietvaros projekti un to ietvaros plānotās darbības veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu “Kultūra” sasniegšanu, nodrošinot Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma saglabāšanu un reģionālās identitātes stiprināšanu.
Pielikumi