23-TA-2159: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (turpmāk – projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda skolēniem ir viena no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, noteikt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu 5. klasē, kā arī paplašināt izglītības iestāžu iespējas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk – Noteikumi Nr. 747) 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz, ka otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. Šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei ir jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 747 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz otrās svešvalodas apguvi, bet nekonkretizē, kura svešvaloda jāapgūst skolēniem.
Noteikumos Nr. 747 noteikts, ka apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no ES oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, savukārt otro svešvalodu izvēlas pati skola, atkarībā no iestādes attīstības mērķiem un uzdevumiem. Nosakot otro svešvalodu, tiek ņemti vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamība.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām. Faktiski tā var būt jebkura valoda. Kā otrā svešvaloda, Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda.
Šobrīd Noteikumos Nr. 747 otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4. klases, nosakot, ka stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, redzams, ka lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, izglītības iestādes piedāvā otrās svešvalodas apguvei 4. klasē vienu stundu nedēļā. Šāda pieeja ir neefektīva svešvalodas apguvei.
Statistikas dati par trīs iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 skolas (no 685 skolām), 2021./2022. mācību gadā – 320 skolas (no 668 skolām), 2022./2023. mācību gadā – 282 skolas (no 647 skolām). Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Radušos situāciju skolu vadītāji skaidro ar vācu un citu valodu pedagogu trūkumu.
Šobrīd sabiedrībā ir īpaši aktualizējies jautājums par krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023. gada 8. februārī vērsa ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.
Valsts prezidenta 2021. gada 26. aprīļa paziņojumā Nr. 8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojumā Nr. 601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. (3. apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkta, 12. pielikuma 9. punkta, 13. pielikuma 9. punkta, 14. pielikuma 9. punkta, 15. pielikuma 13. punkta redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. Esošajā situācijā nav iespējams nodrošināt pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.
Noteikumos Nr. 747 noteikts, ka apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no ES oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, savukārt otro svešvalodu izvēlas pati skola, atkarībā no iestādes attīstības mērķiem un uzdevumiem. Nosakot otro svešvalodu, tiek ņemti vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamība.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām. Faktiski tā var būt jebkura valoda. Kā otrā svešvaloda, Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda.
Šobrīd Noteikumos Nr. 747 otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4. klases, nosakot, ka stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, redzams, ka lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, izglītības iestādes piedāvā otrās svešvalodas apguvei 4. klasē vienu stundu nedēļā. Šāda pieeja ir neefektīva svešvalodas apguvei.
Statistikas dati par trīs iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 skolas (no 685 skolām), 2021./2022. mācību gadā – 320 skolas (no 668 skolām), 2022./2023. mācību gadā – 282 skolas (no 647 skolām). Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Radušos situāciju skolu vadītāji skaidro ar vācu un citu valodu pedagogu trūkumu.
Šobrīd sabiedrībā ir īpaši aktualizējies jautājums par krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023. gada 8. februārī vērsa ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.
Valsts prezidenta 2021. gada 26. aprīļa paziņojumā Nr. 8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojumā Nr. 601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. (3. apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkta, 12. pielikuma 9. punkta, 13. pielikuma 9. punkta, 14. pielikuma 9. punkta, 15. pielikuma 13. punkta redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. Esošajā situācijā nav iespējams nodrošināt pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt, ka apgūstamā otrā svešvaloda ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, paredzot iespēju skolai noteikt apgūstamo otro svešvalodu saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. Šobrīd veiktās aptaujas liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Skolas plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu vai ivrita valodu.
Šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda.
Projekts paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē, tādējādi nodrošinot iespēju plānot intensīvāku otrās svešvalodas apguvi 5.-9. klasē, kā rezultātā iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvei vismaz divas stundas nedēļā, veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, piemērojot īstenošanas uzsākšanu 5. klasē ar lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz, uzsākot otrās svešvalodas apguvi no 4. klases, 2027./2028. mācību gadā – 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, 2030./2031. mācību gadā – 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skola nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguvi līdz pamatizglītības posma beigām.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Kaut arī normatīvais regulējums attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli paver plašas iespējas, izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026. gada 1. septembra, kā vienu no kritērijiem nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. Ir paredzēts sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam nodrošināt 350 – 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu, franču, spāņu) skolotāju sagatavošanu.
Projekts paredz palielināt izglītības iestādei iespēju mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, stundu skaitu samazinot vai palielinot, nepārsniedzot 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados, līdzšinējo 10% vietā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz skolēnu vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama.
Šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda.
Projekts paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē, tādējādi nodrošinot iespēju plānot intensīvāku otrās svešvalodas apguvi 5.-9. klasē, kā rezultātā iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvei vismaz divas stundas nedēļā, veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, piemērojot īstenošanas uzsākšanu 5. klasē ar lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz, uzsākot otrās svešvalodas apguvi no 4. klases, 2027./2028. mācību gadā – 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, 2030./2031. mācību gadā – 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skola nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguvi līdz pamatizglītības posma beigām.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Kaut arī normatīvais regulējums attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli paver plašas iespējas, izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026. gada 1. septembra, kā vienu no kritērijiem nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. Ir paredzēts sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam nodrošināt 350 – 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu, franču, spāņu) skolotāju sagatavošanu.
Projekts paredz palielināt izglītības iestādei iespēju mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, stundu skaitu samazinot vai palielinot, nepārsniedzot 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados, līdzšinējo 10% vietā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz skolēnu vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2021. gada janvāra beigās/februāra sākumā veikta ministrijas aptauja par otrās svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolām (aptauju aizpildīja 307 skolas), kurās saskaņā ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda. 252 izglītības iestādēs no aptaujātajām nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes norāda, ka iemesls, kādēļ izglītības iestāde kā otro svešvalodu nodrošina tikai to valodu, kas nav ES oficiālā valoda, ir pedagogu trūkums, 129 izglītības iestādes – skolā jau vēsturiski kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.
Jāatzīmē, ka vācu valoda kā otrā svešvaloda šobrīd ir plašāk apgūtā Eiropas Savienības oficiālā valoda Latvijā. Šobrīd veiktās aptaujas (tostarp Valsts izglītības satura centra veiktā aptauja 2022.gada decembrī) liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu arī no 2026./2027. mācību gada varētu piedāvāt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Lai aktualizētu datus un sekotu līdzi iespējamām izmaiņām, plānots, ka aptaujas par otrās svešvalodas izvēli izglītības iestādēs aptuveni pēc gada tiks veiktas atkārtoti.
Analizējot datus par šobrīd esošo un turpmāk nepieciešamo otrās svešvalodas skolotāju skaitu un likmju skaitu, secināts, ka samērā liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi, piemēram, 88 franču valodas skolotāju slodze likmēs ir 31,74, savukārt 562 vācu valodas skolotāju slodze likmēs ir 203,13. Sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām, skolu tīkla sakārtošanas kontekstā nepieciešams intensificēt mērķtiecīgu esošo svešvalodu skolotāju darba noslodzes plānošanu attiecīgajā pašvaldībā, kā arī plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā.
Svešvalodu skolotāju skaits (unikālie kodi) un darba likmju skaits 2022./2023. mācību gadā (datu avots: VIIS):
Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli ministrijas un Valsts izglītības satura centra pārstāvji ir atkārtoti akcentējuši arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu semināros, aicinot izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu lietojumu.
Attiecībā uz mācību līdzekļu, tostarp digitālo, nodrošinājumu ir secināts, ka ir pieejams plašs Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei atbilstošs Vācijas (arī citu vāciski runājošo zemju), Francijas un citu ES valstu izdevniecībās izdots mācību līdzekļu klāsts vācu, franču un citu valodu apguvei, kā arī daudzveidīgi brīvpieejas digitālie mācību materiāli.
Jāatzīmē, ka vācu valoda kā otrā svešvaloda šobrīd ir plašāk apgūtā Eiropas Savienības oficiālā valoda Latvijā. Šobrīd veiktās aptaujas (tostarp Valsts izglītības satura centra veiktā aptauja 2022.gada decembrī) liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu arī no 2026./2027. mācību gada varētu piedāvāt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Lai aktualizētu datus un sekotu līdzi iespējamām izmaiņām, plānots, ka aptaujas par otrās svešvalodas izvēli izglītības iestādēs aptuveni pēc gada tiks veiktas atkārtoti.
Analizējot datus par šobrīd esošo un turpmāk nepieciešamo otrās svešvalodas skolotāju skaitu un likmju skaitu, secināts, ka samērā liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi, piemēram, 88 franču valodas skolotāju slodze likmēs ir 31,74, savukārt 562 vācu valodas skolotāju slodze likmēs ir 203,13. Sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām, skolu tīkla sakārtošanas kontekstā nepieciešams intensificēt mērķtiecīgu esošo svešvalodu skolotāju darba noslodzes plānošanu attiecīgajā pašvaldībā, kā arī plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā.
Svešvalodu skolotāju skaits (unikālie kodi) un darba likmju skaits 2022./2023. mācību gadā (datu avots: VIIS):
Angļu valoda | Franču valoda | Itāļu valoda | Krievu valoda | Norvēģu valoda | Spāņu valoda | Vācu valoda | |
Pedagogu skaits | 2659 | 88 | 6 | 1183 | 3 | 26 | 562 |
Slodze likmēs | 1511,9 | 31,74 | 1,22 | 427,48 | 1,24 | 6,24 | 203,13 |
Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli ministrijas un Valsts izglītības satura centra pārstāvji ir atkārtoti akcentējuši arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu semināros, aicinot izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu lietojumu.
Attiecībā uz mācību līdzekļu, tostarp digitālo, nodrošinājumu ir secināts, ka ir pieejams plašs Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei atbilstošs Vācijas (arī citu vāciski runājošo zemju), Francijas un citu ES valstu izdevniecībās izdots mācību līdzekļu klāsts vācu, franču un citu valodu apguvei, kā arī daudzveidīgi brīvpieejas digitālie mācību materiāli.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Skolēni, skolēnu vecāki, pedagogi.
Ietekmes apraksts
Skolēniem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādēm būs jānodrošina, ka otrās svešvalodas apguve skolēniem ir kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, sākot ar 2026. gada 1. septembri, un otrās svešvalodas apguves īstenošanu uzsākot ar 5. klasi. Izglītības iestādēm būs jāpārplāno pirmās un otrās svešvalodas stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem un klasēm licencēto izglītības programmu mācību plānos, atbilstoši normatīvam regulējumam.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Svešvalodu skolotāju sagatavošana nodrošināma, sākot jau no 2023.gada rudens semestra, ieviešot mērķa pasākumus kvalificētu pedagogu nonākšanai skolās: ir noteiktas valstī prioritārās pedagogu sagatavošanas jomas: STEM, svešvalodu, latviešu valodas skolotāji un speciālās izglītības pedagogi. Atbalsta mehānisma ietvaros tiks ieviestas paaugstinātas mērķstipendijas – 300 euro apmērā un valsts finansējums studijām, vienlaicīgi izvirzot nosacījumus attiecībā uz mācību sekmēm, ierobežojot nodarbinātību studiju laikā, kā arī izvirzot nosacījumus par nodarbinātību izglītības iestādē pēc studiju pabeigšanas.
Ir organizēts iepirkums pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanai (tiesības mācīt citu mācību priekšmetu) mācību programma “Otrā svešvaloda – Vācu, Franču”. Šo programmu plānots īstenot sākot ar 2023. gadu un turpmākajos gados. Šobrīd ir nokomplektēta vācu valodas skolotāju sagatavošanas grupa un tiks finansētas šīs grupas mācības.
Papildus profesionālā pilnveide (tiesības mācīt vācu valodu) no 2024. gada tiek plānota arī sadarbībā ar Vācijas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu starptautiskā projekta “Deutsch Lehren Lernen”/”Mācāmies mācīt vācu valodu” ietvaros.
Ir organizēts iepirkums pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanai (tiesības mācīt citu mācību priekšmetu) mācību programma “Otrā svešvaloda – Vācu, Franču”. Šo programmu plānots īstenot sākot ar 2023. gadu un turpmākajos gados. Šobrīd ir nokomplektēta vācu valodas skolotāju sagatavošanas grupa un tiks finansētas šīs grupas mācības.
Papildus profesionālā pilnveide (tiesības mācīt vācu valodu) no 2024. gada tiek plānota arī sadarbībā ar Vācijas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu starptautiskā projekta “Deutsch Lehren Lernen”/”Mācāmies mācīt vācu valodu” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības satura centrs
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts izglītības satura centrs
neietekmē
Izglītības kvalitātes valsts dienests
neietekmē
Izglītības iestādes
neietekmē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts izglītības satura centrs
Nē
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Nē
Izglītības iestādes
Nē
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai ievērotu bērna labākās intereses, projekts paredz noteikt, ka apgūstamo otro svešvalodu, kas ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
Ņemot vērā, ka ES teritorijā pieaug mobilitāte izglītības, apmācības un nodarbinātības jomās, palielinās vispārējā sadarbība pasaules mērogā, izglītības un apmācības sistēmām ir jāpārvērtē izaicinājumi valodu mācīšanas un apguves jomā un iespējas, ko sniedz Eiropas valodu daudzveidība, teikts Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 22. maija priekšlikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0605(02)&from=EN).
Ņemot vērā, ka ES teritorijā pieaug mobilitāte izglītības, apmācības un nodarbinātības jomās, palielinās vispārējā sadarbība pasaules mērogā, izglītības un apmācības sistēmām ir jāpārvērtē izaicinājumi valodu mācīšanas un apguves jomā un iespējas, ko sniedz Eiropas valodu daudzveidība, teikts Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 22. maija priekšlikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0605(02)&from=EN).
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi