Anotācija

25-TA-1515: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 6. februāra rīkojumā Nr. 38 "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 6. februāra rīkojumā Nr. 38 "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts, jo atsavināšanas procesa gaitā tika secināts, ka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai nepieciešams atsavināt mazāku zemes vienības platību, kā tas sākotnēji tika paredzēts, līdz ar to nekustamā īpašuma “Sermulīši” atsavināšanas process tika apturēts, attiecīgi precizējot atsavināmās zemes vienības platību un atlīdzības apmēru.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2019. gada 6. februāra rīkojuma Nr. 38 "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai" 1.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma atsavināmo platību un atlīdzību.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd noteikta platuma Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu, pierobežas joslu, pierobežu gar ārējo sauszemes robežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Atbilstoši ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta piektajai un septītajai daļai, vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu, ciktāl tas nepieciešams valsts robežas redzamības nodrošināšanai.  Savukārt valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas prasības gar ārējo un iekšējo robežu, kā arī patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumos Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi".

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Ar Ministru kabineta 2019.gada 6.februāra rīkojuma Nr.38 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” 1.2.apakšpunktu Iekšlietu ministrijai tika dota atļauja atsavināt nekustamā īpašuma “Sermulīši” daļu - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0001) daļu 2,62 ha platībā - Ķepovas pagastā, Dagdas novadā, par 12 000 euro (divpadsmit tūkstoši euro) atbilstoši noteiktajai atlīdzībai (0,458 euro par vienu kvadrātmetru).
Atsavināšanas procesa gaitā tika secināts, ka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai nepieciešams atsavināt mazāku zemes vienības platību, kā tas sākotnēji tika paredzēts, līdz ar to nekustamā īpašuma “Sermulīši” atsavināšanas process tika apturēts, attiecīgi precizējot atsavināmās zemes vienības platību un atlīdzības apmēru.
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Sermulīši” (kadastra Nr. 6080 005 0001) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0064) 2,24 ha platībā, Ķepovas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Sermulīši”).
Nekustamais īpašums "Sermulīši” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Ķepovas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 12. Nekustamajam īpašumam “Sermulīši” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Sermulīši”  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0064 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020102 - no 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 2.2360 ha;
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0613 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 2.2360 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 2.2360 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0064 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 4014 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 4946 euro.
Nekustamā īpašuma “Sermulīši” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu 2023.gada 18.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6563 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2024.gada 15.martā, veicot nekustamā īpašuma "Sermulīši" apsekošanu un novērtēšanu (vērtējums aktualizēts 2025.gada 28.februārī pēc zemes gabala kadastrālās uzmērīšanas), secinājis, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0064) 2,24 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 26 793,68 euro (divdesmit seši tūkstoši septiņi simti deviņdesmit trīs euro, 68 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 8 109,58 euro (astoņi tūkstoši viens simts deviņi euro, 58 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 18 684,10 euro (astoņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit četri euro, 10 centi).
          Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Sermulīši" īpašnieks nepiedalījās zemes gabala apskatē dabā, bet sazinājās ar vērtētāju, atsaucot savu dalību zemes gabala apskatei dabā.
Nekustamā īpašuma "Sermulīši" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2025.gada 12.martā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/2178 “Par uzaicinājumu piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Komisija) sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
          Nekustamā īpašuma "Sermulīši"  īpašnieks 2025.gada 18.martā rakstiski informēja, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies (iesniegums Nodrošinājuma valsts aģentūrā saņemts 2025.gada 19.martā, Reģ. Nr.4959).
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma atsavināšanu – 26 793,68 euro (divdesmit seši tūkstoši septiņi simti deviņdesmit trīs euro, 68 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025.gada 16.aprīļa protokola Nr.19 11.§ ietverto lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 6. jūnija lēmumu Nr.1-60/224/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināja Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Sermulīši" atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0064) 2,24 ha platībā – 26 793,68 euro (divdesmit seši tūkstoši septiņi simti deviņdesmit trīs euro, 68 centi) apmērā, tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 8 109,58 euro (astoņi tūkstoši viens simts deviņi euro, 58 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 18 684,10 euro (astoņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit četri euro, 10 centi), kā arī virzīt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 6. februāra rīkojumā Nr. 38 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme  - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi.  Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.  Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz nekustamā īpašuma “Sermulīši” īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
26 924
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
26 924
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
26 924
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
26 924
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 26 924 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Sermulīši" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu  (8 109,58 euro + 18 684,10 euro) - 26 793,68  euro, izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro, izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri skar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesu un publiskā finansējuma plānošanu. Ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota. Tiesību akta projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Tiesību aktu projekti".
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi