23-TA-3272: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma ''Laimdotas 7'' Skujenes pagastā, Cēsu novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4.punkts, 44. panta astotās daļas 1. punkts, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punkts un piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0147) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147) 0.2100 ha platībā – “Laimdotas 7”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 20.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.876R/21, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmuma reģistra 04.11.2014. lēmumu Nr. 6-12/170428, saskaņā ar kuru SIA “HALIS” (reģ.Nr. 40103113625) ir izslēgta no komercreģistra, nodeva nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0147) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147) 0.2100 ha platībā – “Laimdotas 7”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000380924, lēmuma datums 21.06.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0.2100 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147), lietošanas mērķis: 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība– 0.2100 ha. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0.2100 ha.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. noteikts 169 euro. Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 108 euro.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā atzīmes veidā ierakstīta lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu – ceļa servitūta teritorija.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija, platība 0.0300 ha;
2) tauvas joslas teritorija gar ezeru, 0.0100 ha;
3) ceļa servitūta teritorija 0,0030 ha platībā.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 22.06.2021. vēstulei Nr. 8.7-3e/1278/2021, Zemkopības ministrija ir konstatējusi, ka tā kā Nekustamais īpašums nerobežojas ar Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemes vienību, Nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa, Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis noteikts “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, minētā nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā nav lietderīga.
Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde ar 13.07.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/456 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde ar 14.07.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/461 informē, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība:
1) neatrodas degradētā teritorijā;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā “Amatas novada teritorijas plānojums 2014.-2025.gadam (ar 2018.gada grozījumiem)” (spēkā esošs) noteikta kā lauksaimniecības teritorija;
3) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, jo zemes vienību visā platībā aizņem mežs;
4) zemes vienībai piekļuve nodrošināta pa servitūta ceļu, kurš noteikts pa nekustamo īpašumu “Vālodzes” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0143) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0143, “Laimdotas 3” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0064) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0064, “Laimdotas 4” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.Nr.4278 008 0144) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0144, “Laimdotas 5” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0145) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0145, “Laimdotas 9” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0149) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0149, “Laimdotas 10” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0151) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0151, “Laimdotas 12” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0152) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0152 robežām. Minēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatās sadaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ir atzīmes – ceļa servitūta teritorija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likums 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “starpgabals” skaidrojumu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Privātīpašumā esošs ceļš vai iela nav uzskatāms par koplietošanas ceļu vai ielu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
VNĪ ar 04.04.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/2639, Nr.2/9-3/2638, 2/9-3/2637 un 2/9-3/2636 ir aicinājusi nekustamo īpašumu "Laimdotas 4" (neksutamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0144, "Laimdotas 5" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0145), "Laimdotas 9" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0149), "Laimdotas 3" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0064), "Vālodzes" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0143) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi Nekustamajam īpašumam. Atbildi sniedza un līgumu slēgt ir piekritusi vienīgi nekustamā īpašuma “Vālodzes”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, īpašniece (17.04.2024. vēstule). Lai Nekustamajam īpašumam nodibinātu ceļas servitūtu un nodrošinātu piekļuvi koplietošanas ielai (ceļam), nepieciešams saņemt arī pārējo minēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu).
Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt Nekustamo īpašumu (2023.gadā minētā īpašuma uzturēšanas izmaksas bija 16,50 euro).
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (169 euro), kas ir ievērojami zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā (kopā 3 gadu periodā 1754,5 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību.
Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā gadījumā Nekustamā īpašuma un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, secināms, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Ņemot vērā minēto, nav arī saprotams Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes 14.07.2023. vēstulē Nr. 9-1/2023/461 norādītais secinājums, ka Nekustamais īpašums nav uzskatāms par starpgabalu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai, ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu, tas nerobežojas ar valsts īpašumu, atrodas ciema teritorijā un pie tā nav piekļuves, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147) 0.2100 ha platībā – “Laimdotas 7”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0148), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 8” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0148) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000380927 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0016), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Meža apogi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0014) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000040082 nostiprinātas juridiskai personai;
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0146), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 6” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0146) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000380904 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0145), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 5” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0145) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000380921 nostiprinātas fiziskai personai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0149), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 9” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0149) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000378365 nostiprinātas fiziskai personai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
VNĪ 03.05.2023. ir saņēmusi Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu no piegulošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0148), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 8” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0148) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, īpašnieces.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot minēto nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000380924, lēmuma datums 21.06.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0.2100 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147), lietošanas mērķis: 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība– 0.2100 ha. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0.2100 ha.
Atbilstoši informācijai no NĪVKIS, Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. noteikts 169 euro. Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 108 euro.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā atzīmes veidā ierakstīta lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu – ceļa servitūta teritorija.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija, platība 0.0300 ha;
2) tauvas joslas teritorija gar ezeru, 0.0100 ha;
3) ceļa servitūta teritorija 0,0030 ha platībā.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 22.06.2021. vēstulei Nr. 8.7-3e/1278/2021, Zemkopības ministrija ir konstatējusi, ka tā kā Nekustamais īpašums nerobežojas ar Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošu zemes vienību, Nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa, Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis noteikts “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, minētā nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā nav lietderīga.
Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde ar 13.07.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/456 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde ar 14.07.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/461 informē, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība:
1) neatrodas degradētā teritorijā;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā “Amatas novada teritorijas plānojums 2014.-2025.gadam (ar 2018.gada grozījumiem)” (spēkā esošs) noteikta kā lauksaimniecības teritorija;
3) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, jo zemes vienību visā platībā aizņem mežs;
4) zemes vienībai piekļuve nodrošināta pa servitūta ceļu, kurš noteikts pa nekustamo īpašumu “Vālodzes” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0143) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0143, “Laimdotas 3” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0064) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0064, “Laimdotas 4” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.Nr.4278 008 0144) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0144, “Laimdotas 5” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0145) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0145, “Laimdotas 9” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0149) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0149, “Laimdotas 10” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0151) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0151, “Laimdotas 12” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0152) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4278 008 0152 robežām. Minēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatās sadaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ir atzīmes – ceļa servitūta teritorija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likums 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “starpgabals” skaidrojumu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Privātīpašumā esošs ceļš vai iela nav uzskatāms par koplietošanas ceļu vai ielu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
VNĪ ar 04.04.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/2639, Nr.2/9-3/2638, 2/9-3/2637 un 2/9-3/2636 ir aicinājusi nekustamo īpašumu "Laimdotas 4" (neksutamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0144, "Laimdotas 5" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0145), "Laimdotas 9" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0149), "Laimdotas 3" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0064), "Vālodzes" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0143) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi Nekustamajam īpašumam. Atbildi sniedza un līgumu slēgt ir piekritusi vienīgi nekustamā īpašuma “Vālodzes”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, īpašniece (17.04.2024. vēstule). Lai Nekustamajam īpašumam nodibinātu ceļas servitūtu un nodrošinātu piekļuvi koplietošanas ielai (ceļam), nepieciešams saņemt arī pārējo minēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu).
Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt Nekustamo īpašumu (2023.gadā minētā īpašuma uzturēšanas izmaksas bija 16,50 euro).
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (169 euro), kas ir ievērojami zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā (kopā 3 gadu periodā 1754,5 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību.
Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā gadījumā Nekustamā īpašuma un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, secināms, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Ņemot vērā minēto, nav arī saprotams Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes 14.07.2023. vēstulē Nr. 9-1/2023/461 norādītais secinājums, ka Nekustamais īpašums nav uzskatāms par starpgabalu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai, ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu, tas nerobežojas ar valsts īpašumu, atrodas ciema teritorijā un pie tā nav piekļuves, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0147) 0.2100 ha platībā – “Laimdotas 7”, Skujenes pagastā, Cēsu novadā, piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0148), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 8” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0148) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000380927 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0016), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Meža apogi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0014) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000040082 nostiprinātas juridiskai personai;
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0146), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 6” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0146) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000380904 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0145), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 5” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0145) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000380921 nostiprinātas fiziskai personai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0149), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 9” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4278 008 0149) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Skujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000378365 nostiprinātas fiziskai personai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
VNĪ 03.05.2023. ir saņēmusi Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu no piegulošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4278 008 0148), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Laimdotas 8” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4278 008 0148) Skujenes pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, īpašnieces.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot minēto nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Nekustamo īpašumu atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Nekustamo īpašumu atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi