24-TA-2832: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikuma "Valdības rīcības plāns" 2.8. pasākuma, kas paredz izveidot Krīzes vadības centru (turpmāk – KVC) krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās.
Minētajam pasākumam ir noteikti šādi darbības rezultāti:
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
Minētajam pasākumam ir noteikti šādi darbības rezultāti:
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 3. punkts paredz sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Atbilstoši Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojumā "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība"[1] (turpmāk – revīzijas ziņojums) paustajiem secinājumiem krīzes vadības institucionālais modelis vērtēts kā nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi. Kā vienu no risinājumiem Valsts kontrole piedāvā izveidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai.
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
Izstrādes pamatojums
Veikts pētījums / aptauja starptautiski (piemēram, OECD, Eiropas Komisijas vai citu starptautisku organizāciju) veiktie pētījumi
Apraksts
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām un ka dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībai, lai tā varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE. Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE. Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pieņemt tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2025.
Pamatojums
Ministru kabinets atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 1. punktam un Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokola Nr. 30 67. § 4. punktam ir lēmis, ka KVC savu darbību uzsāk 2025. gada 1. janvārī. Līdz ar to ir nepieciešami tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un KVC izveidi. Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) un grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus nosaka Nacionālās drošības likums, kurā noteikts, ka nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības atbilstoši nacionālās drošības jomā noteiktajai kompetencei. Nacionālās drošības sistēmas uzdevums ir laikus prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un demokrātisku attīstību, izstrādāt vienotu un sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku, kā arī saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos veikt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus. Nacionālās drošības sistēmai jāspēj nodrošināt efektīvu vadību valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai. Nacionālās drošības sistēmas darbības pamatā ir civilmilitārā sadarbība. Nacionālās drošības likums noteic, ka civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem. Minētajā likumā ir iekļauti skaidri mērķi un uzdevumi, kā arī saprotami nacionālās drošības sistēmas pamatprincipi.
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos,[7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi Valsts civildienesta likumā, lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos,[7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi Valsts civildienesta likumā, lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar 2025. gada 1. janvāri darbu uzsāks KVC (Valsts kancelejas struktūrvienība), un viens no tā galvenajiem uzdevumiem būs pārnozaru krīzes gadījumā uzņemties virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Tas ir būtisks aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai. KVC iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā, kā arī gadījumos, kad tiek pārņemta krīzes vadība pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru prezidenta lēmuma, ja objektīvu apstākļu dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību.
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), ir nepieciešams paredzēt, ka KVC uz noteiktu laiku valsts interesēs varēs piesaistīt cilvēkresursus no citām valsts pārvaldes iestādēm krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Cilvēkresursu piesaiste var būt nozīmīga arī KVC ikdienas darbā, veicot uzdevumus, kas paredzēti likumprojektā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678).
Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka valsts civildienesta ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, taču minētais regulējums nav attiecināms uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī profesionālā dienesta karavīru.
Valsts civildienesta likuma 3. panta piektā daļa noteic, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai Ārlietu ministrijā (diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs) uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Līdz ar to ir nepieciešams Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā norādītās institūcijas papildināt ar Valsts kancelejas KVC.
Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtā daļa noteic, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt profesionālā dienesta karavīru. Arī Militārā dienesta likuma 27. panta pirmā daļa noteic, ka valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbinieka amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde. Līdz ar to esošais regulējums ir pietiekams. Bet Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturto daļu) nav minēts Valsts kancelejas KVC un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus varētu ieņemt profesionālā dienesta karavīri. Līdz ar to Valsts civildienesta likums nav grozāms, bet attiecīgi grozījumi ir veicami minētajos Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgā informācija par nepieciešamajiem grozījumiem sniegta anotācijas 4. sadaļā.
Minēto amatpersonu teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze var būt noderīga krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai.
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), ir nepieciešams paredzēt, ka KVC uz noteiktu laiku valsts interesēs varēs piesaistīt cilvēkresursus no citām valsts pārvaldes iestādēm krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Cilvēkresursu piesaiste var būt nozīmīga arī KVC ikdienas darbā, veicot uzdevumus, kas paredzēti likumprojektā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678).
Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka valsts civildienesta ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, taču minētais regulējums nav attiecināms uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī profesionālā dienesta karavīru.
Valsts civildienesta likuma 3. panta piektā daļa noteic, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai Ārlietu ministrijā (diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs) uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Līdz ar to ir nepieciešams Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā norādītās institūcijas papildināt ar Valsts kancelejas KVC.
Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtā daļa noteic, ka valsts interesēs valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt profesionālā dienesta karavīru. Arī Militārā dienesta likuma 27. panta pirmā daļa noteic, ka valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbinieka amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde. Līdz ar to esošais regulējums ir pietiekams. Bet Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturto daļu) nav minēts Valsts kancelejas KVC un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus varētu ieņemt profesionālā dienesta karavīri. Līdz ar to Valsts civildienesta likums nav grozāms, bet attiecīgi grozījumi ir veicami minētajos Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgā informācija par nepieciešamajiem grozījumiem sniegta anotācijas 4. sadaļā.
Minēto amatpersonu teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze var būt noderīga krīzes novēršanas pasākumu, kā arī reaģēšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai.
Risinājuma apraksts
1. Papildināt Valsts civildienesta likuma 3. panta piektajā daļā norādītās institūcijas ar Valsts kancelejas KVC, tādējādi nosakot, ka valsts interesēs KVC valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Uz minētajām amatpersonām būs attiecināmi Valsts civildienesta likuma 11. panta pirmajā daļā, IV un V nodaļā, 22. panta 2., 3. un 4. punktā, 35., 38. un 42. pantā minētie nosacījumi. Lēmumu par amatpersonas iecelšanu valsts civildienesta ierēdņa amatā, kā arī lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu no tā pieņems Valsts kanceleja, ņemot vērā, ka KVC būs tās struktūrvienība (detalizēta informācija sniegta likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā). Tāpat uz minētām amatpersonām būs attiecināmi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 744 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu".
Likumprojekta grozījumi nav attiecināmi uz regulējumu par atklāta pretendentu konkursa rīkošanu uz vakantajiem KVC amatiem. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vēlas pretendēt uz konkursu un veikt amata pienākumus pastāvīgi, nevis tikai uz noteiktu laiku, tad viņa to veic atbilstoši jau nostiprinātajam regulējumam Valsts civildienesta likumā. Attiecīgi izbeidzot dienestu atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam.
2. Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtajā daļā nav norādītas konkrētas institūcijas un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus var ieņemt profesionālā dienesta karavīri, attiecīgi grozījumi attiecībā uz KVC nav nepieciešami, bet konkrētas institūcijas un amati ir nosakāmi Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (skat. anotācijas 4. sadaļu).
Šāds tiesiskais regulējums pilnībā atbilst racionālai un efektīvai valsts cilvēkresursu izmantošanas politikai un ir labs cilvēkresursu nepietiekamības problēmas risinājums konkrētas krīzes gadījumā.
Likumprojekta grozījumi nav attiecināmi uz regulējumu par atklāta pretendentu konkursa rīkošanu uz vakantajiem KVC amatiem. Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vēlas pretendēt uz konkursu un veikt amata pienākumus pastāvīgi, nevis tikai uz noteiktu laiku, tad viņa to veic atbilstoši jau nostiprinātajam regulējumam Valsts civildienesta likumā. Attiecīgi izbeidzot dienestu atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam.
2. Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturtajā daļā nav norādītas konkrētas institūcijas un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus var ieņemt profesionālā dienesta karavīri, attiecīgi grozījumi attiecībā uz KVC nav nepieciešami, bet konkrētas institūcijas un amati ir nosakāmi Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (skat. anotācijas 4. sadaļu).
Šāds tiesiskais regulējums pilnībā atbilst racionālai un efektīvai valsts cilvēkresursu izmantošanas politikai un ir labs cilvēkresursu nepietiekamības problēmas risinājums konkrētas krīzes gadījumā.
Problēmas apraksts
Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra rīkojuma Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" 1. punktu ar 2023. gada 1. martu likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai, tomēr Valsts civildienesta likumā joprojām ir vairākas normas, kas regulē Pārresoru koordinācijas centra vadītāja apstiprināšanu, pārcelšanu, atbrīvošanu u.tml.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir ietverti vairāki tehniski grozījumi, kas paredz izslēgt vārdus “Pārresoru koordinācijas centra vadītājs” (attiecīgā locījumā).
Minētie grozījumi tiek veikti Valsts civildienesta likuma 8. panta ceturtās daļas 3. punktā, 9. panta trešās daļas 1. punktā, 11. panta trešajā un ceturtajā daļā, 13. panta otrajā daļā, 16. panta otrajā daļā, 20. panta otrajā daļā, 37. panta 2.1 daļā, 39. panta sestajā daļā, 41. panta pirmās daļas 1. punktā, sestajā un septītajā daļā.
Minētie grozījumi tiek veikti Valsts civildienesta likuma 8. panta ceturtās daļas 3. punktā, 9. panta trešās daļas 1. punktā, 11. panta trešajā un ceturtajā daļā, 13. panta otrajā daļā, 16. panta otrajā daļā, 20. panta otrajā daļā, 37. panta 2.1 daļā, 39. panta sestajā daļā, 41. panta pirmās daļas 1. punktā, sestajā un septītajā daļā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles revīzijas ziņojums
Apraksts
Revīzijas ziņojumā ir pausti secinājumi, ka krīzes vadības institucionālais modelis ir nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi.
Nosaukums
Saeimas galaziņojums
Apraksts
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojumā attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu ir minēts, ka krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par Padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Minētās komisijas ieskatā krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva un pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
Nosaukums
1. OECD izvērtējums "Īsumā par valdību, 2021"
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
Apraksts
OECD izvērtējumā "Īsumā par valdību, 2021" uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām un ka dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībai, lai tā varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir paredzēts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem tiks ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā.
Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits, kas varētu valsts interesēs tikt ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā, netiek prognozēts. Tas atkarīgs no konkrētās situācijas un nepieciešamības. Attiecīgo personu administratīvās un atbilstības izmaksas netiek ietekmētas.
Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits, kas varētu valsts interesēs tikt ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā, netiek prognozēts. Tas atkarīgs no konkrētās situācijas un nepieciešamības. Attiecīgo personu administratīvās un atbilstības izmaksas netiek ietekmētas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešamības gadījumā Valsts kanceleja tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinās atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678)
Pamatojums un apraksts
Nacionālās drošības likums paredz reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma. Paredzēts pilnveidot arī krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai, kā arī nosakot, ka neatliekami krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumi tiek skatīti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.2. Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741)
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams Nacionālās drošības likuma normas salāgot ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", precizējot minētā likuma 4. panta otro daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu – nosakot, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts arī ar krīzi vai katastrofu, un ka to var pieprasīt arī KVC. Ar grozījumiem plānots papildināt likumu ar jaunu 9. panta piekto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicēju. Šādas tiesības būtu attiecināmas uz situācijām, kad Ministru kabinets pieņemtu lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Ar grozījumiem plānots arī izslēgt 22. pantu un izteikt 23. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem veic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei.
Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka lietu izskatīšana Ministru kabinetā tiek regulēta Ministru kabineta iekārtas likumā, vienlaikus jāveic saistītie grozījumi minētajā likumā, papildinot regulējumu par Ministru kabineta darba organizāciju krīzes vadības situācijās un valsts apdraudējuma pārvarēšanā un seku likvidēšanā. Likumā tiks nostiprinātas Ministru kabineta krīzes vadības sēdes un to darba organizācija.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 744 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams salāgot likumprojekta grozījumus, nosakot, ka lēmumu par amatpersonas iecelšanu KVC valsts civildienesta ierēdņa amatā, kā arī lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu no tā pieņem Valsts kanceleja.
Grozījumi veicami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas (noteikts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Grozījumi veicami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas (noteikts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3. panta ceturto daļu) nav minēts Valsts kancelejas KVC un konkrēti valsts civildienesta ierēdņu amati, kurus varētu ieņemt profesionālā dienesta karavīri. Līdz ar to Valsts civildienesta likums nav grozāms, bet attiecīgi grozījumi ir veicami minētajos Ministru kabineta noteikumos.
Grozījumi veicami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas (noteikts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Grozījumi veicami divu mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" spēkā stāšanās dienas (noteikts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā).
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
Informācija par citiem normatīvajiem aktiem, kuri būtu pārskatāmi saistībā ar izmaiņām Nacionālās drošības likumā, ir norādīta likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Valsts kanceleja, visas ministrijasNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Izveidota neformāla starpinstitūciju ekspertu grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, pašvaldības un nevalstiskais sektors un kura Valsts kancelejas KVC izveides grupas vadībā pilda uzdevumus mērķa sasniegšanai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iepriekš minētās institūcijas konceptuāli atbalsta krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un institucionālā modeļa pilnveidošanu.
Notikusi:
1) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (24.07.2024.);
2) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (08.08.2024.);
3) Valsts kancelejas dalība un prezentācija "Jaunās krīzes vadības sistēmas aprises" seminārā "Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās" Brankās (17.10.2024.);[1]
4) Valsts kancelejas dalība seminārā pašvaldībām "Darbības nepārtrauktība un noturība pašvaldībās krīzes gadījumā" un piedalīšanās paneļdiskusijā (01.11.2024.).
Iesaistītās institūcijas 2024.gada 9.decembrī tika informētas e-pastā par likumprojekta virzību starpinstitūciju saskaņošanai.
[1] Sk. https://www.zemgale.lv/lv/media/3324/download?attachment
Notikusi:
1) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (24.07.2024.);
2) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (08.08.2024.);
3) Valsts kancelejas dalība un prezentācija "Jaunās krīzes vadības sistēmas aprises" seminārā "Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās" Brankās (17.10.2024.);[1]
4) Valsts kancelejas dalība seminārā pašvaldībām "Darbības nepārtrauktība un noturība pašvaldībās krīzes gadījumā" un piedalīšanās paneļdiskusijā (01.11.2024.).
Iesaistītās institūcijas 2024.gada 9.decembrī tika informētas e-pastā par likumprojekta virzību starpinstitūciju saskaņošanai.
[1] Sk. https://www.zemgale.lv/lv/media/3324/download?attachment
6.4. Cita informācija
Sabiedrība tika informēta par krīzes vadības sistēmas pilnveidi, KVC izveidi, resursu nepieciešamību un veicamajiem uzdevumiem, piemēram:
1) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/toposais-krizes-vadibas-centrs-nepartraukti-uzraudzis-situaciju-un-uzlabos-latvijas-spejas-civilo-krizu-vadiba
2) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ar-krizes-vadibas-centra-palidzibu-planots-uzlabot-krizu-parvaldibu-un-iestazu-sadarbibu
3) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-turpina-darbu-pie-krizes-vadibas-centra-izveides-un-krizes-vadibas-sistemas-pilnveides
4) https://lvportals.lv/viedokli/369049-vai-krizes-vadibas-centrs-jau-gatavs-2024
1) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/toposais-krizes-vadibas-centrs-nepartraukti-uzraudzis-situaciju-un-uzlabos-latvijas-spejas-civilo-krizu-vadiba
2) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ar-krizes-vadibas-centra-palidzibu-planots-uzlabot-krizu-parvaldibu-un-iestazu-sadarbibu
3) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-turpina-darbu-pie-krizes-vadibas-centra-izveides-un-krizes-vadibas-sistemas-pilnveides
4) https://lvportals.lv/viedokli/369049-vai-krizes-vadibas-centrs-jau-gatavs-2024
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja (KVC)
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekts neparedz papildu administratīvo slogu iepriekš minētajām institūcijām, jo grozījumu būtība nav saistīta ar informācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu. Veicamie pienākumi tiks īstenoti atbilstoši institūciju kompetencei
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi