Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 747 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums  “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz otrās svešvalodas apguvi, bet nekonkretizē, kura svešvaloda jāapgūst skolēniem.
Noteikumos Nr. 747 noteikts, ka apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no ES oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, savukārt otro svešvalodu izvēlas pati skola, atkarībā no iestādes attīstības mērķiem un uzdevumiem. Nosakot otro svešvalodu, tiek ņemti vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamība.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām. Faktiski tā var būt jebkura valoda. Kā otrā svešvaloda, Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda.
Šobrīd Noteikumos Nr. 747 otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4. klases, nosakot, ka stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, redzams, ka lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, izglītības iestādes piedāvā otrās svešvalodas apguvei 4. klasē vienu stundu nedēļā. Šāda pieeja ir neefektīva svešvalodas apguvei.
Statistikas dati par trīs iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 skolas (no 685 skolām), 2021./2022. mācību gadā – 320 skolas (no 668 skolām), 2022./2023. mācību gadā – 282 skolas (no 647 skolām). Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Radušos situāciju skolu vadītāji skaidro ar vācu un citu valodu pedagogu trūkumu.
Šobrīd sabiedrībā ir īpaši aktualizējies jautājums par krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023. gada 8. februārī vērsa ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.
Valsts prezidenta 2021. gada 26. aprīļa paziņojumā Nr. 8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojumā Nr. 601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. (3. apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkta, 12. pielikuma 9. punkta, 13. pielikuma 9. punkta, 14. pielikuma 9. punkta, 15. pielikuma 13. punkta redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. Esošajā situācijā nav iespējams nodrošināt pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos  atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.

Projekts paredz noteikt, ka apgūstamā otrā svešvaloda ir viena no  ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, paredzot iespēju skolai noteikt apgūstamo otro svešvalodu saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. Šobrīd veiktās aptaujas liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Skolas plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu vai ivrita valodu.
Šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda.
Projekts paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē, tādējādi nodrošinot iespēju plānot intensīvāku otrās svešvalodas apguvi 5.-9. klasē, kā rezultātā iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvei vismaz divas stundas nedēļā, veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, piemērojot īstenošanas uzsākšanu 5. klasē ar lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz, uzsākot otrās svešvalodas apguvi no 4. klases, 2027./2028. mācību gadā – 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, 2030./2031.  mācību gadā – 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skola nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguvi līdz pamatizglītības posma beigām.
Projekts paredz, ka skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Kaut arī normatīvais regulējums attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli paver plašas iespējas, izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026. gada 1. septembra, kā vienu no kritērijiem nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. Ir paredzēts sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam nodrošināt 350 – 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu, franču, spāņu) skolotāju sagatavošanu.
Projekts paredz palielināt izglītības iestādei iespēju mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, stundu skaitu samazinot vai palielinot, nepārsniedzot 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados, līdzšinējo 10% vietā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz skolēnu vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama.