Anotācija (ex-ante)

Mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtība šobrīd ir ļoti mērķēta un ir labvēlīga viszemāko ienākumu mājsaimniecībām, kur ienākumi ir 150 līdz 200 eiro mēnesī. Taču pašvaldības norāda, ka pašreizējā mājokļa pabalsta regulējuma tvērums nesasniedz atsevišķas nabadzības riskam pakļautās sociālās grupas (pensionāri, personas ar invaliditāti u.c.). Atbalsta novirzīšana caur sociālo pabalstu, kam ir vienots regulējums visā valstī, ir mērķēta un sasniedz pašu nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, kurai tiek sniegts lielāks atbalsts nekā līdz šim, tomēr vienlaikus no saņēmēju loka šobrīd ir izslēgtas personas ar augstākiem (bet ne augstiem) ienākumiem, kuras mājokļa pabalstu saņēma līdz šim. Pašvaldības norāda, ka no 30 līdz pat 75 procentiem līdzšinējo mājokļa pabalsta saņēmēju, kam iepriekš pašvaldības bija noteikušas augstākus ienākumu sliekšņus (atsevišķas iedzīvotāju grupas) vai paredzēja atbalstu bez ienākumu izvērtējuma (vientuļie seniori, personas ar invaliditāti), šobrīd vairs nevar saņemt šo pabalstu.

SPSP likumā dotās tiesības noteikt labvēlīgākus nosacījumu mājokļa pabalsta aprēķināšanai 2021.gada nogalē ir ieviesušas 7 pašvaldības un 2022.gadā plāno piemērot vēl 9 pašvaldības. Pārsvarā koeficients noteikts atsevišķām sociālajām grupām (atsevišķi dzīvojošs pensionārs, persona ar invaliditāti, mājsaimniecība bez darbspējīgām personām) – 1,5. Atsevišķas pašvaldības noteikušas koeficientu visiem mājsaimniecību veidiem – no 1,35 līdz 1,7. Tas ļauj mājokļa pabalsta formulā paredzēt lielāku GMI sliekšņu summu (kas saglabājama personas rīcībā un ko lieto mājokļa pabalsta aprēķināšanai), un rezultātā nonākt pie piešķiramā pabalsta arī personām ar ienākumiem virs 200 euro. Turklāt, pašvaldību saistošajos noteikumos nenosakot koeficientus GMI sliekšņu summai, mājsaimniecībām ar nedaudz augstākiem ienākumiem mājokļa pabalsts pēc likumā noteiktā regulējuma nesanāk, bet tās ir pensionāru un personu ar invaliditāti mājsaimniecības, kuras ir pakļautas nabadzības riskam. Vienlaikus pašvaldības norāda, ka plaša un pastāvīgu koeficientu noteikšana, viņuprāt, radītu būtisku un pašreiz grūti prognozējamu ietekmi uz pašvaldību izdevumiem.
Pašvaldības norāda, ka izdevumu kāpums viennozīmīgi ir paredzams, taču šobrīd nav iespējams konkrēti norādīt izdevumu kāpumu, jo rēķini ar jaunajām enerģijas cenām tikai šobrīd ienāk un mājokļa pabalsta apmēri tikai šobrīd tiek aprēķināti. Papildus aspekts ir tas, ka 2021.gada pirmajā pusgadā mājokļa pabalsts tika piešķirts pēc iepriekšējās pabalsta izmaksas kārtības, kas katrā pašvaldībā bija atšķirīga.

2021.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi (augstāks GMI un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis) un 1.jūlijā – vienotais mājokļa pabalsta regulējums, vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu. Apvienojamajos novados, kas pilnvērtīgi sāks strādāt no 2022.gada 1.janvāra, ir dažādas prakses pabalstu piešķiršanā. Pašvaldības uzsver, ka nepieciešams jaunā vienotā mājokļa pabalsta regulējuma adaptācijas periods (vismaz šī apkures sezona).

Ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību nodarbinātību, ienākumiem un izdevumiem un siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu kāpumu, kā rezultātā iedzīvotājiem strauji pieauguši izdevumi par mājokli, pastāv  liels risks, ka iedzīvotājiem būs grūtības norēķināties par mājokļa izdevumiem. Savukārt no 2021.gada 1.janvāra ieviestajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, vasarā ieviestajam vienotajam mājokļa pabalsta regulējumam un rudenī notiekošajiem siltumenerģijas cenu kāpumiem būs ietekme uz pašvaldību budžetiem lielākā apmērā nekā prognozēts iepriekš. Tādēļ nepieciešams tūlītējs risinājums.

Lai kompleksi risinātu siltumenerģijas cenu kāpuma (šajā apkures sezonā) ietekmi uz visneaizsargātākajām un nabadzības riskam visvairāk pakļautajām mājsaimniecībām un vienlaikus dotu iespēju pašvaldībām nodrošināt arī citiem sociālā atbalsta pasākumiem nepieciešamo finansējumu, tiek piedāvāts veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot, ka pašvaldībām tiek nodrošināta valsts mērķdotācija 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam, kas radušies laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam.
Likumprojekts paredz, ka, aprēķinot šādiem mājsaimniecību veidiem SPSP likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, GMI sliekšņu summu reizina ar šādu koeficientu:
a)   atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai un atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā apakšpunktā noteikto;
b)   mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā apakšpunktā noteikto.
Šī likuma izpratnē “pensijas vecuma personas” atbilstoši SPSP likuma 1.panta 2.punktā noteiktajam ir personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
Pašvaldības atbilstoši SPSP likumā dotajam deleģējumam savos saistošajos noteikumos noteikušas koeficientus, galvenokārt, minētajām mērķa grupām, savukārt, lielās pilsētas, tajā skaitā Rīga, kam ir vislielākā finansiālā ietekme, nav noteikušas koeficientus. Turklāt jāņem vērā, ka mājokļa pabalsts no 2021.gada 1.jūlija tiek aprēķināts pēc vienotas formulas visā valstī, ko nosaka SPSP likums, ietverot vienādas izdevumu pozīcijas un normatīvus katrai izdevumu pozīcijai, un mērķdotācija tiks piešķirta 50 procentu apmērā no  pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.  
Līdzfinansējums paredzēts visam izlietotajam finansējumam, ko pašvaldība saskaņā ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” uzrāda pozīcijās EKK 6270 “Mājokļa pabalsts naudā” un EKK 6360 “Mājokļa pabalsts natūrā”, kas nozīmē, ka tiek līdzfinansēts izlietotais finansējums arī pārējiem mājsaimniecību veidiem, tajā skaitā, ja pašvaldība noteikusi koeficientu.     
Mērķdotācija tiek maksāta, kompensējot pašvaldību izdevumus, kas radušies periodā  janvāris – maijs par mājokļa pabalstu. Apmaksa par veiktajiem pašvaldību izdevumiem tiek kompensēta atbilstoši iesniegtajiem pārskatiem (piemēram, par janvāri pašvaldības iesniedz pārskatu līdz 15.februārim un ministrija līdz februāra beigām kompensē pašvaldību izdevumus mērķdotācijas veidā un, piemēram, par maiju pašvaldības iesniedz pārskatu līdz 15.jūnijam un ministrija  līdz jūnija beigām kompensē pašvaldību izdevumus mērķdotācijas veidā).
Janvārī mājokļa pabalsta apmērs tiks aprēķināts, piemērojot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos koeficientus un ņemot vērā 2021.gada decembra un 2022.gada janvāra ar mājokli saistītos izdevumus, kas jāapmaksā janvārī. Savukārt maijā mājokļa pabalsta apmērs tiks aprēķināts, piemērojot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos koeficientus un ņemot vērā  2022.gada aprīļa un maija ar mājokli saistītos izdevumus, kas jāapmaksā maijā. Ja termiņš, uz kuru mājsaimniecībai piešķirts mājokļa pabalsts ietver jūniju, jūliju un turpmākos mēnešus, no 2022.gada 1.jūnija netiek piemēroti šajā likumā noteiktie koeficienti.  Pašvaldība IT sistēmā SOPA piemēro tikai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos koeficientus.
Šis ir īstermiņa risinājums (šai apkures sezonai), kas dos iespēju sniegt mājokļa pabalstu plašākam iedzīvotāju lokam, t.sk. nosakot labvēlīgākus nosacījumus pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī turpināt piemērot pašvaldību saistošajos noteikumos līdz šim noteiktos koeficientus pašvaldību noteiktajiem mājsaimniecību veidiem.