Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2024. gadam paredzētais finansējums ir 20 418 370 euro, tas ir jāsadala pa nozarēm.

Valsts atbalsts 2024. gadam paredzēts 20 418 370  euro apmērā, un noteikumu Nr. 166 2. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm turpmākminētajā apmērā.
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai  un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 20 200 890 euro:
1) sivēnmātēm – 7 528 388 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 7 941 691 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 469 484 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 80 558 euro;
5) vaislas aitu mātēm un audzējamām aitām līdz 18 mēnešu vecumam – 771 057 euro;
6) vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 220 000 euro;
7) tīršķirnes vaislas ķēvēm – 189 712 euro.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 217 480 euro.
Tā kā salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums šim pasākumam ir par 1 581 630 euro mazāks, finansējums 2024. gadā ievērojami ir samazināts tām nozarēm, kurām ir vislielākais kopējais finansējums: cūkkopībai – aptuveni par 700 tūkstošiem euro – un piena nozarei – par 882 tūkstošiem euro. Kopējā finansējuma samazinājuma dēļ cūkkopības nozarē tiks samazināts atbalstāmo dzīvnieku skaits, nosakot ierobežojumu sivēnmāšu skaitam ganāmpulkā. Savukārt piena lopkopības nozarē ir samazinājies govju skaits, tādēļ paredzams, ka kopējā finansējuma samazinājums būtiski neietekmēs atbalsta likmes par dzīvnieku, un tās saglabātas 2023. gada apmērā.
2024. gadā par 5000 euro finansējums samazināts arī liellopu gaļas, aitkopības un kazkopības nozarēm, ka arī lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. Zirgkopības nozarei finansējums saglabāts 2023. gada apmērā, bet briežkopības nozarei palielināts par 20 000 euro.
Aitkopības nozarē, tāpat kā piena un gaļas liellopu nozarē, 2024. gadā atbalsts paredzēts arī par vaislai audzējamiem sieviešu kārtas dzīvniekiem.

Ievērojot 2024. gada 29. janvāra koalīcijas sanāksmē pieņemto lēmumu par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu importa Latvijā aizliegumu, noteikumu projektu nepieciešams papildināts ar tiesību normu, kas nosaka, ka valsts atbalstu nepiešķir tādam pretendentam vai gala labuma guvējam, kas veicis lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Noteikumi Nr. 166 papildināti ar 5.¹ punktu, paredzot, ka norma attiecībā uz darījumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku tiek piemērota no 2014. gada 1. janvāra.

Tā kā noteikumos Nr. 166 vairākkārt ir jāpiemin šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības, jāizmanto īsāka šī termina forma, turpmāk tekstā lietojot vārdu "biedrības".

Precizēts noteikumu Nr. 166 14.1. apakšpunkts un 44. punkts, lietojot saīsinātu terminu "biedrība".

2023. gadā dažādām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām (turpmāk – biedrības) turpināja palielināties izmaksas, piemēram, par grāmatvedības pakalpojumiem un biroja telpu nomu. Tāpat ir jāņem vērā, ka izmaksas palielināsies saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas (attiecīgi arī nodokļu) celšanu, kas ietekmēs arī izmaksas par biedrību ciltsdarba speciālistu darbu. Ievērojot pieaugošās izmaksas, nepieciešams palielināt finansējumu administratīvo izmaksu segšanai tām biedrībām, kuras darbojas ar mazāku dzīvnieku skaitu un kurām tādējādi arī kopējās izmaksas uz vienu dzīvnieku ir lielākas.

Precizēts noteikumu Nr. 166 15.1. apakšpunkts, 16. punkts un 21.1., 21.2., 21.3., 23.1. un 23.2. apakšpunkts, cūkkopības, gaļas liellopu un kazkopības nozarē palielinot atbalstu administratīvajām izmaksām līdz 2,50 euro (palielinājums par 0,50 euro). Tāpat precizēts noteikumu 26., 27. un 28. punkts, nosakot, ka aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarē atbalsts administratīvajām izmaksām nepārsniedz 20 procentu no kopējā atbalsta (iepriekš noteiktais slieksnis bija 15 procentu).
Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas izriet nevis no noteikumu projekta, bet gan ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

Tā kā cūkkopības nozarei 2024. gadā ir samazināts kopējais finansējums, ir jānosaka sivēnmāšu skaits, par kuram var saņemt atbalstu.

Precizēts noteikumu 15.1.1. un 15.1.2. apakšpunkts, kā arī 16. punkts, paredzot, ka atbalstu rēķina no 2000 sivēnmātēm ganāmpulkā. Attiecīgi precizēts arī noteikumu Nr. 166 1. pielikums.

Pašlaik noteikumos Nr. 166 noteikts, ka atzinumi par atbilstību attiecīgajai vietējai šķirnei ir izsniegti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai (Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai" (turpmāk – noteikumi Nr. 1524)), jo šis regulējums bija atbilstošs 2023. gada situācijai. 2023. gadā atbalsts par vietējo šķirņu saglabāšanu no noteikumiem Nr. 1524 tika pārcelts uz noteikumiem Nr. 166. Tā kā noteikumos Nr. 1524 bija noteikts, ka atzinumu par dzīvniekiem izsniedz jau iepriekšējā gada septembrī, tad noteikumos Nr. 166 2023. gadā tika noteikts, ka pretendents uz atbalstu var pieteikties ar atzinumu, kas izsniegts 2022. gadā atbilstoši noteikumiem Nr. 1524. Tā kā pašlaik noteikumos Nr. 1524 nekādas normas attiecībā uz atzinumu izsniegšanu nav noteiktas, tās ar noteikumu projektu ir precizētas noteikumu Nr. 166 40. punktā. Attiecīgi noteikumu projekta punktos jāiekļauj atsauces uz 40. punktu.

Precizēts noteikumu Nr. 166 17., 20. un 25. punkts, iekļaujot atsauces uz 40. punktu, kurā ir minēta atzinumu izsniegšana.

Latvijas brūnās šķirnes govīm un Latvijas tumšgalves šķirnes aitām ir divi tipi –vecais tips un jaunais tips. Par vietējo šķirni ir uzskatāmi abu šķirņu vecā tipa dzīvnieki.
Lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku saglabāšanu valstī saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rekomendācijām, Lauksaimniecības datu centra datubāzē saglabāšanas procesā iesaistītos dzīvniekus nepieciešams nošķirt no pārējiem. Vienlaikus šo dzīvnieku grupai ir jābūt atšķirīgam šķirnes apzīmējumam, kas atbilst arī Dzīvnieku audzēšanas regulā noteiktajām prasībām, kad saglabājamais statuss tiek piešķirts šķirnei, nevis šķirņu grupai. Tādējādi Zemkopības ministrija par saglabājamām 2023. gadā ir noteikusi Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes govis un Latvijas tumšgalves vecā tipa šķirnes aitas. Šāds šķirnes apzīmējums tiek lietots gan Lauksaimniecības datu centra datubāzē, gan starptautiskajās datubāzēs. Jaunā tipa dzīvniekiem saglabāts esošais nosaukums – Latvijas brūnās šķirnes govis un Latvijas tumšgalves šķirnes aitas.
Atbilstoši minētajam noteikumos Nr. 166 ir jāprecizē šo vietējo šķirņu nosaukumi. Šķirnes nosaukums nav jāprecizē Latvijas vietējās šķirnes vecā tipa kazām, jo tas jau tika lietots iepriekš.

Noteikumu Nr. 166 20. punktā, kā arī 38.1., 38.2. un 38.6. apakšpunktā precizēts šķirnes nosaukums Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnei un Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnei.

Kā jau minēts, 2024. gadā atbalsts paredzēts arī par vaislai audzējamiem sieviešu kārtas dzīvniekiem – audzējamām aitām līdz 18 mēnešu vecumam, tāpēc noteikumi Nr. 166 precizējami.

Precizēts noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunkts, kā arī 3. pielikums, iekļaujot aitkopības nozares attiecināmajās atbalsta pozīcijās arī vaislai audzējamās aitas līdz 18 mēnešu vecumam. Tas, no kura vecuma sāk vērtēt audzējamās aitas, ir norādīts katras attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā, bet vērtēšanas beigu termiņš visām šķirnēm ir vienāds.
Audzējamo aitu iekļaušana noteikumu projektā veicina aitu māšu ganāmpulka atjaunošanos, nodrošinot jaunās paaudzes audzējamo aitu iekļaušanu snieguma pārbaudes ganāmpulkos.

Pašlaik noteikumos Nr. 166 atbalsts zirgkopības nozarei noteikts par pārraudzības ganāmpulkā esošās tīršķirnes vaislas ķēves un ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes vaislas ķēves ģenētiskās kvalitātes noteikšanu. Papildus nepieciešams iekļaut atbalstu par DNS analīzēm – nozīmīgu ciltsdarba pakalpojumu, lai saglabātu ticamību par vaislas dzīvnieku izcelsmi.

Noteikumi Nr. 166 papildināti ar 27.2. apakšpunktu, paredzot atbalst par DNS analīzēm. Atbalsta apmēru tāmē nosaka pašas biedrības, ņemot vērā analīžu izmaksas un dzīvnieku skaitu.

Pašlaik noteikumos Nr. 166 noteikts, ka pretendents iesniegumu iesniedz līdz 15. aprīlim. Šāds datums 2023. gadā bija noteikts, jo likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" stājās spēkā 2023. gada 22. martā, un atbalstu piešķirt varēja tikai pēc šī datuma. Tā kā iepriekšējos gados iesniegumu pretendents iesniedza līdz 15. martam un atbalsts piešķirams iespējami drīzāk, par pieteikšanās gala datumu jānosaka 15. marts.

Precizēts noteikumu Nr. 166 29. punkts, 15. aprīli aizstājot ar 15. martu.

Pašlaik ir noteikts, ka aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarēs pretendenti priekšapmaksu par pakalpojumu sniegšanu saņem 90 procentu apmērā no kopējās plānotās atbalsta summas. Tas nozīmē, ka atlikušie 10 procenti, kas ir diezgan liela summa, pretendentam pakalpojuma sniegšanai sākotnēji ir jānodrošina pašam. Lai pretendentiem atvieglotu finansiālo slogu pakalpojumu sniegšanas laikā, ir jāpaaugstina izmaksājamā priekšapmaksa.

Precizēts noteikumu Nr. 166 31.2. apakšpunkts, nosakot, ka aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarē pretendenti priekšapmaksu par pakalpojumu sniegšanu saņem 95 procentu apmērā no kopējās plānotās atbalsta summas.

Noteikumos Nr. 166 jāprecizē vairākas normas attiecībā uz vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku saglabāšanu:
1) jāprecizē periods, kurā dzīvnieku īpašniekam ir jāievēro noteikumos Nr. 166 noteiktās prasības;
2) ir svarīgi, ka vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku īpašnieki ievēro audzēšanas programmā noteiktās prasības, jo tas būtiski ietekmē šķirnes saglabāšanas un izkopšanas iespējas. Tāpēc tas jānosaka noteikumu projektā;
3) jāparedz, ka tajos gadījumos, kad dzīvniekam ir mainījies īpašnieks, prasības attiecas arī uz jauno īpašnieku;
4) jāprecizē laiks, kādā izsniedzams atzinums par dzīvnieka atbilstību audzēšanas programmas kritērijiem.

Noteikumos Nr. 166 izdarīti šādi precizējumi attiecībā uz vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku saglabāšanu:
1) noteikumu Nr. 166 39.2. apakšpunktā noteikts, ka visas prasības dzīvnieka īpašnieks ievēro līdz nākamā gada 15. aprīlim. Šāds periods izvēlēts, jo kārtējā gadā iesniegumu par atbalstu pretendents iesniedz līdz 15. aprīlim. Tātad prasības ir jāievēro gadu, kā tas bija arī 2023. gadā;
2) noteikumu Nr. 166 39.2. apakšpunkts papildināts ar 39.2.1., 39.2.2. un 39.2.3. apakšpunktu. 39.2.1. apakšpunktā ir saglabātas jau pašlaik spēkā esošās prasības, svītrojot nosacījumus par saistību periodu, jo saistību periods ar noteikumu projektu ir noteikts 39.2. apakšpunkta ievaddaļā. 39.2.2. apakšpunktā ir iekļauts nosacījums par audzēšanas programmā noteikto prasību ievērošanu;
3) savukārt 39.2.3. apakšpunktā noteikts pienākums informēt dzīvnieka jauno īpašnieku par noteiktajām prasībām. Attiecīgi 42. punktā precizēti nosacījumi situācijā, kad atbalsta saņēmējs vai jaunais dzīvnieka īpašnieks nav ievērojis noteiktās prasības. Šādā gadījumā atbalstu atmaksā tā persona, kas to ir saņēmusi, – atbalsta saņēmējs. 
Tā kā 39.2. apakšpunktā un 42. punktā ir skaidri noteiktas prasības attiecībā uz pretendentu un jauno dzīvnieka īpašnieku, 43. punkts ir lieks un tāpēc svītrots no noteikumiem Nr. 166;
4) papildus ir precizēts noteikumu Nr. 166 40. punkts, paredzot, ka atzinumu par dzīvnieka atbilstību audzēšanas programmai biedrība izsniedz kārtējā gadā. Tātad pretendents 2024. gadā Lauku atbalsta dienestā iesniegs atzinumu, kas izsniegts ne agrāk kā 2024. gada 1. janvārī.

Ir nozīmīgi saglabāt visas vietējās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Šī mērķa sasniegšanai ir būtisks dažādu pasākumu komplekss – gan dzīvu dzīvnieku audzēšana, gan vaislas materiāla (piemēram, spermas, olšūnu, embriju) un cita veida ģenētiskā materiāla saglabāšana. 
Latvijas kazkopības biedrība ir konstatējusi, ka nepieciešams iegūt un uzglabāt Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa āžu spermu, lai nodrošinātu, ka netiek zaudēts kvalitatīvu āžu ģenētiskais materiāls un tiek saglabātas attiecīgās āžu līnijas. 
Šim mērķim sākotnēji ir vajadzīga gan nozares ekspertu apmācība, gan aprīkojuma iegāde, tādēļ 2024. gadā ir jāorganizē pasākumi, piesaistot speciālistus no Francijas, kas apmācītu vietējos ekspertus āžu spermas iegūšanā un sagatavošanā uzglabāšanai. Tādējādi turpmāk šo darbu varētu īstenot jau vietēji eksperti. Iegūto spermu plānots ievietot uzglabāšanā mākslīgās apsēklošanas stacijā. Atbalsta intensitāte saskaņā ar noteikumu Nr. 166 37. punktu paredzēta 100 procentu apmērā no attiecināmajām izmaksām.

Noteikumi Nr. 166 papildināti ar 44.¹, 44.² un 44.³ punktu:
1) 44.¹ punktā noteikts atbalsta mērķis un apmērs, lai nodrošinātu to, ka tiek saglabāta un izmantošanai pieejama kvalitatīvu Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa āžu sperma;
2) 44.² punktā noteikti termiņi un iesniedzamie dokumenti, tostarp precizētas tāmes izmaksu pozīcijas, atbilstoši tam, kā noteikts Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulā (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu. Minētās regulas 30. panta 7. punktā atļauts uz vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu vērsts plašs darbību loks. Šajā atbalsta pasākumā tiks atbalstītas 7. punkta "a" un "c" apakšpunktā noteiktās darbības;
3) 44.³ punktā noteikta atbalsta pasākuma administrēšanas kārtība.