Anotācija (ex-ante)

Uz šo brīdi dzīvojamo māju masveida privatizācija jau ir īstenota un ir turpināma tikai izņēmumu kārtā. Jebkurai reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas.

Šobrīd normatīvie akti neparedz termiņa ierobežojumus dzīvojamo māju privatizācijas procesa īstenošanai laikā, īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā un pirkuma līgumu noslēgšanai par PPDz, tādējādi, saglabājot esošo dzīvojamo māju privatizācijas normatīvo regulējumu, nav iespējams pārskatāmā nākotnē prognozēt dzīvojamo māju privatizācijas procesa noslēgšanos.

Būtiska problēma valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas jomā ir arī privatizēto dzīvokļu īpašumu īpašnieku bezrūpīga attieksme pret saviem pienākumiem privatizācijas procesa īstenošanā - ilgstoši netiek parakstīti līgumi par privatizāciju vai vienošanās par zemes (domājamās daļas) nodošanu bez atlīdzības, iegūtās īpašuma tiesības netiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dzīvojamās ēkas netiek pārņemtas pārvaldīšanā. Tāpat privatizēto dzīvokļu īpašnieki, to mantinieki nevar vairs atrast privatizācijas dokumentus (savus eksemplārus), kas kavē īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un nemotivē sakārtot privatizācijas jautājumu.

Šobrīd nav noteikti termiņi kooperatīvo un paju mājām piesaistīto zemesgabalu privatizācijas pabeigšanai. Situācijās, kad dzīvojamā māja atrodas uz privātīpašumā esošās zemes, likumā nav noteikta neviena institūcija, kurai būtu pienākums šādu pēc būtības privātīpašumā esošu dzīvojamo māju kadastrāli uzmērīt un ierakstīt zemesgrāmatā, vai arī kontrolēt vai uzraudzīt šos procesus.

Tāpat apzinot situāciju par dzīvojamā fonda privatizāciju pašvaldībās, atklājusies ieilgusi problēma lauku teritorijās ar dzīvojamām mājām, kurās esošie dzīvokļi savulaik privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", kur daudzos gadījumos dzīvokļu īpašniekiem nav intereses ierakstīt dzīvojamās mājas zemesgrāmatā un pabeigt privatizācijas procesu. Vienlaikus attiecīgie zemesgrāmatā neierakstītie nekustamie īpašumi ir ārpus civiltiesiskās aprites – tos nevar pārdot, ieķīlāt vai dāvināt. Daudzas šādas mājas nav pat uzmērītas dzīvokļos, nav zināms pat dzīvokļa tiesiskais valdītājs.

Valsts kontroles īstenotās revīzijas Nr.2.4.1-27/2018 “Par Ekonomikas ministrijas 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros rosināts veikt pasākumus, lai atkārtoti tiktu izvērtētas privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā, kā rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā" (22-TA-677), ar ko identificēti pasākumi privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai.

Ar Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdes protokollēmuma (Nr. 57 46. §) 2.punktu Ekonomikas ministrijai uzdots  izstrādāt informatīvajā ziņojumā "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā" (22-TA-677) identificētos privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai nepieciešamo normatīvo regulējumu, t.sk. jaunu Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojektu un līdz 2023. gada 1. aprīlim iesniegt likumprojektus izskatīšanai Ministru kabinetā.

Likumprojekts paredz noteikt terminētu ierobežoju (2024.gada 1.jūlijs) līdz kuram var tik nodoti privatizācijai jauni objekti - dzīvojamās mājas, to domājamās daļas vai dzīvokļa īpašumi. Savukārt privatizācijai nenodotie objekti, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas, dzīvojamā mājā neiznomātās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Vienlaicīgi līdz ar likuma spēkā stāšanos netiks nodoti privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas nav izīrēti, un valsts un pašvaldību dzīvokļi vairs netiek nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Tāpat ir paredzēta pāreja gadījumos, ja tiesas nolēmums par dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma, kas tiek izīrēts vai kur dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski, atzīšanu par bezīpašnieka mantu stājies spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam, lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai var pieņemt sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas (ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.janvārim), ņemot vērā, ka tiesas nolēmuma spēkā stāšanās laikā vēl bijis piemērojams regulējums par šādu objektu nodošanu privatizācijai.

Privatizācijai nodoto objektu privatizācija uzsākam gada laikā no lēmuma par nodošanu privatizācijai gala termiņa (līdz 2025. gada 1. jūlijam), kā arī valsts vai pašvaldības īpašumā esošajiem zemes gabaliem nodošana īpašumā privatizācijas kārtībā (DzM privatizācijas likuma 75. un 84.pants), tiek piemērota tikai gadījumos, ja  atcelti privatizācijas ierobežojumi zemei zem privatizētās dzīvojamās mājas vai saņemts iesniegums par zemesgabala privatizāciju zem privatizēts kooperatīvās vai paju dzīvojamās mājas līdz 2026.gada 1.janvārim, tādējādi nodrošinot, ka līdz paredzētajam dzīvojamo māju privatizācijas procesa beigām (trīs gadi pēc šā likuma spēkā stāšanās) ir laiks pabeigt uzsāktos privatizācijas procesus.

Paredzēti termiņi, kādos pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības jāpārņem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, paredzot, ka vēlākais ar 2025. gada 1. janvāri dzīvojamās mājas pārvaldīšanu nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā. 

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Ņemot vērā minēti, lai sakārtotu privatizēto dzīvojamo māju īpašumtiesību reģistrācijas jautājumus, likums paredz terminētas (līdz 2026.gada 31.decembrim jeb trijos gados no likuma spēkā stāšanās) tiesības privatizācijas komisijai (attiecīgi valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai, ja tāda attiecīgajā pašvaldībā ir likvidēta, pati pašvaldība) nostiprināt privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu pircēju īpašumtiesības zemesgrāmatā, pamatojoties uz noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu. PPDz gadījumā (īpašuma tiesību iegūšanas brīdī nevarēja noslēgt rakstveida līgumu) privatizācijas komisija nostiprina ieguvēja īpašuma tiesības pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (PPDz gadījumā dzīvokļa īpašnieka reģistrācija Valsts zemes dienestā savulaik tika pielīdzināta ierakstam zemesgrāmatā).

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 44.pantam ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu. Šajā gadījumā privatizācijas komisija lūgs veikt ierakstu par tiesībām, kam pamatā ir tiesisks darījums, to apliecinot ar līgumu. PPDz gadījumos, kur nav noslēgts rakstveida līgums, tiesisko darījumu apliecinās izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīlī noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”. 181.punktam Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" atbilstoši iesniegumam un tam pievienotajiem dokumentiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrē dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamu telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pilnu informāciju par privatizācijas darījumu, kas nerada šaubas par tiesiska darījuma esamību, proti, informāciju par kadastra subjektu; informāciju par darījumiem, darījuma dokuments; darījuma dokumenta numurs; darījuma dokumenta datums; darījuma summa; darījuma apgrūtinājumi, kas iekļauti darījuma dokumentā; iesnieguma numurs darījuma ierakstīšanai Kadastra informācijas sistēmā; iesnieguma datums darījuma ierakstīšanai Kadastra informācijas sistēmā; informāciju par ķīlas tiesībām, kas reģistrētas uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamu telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; platība, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; datums, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pirmreizēji reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā; lēmuma izdevējs; lēmuma numurs, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; lēmuma datums, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; atsavināšanas aizlieguma apraksts; paātrinātās privatizācijas pieteikuma numurs; paātrinātās privatizācijas pieteikuma datums; īpašuma veids (dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojama telpa).

Lai īstenotu primāro mērķi, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, privatizācijas komisijai tiek piešķirtas tiesības arī nepieciešamības gadījumā iniciēt noteiktu darbību veikšanu Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīlī noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 64.punktam privatizācijas procesā iegūtos dzīvokļa īpašumus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem vai privatizāciju veicošās institūcijas iesniegtajām ziņām. Tādējādi secināms, ka šādu tiesību piešķiršana principiāli nemaina sistēmas būtību, jo privatizāciju veicošās institūcijas iesniegtās ziņas jau var tikt izmantotas privatizācijas procesā iegūto dzīvokļu reģistrācijai, tikai tiek paplašinātas iesniedzamo ziņu gadījumu skaits.

Attiecībā uz problemātiskajiem dzīvokļiem, kas savulaik privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir tiesības ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot dzīvokļa īpašumu sastāvu un kopīpašuma domājamās daļas un dzīvokļu īpašumu reģistrēšanu kadastrā. Izdevumus par šo darbību veikšanu būs pienākums segt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, t.i., pašvaldības savus izdevumus varēs no tiem vēlāk piedzīt. Par šo tiesību īstenošanu pašvaldība izlemj līdz 2025.gada 1.jūlijam  un lēmuma izpilde notiek līdz 2026.gada 31.decembrim.

Pašvaldība tiek pilnvarota izdot saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā nosaka dzīvojamās mājas par kurām pašvaldība veiks šā panta pirmajā daļā minētās darbības; kārtību, kādā pašvaldība veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības; personu grupas, kuras atbrīvotas no izdevuma atlīdzināšanas pašvaldībai par šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī pastāv publiskās ticamības princips, no kura ir atvasināts arī labticīga ieguvēja aizsardzības princips un kurš Latvijā citstarp tiek īstenots ar zemesgrāmatu palīdzību. Publiskās ticamības princips, no vienas puses, aizsargā personu, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašnieks, un vienlaikus rada paļāvību trešajām personām un nodrošina civiltiesiskās apgrozības stabilitāti (..) publiskās ticamības princips kalpo ne tikai indivīda tiesību nodrošināšanai, bet arī sabiedrības interesei nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti, proti, tās paredzamību un caurskatāmību (Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.1.punkts). Ieraksts zemesgrāmatā ļauj pārliecināties par nekustamā īpašuma piederību konkrētai personai – tā īpašniekam. Tādējādi ir  nodrošināta publiskā ticamība, tiesiskā skaidrība un noteiktība, kā arī iespēja ne tikai jebkurai privātpersonai, bet arī valstij precīzi noteikt personu, kura atzīstama par konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieku. Zemesgrāmatas ieraksts veicina drošumu darījumu attiecībās, un tas atbilst jebkura civiltiesiskās apgrozības dalībnieka interesēm (Satversmes tiesas 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 15. punkts).

Tādējādi piešķirot tiesības privatizācijas komisijai nostiprināt ieguvēja īpašuma tiesības tiek veicināta tiesiskā noteiktība un līdz ar to ne vien privatizētā objekta ieguvēja, bet arī citu cilvēku tiesību aizsardzība un demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšana. Ar šādu regulējumu tiek sperts reāls solis privatizēto īpašumu tiesību sakārtošanai pārskatāmā termiņā, nevis neparedzamā laika nogrieznī un nekādi citi līdzekļi, kā to panākt vismaz tādā pašā apmērā, nu jau trīsdesmit gadu laikā nav tikuši atklāti, kāpēc šāda problēma vispār ir identificēta un joprojām pastāv. Turklāt ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īsti nerada šai personai jebkādas nelabvēlīgas sekas, vismaz attiecībā uz personas likumīgajām interesēm un to īstenošanu (izvairīšanās no saistību izpildes un dažādu tiesisko pienākumu veikšanas atrodas ārpus personas likumīgajām interesēm, ko demokrātiskā un tiesiskā iekārtā valstij būtu jāaizsargā), drīzāk tas palīdz personai īstenot savas likumīgās intereses un vienlaicīgi aizsargā citu personu likumīgo interešu un tiesību īstenošanu.

Likumprojekts stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī, vienlaicīgi ar grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas harmonizēs  kopējo tiesiskā regulējuma ietvaru dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.