22-TA-3783: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Eiropas Savienības Pārkāpuma lieta 2019/2304.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - Likums) 13. panta otrā daļa.
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2020. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 45. §) "Latvijas Republikas nostājas projekts par Eiropas Komisijas 2019.gada 7.novembra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2019/2304" 4. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1) Izveidot jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - aizsargājamo teritoriju) - aizsargājamo ainavu apvidu (turpmāk - ainavu apvidus) īpaši aizsargājamās sikspārņu sugas - Eiropas platauša Barbastella barbastellus (turpmāk - platausis) dzīvotņu aizsardzībai.
2) Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un pieejamos aktuālākos kartogrāfiskos datus, aktualizēt visu esošo ainavu apvidus ietverošo administratīvo teritoriju sarakstu, kā arī ainavu apvidus robežu kartes (shēmas).
2) Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un pieejamos aktuālākos kartogrāfiskos datus, aktualizēt visu esošo ainavu apvidus ietverošo administratīvo teritoriju sarakstu, kā arī ainavu apvidus robežu kartes (shēmas).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) un Latvijā īpaši aizsargājamai sikspārņu sugai - platausim (to dzīvotnēm) nav nodrošināts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis
Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) 3. panta 1. punkts paredz izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti iepriekšminētā panta 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar Biotopu direktīvas 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts paredz, ka, pamatojoties uz Biotopu direktīvas III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
Kopienā nozīmīga teritorija atbilstoši Biotopu direktīvas 1. panta k) punktam ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē Biotopu direktīvas II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt Biotopu direktīvas 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
Latvijas Republikas teritorija ietilpst boreālajā bioģeogrāfiskajā reģionā.
Biotopu direktīvas II pielikumā (Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru aizsargāšanai ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) iekļauta sikspārņu suga - platausis.
Platausis iekļauts arī MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 1.10. apakšpunktā kā Latvijas īpaši aizsargājamā suga, uz kuru attiecināmas Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijām Hab.97/2, rev.4 Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtējumā tiek piemērots 20%-60% princips, kas noteic, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīja, ka Latvijas Republikas Komisijai nosūtītais Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksts ir nepietiekams (tai skaitā, arī attiecībā uz platausi), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā, un tādējādi nav izpildījusi Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus. MK 2020. gada 21. janvārī ( (prot. Nr. 3 45. §) apstiprināja Latvijas nostāju, ar kuru Latvija apņēmās noteikt jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000), tai skaitā platauša dzīvotņu aizsardzībai. Protokollēmuma 4. punktā uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2021.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK noteikumu projektus, ar kuriem izveido aizsargājamās teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā. Protokollēmumā uzdotais termiņš aizsargājamo teritoriju izveidošanai objektīvu iemeslu dēļ tiek īstenots ar nokavēšanos, jo:
1) attiecībā uz platausi - tā sugas aizsardzības plāns apstiprināts vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bija nepieciešams izstrādāt arī individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (ieskaitot funkcionālo zonējumu);
2) attiecībā uz ES nozīmes biotopiem - jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka priekšlikumu sagatavošana un konsultācijas ar lielākajiem zemju īpašniekiem aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām.
Ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 11. maija rīkojumu Nr. 1-2/73 apstiprināts sugas aizsardzības plāns "Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) (Schreber, 1774) aizsardzības plāns" (turpmāk – sugas plāns) laikposmam no 2021. gada līdz 2031. gadam [1].
Sugas plānā norādīts, ka platausis ir Latvijā reti sastopama un nevienmērīgi izplatīta, Latvijā ziemojoša sikspārņu suga, kura šeit atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā. Gada laikā platausis izmanto dažādas atšķirīgas mītnes un biotopus, kas var atrasties ievērojamos attālumos viens no otra.
Platausis visvairāk saistīts ar mežu vai parku biotopiem:
- platauša zināmās vasaras mītnes atrodas kokos aiz atlupušas mizas vai, retāk, plaisās; suga var izmantot arī paslēptuves ēkās. Latvijā kokos atrastās mītnes lielākoties atradās vidēja vecuma vai vecākos (70+ gadi) saimnieciskajos, lielākoties susinātos priežu-egļu mežos, kuros lielākā skaitā bija atrodamas nokaltušas priedes ar dakstiņa veidā atkārušos mizu;
- sugas plānā norādīts, ka pēc literatūrā pieejamās informācijas (jo trūkst datu par biotopiem, kurus šī suga izmanto vasaras pirmajā pusē) būtiskākie barošanās biotopi ir platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži;
- atbilstoši veiktajām izpētēm, platausis regulāri ziemo 5-6 šobrīd zināmajās ziemošanas mītnēs. Visi kopš 1997. gada atrastie ziemojošie platauši Latvijā atrasti pagrabu tipa mītnēs, lielākoties vecos, lielos un pamestos pagrabos zem vai pie muižām, agrākajās pienotavās, dzirnavās un tamlīdzīgās ēkās. No 22 pēdējo 20 gadu laikā apzinātajiem pagrabiem, kuros šī suga vismaz reizi ir ziemojusi, pieci pagrabi vairs neeksistē kā sikspārņiem izmantojamas ziemošanas mītnes pārbūves vai sabrukšanas dēļ.
Latvijas populācijas lielums precīzi nav zināms, eksperta vērtējumā aptuveni 200-500 indivīdi. Vairums līdz šim konstatēto sugas atradņu atrodas ārpus šobrīd esošā Natura 2000 teritoriju tīkla.
Pamatojoties uz dažādiem iepriekš un sugas plāna izstrādes laikā veiktiem pētījumiem, secināts, ka Kokneses-Pļaviņu apkārtnē ir vismaz viena lokāla platauša populācija.
Tā kā platausis lielākoties izmanto salīdzinoši īslaicīgas paslēptuves – paslēptuves aiz atlupušas mizas, kuras ir nenoturīgas un saglabājas tikai vienu vai dažas sezonas, saskaņā ar sugas plānu nepieciešams nodrošināt šādu mītņu pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā plataušu apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede. Vasaras periodā platauši izmanto ļoti daudzas mītnes kokos, kuras arī bieži atrodas vairākus kilometrus viena no otras. Tāpat barojoties šī suga var veikt 5-15 km tālus pārlidojumus no mītnēm līdz barošanās vietām vienas nakts laikā. Sugas plānā norādīts, ka platausim vienā sezonā izmantotās mītnes var būt izvietotas plašā teritorijā, turklāt citā sezonā šī suga var izvēlēties atšķirīgu mītņu rajonu. Attiecīgi platauša aizsardzības prasības jāskata plašākā ainavas kontekstā. Līdz ar to, lai nodrošinātu platauša sugas populācijas aizsardzību Latvijā atbilstoši Biotopu direktīvas prasībām (kas prasa īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem), ir ierosināts izveidot ainavu apvidu.
Kā galvenais platauša apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušana, kā arī ziemošanas vietu zudums (pārbūve vai sabrukums).
Sugas plānā norādīti īstermiņā un ilgtermiņā veicamie pasākumi platauša aizsardzībai, tajā skaitā jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000 teritorijas) izveidošanu (40-41., 45. lpp.) Kokneses – Pļaviņu – Odzienas meža masīvā, kurā būtu iekļauti vismaz konkrētajā meža masīvā apzinātie plataušu vasaras mītņu biotopi, konstatētie barošanās biotopi, kā arī vairākas tuvumā esošās zināmās spietošanas/ziemošanas vietas.
[1] https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani#ziditaji-eiropas-platausis-barbastella-barbastellus-2021-2031
2) Esošo 9 ainavu apvidus robežas noteiktas MK 1999. gada 23. februāra noteikumos Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 69).
Ņemot vērā, ka laikā gaitā noteikumos veikti tikai atsevišķi grozījumi, daļai ainavu apvidus robežu shēmas un apraksti joprojām ir novecojuši. Tāpat ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, attiecīgi nepieciešams aktualizēt administratīvo teritoriju un novadu teritoriālo iedalījumu informāciju ainavu apvidus sarakstā un robežu shēmās.
Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) 3. panta 1. punkts paredz izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti iepriekšminētā panta 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar Biotopu direktīvas 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts paredz, ka, pamatojoties uz Biotopu direktīvas III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
Kopienā nozīmīga teritorija atbilstoši Biotopu direktīvas 1. panta k) punktam ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē Biotopu direktīvas II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt Biotopu direktīvas 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
Latvijas Republikas teritorija ietilpst boreālajā bioģeogrāfiskajā reģionā.
Biotopu direktīvas II pielikumā (Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru aizsargāšanai ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) iekļauta sikspārņu suga - platausis.
Platausis iekļauts arī MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 1.10. apakšpunktā kā Latvijas īpaši aizsargājamā suga, uz kuru attiecināmas Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijām Hab.97/2, rev.4 Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtējumā tiek piemērots 20%-60% princips, kas noteic, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīja, ka Latvijas Republikas Komisijai nosūtītais Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksts ir nepietiekams (tai skaitā, arī attiecībā uz platausi), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā, un tādējādi nav izpildījusi Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus. MK 2020. gada 21. janvārī ( (prot. Nr. 3 45. §) apstiprināja Latvijas nostāju, ar kuru Latvija apņēmās noteikt jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000), tai skaitā platauša dzīvotņu aizsardzībai. Protokollēmuma 4. punktā uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2021.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK noteikumu projektus, ar kuriem izveido aizsargājamās teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā. Protokollēmumā uzdotais termiņš aizsargājamo teritoriju izveidošanai objektīvu iemeslu dēļ tiek īstenots ar nokavēšanos, jo:
1) attiecībā uz platausi - tā sugas aizsardzības plāns apstiprināts vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bija nepieciešams izstrādāt arī individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (ieskaitot funkcionālo zonējumu);
2) attiecībā uz ES nozīmes biotopiem - jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka priekšlikumu sagatavošana un konsultācijas ar lielākajiem zemju īpašniekiem aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām.
Ir izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 11. maija rīkojumu Nr. 1-2/73 apstiprināts sugas aizsardzības plāns "Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) (Schreber, 1774) aizsardzības plāns" (turpmāk – sugas plāns) laikposmam no 2021. gada līdz 2031. gadam [1].
Sugas plānā norādīts, ka platausis ir Latvijā reti sastopama un nevienmērīgi izplatīta, Latvijā ziemojoša sikspārņu suga, kura šeit atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā. Gada laikā platausis izmanto dažādas atšķirīgas mītnes un biotopus, kas var atrasties ievērojamos attālumos viens no otra.
Platausis visvairāk saistīts ar mežu vai parku biotopiem:
- platauša zināmās vasaras mītnes atrodas kokos aiz atlupušas mizas vai, retāk, plaisās; suga var izmantot arī paslēptuves ēkās. Latvijā kokos atrastās mītnes lielākoties atradās vidēja vecuma vai vecākos (70+ gadi) saimnieciskajos, lielākoties susinātos priežu-egļu mežos, kuros lielākā skaitā bija atrodamas nokaltušas priedes ar dakstiņa veidā atkārušos mizu;
- sugas plānā norādīts, ka pēc literatūrā pieejamās informācijas (jo trūkst datu par biotopiem, kurus šī suga izmanto vasaras pirmajā pusē) būtiskākie barošanās biotopi ir platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži;
- atbilstoši veiktajām izpētēm, platausis regulāri ziemo 5-6 šobrīd zināmajās ziemošanas mītnēs. Visi kopš 1997. gada atrastie ziemojošie platauši Latvijā atrasti pagrabu tipa mītnēs, lielākoties vecos, lielos un pamestos pagrabos zem vai pie muižām, agrākajās pienotavās, dzirnavās un tamlīdzīgās ēkās. No 22 pēdējo 20 gadu laikā apzinātajiem pagrabiem, kuros šī suga vismaz reizi ir ziemojusi, pieci pagrabi vairs neeksistē kā sikspārņiem izmantojamas ziemošanas mītnes pārbūves vai sabrukšanas dēļ.
Latvijas populācijas lielums precīzi nav zināms, eksperta vērtējumā aptuveni 200-500 indivīdi. Vairums līdz šim konstatēto sugas atradņu atrodas ārpus šobrīd esošā Natura 2000 teritoriju tīkla.
Pamatojoties uz dažādiem iepriekš un sugas plāna izstrādes laikā veiktiem pētījumiem, secināts, ka Kokneses-Pļaviņu apkārtnē ir vismaz viena lokāla platauša populācija.
Tā kā platausis lielākoties izmanto salīdzinoši īslaicīgas paslēptuves – paslēptuves aiz atlupušas mizas, kuras ir nenoturīgas un saglabājas tikai vienu vai dažas sezonas, saskaņā ar sugas plānu nepieciešams nodrošināt šādu mītņu pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā plataušu apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede. Vasaras periodā platauši izmanto ļoti daudzas mītnes kokos, kuras arī bieži atrodas vairākus kilometrus viena no otras. Tāpat barojoties šī suga var veikt 5-15 km tālus pārlidojumus no mītnēm līdz barošanās vietām vienas nakts laikā. Sugas plānā norādīts, ka platausim vienā sezonā izmantotās mītnes var būt izvietotas plašā teritorijā, turklāt citā sezonā šī suga var izvēlēties atšķirīgu mītņu rajonu. Attiecīgi platauša aizsardzības prasības jāskata plašākā ainavas kontekstā. Līdz ar to, lai nodrošinātu platauša sugas populācijas aizsardzību Latvijā atbilstoši Biotopu direktīvas prasībām (kas prasa īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem), ir ierosināts izveidot ainavu apvidu.
Kā galvenais platauša apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušana, kā arī ziemošanas vietu zudums (pārbūve vai sabrukums).
Sugas plānā norādīti īstermiņā un ilgtermiņā veicamie pasākumi platauša aizsardzībai, tajā skaitā jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000 teritorijas) izveidošanu (40-41., 45. lpp.) Kokneses – Pļaviņu – Odzienas meža masīvā, kurā būtu iekļauti vismaz konkrētajā meža masīvā apzinātie plataušu vasaras mītņu biotopi, konstatētie barošanās biotopi, kā arī vairākas tuvumā esošās zināmās spietošanas/ziemošanas vietas.
[1] https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani#ziditaji-eiropas-platausis-barbastella-barbastellus-2021-2031
2) Esošo 9 ainavu apvidus robežas noteiktas MK 1999. gada 23. februāra noteikumos Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 69).
Ņemot vērā, ka laikā gaitā noteikumos veikti tikai atsevišķi grozījumi, daļai ainavu apvidus robežu shēmas un apraksti joprojām ir novecojuši. Tāpat ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, attiecīgi nepieciešams aktualizēt administratīvo teritoriju un novadu teritoriālo iedalījumu informāciju ainavu apvidus sarakstā un robežu shēmās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Bez īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidošanas (un secīgi - iekļaušanas Natura 2000 sarakstā) nav iespējams pilnībā nodrošināt Biotopu direktīvas 3. panta 1. un 2. punkta prasības (attiecībā uz platausi), platauša populācijas un tā dzīvotņu aizsardzību.
2) MK noteikumos Nr. 69 esošo ainavu apvidus robežu shēmas un apraksti novecojuši, neatbilst spēkā esošajam administratīvo teritoriju iedalījumam.
2) MK noteikumos Nr. 69 esošo ainavu apvidus robežu shēmas un apraksti novecojuši, neatbilst spēkā esošajam administratīvo teritoriju iedalījumam.
Risinājuma apraksts
1) Balstoties uz sugas plānā iekļauto zinātnisko informāciju, saskaņā ar Likuma 12. panta otro daļu Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi priekšlikumu jaunas aizsargājamas teritorijas – ainavu apvidus “Koknese - Odziena” izveidei. Atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam, ar noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu paredzēts izveidot (noteikt) jaunu ainavu apvidus “Koknese - Odziena” un 1. pielikumā - tā robežu. Ainavu apvidū tiks iekļauta teritorija Aizkraukles novada Aiviekstes, Bebru, Klintaines, Kokneses un Vietalvas pagastos starp Koknesi (to neiekļaujot), Pļaviņām (to neiekļaujot) un Odzienu (to iekļaujot). Ainavu apvidus platība – 18 600 ha.
Ainavu apvidus īpašumtiesību sadalījums:
valstij piederošā vai piekrītošā zeme - 7789 ha jeb 42% no ainavu apvidus;
pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme -243 ha jeb 1,3 %;
juridiskām personām piederoša zeme - 3192 ha jeb 17,2 %;
fiziskām personām piederoša zeme - 7370 ha jeb 39,6 %.
2) Atbilstoši aktuālajam administratīvo teritoriju un novadu teritoriālajam iedalījumam aktualizēts ainavu apvidus saraksts un visu esošo 9 ainavu apvidus robežu shēmas. Ņemot vērā, ka plānotās izmaiņas būtu pilnīgi visos MK noteikumu Nr. 69 punktos, noteikumi par ainavu apvidiem tiek sagatavoti no jauna, kas aizstās pašreizējos M noteikumus Nr. 69. Attiecīgi noteikumu projekta 4.punktā paredzēts atzīt noteikumus Nr. 69 par spēku zaudējušiem.
Nosakot aizsargājamo teritoriju robežas, par pamatu tiek izmantoti cita oficiālā informācija un dati (zemes vienību robežu dati, meža nogabalu dati), kā arī kartogrāfiskie materiāli (ortofotokartes, zemes relfefa modelis u.c.) ar dažādu precizitāti un mērogu. Aizsargājamo teritoriju robežas netiek instrumentāli uzmērītas. Līdz ar to, piemērojot aizsargājamās teritorijas robežas, jāņem vērā faktiskā robeža dabā, kā to paredz noteikumu projekta 2.punkts.
Likuma 31. pants noteic, ka ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā uzkrāj Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā, kura darbības nodrošināšanai Dabas aizsardzības pārvalde uztur un pilnveido dabas datu pārvaldības sistēmu. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumiem Nr. 293 "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība" dabas datu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina tā publisku pieejamību tīmeklī (https://ozols.gov.lv/pub)/. Līdz ar to noteikumu projekta 3. punkts paredz ainavu apvidus ģeotelpisko datu pieejamību dabas datu pārvaldības sistēmā.
Ainavu apvidus īpašumtiesību sadalījums:
valstij piederošā vai piekrītošā zeme - 7789 ha jeb 42% no ainavu apvidus;
pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme -243 ha jeb 1,3 %;
juridiskām personām piederoša zeme - 3192 ha jeb 17,2 %;
fiziskām personām piederoša zeme - 7370 ha jeb 39,6 %.
2) Atbilstoši aktuālajam administratīvo teritoriju un novadu teritoriālajam iedalījumam aktualizēts ainavu apvidus saraksts un visu esošo 9 ainavu apvidus robežu shēmas. Ņemot vērā, ka plānotās izmaiņas būtu pilnīgi visos MK noteikumu Nr. 69 punktos, noteikumi par ainavu apvidiem tiek sagatavoti no jauna, kas aizstās pašreizējos M noteikumus Nr. 69. Attiecīgi noteikumu projekta 4.punktā paredzēts atzīt noteikumus Nr. 69 par spēku zaudējušiem.
Nosakot aizsargājamo teritoriju robežas, par pamatu tiek izmantoti cita oficiālā informācija un dati (zemes vienību robežu dati, meža nogabalu dati), kā arī kartogrāfiskie materiāli (ortofotokartes, zemes relfefa modelis u.c.) ar dažādu precizitāti un mērogu. Aizsargājamo teritoriju robežas netiek instrumentāli uzmērītas. Līdz ar to, piemērojot aizsargājamās teritorijas robežas, jāņem vērā faktiskā robeža dabā, kā to paredz noteikumu projekta 2.punkts.
Likuma 31. pants noteic, ka ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā uzkrāj Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā, kura darbības nodrošināšanai Dabas aizsardzības pārvalde uztur un pilnveido dabas datu pārvaldības sistēmu. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumiem Nr. 293 "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība" dabas datu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina tā publisku pieejamību tīmeklī (https://ozols.gov.lv/pub)/. Līdz ar to noteikumu projekta 3. punkts paredz ainavu apvidus ģeotelpisko datu pieejamību dabas datu pārvaldības sistēmā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sugas plānā (36.-40.lpp.) vērtēta arī atsevišķu, mazāku, citu kategoriju īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu veidošana, tomēr ņemot vērā platauša ekoloģiskās prasības, platauša aizsardzība jāskata plašākā ainavas kontekstā, līdz ar to būtiskāka loma šīs sugas aizsardzībai potenciāli varētu būt tikai lielākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietverot visas platausim nepieciešamās ainavas un biotopu struktūras, attiecīgi Kokneses-Odzienas apkārtnē ierosināts veidot ainavu apvidu.
Sugu plānā ir ieteikti arī citi pasākumi, tai skaitā, grozījumi nozaru (piem., mežsaimniecības) vispārējos normatīvajos aktos, bet tie ir kā papildus pasākumi sugas populācijas (tā dzīvotņu) saglabāšanai, kas nevar aizstāt aizsargājamas teritorijas veidošanu Biotopu direktīvas 3. panta izpildei.
Eiropas tiesas judikatūrā turklāt precizēts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
Sugu plānā ir ieteikti arī citi pasākumi, tai skaitā, grozījumi nozaru (piem., mežsaimniecības) vispārējos normatīvajos aktos, bet tie ir kā papildus pasākumi sugas populācijas (tā dzīvotņu) saglabāšanai, kas nevar aizstāt aizsargājamas teritorijas veidošanu Biotopu direktīvas 3. panta izpildei.
Eiropas tiesas judikatūrā turklāt precizēts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu platausim un vienlaikus arī citām teritorijā konstatētajām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem atbilstošus aizsardzības prasības, vienlaikus ar šo noteikumu projektu izstrādāts MK noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"(22-TA-3788), nosakot individuālus nosacījumus ainavu apvidū ietverto teritoriju (galvenokārt, mežu) izmantošanai un apsaimniekošanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Vienlaikus ar jauna ainavu apvidus "Koknese-Odziena" izveidi noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā un 1. pielikumā tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788), lai nodrošināto nepieciešamos īpaši aizsargājamo sugu (galvenokārt, platauša) un to dzīvotņu, kā arī Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības un teritorijas izmantošanas nosacījumus.
Pēc aizsargājamās teritorijas platauša aizsardzībai izveidošanas, tiks sagatavots likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", kas paredzēs iekļaut Natura 2000 sarakstā ainavu apvidu “Koknese - Odziena”, kā arī platausim nozīmīgo esošo aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Kokneses parks" (kuru sākotnēji kopā ar Kokneses pilsētas teritoriju bija paredzēts iekļaut ainavu apvidū, bet pēc ainavu apvidus robežas pārskatīšanas izslēgts no jaunveidojamā ainavu apvidus). Likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" sagatavošanu plānots uzsākt indikatīvi 2023. gada beigās / 2024. gada sākumā.
Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 58 63. §) "Noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem"" (TA-23-TA-621) 3.punkts noteic līdz 2024.gada 31.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Pēc aizsargājamās teritorijas platauša aizsardzībai izveidošanas, tiks sagatavots likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", kas paredzēs iekļaut Natura 2000 sarakstā ainavu apvidu “Koknese - Odziena”, kā arī platausim nozīmīgo esošo aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Kokneses parks" (kuru sākotnēji kopā ar Kokneses pilsētas teritoriju bija paredzēts iekļaut ainavu apvidū, bet pēc ainavu apvidus robežas pārskatīšanas izslēgts no jaunveidojamā ainavu apvidus). Likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" sagatavošanu plānots uzsākt indikatīvi 2023. gada beigās / 2024. gada sākumā.
Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 58 63. §) "Noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem"" (TA-23-TA-621) 3.punkts noteic līdz 2024.gada 31.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji)
- fiziskās personas (zemes īpašnieki), kas plāno būvēt vai pārbūvēt ēkas ainavu apvidū ārpus apdzīvotajiem vietām/neitrālās zonas
- fiziskās personas (būvju īpašnieki), kas plāno pārbūvēt būves, kas ir konstatētas kā plataušu ziemošanas vietas
- saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji
Ietekmes apraksts
Ainavu apvidū ietverto nekustamo īpašumu (galvenokārt, mežu) apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta noteikumu projekta "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788) nosacījumi (atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas), piemēram, palielināts atstājamo ekoloģisko un kaltušo koku skaits, galvenās cirtes vienlaidus platības ierobežojums, sezonāls mežizstrādes aizliegums.
Ainavu apvidū ārpus ciemiem un neitrālajām zonām jaunu ēku būvniecībai vai esošo pārbūvei būs nepieciešams saņemts Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus.
Ja fiziskai personai, kurai pieder konstatēta platauša ziemošanas vieta (būve), par to pārbūvi un apsaimniekošanu atbilstoši platauša ekoloģiskajām prasībām paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
Ainavu apvidū ārpus ciemiem un neitrālajām zonām jaunu ēku būvniecībai vai esošo pārbūvei būs nepieciešams saņemts Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus.
Ja fiziskai personai, kurai pieder konstatēta platauša ziemošanas vieta (būve), par to pārbūvi un apsaimniekošanu atbilstoši platauša ekoloģiskajām prasībām paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
Juridiskās personas
- ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji)
- saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji
- juridiskās personas (būvju īpašnieki), kas plāno pārbūvēt būves, kas ir konstatētas kā plataušu ziemošanas vietas
- juridiskās personas (zemes īpašnieki), kas plāno būvēt vai pārbūvēt ēkas ainavu apvidū ārpus apdzīvotajiem vietām/neitrālās zonas
Ietekmes apraksts
Ainavu apvidū ietverto nekustamo īpašumu (galvenokārt, mežu) apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta noteikumu projekta "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788) nosacījumi (atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas), piemēram, palielināts atstājamo ekoloģisko un kaltušo koku skaits, galvenās cirtes vienlaidus platības ierobežojums, sezonāls mežizstrādes aizliegums.
Ainavu apvidū ārpus ciemiem un neitrālajām zonām jaunu ēku būvniecībai vai esošo pārbūvei būs nepieciešams saņemts Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus.
Ja juridiskai personai, kurai pieder konstatēta platauša ziemošanas vieta (būve), par to pārbūvi un apsaimniekošanu atbilstoši platauša ekoloģiskajām prasībām paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
Ainavu apvidū ārpus ciemiem un neitrālajām zonām jaunu ēku būvniecībai vai esošo pārbūvei būs nepieciešams saņemts Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus.
Ja juridiskai personai, kurai pieder konstatēta platauša ziemošanas vieta (būve), par to pārbūvi un apsaimniekošanu atbilstoši platauša ekoloģiskajām prasībām paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek izstrādāts MK noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788), kuros būs noteikti platausim un citām ainavu apvidū konstatētajām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kas ietvers arī, piemēram, atsevišķus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, līfz ar to saimnieciskā darbība ainavu apvidū būs jāsalāgo ar paredzētajiem MK noteikumu nosacījumiem.
Vienlaikus privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām) būs iespējams saņemt ikgadējos atbalsta maksājumus (kompensācijas) par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no Eiropas Savienības līdzekļiem (līdz ko ainavu apvidus tiks noteikta kā Natura 2000 teritorija, administrē Lauku atbalsta dienests) vai valsts budžeta (kamēr nav Natura 2000 teritorija, administrē Dabas aizsardzības pārvalde). Arī pļavu un zālāju apsaimniekošanai pieejami Eiropas Savienības atbalsta maksājumi (administrē Lauku atbalsta dienests).
Tāpat bioloģiskās daudzveidības (tai skaitā, sugu dzīvotņu) saglabāšanai vai atjaunošanai ir pieejams finansējums konkrētām aktivitātēm (projektu konkursu veidā) no Latvijas vides aizsardzības fonda.
Vienlaikus privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām) būs iespējams saņemt ikgadējos atbalsta maksājumus (kompensācijas) par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no Eiropas Savienības līdzekļiem (līdz ko ainavu apvidus tiks noteikta kā Natura 2000 teritorija, administrē Lauku atbalsta dienests) vai valsts budžeta (kamēr nav Natura 2000 teritorija, administrē Dabas aizsardzības pārvalde). Arī pļavu un zālāju apsaimniekošanai pieejami Eiropas Savienības atbalsta maksājumi (administrē Lauku atbalsta dienests).
Tāpat bioloģiskās daudzveidības (tai skaitā, sugu dzīvotņu) saglabāšanai vai atjaunošanai ir pieejams finansējums konkrētām aktivitātēm (projektu konkursu veidā) no Latvijas vides aizsardzības fonda.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Var būt ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pieder nekustamais īpašums vai veic saimniecisko darbību ainavu apvidū ietvertajās zemes vienībās.
Ja mazais vai vidējais uzņēmums plāno vai veic saimniecisko darbību atsevišķās būvēs, kas ir platauša ziemošanas vietas, par to pārbūvi un apsaimniekošanu paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
Ja mazais vai vidējais uzņēmums plāno vai veic saimniecisko darbību atsevišķās būvēs, kas ir platauša ziemošanas vietas, par to pārbūvi un apsaimniekošanu paredzēts slēgt brīvprātīgos apsaimniekošanas līgumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788), kuros būs noteikti platausim un citām ainavu apvidū konstatētajām īpaši aizsargājamām dabas sugām un biotopiem nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kas ietvers arī, piemēram, atsevišķus mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, var lokāli un sezonāli negatīvi ietekmēt nodarbinātību mežizstrādē un kokapstrādē (galvenās cirtes aizliegums dabas lieguma zonā, platlapju un melnalkšņu mežaudzēs noteikts nepilni 2 tūkst. ha (kopā valsts un privātīpašumu zemēs), kas ir 0.06% no Latvijas mežu kopplatības, turklāt jāņem vērā, ka ne visas mežaudzes ir sasniegušas galvenās cirtes vecumu, kā arī platlapju mežos jau atbilstoši vispārējiem koku ciršanas noteikumiem nav atļauta kailcirte). Lielākā daļā ainavu apvidus, tai skaitā, arī mežos, paredzēta ainavu aizsardzības zona, kur ir tikai sezonāls (1.05.-31.07.) liegums mežizstrādei, un palielināts atstājamo ekoloģisko koku (10) skaits, līdz ar to nav prognozējamas būtiskas ietekmes uz nodarbinātības rādītājiem valstī vai reģionā. Turklāt vēršama uzmanība, ka nodarbinātību vienlīdz negatīvi ietekmē arī nozaru (tai skaitā, mežsaimniecības, kokapstrādes, lauksaimniecības) mehanizācija, kā arī īpašumu struktūras izmaiņas (īpašumu konsolidācija). Līdz ar to, ievērojot mežsaimnieciskās darbības nosacījumus, piemēram, dabas parka zonā, mašinizētās lielapjoma mežistrāde var tikt aizvietota ar mazākas tehnikas pielietošanu un roku darbu, nodrošinot nodarbinātības saglabāšanu reģionā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
250,00
ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji)
Nē
fiziskās personas (zemes īpašnieki), kas plāno būvēt vai pārbūvēt ēkas ainavu apvidū ārpus apdzīvotajiem vietām/neitrālās zonas
fiziskās personas (būvju īpašnieki), kas plāno pārbūvēt būves, kas ir konstatētas kā plataušu ziemošanas vietas
saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji
Jā
Vērtības nozīme:
50,00
1 vides tehniskie noteikumi
5
Ņemot vērā Būvniecības informācijas sistēmas datus par būvniecības lietām ainavu apvidū (ap 10), potenciāli jaunbūvējamas ēkas vai esošo pārbūves prognozējamas ne vairāk kā 1-5 ēkas/gadā.
250,00
Aizsargājamās teritorijās ēku būvniecībai un esošo pārbūvei jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, par kuriem maksājama valsts nodeva - 50 euro.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
250,00
ainavu apvidū ietverto zemes īpašnieki (lietotāji)
Nē
saimnieciskās darbības (mežsaimnieciskās, lauksaimnieciskās, citas) veicēji
Nē
juridiskās personas (būvju īpašnieki), kas plāno pārbūvēt būves, kas ir konstatētas kā plataušu ziemošanas vietas
juridiskās personas (zemes īpašnieki), kas plāno būvēt vai pārbūvēt ēkas ainavu apvidū ārpus apdzīvotajiem vietām/neitrālās zonas
Jā
Vērtības nozīme:
50,00
1 vides tehniskie noteikumi
5
Ņemot vērā Būvniecības informācijas sistēmas datus par būvniecības lietām ainavu apvidū (ap 10), potenciāli jaunbūvējamas ēkas vai esošo pārbūves prognozējamas ne vairāk kā 1-5 ēkas/gadā
250,00
Aizsargājamās teritorijās ēku būvniecībai un esošo pārbūvei jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, par kuriem maksājama valsts nodeva - 50 euro.
Kopā
500,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Saskaņā ar MK 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr.30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikuma 10.4.2. apakšpunktu Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nepieciešami jaunu ēku būvniecībai vai esošo ēku pārbūvei, ja ēka atrodas aizsargājamā teritorijā, izņemot neitrālo zonu un ciemu un pilsētu teritorijas. Valsts nodevas apmērs par vides aizsardzības tehnisko noteikumu izsniegšanu ir 50 euro. Tā kā nav iespējams prognozēt, vai un cik ēkas ārpus apdzīvotajām vietām un plānotajām neitrālajām zonām jaunveidotajā ainavu apvidū iecerēts būvēt vai pārbūvēt, nevar prognozēt valsts nodevas apmēru, kas gadā tiktu ieskaitīts valsts pamatbudžetā. Pēc Būvniecības informācijas sistēmas publiski pieejamiem datiem ainavu apvidus teritorijā (ārpus ciemiem un/vai neitrālās zonas) būvniecības lietas ir par aptuveni 10 ēku būvniecībām vai pārbūvēm. Turklāt daļa īpašumu pārklājas ar virszemes ūdensobjektu (upju, ezera) aizsargjoslu, kurā arī šobrīd saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 10.4.1. apakšpunktu jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ainavu apvidus apzīmēšanu dabā, uzraudzību un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības ainavu apvidū Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
Bet jāņem vērā, ka vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788), kurā tiks paredzēti atsevišķi teritorijas izmantošanas nosacījumi (piemēram, dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (galvenokārt, kailcirtes ierobežojums) privātpersonām aptuveni 571 ha platībā):
- paredzēts, ka ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros. Provizoriski aprēķinātās fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs - 52 tūkst. euro. Kompensāciju aprēķinam izmantotas kompensāciju atbalsta likmes atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai";
- nedaudz samazināsies Aizkraukles novada pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem, jo mežaudzēm, kurām tiks noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks samazināta kadastrālā vērtība (secīgi - aprēķināmais nekustamā īpašuma nodoklis).
Bet jāņem vērā, ka vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788), kurā tiks paredzēti atsevišķi teritorijas izmantošanas nosacījumi (piemēram, dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (galvenokārt, kailcirtes ierobežojums) privātpersonām aptuveni 571 ha platībā):
- paredzēts, ka ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros. Provizoriski aprēķinātās fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs - 52 tūkst. euro. Kompensāciju aprēķinam izmantotas kompensāciju atbalsta likmes atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai";
- nedaudz samazināsies Aizkraukles novada pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem, jo mežaudzēm, kurām tiks noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks samazināta kadastrālā vērtība (secīgi - aprēķināmais nekustamā īpašuma nodoklis).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (1.pielikums)
Pamatojums un apraksts
Pēc aizsargājamās teritorijas platauša aizsardzībai izveidošanas, tiks sagatavots likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", kas paredzēs iekļaut Natura 2000 sarakstā ainavu apvidu, kā arī platausim nozīmīgo esošo aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Kokneses parks" (kuru sākotnēji kopā ar Kokneses pilsētas teritoriju bija paredzēts iekļaut ainavu apvidū, bet pēc ainavu apvidus robežas pārskatīšanas izslēgts no jaunveidojamā ainavu apvidus). Likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" sagatavošanu plānots uzsākt indikatīvi 2023. gada beigās / 2024. gada sākumā.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
01992L0043, 32009L0147
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
Apraksts
Biotopu direktīvas 3. panta 2) punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka aizsargājamas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Saskaņā ar Likuma 43. panta otro daļu, par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tiek noteikta nacionālā aizsargājamā teritorija vai mikroliegums. Līdz ar to visupirms ir jāizveido Latvijas aizsargājamā teritorijā - ainavu apvidus "Koknese-Odziena" (mikroliegumi savas nelielās platības dēļ sikspārņu dzīvotņu aizsardzībai (kam nepieciešamas plašas teritorijas) netiek veidoti) saskaņā ar Likuma 13. pantu.
Pēc jauna ainavu apvidus izveidošanas (šo noteikumu projekta apstiprināšanas) tiks virzīti grozījumi Likuma pielikumā, papildinot Natura 2000 sarakstu ar jauno ainavu apvidu, tādejādi izpildot Biotopu direktīvas prasības (attiecībā uz platausi).
Noteikumu projektā iekļauta atsauce uz Putnu direktīvu, jo daļa no spēkā esošajiem ainavu apvidiem saskaņā ar Likuma pielikumu ir noteikti kā Natura 2000 teritorijas putnu aizsardzībai (“A” un “C” tipa vietas).
Saskaņā ar Likuma 43. panta otro daļu, par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tiek noteikta nacionālā aizsargājamā teritorija vai mikroliegums. Līdz ar to visupirms ir jāizveido Latvijas aizsargājamā teritorijā - ainavu apvidus "Koknese-Odziena" (mikroliegumi savas nelielās platības dēļ sikspārņu dzīvotņu aizsardzībai (kam nepieciešamas plašas teritorijas) netiek veidoti) saskaņā ar Likuma 13. pantu.
Pēc jauna ainavu apvidus izveidošanas (šo noteikumu projekta apstiprināšanas) tiks virzīti grozījumi Likuma pielikumā, papildinot Natura 2000 sarakstu ar jauno ainavu apvidu, tādejādi izpildot Biotopu direktīvas prasības (attiecībā uz platausi).
Noteikumu projektā iekļauta atsauce uz Putnu direktīvu, jo daļa no spēkā esošajiem ainavu apvidiem saskaņā ar Likuma pielikumu ir noteikti kā Natura 2000 teritorijas putnu aizsardzībai (“A” un “C” tipa vietas).
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Pārņemtas daļēji
Atbilstoši EK vadlīnijām Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti, balstoties uz zinātnisko informāciju. Platauša sugas plāns (kurā ieteikta aizsargājamas teritorijas izveidošana Kokneses-Odzienas apkārtnē tajā esošas platauša populācijas aizsardzībai) izstrādāts un apstiprināts 2021.gadā. Jāņem vērā, ka vienlaikus ar ainavu apvidus izveidošanu (šo noteikumu projektu) tiek virzīti ainavu apvidus individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (lai noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus saskaņā ar sugas plāna ieteikumiem).
Attiecībā uz pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīto nepietiekamu Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu (lai pilnībā izpildītu Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkta prasības):
- Staignāju mežu 9080* aizsardzībai izveidoti dabas liegumi ar MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem". Šī meža biotopa pietiekamai aizsardzībai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana tiks turpināta arī 2024.gadā (ņemot vērā nepieciešamo laiku kartogrāfisko materiālu sagatavošanai un konsultācijām ar lielākajiem zemju īpašniekiem, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana (MK noteikumu projektu virzība) tiek veikta pa daļām);
- Sugām bagāto ganību un
ganīto pļavu 6270* aizsardzībai tiek gatavoti priekšlikumi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai. Plānots, ka MK noteikumu projekta (projektu) virzība tiks uzsākta 2024.gada pirmajā pusē.
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti, balstoties uz zinātnisko informāciju. Platauša sugas plāns (kurā ieteikta aizsargājamas teritorijas izveidošana Kokneses-Odzienas apkārtnē tajā esošas platauša populācijas aizsardzībai) izstrādāts un apstiprināts 2021.gadā. Jāņem vērā, ka vienlaikus ar ainavu apvidus izveidošanu (šo noteikumu projektu) tiek virzīti ainavu apvidus individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (lai noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus saskaņā ar sugas plāna ieteikumiem).
Attiecībā uz pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīto nepietiekamu Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu (lai pilnībā izpildītu Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkta prasības):
- Staignāju mežu 9080* aizsardzībai izveidoti dabas liegumi ar MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem". Šī meža biotopa pietiekamai aizsardzībai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana tiks turpināta arī 2024.gadā (ņemot vērā nepieciešamo laiku kartogrāfisko materiālu sagatavošanai un konsultācijām ar lielākajiem zemju īpašniekiem, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana (MK noteikumu projektu virzība) tiek veikta pa daļām);
- Sugām bagāto ganību un
ganīto pļavu 6270* aizsardzībai tiek gatavoti priekšlikumi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai. Plānots, ka MK noteikumu projekta (projektu) virzība tiks uzsākta 2024.gada pirmajā pusē.
Nē
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts ieviests arī ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts ieviests arī ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Pārņemtas daļēji
Jaunveidojamais ainavu apvidus pēc tā apstiprināšanas MK tiks iekļauts Likuma pielikumā, nosakot tam Natura 2000 statusu, kā arī norādot to izveidošanas mērķi (ES nozīmes biotopus un sugas), tādējādi nodrošinot daļēju Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkta prasību izpildi.
Pilnīga Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
Pilnīga Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
Nē
Putnu direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts.
Noteikumu projekta 1. punkts
Putnu direktīvas normas ieviestas arī ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Putnu direktīvas normas ieviestas arī ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Pārņemtas pilnībā
Nē
Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2.punkts
Noteikumu projekta 1. punkts
Putnu direktīvas normas ieviestas arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Putnu direktīvas normas ieviestas arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Atbilstoši Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktam un 4. panta 1. punktam dalībvalsts piedāvā Kopienai nozīmīgo teritoriju sarakstu, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko informāciju, lai sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā. Saskaņā ar zinātnisko informāciju - platauša sugas plānu esoša (līdz šim zināmā lielākā) platauša populācija konstatēta Kokneses-Odzienas apkārtnē un ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības, ieteikta plašākas aizsargājamas teritorijas veidošana. Līdz ar to Biotopu direktīvā nav paredzēta rīcības brīvība neveidot Kopienai nozīmīgo teritoriju esošai konkrētās sugas populācijai (sugas izmantotajām dzīvotnēm), ņemot vērā, ka līdz šim noteiktajās aizsargājamās teritorijās platausis nav konstatēts vai tās aptver niecīgu daļu no kopējās Latvijas platauša populācijas (sugas izmantotajām dzīvotnēm).
Vienlaikus virzot ainavu apvidus individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, stingrākie platauša aizsardzības pasākumi (saimnieciskās darbības ierobežojumus) galvenokārt paredzēti valsts zemēs, lai mazinātu apgrūtinājumus privātīpašumā esošajās platībās.
Vienlaikus virzot ainavu apvidus individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, stingrākie platauša aizsardzības pasākumi (saimnieciskās darbības ierobežojumus) galvenokārt paredzēti valsts zemēs, lai mazinātu apgrūtinājumus privātīpašumā esošajās platībās.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pēc jaunā ainavu apvidus apstiprināšanas MK tiks veikts izmaiņas Likuma pielikumā, piešķirot tam Natura 2000 teritorijas statusu.
Natura 2000 tīklā tiek iekļautas aizsargājamās teritorijas (tajā skaitā ainavu apvidi) arī atbilstoši Putnu direktīvai. Saskaņā ar Likuma pielikumu putnu aizsardzībai noteiktās teritorijas apzīmētas kā “A” un “C” tipa vietas (A- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, C- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi (atbilstoši Putnu direktīvai - 98 teritorijas, atbilstoši Biotopu direktīvai -329).
Natura 2000 tīklā tiek iekļautas aizsargājamās teritorijas (tajā skaitā ainavu apvidi) arī atbilstoši Putnu direktīvai. Saskaņā ar Likuma pielikumu putnu aizsardzībai noteiktās teritorijas apzīmētas kā “A” un “C” tipa vietas (A- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, C- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi (atbilstoši Putnu direktīvai - 98 teritorijas, atbilstoši Biotopu direktīvai -329).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veids
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saskaņā ar Likuma 12. panta ceturto daļu Aizkraukles novada pašvaldībai 2023. gada 7. martā nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt atzinumu par ainavu apvidus izveidošanu.
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana veikta atbilstoši Likuma 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”
(https://www.vestnesis.lv/op/2023/67.DA1), kā arī informāciju publicējot Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē (https://www.daba.gov.lv/lv/publiski-apspriezamie-dokumenti).
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana veikta atbilstoši Likuma 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”
(https://www.vestnesis.lv/op/2023/67.DA1), kā arī informāciju publicējot Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē (https://www.daba.gov.lv/lv/publiski-apspriezamie-dokumenti).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības viedokļu pārskats un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojums pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
Aizkraukles novada pašvaldība 2023. gada 19. aprīļa vēstulē (atzinumā) Nr. 4.1/N/23/795 neizsaka iebildumus par ainavu apvidus veidošanu.
Saņemti 20 privātpersonu (zemes īpašnieku) rakstiski iesniegumi, kas izvērtēti un, ja sniegtie priekšlikumi nav pretrunā platauša aizsardzības mērķiem, iestrādāti noteikumu projektos (galvenokārt, šo noteikumu projekta saistītajā MK noteikumu projektā "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"(22-TA-3788)). Tāpat sniegtas vairākas telefoniskas konsultācijas par ainavu apvidus izveidošanu.
Pēc zemes īpašnieku viedokļu saņemšanas atkārtoti pārvērtēta ainavu apvidus robeža un tajā turpmāk netiek ietverta Kokneses pilsēta, jo platausim nozīmīgais Kokneses parks jau ir esoša aizsargājamā teritorija - dabas piemineklis (aizsargājamais dendroloģiskais stādījums).
Aizkraukles novada pašvaldība 2023. gada 19. aprīļa vēstulē (atzinumā) Nr. 4.1/N/23/795 neizsaka iebildumus par ainavu apvidus veidošanu.
Saņemti 20 privātpersonu (zemes īpašnieku) rakstiski iesniegumi, kas izvērtēti un, ja sniegtie priekšlikumi nav pretrunā platauša aizsardzības mērķiem, iestrādāti noteikumu projektos (galvenokārt, šo noteikumu projekta saistītajā MK noteikumu projektā "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"(22-TA-3788)). Tāpat sniegtas vairākas telefoniskas konsultācijas par ainavu apvidus izveidošanu.
Pēc zemes īpašnieku viedokļu saņemšanas atkārtoti pārvērtēta ainavu apvidus robeža un tajā turpmāk netiek ietverta Kokneses pilsēta, jo platausim nozīmīgais Kokneses parks jau ir esoša aizsargājamā teritorija - dabas piemineklis (aizsargājamais dendroloģiskais stādījums).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Vienlaikus ar ainavu apvidus izveidošanu nosakot funkcionālo zonējumu, ainavu apvidus teritorijas attīstībā būs jāievēro individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (MK noteikumu projekts Nr. 22-TA-3788) prasības, nodrošinot ilgtspējīgu un nenoplicinošu saimniecisko darbību, piemēram, jaunas saimnieciskās darbība ieceres koncentrējot jau ietekmētās teritorijās ar mazāku dabas vērtību pārstāvību.
Ainavu apvidū nebūs atļauta atjaunīgās enerģijas ražošanas - vēja parku ierīkošana.
Ainavu apvidū nebūs atļauta atjaunīgās enerģijas ražošanas - vēja parku ierīkošana.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojot ainavu apvidu un vienlaikus nosakot tās individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (MK noteikumu projekts Nr. 22-TA-3788), tiks nodrošināta platauša, kā arī vienlaikus citu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzība.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojot ainavu apvidu un vienlaikus nosakot tās individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (MK noteikumu projekts Nr. 22-TA-3788) ainavu apvidū nebūs atļauta atjaunīgās enerģijas ražošanas - vēja parku ierīkošana (izņemot vēja elektrostacijas pašpatēriņam neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā).
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi