21-TA-998: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa vienkāršošana, administratīvā sloga samazināšana.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Vienkāršot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un nodrošināt sabiedrību ar aktuāliem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem par būvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 48) paredz, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā būvniecības dokumentācija iesniedzama papīra dokumentu veidā.
Noteikumos Nr. 48 nav terminu "ēkas augstums", "ēkas konstruktīvais elements", "nolietojums", "nolietojuma pieaugums", "normatīvais nolietojums", "normatīvais kalpošanas ilgums", "faktiskais kalpošanas ilgums" skaidrojuma, rezultātā nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav iespējams inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata, ja:
– inženierbūves pārbūve vai atjaunošana veikta kādā no lineāras inženierbūves posmiem, līdz ar to izpildmērījuma plānā nav attēlota visas inženierbūves kontūra, kā to paredz Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 281) 57.3 un 57.4 punkts, bet tikai pārbūvētā vai atjaunotā inženierbūves daļa;
– inženierbūves izpildmērījuma plāns sagatavots pirms 2019. gada 6. decembra un tajā nav attēlota inženierbūves kontūra ar Noteikumos Nr. 281 noteikto slāni "RAMI_IZPM_BUVE_####_#";
– inženierbūve nav pieņemta ekspluatācijā, bet ierosinātājs vēlās inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā;
– izpildmērījums veikts pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā;
– ierosinātāja rīcībā izpildmērījuma plāns vai izpildshēma ir tikai papīra izdrukas veidā.
Minētajos gadījumos saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48 Valsts zemes dienestam (turpmāk - Dienests) ir jāveic inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ar inženierbūves apsekošanu apvidū. Ar Dienesta rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem - lāzera tālmēru un mērlentu šāda inženierbūvju datu ieguve apvidū ir nekvalitatīva un no darba spēka resursiem neproduktīva.
Noteikumos Nr. 48 noteikts, ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus inženierbūvi. No normatīvā regulējuma izriet, ka lineāru inženierbūvju, piemēram, ceļu vai ielu krustošanās vietu – krustojumu – ir jāieskaita abu inženierbūvju apjoma rādītājos. Līdz ar to Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēti nepatiesi dati par vienas no abām inženierbūvēm apjoma rādītājiem. Tāpat šobrīd datu ieguvē un reģistrācijā nav noteiktas attiecības starp dzelzceļu un autoceļu - kurai no minētajām inženierbūvēm ir pieskaitāma to krustošanās vieta.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos. No minētā regulējuma izriet, ka situācijā, ja apvidū ir izbūvētas būvprojekta ēkas apjoma rādītājos neiekļautas ārtelpas, kā, piemēram, terase, nojume, tās nav kadastrāli jāuzmēra. Tas ir pretrunā būves kadastrālās uzmērīšanas mērķim - iegūt kadastrālās uzmērīšanas dienā faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta un telpisko datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā.
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka kadastrāli neuzmēra ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un noteikumu Nr. 48 129. punktā minēto gadījumu), līdz ar to tiek izslēgtas no kadastrālās uzmērīšanas un to datu reģistrācijas atsevišķi stāvošas nojumes bez iekštelpām, kas arī ir klasificējamas kā ēkas.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam jānodrošina iekļūšana ārpus viņam piederošā īpašuma, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu. Minētā norma personām rada papildu administratīvo un finanšu slogu.
Šobrīd, sagatavojot apbūves plānu, tiek apsekotas visas uz zemes vienības esošās ēkas un, ja tiek konstatēts, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais apbūves laukums neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, tas tiek aktualizēts, bet nav paredzēts veikt pārējo datu aktualizāciju vai izdarīt atzīmi Kadastra informācijas sistēmā pār datu neaktualitāti. Tas rada datu nesakritību un nedod informāciju par patieso situāciju objektā.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana, neskatoties uz to, ka ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic tikai tāpēc, lai pēc tās veiktu ēkas sadali vai ēku apvienošanu, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai tās ir papildus izmaksas un lieks administratīvais slogs.
Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz noteikt tādu ēkas raksturīgu pazīmi, vai ēkai būvdarbi ir pabeigti vai arī tā ir būvniecības procesā, tas ir, vai ēkai ir konstatējami nepabeigti būvdarbi - nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem, vai arī ēkā nav ielikti logi, durvis vai veikti iekšējās apdares darbi.
Šobrīd ēkas, kuras ir nepabeigtas būvniecības vai daļējas demontāžas stadijā, kadastrāli vērtē kā pilnīgi pabeigtas ēkas.
Noteikumos Nr. 48 nav terminu "ēkas augstums", "ēkas konstruktīvais elements", "nolietojums", "nolietojuma pieaugums", "normatīvais nolietojums", "normatīvais kalpošanas ilgums", "faktiskais kalpošanas ilgums" skaidrojuma, rezultātā nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav iespējams inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata, ja:
– inženierbūves pārbūve vai atjaunošana veikta kādā no lineāras inženierbūves posmiem, līdz ar to izpildmērījuma plānā nav attēlota visas inženierbūves kontūra, kā to paredz Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 281) 57.3 un 57.4 punkts, bet tikai pārbūvētā vai atjaunotā inženierbūves daļa;
– inženierbūves izpildmērījuma plāns sagatavots pirms 2019. gada 6. decembra un tajā nav attēlota inženierbūves kontūra ar Noteikumos Nr. 281 noteikto slāni "RAMI_IZPM_BUVE_####_#";
– inženierbūve nav pieņemta ekspluatācijā, bet ierosinātājs vēlās inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā;
– izpildmērījums veikts pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā;
– ierosinātāja rīcībā izpildmērījuma plāns vai izpildshēma ir tikai papīra izdrukas veidā.
Minētajos gadījumos saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48 Valsts zemes dienestam (turpmāk - Dienests) ir jāveic inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ar inženierbūves apsekošanu apvidū. Ar Dienesta rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem - lāzera tālmēru un mērlentu šāda inženierbūvju datu ieguve apvidū ir nekvalitatīva un no darba spēka resursiem neproduktīva.
Noteikumos Nr. 48 noteikts, ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus inženierbūvi. No normatīvā regulējuma izriet, ka lineāru inženierbūvju, piemēram, ceļu vai ielu krustošanās vietu – krustojumu – ir jāieskaita abu inženierbūvju apjoma rādītājos. Līdz ar to Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēti nepatiesi dati par vienas no abām inženierbūvēm apjoma rādītājiem. Tāpat šobrīd datu ieguvē un reģistrācijā nav noteiktas attiecības starp dzelzceļu un autoceļu - kurai no minētajām inženierbūvēm ir pieskaitāma to krustošanās vieta.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos. No minētā regulējuma izriet, ka situācijā, ja apvidū ir izbūvētas būvprojekta ēkas apjoma rādītājos neiekļautas ārtelpas, kā, piemēram, terase, nojume, tās nav kadastrāli jāuzmēra. Tas ir pretrunā būves kadastrālās uzmērīšanas mērķim - iegūt kadastrālās uzmērīšanas dienā faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta un telpisko datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā.
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka kadastrāli neuzmēra ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un noteikumu Nr. 48 129. punktā minēto gadījumu), līdz ar to tiek izslēgtas no kadastrālās uzmērīšanas un to datu reģistrācijas atsevišķi stāvošas nojumes bez iekštelpām, kas arī ir klasificējamas kā ēkas.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam jānodrošina iekļūšana ārpus viņam piederošā īpašuma, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu. Minētā norma personām rada papildu administratīvo un finanšu slogu.
Šobrīd, sagatavojot apbūves plānu, tiek apsekotas visas uz zemes vienības esošās ēkas un, ja tiek konstatēts, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais apbūves laukums neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, tas tiek aktualizēts, bet nav paredzēts veikt pārējo datu aktualizāciju vai izdarīt atzīmi Kadastra informācijas sistēmā pār datu neaktualitāti. Tas rada datu nesakritību un nedod informāciju par patieso situāciju objektā.
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana, neskatoties uz to, ka ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic tikai tāpēc, lai pēc tās veiktu ēkas sadali vai ēku apvienošanu, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai tās ir papildus izmaksas un lieks administratīvais slogs.
Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz noteikt tādu ēkas raksturīgu pazīmi, vai ēkai būvdarbi ir pabeigti vai arī tā ir būvniecības procesā, tas ir, vai ēkai ir konstatējami nepabeigti būvdarbi - nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem, vai arī ēkā nav ielikti logi, durvis vai veikti iekšējās apdares darbi.
Šobrīd ēkas, kuras ir nepabeigtas būvniecības vai daļējas demontāžas stadijā, kadastrāli vērtē kā pilnīgi pabeigtas ēkas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, papildus jāiesniedz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprināta vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte vai, ja būvprojekts ir apstiprināts, jāiesniedz Noteikumos Nr. 48 noteiktās būvprojekta daļas. Savukārt normatīvie akti būvniecības jomā paredz elektronisku būvniecības saskaņošanas procesu, līdz ar to informācija un dati par būvprojektu, būvatļauju, paskaidrojuma rakstu un citiem noteiktā kārtībā izsniegtiem būvniecības dokumentiem ir pieejama būvniecības informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, Dienests iegūst no būvniecības informācijas sistēmas un minētie dokumenti ir jāuzrāda Dienestā tikai tad, ja tie nav pieejami būvniecības informācijas sistēmā. Projektā atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ir aktualizēti būvniecības dokumentu nosaukumi un tajos lietotie termini.
Problēmas apraksts
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 22. panta 8. punktā noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad var neveikt kadastrālo uzmērīšanu. Uz minētā deleģējuma pamata Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 263) 3.11. apakšpunktā noteikts, ka, lai inženierbūvi reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā, ekspluatācijā pieņemtai inženierbūvei nav nepieciešams veikt kadastrālo uzmērīšanu, ja inženierbūvi reģistrē atbilstoši izpildmērījuma plāna ziņām. 2019. gada 6. decembrī stājās spēkā grozījumi Noteikumos Nr. 263 un Noteikumos Nr. 281, kas paredz noteiktas prasības inženierbūves reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma datu pamata. Saskaņā ar minētajiem normatīvo aktu grozījumiem Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata var reģistrēt tikai ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves, proti, inženierbūves, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā nav noteikta prasība pirms inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā veikt inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, kā arī izpildmērījuma plāns ir jāiesniedz elektroniskā formā DGN vai DGW formātā un tajā papildus ir jānorāda Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamās inženierbūves kontūra ar Noteikumu Nr. 281 1. pielikuma 27.6. rindā norādīto slāni "RAMI_IZPM_BUVE_####_#" un inženierbūves apjoma rādītāji. Savukārt atbilstoši speciālajos būvnoteikumos noteiktajam, ierosinot inženierbūvju pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājam būvvaldē vai citā institūcijā, kas veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), jāiesniedz inženierbūves izpildmērījuma plāns. Neskatoties uz to, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam inženierbūves būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa ir izpildmērījumi, kuros ir norādīta visa inženierbūves reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nepieciešamā informācija, praksē konstatējami gadījumi, kad saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav iespējams inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata:
– inženierbūves pārbūve vai atjaunošana veikta kādā no lineāras inženierbūves posmiem, līdz ar to izpildmērījuma plānā nav attēlota visas inženierbūves kontūra, kā to paredz Noteikumu Nr. 281 57.3 un 57.4 punkts, bet tikai pārbūvētā vai atjaunotā inženierbūves daļa;
– inženierbūves izpildmērījuma plāns sagatavots pirms 2019. gada 6. decembra un tajā nav attēlota inženierbūves kontūra ar Noteikumos Nr. 281 noteikto slāni "RAMI_IZPM_BUVE_####_#";
– inženierbūve nav pieņemta ekspluatācijā, bet ierosinātājs vēlās inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā;
– izpildmērījums veikts pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā;
– ierosinātāja rīcībā izpildmērījuma plāns vai izpildshēma ir tikai papīra izdrukas veidā.
Minētajos gadījumos saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48 Dienestam ir jāveic inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ar inženierbūves apsekošanu apvidū.
– inženierbūves pārbūve vai atjaunošana veikta kādā no lineāras inženierbūves posmiem, līdz ar to izpildmērījuma plānā nav attēlota visas inženierbūves kontūra, kā to paredz Noteikumu Nr. 281 57.3 un 57.4 punkts, bet tikai pārbūvētā vai atjaunotā inženierbūves daļa;
– inženierbūves izpildmērījuma plāns sagatavots pirms 2019. gada 6. decembra un tajā nav attēlota inženierbūves kontūra ar Noteikumos Nr. 281 noteikto slāni "RAMI_IZPM_BUVE_####_#";
– inženierbūve nav pieņemta ekspluatācijā, bet ierosinātājs vēlās inženierbūvi reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā;
– izpildmērījums veikts pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā;
– ierosinātāja rīcībā izpildmērījuma plāns vai izpildshēma ir tikai papīra izdrukas veidā.
Minētajos gadījumos saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48 Dienestam ir jāveic inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ar inženierbūves apsekošanu apvidū.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka visos minētajos gadījumos inženierbūve ir apsekota un uzmērīta apvidū, veicot izpildmērījumus, projekts paredz mazināt administratīvo slogu personām, atvieglojot inženierbūvju kadastrālās uzmērīšanas procesu.
Projekts paredz, ka visos minētajos gadījumos var ierosināt inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai izpildmērījuma plānu (turpmāk – izpildmērījuma plāns), kurā inženierbūve ir piesaistītai Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), atbilstoši kuram ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji. Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie inženierbūves raksturojošie rādītāji (piesaiste LKS-92 koordinātu sistēmai, kontūra, apjoma rādītāji). Šajos gadījumos Dienests veic izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.
Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un izpildmērījuma plāns satur informāciju tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, Dienests datus aktualizē, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu. Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un Dienesta rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. Dienests datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstiski apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.
Minētais process saīsina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 22 darbdienām līdz 15 darbdienām, kā arī samazina izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū.
Projekts paredz, ka visos minētajos gadījumos var ierosināt inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai izpildmērījuma plānu (turpmāk – izpildmērījuma plāns), kurā inženierbūve ir piesaistītai Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), atbilstoši kuram ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji. Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie inženierbūves raksturojošie rādītāji (piesaiste LKS-92 koordinātu sistēmai, kontūra, apjoma rādītāji). Šajos gadījumos Dienests veic izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.
Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un izpildmērījuma plāns satur informāciju tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, Dienests datus aktualizē, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu. Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un Dienesta rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. Dienests datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstiski apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.
Minētais process saīsina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 22 darbdienām līdz 15 darbdienām, kā arī samazina izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 noteikts, ka gadījumā, ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus inženierbūvi. No normatīvā regulējuma izriet, ka lineāru inženierbūvju, piemēram, ceļu vai ielu krustošanās vietu – krustojumu – ir jāieskaita abu inženierbūvju apjoma rādītājos. Spēkā esošajā regulējumā arī nav noteiktas savstarpējās attiecības datu reģistrācijā, krustojoties ceļam ar dzelzceļu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu norādīto situāciju, ka krustojuma aizņemtā platība tiek rēķināta dubultā, projekts paredz regulējumu, nosakot kritērijus krustojuma piederības noteikšanai. Ņemot vērā, ka projekts paredz inženierbūvju reģistrāciju uz izpildmērījuma plāna pamata, tad problēmas noteikt konkrēta krustojuma apjoma piederību rodas tikai tajās situācijās, kad izpildmērījuma plānā krustojuma laukums ir iekļauts reģistrējamās vai aktualizējamās inženierbūves apjoma rādītājos un kontūrā, bet atbilstoši kadastra kartē norādītajai informācijai inženierbūve krustojas ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu inženierbūvi (ielu vai ceļu) vai šķērso citu zemes vienību ar lietošanas veidu "zeme zem ceļiem" un lietošanas mērķi "1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījumu joslā un ceļu zemes nodalījumu joslā". Ja reģistrācijai vai aktualizācijai tiks iesniegts šāds izpildmērījuma plāns, tad regulējums paredzēs, ka krustojuma piederība tiks noteikta, ņemot vērā to, vai saskaņā ar kadastra kartē norādīto informāciju par kadastrāli uzmērītām (LKS-92 koordinātu sistēmā) zemes vienības robežām krustojuma aizņemtā platība ir iekļauta tajā zemes vienībā, uz kuras atrodas reģistrējamā vai aktualizējamā inženierbūve. Ja krustojuma aizņemtais laukums saskaņā ar kadastra kartē norādīto informāciju par LKS-92 TM uzmērītām zemes vienības robežām ir iekļauts tajā zemes vienībā, uz kuras atrodas reģistrējamā vai aktualizējamā inženierbūve, bet pārklājas ar Kadastra informācijas sistēmā citam īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā vai uz izpildmērījuma pamata reģistrētu inženierbūvi, tad ierosinātājam papildus būs jāiesniedz Dienestā rakstisks saskaņojums no krustojošās inženierbūves vai šķērsojošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par krustojuma aizņemtās platības piederību, kā arī rakstisku piekrišanu datu aktualizācijai, ja ar reģistrācijai iesniegto dokumentāciju paredzēts krustojumu piešķirt ierosinātājam. Tāpat saskaņojums un piekrišana datu aktualizācijai nepieciešama arī gadījumā, ja zemes vienības robežas krustojuma vietās nav kadastrāli uzmērītas. Saskaņojums par inženierbūves krustojuma daļas piekritību un piekrišana datu aktualizācijai nav nepieciešama, ja inženierbūves ceļš vai iela dati iepriekš Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti uz deklarācijas pamata vai nepilnās tehniskās inventarizācijas procesā un reģistrācija ierosināta par inženierbūvi, kas atrodas uz ierosinātājam piekrītošas zemes vienības ar lietošanas veidu "zeme zem ceļiem" un lietošanas mērķi "1101 – Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījumu joslā un ceļu zemes nodalījumu joslā". Projekts tāpat paredz iekļaut regulējumu, kas nosaka, ka gadījumā, ja vienā līmenī krustojas tādas inženierbūves kā ceļš vai iela ar dzelzceļa līniju, par prioritāru vienmēr uzskatāma dzelzceļa līnija.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 nav terminu "ēkas augstums", "ēkas konstruktīvais elements", "nolietojums", "nolietojuma pieaugums", "normatīvais nolietojums", "normatīvais kalpošanas ilgums", "faktiskais kalpošanas ilgums" skaidrojuma, rezultātā nav skaidru kritēriju, kas nosaka, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums.
Savukārt Noteikumos Nr.48 tika reglamentēts kā noteikt apbūves laukumu, ēkas kopējo platību, būvtilpumu, telpas un ēkas augstumu un tamlīdzīgus ēkas tehniskos rādītājus, jo būvniecības jomā neeksistēja šāds regulējums.
Savukārt Noteikumos Nr.48 tika reglamentēts kā noteikt apbūves laukumu, ēkas kopējo platību, būvtilpumu, telpas un ēkas augstumu un tamlīdzīgus ēkas tehniskos rādītājus, jo būvniecības jomā neeksistēja šāds regulējums.
Risinājuma apraksts
Projektā ir iekļauts norādīto terminu skaidrojums, lai nodrošinātu vienotu terminu izpratni un piemērošanu.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” nosaka kā noteikt apbūves laukumu, ēkas kopējo platību, utt., tad projekts to nedublē un būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā tiks piemēroti iepriekšminēto noteikumu nosacījumi. Dienests nepārskata līdz projekta spēkā stāšanās dienai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ēku apjoma rādītājus - apbūves laukumu un kopējo platību - atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” nosaka kā noteikt apbūves laukumu, ēkas kopējo platību, utt., tad projekts to nedublē un būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā tiks piemēroti iepriekšminēto noteikumu nosacījumi. Dienests nepārskata līdz projekta spēkā stāšanās dienai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ēku apjoma rādītājus - apbūves laukumu un kopējo platību - atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
Problēmas apraksts
Būves kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir iegūt kadastrālās uzmērīšanas dienā faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta un telpisko datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā. Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos. No minētā regulējuma izriet, ka situācijā, ja apvidū ir izbūvētas būvprojekta ēkas apjoma rādītājos neiekļautas ārtelpas, kā, piemēram, terase, nojume, tās nav kadastrāli jāuzmēra.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka šāda norma rada pretrunu būvju kadastrālās uzmērīšanas mērķim – fiksēt faktisko situāciju apvidū, projekts paredz regulējumu, kas nosaka, ka kadastrālajā uzmērīšanā jāuzmēra visas apvidū konstatētās telpas ēkā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas ēkas būvniecības dokumentācijā.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka kadastrāli neuzmēra ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129. punktā minēto gadījumu), savukārt saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības un būvju klasifikācijas jomā arī atsevišķi stāvošas nojumes bez iekštelpām ir klasificējamas kā ēkas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Kadastra likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu mērķis ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt visas ēkas, izņemot normatīvajā aktā noteiktās būvju kategorijas (nojumes neietilpst šajā kategorijā), projekts paredz, ka kadastrālo uzmērīšanu neveic ēkai, ja tai visas telpas ir ar telpas augstumu mazāku par 1,60 m, izņemot ēku, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas ar vismaz vienu konstruktīvo elementu – pamatiem.
Problēmas apraksts
Būves kadastrālā uzmērīšana ietver būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū un atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības ar un bez būves apsekošanas apvidū.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, projekts paredz iekļaut regulējumu ar atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību skaidrojumu, uzskaiti un paredzēto izpildes laiku.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam saskaņā ar normatīvo regulējumu ir jānodrošina visas zemes vienības apsekošana, līdz ar to ierosinātājam saskaņā ar Dienesta maksas pakalpojumu cenrādi nosaka maksu par:
– katru uz zemes vienības konstatēto un Kadastra informācijas sistēmā pirmsreģistrēto ēku;
– Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū neesošo ēku.
Šādās situācijās, kad kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam jānodrošina iekļūšana ārpus viņam piederošā īpašuma, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu, minētā norma personām rada papildu administratīvo slogu.
– katru uz zemes vienības konstatēto un Kadastra informācijas sistēmā pirmsreģistrēto ēku;
– Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū neesošo ēku.
Šādās situācijās, kad kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam jānodrošina iekļūšana ārpus viņam piederošā īpašuma, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu, minētā norma personām rada papildu administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
Lai atvieglotu pakalpojuma izpildi un samazinātu izmaksas būvju (ēku) īpašuma gadījumā un uz apbūves tiesības pamata būvētām ēkām, projekts paredz, ka gadījumā, ja būve celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu sagatavo tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai, bet, ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu sagatavo būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēkai piesaistīta zemes gabala, kas piešķirts ēku un būvju uzturēšanai, grafiskajam pielikumam). Dienests apseko un sagatavo apbūves plānu attiecībā uz visu zemes vienību tikai tad, ja Dienestam nav pieejams grafiskais pielikums.
Problēmas apraksts
Šobrīd, sagatavojot apbūves plānu, tiek apsekotas visas uz zemes vienības esošās ēkas un, ja tiek konstatēts, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais apbūves laukums neatbilst faktiskajai situācijai apvidū ēkas konstruktīvo elementu pārbūves, atjaunošanas, demontāžas vai sabrukšanas dēļ, tas tiek aktualizēts, bet nekādas citas aktualizācijas vai atzīmes nav paredzēts izdarīt. Tas rada datu nesakritību un nedod informāciju par patieso situāciju objektā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto būvju datu aktualitāti, projekts paredz, ka situācijā, kad tiek sagatavots apbūves plāns, apsekotas visas uz zemes vienības esošās ēkas un konstatēts, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie apjoma rādītāji neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, ēkas konstruktīvo elementu pārbūves, atjaunošanas, demontāžas vai sabrukšanas dēļ:
a) Kadastra informācijas sistēmā aktualizē ēkas apbūves laukumu un reģistrē pazīmi par neaktuāliem teksta datiem, ja ēkai pirms tam ir veikta ēkas kadastrālā uzmērīšana vai pirmās grupas ēka reģistrēta uz izpildmērījuma datu pamata. Šādai ēkai tiek aprēķināta ēkas kadastrālā vērtība, bet šādu ēku nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā;
b) ja ēkas dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēkas masveida apsekošanas rezultātā vai ēka reģistrēta uz ēkas deklarācijas pamata, ēkai aktualizē apjoma rādītājus: ēkas apbūves laukumu, ēkas augstumu, būvtilpumu un kopējo platību, ko aprēķina, apbūves laukumu reizinot ar virszemes stāvu skaitu, un aktualizē ēkas fiziskā nolietojuma procentu "0". Savukārt, ja šādai ēkai apjoma rādītāji ir mainījušies, jo ēkas konstruktīvie elementi ir sabrukuši, aktualizē visus minētos datus. Ņemot vērā, ka tiek aktualizēti visi ēkas apjoma rādītāji un apsekošanas datums, pazīmi Kadastra informācijas sistēmā nereģistrē. Šādai ēkai tiek aprēķināta aktuāla ēkas kadastrālā vērtība, bet šādu ēku nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā.
Informācija par neaktuāliem būvju datiem atspoguļos tos gadījumus, kuros persona ir veikusi esošas ēkas pārbūvi vai atjaunošanu, bet nav aktualizējusi datus Kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar Kadastra likuma 13. un 14. pantu. Pazīme būs pieejama visiem sistēmas lietotājiem, tādejādi sabiedrībai norādot uz konkrētās ēkas datu neatbilstību faktiskajai situācijai apvidū.
Projekta 36.1. apakšpunktā minētā pazīme Kadastra informācijas sistēmā tiks norādīta pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra. Pazīme tiks dzēsta pēc tam, kad persona būs aktualizējusi datus Kadastra informācijas sistēmā.
a) Kadastra informācijas sistēmā aktualizē ēkas apbūves laukumu un reģistrē pazīmi par neaktuāliem teksta datiem, ja ēkai pirms tam ir veikta ēkas kadastrālā uzmērīšana vai pirmās grupas ēka reģistrēta uz izpildmērījuma datu pamata. Šādai ēkai tiek aprēķināta ēkas kadastrālā vērtība, bet šādu ēku nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā;
b) ja ēkas dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēkas masveida apsekošanas rezultātā vai ēka reģistrēta uz ēkas deklarācijas pamata, ēkai aktualizē apjoma rādītājus: ēkas apbūves laukumu, ēkas augstumu, būvtilpumu un kopējo platību, ko aprēķina, apbūves laukumu reizinot ar virszemes stāvu skaitu, un aktualizē ēkas fiziskā nolietojuma procentu "0". Savukārt, ja šādai ēkai apjoma rādītāji ir mainījušies, jo ēkas konstruktīvie elementi ir sabrukuši, aktualizē visus minētos datus. Ņemot vērā, ka tiek aktualizēti visi ēkas apjoma rādītāji un apsekošanas datums, pazīmi Kadastra informācijas sistēmā nereģistrē. Šādai ēkai tiek aprēķināta aktuāla ēkas kadastrālā vērtība, bet šādu ēku nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā.
Informācija par neaktuāliem būvju datiem atspoguļos tos gadījumus, kuros persona ir veikusi esošas ēkas pārbūvi vai atjaunošanu, bet nav aktualizējusi datus Kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar Kadastra likuma 13. un 14. pantu. Pazīme būs pieejama visiem sistēmas lietotājiem, tādejādi sabiedrībai norādot uz konkrētās ēkas datu neatbilstību faktiskajai situācijai apvidū.
Projekta 36.1. apakšpunktā minētā pazīme Kadastra informācijas sistēmā tiks norādīta pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra. Pazīme tiks dzēsta pēc tam, kad persona būs aktualizējusi datus Kadastra informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana. Praksē ir konstatētas situācijas, ka ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana ir veikta, bet pēc tās ierosina ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai jāveic visas ēkas vai telpu grupas uzmērīšana, kas ietver papildus izmaksas un laika resursu.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu administratīvo un finanšu slogu personām, projekts paredz regulējumu, kas nosaka, ka gadījumā, ja sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama, un ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši būvniecības informācijas sistēmā pieejamai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai, tādējādi mazinot pakalpojuma izpildes laiku un izmaksas.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 nosaka, ka kā ekspluatācijas uzsākšanas gadu reģistrē ēkas uzbūvēšanas gadu, to nosakot no dokumentiem. Bieži vien praksē šāds dokuments nav saglabājies vai neeksistē, bet ierosinātājs var sniegt šādu informāciju. Šobrīd spēkā esošais regulējums to neparedz. Jēdziens "ekspluatācijas uzsākšanas gads" ir pretrunā attiecībā pret būvniecības normatīvos aktos noteikto, ka būves ekspluatācijas uzsākšana iespējama tikai pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz:
1) ar attiecīgas programmatūras izstrādi, bet ne vēlāk kā ar 2025.gada 1.janvāri pārsaukt jēdzienu "ekspluatācijas uzsākšanas gads" par "konstruktīvā elementa konstatācijas gadu";
2) kā konstruktīvā elementa konstatācijas gadu reģistrēt ēkas uzbūvēšanas gadu, to nosakot, ņemot vērā: valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādīto ēkas uzbūvēšanas gadu vai, ja tāds nav norādīts, īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sagatavošanas vai izdošanas gadu. Ja šāda dokumenta nav vai konstruktīvais elements ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots, norāda ierosinātāja norādīto un kadastrālās uzmērīšanas speciālista apstiprināto gadu, bet, ja tas nav iespējams, pirmreizējo kadastrālās uzmērīšanas gadu.
1) ar attiecīgas programmatūras izstrādi, bet ne vēlāk kā ar 2025.gada 1.janvāri pārsaukt jēdzienu "ekspluatācijas uzsākšanas gads" par "konstruktīvā elementa konstatācijas gadu";
2) kā konstruktīvā elementa konstatācijas gadu reģistrēt ēkas uzbūvēšanas gadu, to nosakot, ņemot vērā: valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādīto ēkas uzbūvēšanas gadu vai, ja tāds nav norādīts, īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sagatavošanas vai izdošanas gadu. Ja šāda dokumenta nav vai konstruktīvais elements ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots, norāda ierosinātāja norādīto un kadastrālās uzmērīšanas speciālista apstiprināto gadu, bet, ja tas nav iespējams, pirmreizējo kadastrālās uzmērīšanas gadu.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 nenosaka kārtību, kādā labojami būves kadastrālās uzmērīšanas dati un dokumenti.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz iekļaut jaunu nodaļu "Būves kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā labojami būves kadastrālās uzmērīšanas dati un dokumenti. Dienests bez maksas labo tā pieļautās neatbilstības normatīvo aktu prasībām būves kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos atbilstoši reģistrācijas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā projektā noteikto. Projekts paredz regulējumu, ka pirms ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas Dienests, ja tas ir nepieciešams, veic ēkas vai telpu grupas uzmērīšanu apvidū. Ja šādā uzmērīšanā Dienests konstatē, ka kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas apvidū ēkai vai telpu grupai ir veiktas konstruktīvas izmaiņas, par kurām nav ierosināta ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana, kā dēļ nav iespējama neatbilstības labošana, Dienests neatbilstību nelabo un informē par nepieciešamību ierosināt ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumiem Nr. 48 ēkā reģistrētos labiekārtojumus var dzēst tikai, pamatojoties uz inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu, pamata. Praksē ir gadījumi, kad konkrētais labiekārtojums ir nojaukts, bet īpašniekam nav minēto dokumentu, rezultātā nav iespējams aktualizēt datus par būves labiekārtojumiem.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu norādīto situāciju, projekts paredz regulējumu, ka būvei vai telpu grupai reģistrētos labiekārtojumus varēs dzēst ne tikai, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, bet arī ierosinot atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību ar apsekošanu apvidū, kuras laikā būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists varēs pārliecināties par konkrētā labiekārtojuma demontāžu (neesību) ēkā.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka tām ēkām, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēku masveida apsekošanā, ir iespējams veikt kadastrālo uzmērīšanu, reģistrējot datus no Dienesta arhīva glabātavā pieejamās manuālās tehniskās inventarizācijas dokumentiem, neveicot ēkas apsekošanu apvidū, ja ierosinātājs apliecina, ka ēkā kopš pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas nav veiktas konstruktīvas izmaiņas, kuru dēļ būtu mainījušies ēku raksturojošie rādītāji. Norādītā pakalpojuma ietvaros no 2012. gada līdz 2021. gada martam Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas 46 150 ēkas no tehniskās inventarizācijas dokumentiem, rezultātā informācija par šīm ēkām atbilst tai faktiskajai situācijai apvidū, kas iegūta 1945.-1999. gadā. Kopumā Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas vairāk kā 144 000 ēkas, kuru dati atbilst 1945.-1999. gadā apvidū konstatētajam. Ēkas nolietojuma aprēķina metodika no 2012. gada ir mainījusies, līdz ar to ēkām, kurām apsekošana veikta līdz 2012. gadam, nolietojums nav aprēķināts atbilstoši šobrīd spēkā esošajai metodikai, kā arī situācija apvidū ēkām kopš pēdējās tehniskās inventarizācijas (1945.-1999. gada) bieži vien ir mainījusies, piemēram, ēkas nolietojuma pazīmes, ēkas labiekārtojumi, konstrukciju materiāli, ēkas apjoma rādītāji, līdz ar to ēkas dati un kadastrālā vērtība neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, bet Dienestam nav iespējas pārbaudīt datu atbilstību apvidū.
Kadastra likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuāliem Kadastra informācijas sistēmas datiem.
Kadastra likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuāliem Kadastra informācijas sistēmas datiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu informāciju par ēkas datiem, aprēķinātu aktuālu un faktiskajai situācijai atbilstošu kadastrālo vērtību, kā arī nodrošinātu kadastrālās uzmērīšanas datu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, projekts paredz, ka visām ēkām un telpu grupām, kuru dati reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēku masveida apsekošanā vai grafiskie stāvu plāni sagatavoti tikai manuāli, ēkas datu aktualizācija ierosināma, apsekojot ēku apvidū. Telpu grupām veicama kadastrālā uzmērīšana arī tad, ja ēkas dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti no Dienesta arhīvā pieejamās būves tehniskās inventarizācijas lietas.
Problēmas apraksts
Normatīvie akti kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā paredz, ka normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzētās pirmās grupas ēkas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē no izpildmērījuma plāna. Normatīvie akti būvniecības jomā paredz vienkāršotos būvniecības procesus visām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām, bet paredz arī gadījumus, kad normatīvajā aktā noteiktajām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām tomēr ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā, līdz ar to būvju kadastrālās uzmērīšanas process un būves reģistrācijas process salāgojams ar būvniecības procesu un vienkāršojams.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, projekts paredz atvieglotu ēku kadastrālo uzmērīšanu visām būvniecības pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām. Saskaņā ar paredzēto normatīvo regulējumu pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas kadastrālo uzmērīšanu Dienests veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu. Šādos gadījumos ēkas stāva plāni netiek sagatavoti. Kadastra informācija sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu.
Situācijā, kad ierosinātājs vēlas veikt arī iekštelpu uzmērīšanu, Dienests pēc ierosinātāja atsevišķa rakstiska iesnieguma veiks arī to kadastrālo uzmērīšanu, nosakot visus ēkas apjoma rādītājus, uzmērot ēkas sastāvā esošās telpas un sagatavojot ēkas stāva plānus.
Situācijā, kad ierosinātājs vēlas veikt arī iekštelpu uzmērīšanu, Dienests pēc ierosinātāja atsevišķa rakstiska iesnieguma veiks arī to kadastrālo uzmērīšanu, nosakot visus ēkas apjoma rādītājus, uzmērot ēkas sastāvā esošās telpas un sagatavojot ēkas stāva plānus.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka ēkā vai telpu grupā kadastrālā uzmērīšana tiek veikta tikai telpu daļās ar tās augstumu, sākot ar 1,60 m. Telpu daļas ar augstumu zem 1,60 m platības netiek uzmērītas un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas. Savukārt platības, kuru augstums ir zem 1,60 m, ir praktiski izmantojamas saimniecībā un aizvien vairāk tiek izrādīta īpašnieku interese par to uzskaiti un norādīšanu kadastrālās uzmērīšanas lietās būvniecības un dizaina projektu izstrādei.
Risinājuma apraksts
Lai atspoguļotu visu ēkā vai telpu grupā esošo situāciju un apjoma rādītājus, projekts paredz, ka kadastrālā uzmērīšana tiek veikta arī telpu daļās ar augstumu zem 1,60 m. Šādas telpas tiek attēlotas ēkas vai telpu grupas stāva plānā, reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, bet netiek iekļautas ēkas lietderīgajā platībā un kopējā ēkas vai telpu grupas kadastrālās vērtības aprēķinā. Telpu daļas ar augstumu zem 1,60 m platības Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra. Telpu grupa tiek noteikta un reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, kā arī atspoguļota grafiskajos materiālos atbilstoši būvniecības dokumentos akceptētajam risinājumam. Savukārt būvniecības dokumentu izstrādātājiem un akceptētājiem ir jāvadās no Kadastra likumā sniegtā regulējuma – telpu grupa – konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids).
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 ēkas nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām paredz ēkas katram konstruktīvajam elementam noteikt detalizētu informāciju par konstrukcijas veidu (no kādiem ķieģeļiem un vai mūrējums ir 2,5 ķieģeļu biezumā vai plānāks utt.), kā arī detalizētu informāciju par izmantotajiem materiāliem (koka dēlis vai koka brusas utt.). Šo divu klasifikatoru detalizācijas pakāpe praksē radīja grūtības, gan to piemērojot uz jauniem un klasifikācijā neesošiem būvmateriāliem, gan nosakot tik precīzu informāciju par katru konstruktīvo elementu.
Risinājuma apraksts
Projekts problēmu atrisina, ieviešot vienu vienkāršu un universālu materiālu sarakstu, kas vienlaicīgi ar datu iegūšanas vienkāršošanu nodrošina mērķa sasniegšanu – normatīvā kalpošanas ilguma noteikšanu un nolietojuma aprēķinu. Projekts vienlaicīgi paredz visām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām ēkām jau reģistrēto datu (konstrukcijas veidu un materiālu) pāreju uz jauno un vienkāršoto materiālu sarakstu. Projekta 77. punkts nosaka, ka konstruktīvā elementa normatīvais kalpošanas ilgums ir vienāds ar ēkas konstruktīvo elementu materiālu normatīvo kalpošanas ilgumu, un projekta 2. pielikums tiek piemērots pēc attiecīgās programmatūras ieviešanas, bet ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra. Līdz tam normatīvo kalpošanas ilgumu aprēķina, ņemot vērā projekta 6. un 7. pielikumu.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 bija iekļauts labiekārtojumu klasifikators, kas atbilda Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā". Minētais normatīvais akts ir zaudējis spēku, bet spēkā esošie normatīvie akti būvniecības jomā nenosaka, kādi labiekārtojumi un kādā detalizācijas pakāpē ir norādāmi aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstā. Savukārt tik detāla labiekārtojumu noteikšana daudzos gadījumos sarežģa un paildzina būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildi. Bez tam spēkā esošais labiekārtojumu klasifikators ir novecojis (piemēram, radiotranslācija, televīzija vai stacionārais tālrunis), un tas būtu aktualizējams.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka minētais normatīvais akts ir zaudējis spēku, kā arī to, ka spēkā esošie normatīvie akti būvniecības jomā nenosaka, kādi labiekārtojumi un kādā detalizācijas pakāpē ir norādāmi aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstā, projekts paredz sašaurināt Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamās labiekārtojumu apakšklases, padarot ierosinātājam vienkāršāku un saprotamāku labiekārtojuma anketas aizpildīšanas procesu. Saskaņā ar projektā noteikto, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, netiks apvidū noteikts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tāds ēkas labiekārtojums kā radiotranslācija, televīzija un stacionārais tālrunis. Savukārt ēkas ugunsnoturības pakāpe un ēkas energoefektivitāte nav klasificējama kā ēkas labiekārtojums, ko uzmērītājs var noteikt apvidū kadastrālās uzmērīšanas brīdī, bet gan ēku raksturojošs rādītājs, ko saskaņā ar projekta 69.10. un 69.11. apakšpunktu reģistrē no projektā minētajiem dokumentiem.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz noteikt tādu ēkas raksturīgu pazīmi, vai ēkai būvdarbi ir pabeigti vai tā ir būvniecības procesā, tas ir, vai ēkai ir konstatējami nepabeigti būvdarbi - nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai arī ēkā nav ielikti logi, durvis vai veikti iekšējās apdares darbi.
Šobrīd ēkas, kuras ir nepabeigtas būvniecības vai daļējas demontāžas stadijā, tiek kadastrāli vērtētas kā pilnīgi pabeigtas ēkas.
Šobrīd ēkas, kuras ir nepabeigtas būvniecības vai daļējas demontāžas stadijā, tiek kadastrāli vērtētas kā pilnīgi pabeigtas ēkas.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts regulējums, ka vienlaicīgi ar ēkas nolietojumu ietekmējošo datu iegūšanu tiek iegūta arī informācija par to, vai ēkai ir nepabeigti būvdarbi.
Iegūtā informācija tiks norādīta Kadastra informācijas sistēmā kā pazīme "nepabeigti būvdarbi – IR". Pazīme jānorāda, ja ēkai nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai arī ēkā nav ielikti logi, durvis vai veikti iekšējās apdares darbi.
Ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros iegūtās pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrācijas kārtība Kadastra informācijas sistēmā tiks noteikta Noteikumos Nr. 263.
Ņemot vērā šo regulējumu, Kadastra informācijas sistēmā paredzēts izveidot jaunu datu lauku – pazīmi "nepabeigti būvdarbi". Vienlaicīgi tiek noteikta kārtība, kādā šī pazīme tiek noņemta:
– ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros veikta ēkas vai telpu grupas apsekošana un nav konstatēti attiecīgie kritēriji pazīmes norādīšanai;
– ja saņemta informācija par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Iegūtā informācija tiks norādīta Kadastra informācijas sistēmā kā pazīme "nepabeigti būvdarbi – IR". Pazīme jānorāda, ja ēkai nav izbūvēts vai ir demontēts vismaz viens no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai arī ēkā nav ielikti logi, durvis vai veikti iekšējās apdares darbi.
Ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros iegūtās pazīmes "nepabeigti būvdarbi" reģistrācijas kārtība Kadastra informācijas sistēmā tiks noteikta Noteikumos Nr. 263.
Ņemot vērā šo regulējumu, Kadastra informācijas sistēmā paredzēts izveidot jaunu datu lauku – pazīmi "nepabeigti būvdarbi". Vienlaicīgi tiek noteikta kārtība, kādā šī pazīme tiek noņemta:
– ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas ietvaros veikta ēkas vai telpu grupas apsekošana un nav konstatēti attiecīgie kritēriji pazīmes norādīšanai;
– ja saņemta informācija par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka pieaug ierosinātāju interese par būves plāniem vektordatņu formātā (DGN vai DWG datnes), lai ierosinātājs varētu ērti identificēt un izmantot elektronisko vektordatņu stāvu plānus, katram elementam ir jānosaka savs objekta apzīmējums, slāņa nosaukums, apzīmējums, krāsa, līnijas platums, teksta stils un paskaidrojums. Minēto informāciju ir nepieciešams regulāri aktualizēt atbilstoši būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstībai, piemēram, paredzot loga vai durvju aili bez durvīm, stikla durvis, precizējot inženierbūvju apzīmējumus. Ja minētā informācija tiktu nostiprinātā kā projekta pielikums, lai veiktu izmaiņas tajā, būtu nepieciešams grozīt pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kas radītu lieku administratīvo slogu un kavētu būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstību.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu šo problēmu ir paredzēts kadastrālās uzmērīšanas plānos izmantojamos apzīmējumus publicēt tikai Dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv), nevis pievienot projektam kā pielikumu.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 48 paredz, ka ēkas konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no ēkas pēdējā kadastrālās uzmērīšanas gada atņemot lielāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ekspluatācijā pieņemšanas gadu, bet, ja tāds nav reģistrēts, ekspluatācijā uzsākšanas gadu. Rezultātā situācijā, kad tiek veikta atkārtota kadastrālā uzmērīšana pārbūvētai vai atjaunotai ēkai, kurai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts pirmreizējais vai iepriekšējais ekspluatācijā pieņemšanas gads, konstruktīvā elementa faktiskais kalpošanas ilgums tiek rēķināts no reģistrētā ekspluatācijā pieņemšanas gada, neņemot vērā to, ka konkrētais konstruktīvais elements uz kadastrālās uzmērīšanas brīdi ir pilnībā pārbūvēts vai nomainīts. Ņemot vērā minēto, ēkai tiek aprēķināts un kadastrālās uzmērīšanas lietā norādīts lielāks ēkas nolietojums. Savukārt situācijai apvidū atbilstošs ēkas nolietojums tiks pārrēķināts tikai pēc tam, kad no būvniecības informācijas sistēmas tiešsaistes datu apmaiņas rezultātā tiks saņemts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts pēdējais ekspluatācijā pieņemšanas gads, tas ir, pēc būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izsniegšanas un būves pieņemšanas ekspluatācijā.
Risinājuma apraksts
Lai būves kadastrālās uzmērīšanas brīdī tiktu aprēķināts aktuāls un faktiskajai situācijai atbilstošs ēkas konstruktīvā elementa nolietojums, kas ietekmē arī ēkas kadastrālo vērtību, projekts paredz, ka ēkas konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no ēkas pēdējā kadastrālās uzmērīšanas gada atņemot lielāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto konstruktīvā elementa konstatācijas gadu vai gadu, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā.
Papildus Dienests paskaidro, ka projekts paredz kārtību, kādā prioritārā secībā konstruktīvā elementa konstatācijas gadu iegūst būves kadastrālās uzmērīšanas procesā, kā arī sniedz informāciju, ka Kadastra informācijas sistēmā konstruktīvā elementa konstatācijas gads (ekspluatācijas uzsākšanas gads) ir reģistrēts pie ēkas 94 % gadījumos no visām reģistrētajām ēkām (6 % gadījumos nav reģistrēts), savukārt konstruktīvā elementa konstatācijas gads (ekspluatācijas uzsākšanas gads) pie vismaz viena konstruktīvā elementa ir reģistrēts 65 % gadījumos no visām reģistrētajām ēkām (35 % gadījumos nav reģistrēts).
Papildus Dienests paskaidro, ka projekts paredz kārtību, kādā prioritārā secībā konstruktīvā elementa konstatācijas gadu iegūst būves kadastrālās uzmērīšanas procesā, kā arī sniedz informāciju, ka Kadastra informācijas sistēmā konstruktīvā elementa konstatācijas gads (ekspluatācijas uzsākšanas gads) ir reģistrēts pie ēkas 94 % gadījumos no visām reģistrētajām ēkām (6 % gadījumos nav reģistrēts), savukārt konstruktīvā elementa konstatācijas gads (ekspluatācijas uzsākšanas gads) pie vismaz viena konstruktīvā elementa ir reģistrēts 65 % gadījumos no visām reģistrētajām ēkām (35 % gadījumos nav reģistrēts).
Problēmas apraksts
Būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildē Dienests bieži saskaras ar situācijām, kad šo pakalpojumu nav iespējams izpildīt, piemēram, nav nodrošināta iekļūšana uzmērāmā objektā, nav iesniegta nepieciešamā būvniecības dokumentācija vai kopīpašnieku piekrišana pakalpojuma izpildei, vai būvniecības dokumentācijā nav norādīti attiecīgie dati. Šādos gadījumos ir paredzēts, ka Dienests pakalpojuma izpildi aptur. Ir paredzēts, ka pakalpojuma izpildi var apturēt arī pakalpojuma ierosinātājs. Bet diemžēl ir gadījumi, kad iespējas apturēt pakalpojuma izpildi tiek izmantotas pat vairāk kā gada garumā, jo Noteikumos Nr. 48 nav noteikts, uz kādu maksimālo termiņu pakalpojuma izpildi var apturēt. Iemesli pakalpojumu izpildes apturēšanai, it sevišķi no ierosinātāja puses, ir dažādi, bet tas rada Dienestam kā finanšu, tā pakalpojumu izpildes loģistikas problēmas.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu aprakstīto situāciju, projekts paredz noteikt maksimālo pakalpojuma izpildes apturēšanas termiņu, tas ir, ka būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus, t.sk. pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi var apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi. Gadījumos, kad pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniedz kopējo apturēšanas termiņu – sešus mēnešus, kā arī gadījumos, kad konstatēts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā uzmērāmais objekts nav klasificējams kā būve vai būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli, Dienesta teritoriālā struktūrvienība pārtrauc būves kadastrālo uzmērīšanu un pieņem lēmumu atteikt būves kadastrālo uzmērīšanu.
Piemēram, projekta 26.5.1. apakšpunktā minētajā gadījumā apdraudējumu vai neiekļūšanu objektā var novērst un pēc tā novēršanas var veikt objekta kadastrālo uzmērīšanu pilnā apjomā. Ja (atšķirībā no projekta 14. punktā minētā gadījuma, kad apdraudējumu vai neiekļūšanu nevar novērst, piemēram, transformatora ēkā iekļūt nebūs iespējams) apdraudējumu var novērst, bet tas netiek novērsts projektā norādītajā termiņā, Dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atteikt būves kadastrālo uzmērīšanu.
Piemēram, projekta 26.5.1. apakšpunktā minētajā gadījumā apdraudējumu vai neiekļūšanu objektā var novērst un pēc tā novēršanas var veikt objekta kadastrālo uzmērīšanu pilnā apjomā. Ja (atšķirībā no projekta 14. punktā minētā gadījuma, kad apdraudējumu vai neiekļūšanu nevar novērst, piemēram, transformatora ēkā iekļūt nebūs iespējams) apdraudējumu var novērst, bet tas netiek novērsts projektā norādītajā termiņā, Dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atteikt būves kadastrālo uzmērīšanu.
Problēmas apraksts
Lai noteiktu ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā un izgatavotu apbūves plānu, Noteikumi Nr. 48 nosaka noteiktus grafiskos un citus konkrētus dokumentus no kā iegūt informāciju. Notiek strauja tehnoloģiju attīstība un diemžēl šobrīd netiek izmantotas visas iespējas būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes vienkāršošanā un kadastra datu kvalitātes uzlabošanā - būvju novietojuma precizitātes uzlabošanā apbūves plānos un secīgi kadastra kartē. Šobrīd Dienests pamatā veic uzmērījumus apvidū ar Dienesta rīcībā esošajiem tehniskajiem uzmērīšanas līdzekļiem tālmēriem. Šāds process ir laikietilpīgs un ar salīdzinoši zemu uzmērīšanas datu precizitāti. Kā papildu materiāli tiek izmantota kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksētā informācija. Paplašinot papildus izmantojamo materiālu loku, tiktu uzlabota esošā situācija apbūves plānu un kadastra kartes sagatavošanā.
Risinājuma apraksts
Lai uzlabotu aprakstīto situāciju, projekts paredz paplašināt izmantojamo materiālu un informācijas avotu loku apbūves plāna sastādīšanai konkrēta būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījuma izpildes ietvaros. Lai izstrādātu atbilstošu procesu, 2014. gadā tika uzsākta sadarbība ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kā vienu no mērķiem izvirzot LiDAR datu apstrādes tehnoloģijas (rīka) izveidi, kas spētu ātri un efektīvi noteikt būves atrašanās vietu un tās telpiskos izmērus. Pirmajā etapā tika nolemts izveidot rīku būves plaknes kontūras noteikšanai. Izmantojot šādu tehnoloģiju un šādi iegūtus datus, Dienesta darbā pozitīvi tiktu ietekmēta būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes vienkāršošana, grafisko materiālu (apbūves plāns un kadastra karte) ātrāka bez uzmērīšanas apvidū sagatavošana un to kvalitātes uzlabošana – tiktu iegūts precīzs ēku izvietojums zemes vienībā.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 nav noteikts, vai ielas, ceļa klātnes materiāls (piemēram, asfalts) uz tilta, viadukta vai ceļa pārvada ir inženierbūve iela, ceļš, kas dubulti sedz inženierbūvi tiltu, viaduktu vai ceļa pārvadu, vai arī šis klātnes materiāls ir reģistrējams kā piekritīgs inženierbūvei tilts, viadukts vai ceļa pārvads. Šāda regulējuma trūkums praksē jau ir radījis interpretācijas šai situācijai, ka, piemēram, asfalta klājums uz tilta varētu tikt uzskatīts par atsevišķu inženierbūvi – asfaltētu ceļu un veidotos situācija, ka viena inženierbūve ceļš pārklāj otru inženierbūvi tiltu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu aprakstīto situāciju, projekts paredz noteikt, ka šādos gadījumos ceļa klātnes materiāls ir piekritīgs inženierbūvei tilts, viadukts vai ceļa pārvads un nav uzskatāms par atsevišķu inženierbūvi.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 uzskaitītais būvju loks, kurām neveic būvju kadastrālo uzmērīšanu, ir precizējams.
Risinājuma apraksts
Projektā precizēts būvju loks, kurām neveic būvju kadastrālo uzmērīšanu, tas ir objektam, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā nav klasificējams kā būve, un būvei, kuru nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā, kā arī ēkai, ja tai visas telpas ir ar telpas augstumu mazāku par 1,60 m, izņemot ēku, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas ar vismaz vienu ēkas konstruktīvo elementu – pamatiem. Būvju kadastrālo uzmērīšanu neveiks inženierbūvei, kurai no projektā noteiktajiem dokumentiem nav nosakāma būves kontūra, būves apjoma rādītāji vai piesaiste LKS TM koordinātu sistēmai, kā arī uz ēkas jumta esošai inženierbūvei un ēkas iekšējās kontūras robežās esošajiem inženiertīkliem (inženierkomunikācijām).
Ja Dienestā tiks ar būvniecības dokumentāciju ierosināta teritorijas labiekārtojuma elementa reģistrācija un šim objektam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā būvniecības dokumentācijā būs norādīts tā galvenais lietošanas veids, Dienests veiks būves kadastrālo uzmērīšanu saskaņā ar šā projekta nosacījumiem. Savukārt, ja būvniecības dokumentācijā nebūs norādīts teritorijas labiekārtojuma elementa galvenais lietošanas veids, tad šādu objektu kadastrāli neuzmēra un nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
Ja Dienestā tiks ar būvniecības dokumentāciju ierosināta teritorijas labiekārtojuma elementa reģistrācija un šim objektam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā būvniecības dokumentācijā būs norādīts tā galvenais lietošanas veids, Dienests veiks būves kadastrālo uzmērīšanu saskaņā ar šā projekta nosacījumiem. Savukārt, ja būvniecības dokumentācijā nebūs norādīts teritorijas labiekārtojuma elementa galvenais lietošanas veids, tad šādu objektu kadastrāli neuzmēra un nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 48 noteiktā, kā arī projektā paredzētā regulējumā attiecībā par būvju nolietojuma noteikšanu būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā tiek iegūti dati, kuri tiek izmantoti tikai kadastrālajā vērtēšanā un principā ir kadastrālās vērtēšanas metodikas sastāvdaļa.
Risinājuma apraksts
Dienests kopā ar Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību izvērtē spēkā esošo metodiku un sagatavo iespējamos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” un šajā projektā, paredzot risinājumu, kas ir atbilstošs kadastrālās vērtēšanas mērķim.
Projekta pārejas noteikumu 150.punkts paredz, ka šo noteikumu 7. nodaļas regulējums attiecībā par nolietojuma automātisko palielināšanu, būvju kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam, pieskaitot nolietojuma pieaugumu, stājas spēkā vienlaikus ar normatīvajiem aktiem par kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanu atbilstoši grozījumiem Kadastra likumā, kuri izstrādāti, izpildot Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2.apakšpunktā doto uzdevumu.
Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2.apakšpunktā ir uzdots Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai grozījumus šajā likumā, nosakot masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un principus. Šobrīd ir izstrādāts projekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (21-TA-353), kurā noteikti kadastrālās vērtēšanas mērķi un principi. Secīgi atbilstoši grozījumiem Kadastra likumā tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", lai paredzētu nosacījumus kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanai. Projekta 7.nodaļas regulējums stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kuri noteiks nosacījumus kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanai.
Projekta pārejas noteikumu 150.punkts paredz, ka šo noteikumu 7. nodaļas regulējums attiecībā par nolietojuma automātisko palielināšanu, būvju kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajam nolietojumam, pieskaitot nolietojuma pieaugumu, stājas spēkā vienlaikus ar normatīvajiem aktiem par kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanu atbilstoši grozījumiem Kadastra likumā, kuri izstrādāti, izpildot Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2.apakšpunktā doto uzdevumu.
Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punkta 2.apakšpunktā ir uzdots Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai grozījumus šajā likumā, nosakot masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un principus. Šobrīd ir izstrādāts projekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (21-TA-353), kurā noteikti kadastrālās vērtēšanas mērķi un principi. Secīgi atbilstoši grozījumiem Kadastra likumā tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", lai paredzētu nosacījumus kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanai. Projekta 7.nodaļas regulējums stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kuri noteiks nosacījumus kadastrālās vērtēšanas principu piemērošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts kopumā sniegs sabiedrībai ieguvumus, neparedzot īpašus nosacījumus vai izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Visi būvju īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji), profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzijas jomā. Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Visi būvju īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji), profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzijas jomā. Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa vienkāršošana, administratīvā sloga samazināšana, tai skaitā datu un dokumentu ieguve tiešā veidā no būvniecības informācijas sistēmas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa vienkāršošana, administratīvā sloga samazināšana, tai skaitā datu un dokumentu ieguve tiešā veidā no būvniecības informācijas sistēmas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
81 860
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
81 860
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-81 860
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-81 860
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
81 860
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi 2023. gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 81 860 euro apmērā.
1) Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" nepieciešams valsts budžeta finansējums 46 861 euro apmērā.
Preces un pakalpojumi {2000}: 46 861 euro.
Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi {2250}: 454,96 euro ārpakalpojuma cilvēkdienas likme x 103 cilvēkdienas = 46 861 euro pilnveidojumiem Dienesta informācijas sistēmās.
Izmaiņas Dienesta informācijas sistēmās paredz Kadastra informācijas sistēmā nepieciešams mainīt būves faktiskā kalpošanas ilguma aprēķināšanas principu. Ieviešot izmaiņas, nebūs jāpārrēķina nolietojums ēkām, kurām nolietojums jau ir noteikts balstoties uz agrāk noteikto faktisko kalpošanas ilgumu. Ieviest jaunu pazīmi “Ēkas dati ir neaktuāli” būvēm ar pilnu tehnisko inventarizāciju.
2) Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi, Ekonomijas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2023. gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 34 999 euro apmērā.
Izmaiņas Būvniecības informācijas sistēmā nepieciešamas, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp Būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu.
Finansējums nepieciešams, lai Būvniecības informācijas sistēmā:
1. mainītu ēkas konstruktīvo elementu materiālu klasifikatoru;
2. īstenotu ēkas konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu un materiālu pāreju uz materiālu klasifikatoru;
3. mainītu ēkas labiekārtojumu klasifikatoru.
Preces un pakalpojumi {2000}: 34 999 euro.
Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi {2250}: 538.45 euro ārpakalpojuma cilvēkdienas likme x 65 cilvēkdienas = 34 999 euro.
1) Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" nepieciešams valsts budžeta finansējums 46 861 euro apmērā.
Preces un pakalpojumi {2000}: 46 861 euro.
Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi {2250}: 454,96 euro ārpakalpojuma cilvēkdienas likme x 103 cilvēkdienas = 46 861 euro pilnveidojumiem Dienesta informācijas sistēmās.
Izmaiņas Dienesta informācijas sistēmās paredz Kadastra informācijas sistēmā nepieciešams mainīt būves faktiskā kalpošanas ilguma aprēķināšanas principu. Ieviešot izmaiņas, nebūs jāpārrēķina nolietojums ēkām, kurām nolietojums jau ir noteikts balstoties uz agrāk noteikto faktisko kalpošanas ilgumu. Ieviest jaunu pazīmi “Ēkas dati ir neaktuāli” būvēm ar pilnu tehnisko inventarizāciju.
2) Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi, Ekonomijas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2023. gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 34 999 euro apmērā.
Izmaiņas Būvniecības informācijas sistēmā nepieciešamas, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp Būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu.
Finansējums nepieciešams, lai Būvniecības informācijas sistēmā:
1. mainītu ēkas konstruktīvo elementu materiālu klasifikatoru;
2. īstenotu ēkas konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu un materiālu pāreju uz materiālu klasifikatoru;
3. mainītu ēkas labiekārtojumu klasifikatoru.
Preces un pakalpojumi {2000}: 34 999 euro.
Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi {2250}: 538.45 euro ārpakalpojuma cilvēkdienas likme x 65 cilvēkdienas = 34 999 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projektu izpildi Dienests un Ekonomikas ministrija nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Projekta normu izpildei 2023. gadam nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts Tieslietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Papildus nepieciešamais finansējums Ekonomikas ministrijai valsts budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2023. gadam 34 999 euro apmērā, tiks nodrošināts kā transferta pārskaitījums no Tieslietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" uz Ekonomikas ministrijas valsts budžeta programmu 20.00.00 “Būvniecība”.
Papildus nepieciešamais finansējums Ekonomikas ministrijai valsts budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2023. gadam 34 999 euro apmērā, tiks nodrošināts kā transferta pārskaitījums no Tieslietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" uz Ekonomikas ministrijas valsts budžeta programmu 20.00.00 “Būvniecība”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noteikumi Nr. 263.
Pamatojums un apraksts
Tieslietu ministrijai ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Noteikumos Nr. 263, paredzot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt pazīmi par neaktuāliem kadastra datiem. Grozījumi Noteikumos Nr. 263 un projekts nestāsies spēkā vienlaicīgi, bet grozījumi Noteikumos Nr. 263 izdarāmi ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/1ea9c275-3f89-40e1-8de5-02ac5d43a929
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvju priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika veikta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu no 2022. gada 18. aprīļa līdz 2022. gada 1. maijam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu un pakalpojumus vienkāršotu, pielāgotu aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un nodrošinātu sabiedrību ar aktuāliem Kadastra informācijas sistēmas datiem par būvi.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi