Anotācija (ex-ante)

Pašreizējais regulējums nenodrošina, ka prokuroriem, kuri kļūst par Satversmes tiesas tiesnešiem, saglabātos tiesības atgriezties prokurora amatā un saņemt izdienas pensiju. Tas rada situāciju, kurā prokurori, pieņemot tiesneša amatu Satversmes tiesā, riskē ar savu karjeras nepārtrauktību un prokurora amatā uzkrātajām sociālajām garantijām.
Šāds regulējums nemotivē ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, jo pastāv risks zaudēt gan izdienas pensiju, gan turpmākās profesionālās karjeras iespējas prokuratūrā pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām.

Nepieciešams precizēt Satversmes tiesas likuma 7.¹ pantu, lai nodrošinātu par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprinātiem prokuroriem garantijas atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā pēc tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās Satversmes tiesā, kā arī paredzētu tiesības uz prokurora izdienas pensiju.
Šāds regulējums garantētu šo personu profesionālās karjeras nepārtrauktību, kā arī nodrošinātu to, ka viņu iepriekšējās zināšanas un pieredze prokuratūrā var tikt pilnvērtīgi izmantotas arī pēc amata pienākumu veikšanas Satversmes tiesā.
Grozījumi paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekš bijuši prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju.
Ar grozījumiem tiek nostiprināts jauns pamats prokurora izdienas pensijas piešķiršanai, saskaņā ar kuru tiesības uz izdienas pensiju iegūtu arī tāds prokurors, kurš nostrādājis pilnu termiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šobrīd spēkā esošie vispārējie Prokuroru izdienas pensiju likumā noteiktie tiesību uz izdienas pensiju pamati (2. pants) uz šādām situācijām nav attiecināmi un pēc būtības nevar tikt piemēroti, jo objektīvi nav izpildāma prasība par pēdējiem 10 gadiem, kas nostrādāti prokurora amatā. Pretējā gadījumā prokuroram pēc Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšanas, lai nodrošinātu tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju vēl būtu nepieciešams nostrādāt vismaz 10 gadus prokurora amatā. Šāds regulējums nekādā veidā nesekmētu prokuroru interesi pretendēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu.
Tādējādi tiek izveidots trešais pamats tiesībām uz prokurora izdienas pensiju, kas nozīmē, ka izdienas pensiju var saņemt:
1) prokurors, kuram ir 20 gadu izdienas stāžs, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā un kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu;
2) prokurors, kurš neatkarīgi no vecuma, atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam, atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, un kura izdienas stāžs ir vismaz 20 gadi;
3) prokurors, kura izdienas stāžs, ieskaitot laiku, kas pavadīts Satversmes tiesas tiesneša amatā, nav mazāks par 20 gadiem.
Līdz ar ko likumprojekta mērķis ir radīt specifisku Satversmes tiesas likumā nostiprinātu pamatu tiesībām uz prokurora izdienas pensiju tiem prokuroriem, kas kļuvuši par Satversmes tiesas tiesnešiem paralēli tiem pamatiem, kas šobrīd ir noteikti Prokuroru izdienas pensiju likumā, kā arī nostiprināt tiesību atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā.

Tiesība saņemt prokurora izdienas pensiju ar šo likumprojektu tiek noteikta Satversmes tiesas likumā, ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti Prokuroru izdienas pensiju likumā attiecībā uz kopējo izdienas stāžu. Tādējādi pēc būtības tiek noteikts jauns prokurora izdienas pensijas pamats, kas attiecas uz tādu prokuroru, kas iecelts Satversmes tiesas tiesneša amatā un nostrādājis šajā amatā visu pilnvaru termiņu, kā arī kura kopējais izdienas stāžs ir vismaz 20 gadu saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likumu. Norādāms, ka saskaņā ar Prokuroru izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, jau šobrīd ieskaita arī tiesneša amatā nostrādāto laiku. Tādējādi arī nostrādātais laiks Satversmes tiesas tiesneša amatā ir ieskaitāms prokurora izdienas stāžā saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.
Vienlaikus atzīmējams, ka, tā kā par Satversmes tiesas tiesnesi var kļūt persona, kas sasniegusi 40 gadu vecumu un Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi, tad šādai personai tiesības uz prokurora izdienas pensiju var rasties ne ātrāk kā līdz ar 50 gadu vecuma sasniegšanu, kas sakrīt ar Prokuroru izdienas pensiju likumā noteikto vispārējo prokurora izdienas vecumu.
Tādējādi prokuroram pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām, Satversmes tiesas tiesneša amatā pavadītais laiks tiks ieskaitīts viņa kopējā izdienas stāžā, nodrošinot tiesības saņemt izdienas pensiju, kad tiks izpildīta prasība par kopējo izdienas  stāžu vismaz 20 gadu apmērā.

Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Prokuratūras likuma 38.¹ panta pirmo daļu, prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi. Tādējādi var būt situācijas, kad pēc 10 gadu termiņa nostrādāšanas Satversmes tiesas tiesneša amatā, prokurors būs pārsniedzis prokurora amata ieņemšanai noteikto maksimālo vecumu un līdz ar to uz viņu nebūs attiecināma iespēja atgriezties prokurora amatā un ar to saistītā iespēja pieprasīt prokurora izdienas pensiju.

Savukārt, ja prokurors pēc Satversmes tiesas tiesneša pienākumu veikšanas atgriežas prokuratūrā un viņam vēl nav sasniegts 20 gadu izdienas stāžs, viņš var turpināt savu karjeru prokuratūrā līdz brīdim, kad sasniegs nepieciešamo izdienas stāžu. Šādā situācijā prokurors var atgriezties prokuratūrā un turpināt strādāt, līdz iegūst nepieciešamo stāžu, lai iegūtu tiesības uz izdienas pensiju. Tas dod iespēju prokuroram papildināt savu izdienas stāžu un pēc tam pretendēt uz prokurora izdienas pensiju, kas nodrošina viņam pienācīgu sociālo nodrošinājumu pēc karjeras beigām.

Attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu norādāms, ka saskaņā ar Prokurora izdienas pensiju likuma 5. panta pirmo daļu izdienas pensiju aprēķina no prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata.  Tādējādi, ja izdienas pensijā dodas prokurors, kurš, noslēdzoties Satversmes tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņam, ir atgriezies prokurora amatā un kopš atgriešanās prokurora amatā nav pagājuši pieci gadi, tad izdienas pensijas aprēķinam izmantojami dati par prokurora vidējo mēneša darba samaksu par laika posmu pēc atgriešanās prokurora amatā, kā arī attiecībā uz atlikušo periodu, kas pietrūkst līdz 5 gadu periodam – dati par attiecīgā perioda vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tādējādi, gadījumā, ja prokurors pēc atgriešanās prokuratūrā ir nostrādājis divus gadus, tad izdienas pensijas aprēķinam izmantojama viņa vidējā darba samaksa par šiem diviem gadiem, kā arī attiecībā uz atlikušajiem trim gadiem – vidējā darba samaksa Satversmes tiesas tiesneša amatā. 
Savukārt, ja prokurors pēc Satversmes tiesas tiesneša amata pilnvaru beigām uzreiz dodas izdienas pensijā, izdienas pensijas aprēķins tiek veikts, ņemot vērā viņa vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amatā pēdējo piecu gadu laikā pirms došanās pensijā.
 

Satversmes tiesas likuma 19.¹ panta patreizējā redakcija nosaka, ka pieteikums var tikt iesniegts, ja tiesa vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis uzskata, ka piemērojamā norma neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. 

Ņemot vērā, ka zemesgrāmatu lietas tagad ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai, panta redakcija ir saskaņota ar Zemesgrāmatu likumu un likumu “Par tiesu varu”.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka, izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Citu pieteikuma iesniedzēju gadījumā, kad pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesas kolēģija nav tiesīga uz tā pamata atteikties ierosināt lietu. Šādos gadījumos, piemēram, attiecībā uz tiesu pieteikumiem, kolēģijas savā praksē piemēroja Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu, to interpretējot tādējādi, ka juridiskais pamatojums Satversmes tiesas likuma izpratnē ir juridisko argumentu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus arī pietiekams prasījuma apmierināšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 1. kolēģijas 2019. gada 17. decembra lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 168/2019).

Likumprojekta 14. pants paredz noteikt, ka šis atteikuma pamats ir attiecināms arī uz citiem pieteikuma veidiem, ne tikai konstitucionālo sūdzību. Tādējādi kolēģija būtu tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir, taču tas acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, par attiecīgo jautājumu ir jau izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs, gatavojot pieteikumu, nav ņēmis vērā).

Satversmes tiesas likums pašreizējā redakcijā ļauj pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz diviem mēnešiem tikai sarežģītās lietās. Taču praksē šāda nepieciešamība var rasties arī citu apsvērumu dēļ, kas nav saistīti ar pieteikuma sarežģītību (piemēram, lai lemtu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu, ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, taču tā mēneša termiņā nav saņemta).

Likumprojekta 14. pants paredz atteikties no kritērija “sarežģītās lietās”. Tomēr kolēģijai savs lēmums par termiņa pagarināšanu ir jāmotivē.

Satversmes tiesas likums šobrīd neparedz iespēju lūgt dokumentus un ziņas no personas, kas nav pieteikuma iesniedzējs. Tā kā praksē vairākkārt šāda nepieciešamība ir bijusi, likuma regulējums būtu papildināms ar attiecīgu regulējumu.

Likumprojekta 15. pantā ietverts grozījums, paredzot, ka tiesnesis, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no privātpersonas.

Satversmes tiesas likumā šobrīd nav skaidri noteikti gadījumi, kad Satversmes tiesa tiesvedību lietā aptur.

Likumprojekta 17. pantā ietvertais regulējums aizgūts no:
1) Satversmes tiesas 2017. gada 28. februāra lēmumu par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Šajā lēmumā Satversmes Tiesa noteica, ka: 
1. izskatot lietu, Satversmes tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai ar tajā esošo tiesnešu balsu vairākumu;
2. stadijā, kamēr lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā tiesas sēdē pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;
3. Satversmes tiesa, ja tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, aptur tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.
2) Satversmes tiesas 2023. gada 8. marta lēmuma par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Šajā lēmumā Satversmes tiesa nolēma noteikt, ka:
1. izskatot lietu, Satversmes tiesa lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā, pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā;
2. stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā, Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.

Tāpat jānoregulē gadījumi, kad tiesvedība apturama, lai atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam saņemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas  konsultatīvus atzinumus par principiāliem jautājumiem attiecībā uz Konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretāciju vai piemērošanu.

Praksē apjomīgās lietās Satversmes tiesa vairākkārt ir saskārusies ar nepieciešamību pirms tiesas sēdes izlemt arī tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus un apspriest tos ar lietas dalībniekiem (piemēram, vairāku pieteikuma iesniedzēju gadījumā – paskaidrojumu sniegšanas secību, ilgumu u. tml.).

Likumprojekta 18. pantā paredzēta iespēja sasaukt sagatavošanās sēdi kā citos tiesas procesos, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus.

Atsevišķos izņēmuma gadījumos lietas izskatīšanas gaitā rakstveida procesā var atklāties tādi apstākļi un fakti, kuru dēļ būtu nepieciešams rīkot tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Iestājoties šādiem apstākļiem, Satversmes tiesai būtu jālemj par lietas izskatīšanas turpināšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Šāda iespēja, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu, izmantota vairākkārt (sk., piemēram, lēmumus lietās Nr. 2014-03-01, Nr. 2015-14-0103, Nr. 2019-12-01, 2021-06-01).

Likumprojekta 19. pantā norādīti kritēriji pārejai no rakstveida procesa uz procesu ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Normas redakcija pārņemta no tiesas lēmumiem par lietas izskatīšanas turpināšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

Lēmumos par tiesvedības izbeigšanu var tikt sniegta, piemēram, Satversmes normu interpretācija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 2. februāra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-10-03), kā arī Satversmes tiesas likuma normu interpretācija attiecībā uz dažādiem procesuāliem jautājumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 30. maija lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2022-19-01). Arī lemjot par tiesvedības izbeigšanu, tiesnešu balsojums var atšķirties gan attiecībā uz to, vai lieta būtu izbeidzama vai tomēr izskatāma pēc būtības (taisāms spriedums), gan arī attiecībā uz lēmumā ietvertajiem argumentiem.

Likumprojekta 21. pantā ir noteikts, ka atsevišķo domu institūts attiecināms arī uz lēmumiem par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā nav paredzēta iespēja tiesas apspriedē piedalīties tiesas darbiniekiem un Satversmes tiesā norīkotiem citas tiesas tiesnešiem.

Ņemot vērā, ka praksē ir gadījumi, kad šo darbinieku un tiesnešu (praktikantu) dalība tiesas apspriedē ir bijusi nepieciešama, likumprojekta 22. pantā šāda iespēja tiek paredzēta.

Šobrīd likumā nav noteikti kritēriji lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšanai. Normatīvajos aktos, kas regulē tiesvedības procesu vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās, tiesai ir piešķirtas tiesības lemt par lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšanu. Šis procesuālo tiesību institūts ir piemērojams arī Satversmes tiesas procesā. Satversmes tiesas praksē šis institūts izmantots vairākkārt. Piemēram, lietā Nr. 2013-04-01, kura tika skatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, tiesa, taisot spriedumu apspriežu istabā, atzina, ka izskatāmajā lietā tai ir vēl nepieciešams pārbaudīt lietas izspriešanai būtiskus jautājumus. Tāpēc tika nolemts atsākt šis lietas izskatīšanu. Savukārt lietā Nr. 2021-18-01, kura tika skatīta rakstveida procesā, tiesa, taisot spriedumu apspriežu istabā, konstatēja, ka tai ir nepieciešams pārbaudīt vairākus lietā būtiskus faktiskos apstākļus un juridiskus argumentus, kā arī noteikt vairākas pieaicinātās personas, kuru viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu. Ievērojot to, ka lieta sākotnēji skatīta rakstveida procesā, nolemts atsākt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

Likumprojekta 22. pantā paredzēts, ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

Šobrīd likums neparedz iespēju pagarināt sprieduma taisīšanas termiņu.

Likumprojekta 22. pantā paredzēta iespēja nedaudz pagarināt sprieduma pieņemšanas termiņu, vienlaikus saglabājot pamatprincipu, ka spriedums pieņemams 30 dienu laikā no Satversmes tiesas sēdes.

Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 145. punktu tiesnesim savas atsevišķās domas ir jāuzraksta un jāiesniedz tiesas priekšsēdētājam 14 dienu laikā pēc tam, kad atklātā tiesas sēdē pasludināts vai rakstveida procesā parakstīts pieņemtais spriedums. Tomēr  jāņem vērā, ka tiesnesim atsevišķs viedoklis var rasties ne tikai sprieduma sagatavošanas sākumā, bet arī īsi pirms sprieduma pasludināšanas. Šādā gadījumā 14 dienu laikā sagatavot atsevišķās domas var būt objektīvi apgrūtinoši.

Likumprojekta 22. pants paredz pagarināt atsevišķo domu sagatavošanas termiņu. Termiņš saskaņots ar Satversmes tiesas likuma 29. pantā ietverto priekšlikumu attiecībā uz atsevišķajām domām par lēmumu par tiesvedības izbeigšanu un to iesniegšanas termiņu.

Šobrīd Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa noteic, ka tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo. Proti, atsevišķo domu izteikšana ir noteikta kā pienākums.

Likumprojekta 22. pants paredz atteikties no līdz šim likumā noteiktā, ka tiesnesim ir pienākums rakstīt atsevišķās domas gadījumā, ja viņš nepiekrīt vairākuma viedoklim, tādējādi nodrošinot tiesneša neatkarību.

Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta astotā daļa noteic, ka izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu. Tā kā Satversmes tiesas likumā šāda norma nav ietverta, ir nepieciešams papildināt likumu ar attiecīgu regulējumu.

Atbilstoši likumprojekta 24. pantam Satversmes tiesas likums tiek papildināts ar normu, kas noteic, ka, izskatot disciplinārlietu, izņēmuma gadījumos var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir konstatējamas vairākas terminoloģiskas neprecizitātes, kā arī tehniskas neatbilstības citos normatīvajos aktos noteiktajam, līdz ar to ir nepieciešams aktualizēt likuma regulējumu.

Likumprojektā ietverti vairāki terminoloģiska un tehniska rakstura grozījumi.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā esošā IV nodaļa “Satversmes tiesas tiesneša statuss” aptver tikai daļu no Satversmes tiesas tiesneša statusa jautājumiem. Tiesneša statusa (vismaz vispārīgi) būtu lietderīgāk reglamentēt pirms citiem jautājumiem.

Likums tiek papildināts ar 3.¹ pantu, vienlaikus precizējot arī IV nodaļas nosaukumu.

Satversmes tiesas likuma 25. panta piektā daļa nosaka, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu. Norma pastāv tikai formāli, jo Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu ir nepieciešams nodrošināt arī Satversmes tiesas procesā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-23-01 9. punktu). Praksē Satversmes tiesa lemj par tiesnesim pieteikto noraidījumu.

Likumprojekts paredz izslēgt 25. panta piekto daļu.

Patreiz likums nosaka, ka tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas.

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas likuma 33. panta pirmās daļas otrā teikuma vienveidīgu piemērošanu un skaidrību, lai atsevišķās domas atbilstoši likuma mērķim un jēgai tiktu publicētas iespējami vēlāk, norma redakcionāli precizēta.