Anotācija

1.Šobrīd situācijās, kad paternitātes pabalstu pieprasa bērna tēvs sakarā ar vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem, pastāv interpretācijas iespējas attiecībā uz paternitātes pabalsta nosacījumiem, proti, ja darba devējs ir piešķīris atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu par katru no vienās dzemdībās dzimušu bērnu 10 darba dienas, personai ir tiesības uz paternitātes pabalstu par katru no bērniem - tātad dvīņu gadījumā bērna tēvam ir tiesības uz paternitātes pabalstu par  kopsummā divdesmit darba dienām, t.i., 10 darba dienām par katru no bērniem, arī, ja tie dzimuši vienās dzemdībās. Analoga interpretācija, iespējams, veidojas arī attiecībā uz situāciju, kurā paternitātes pabalstu pieprasa persona, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

2.Pēdējos gados, arvien vairāk pieaugot darba spēka piesaistei no trešajām valstīm un vienlaikus pilnveidojot finanšu ietilpīgos demogrāfiju veicinošos pasākumus, veidojas neplānota tendence saistībā ar vecāku pabalsta izmantošanas iespējām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieradušies Latvijā strādāt uz terminētu laiku, kamēr pārējā ģimene un bērni faktiski dzīvo trešajā valstī.
Saskaņā ar Likumu tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – apdrošināšanas iemaksas) Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Līdz ar to, lai trešo valstu valstspiederīgajam rastos tiesības uz vecāku pabalstu, personai ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā - pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Turklāt Likums arī paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.

Normatīvais regulējums šobrīd neparedz ierobežojumus, kas liegtu vecāku pabalsta izmaksu noteiktajā periodā arī izbraucot no Latvijas un pat turpinot darba gaitas citā valstī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sniegtās informācijas strauji pieaug tendence,  kad vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valsts piederīgie (piemēram: Uzbekistānas, Tadžikistānas), kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī.

Tā kā personas ir nodarbinātas Latvijā,  apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai tiek veiktas, un jau pēc 3 mēnešiem (pat sezonālas nodarbinātības laikā) izpildās kvalifikācijas nosacījumi, tad šādām personām atbilstoši Likumam ir nosakāmas tiesības uz vecāku pabalstu. Tā kā spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav  atrunāts, uz kādu laika periodu trešo valstu pilsoņiem vecāku pabalsts būtu piešķirams, trešo valstu valstspiederīgie šobrīd turpina saņemt vecāku pabalstu arī pēc termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma un pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas. Identificēts arī, ka  persona pēc vecāku pabalsta piešķiršanas ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības Latvijā un visdrīzāk darba gaitas turpina citur.

Tādējādi ar Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku veiktajām apdrošināšanas iemaksām tiek veicināta demogrāfiskās situācijas uzlabošanās trešajās valstīs, jo vecāku pabalsts ir viens no ilgāk izmaksājamiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās  apdrošināšanas iemaksas 3 vai 6 mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā.

3.Šobrīd Likums paredz, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 mēneši vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram 5 nedēļas ātrāk pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir 5 nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par 5 nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu.
No 2022.gada 1.augusta atbilstoši Likumā noteiktajam vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Līdz ar to papildus atbalsts ir paredzēts tikai tiem vecākiem, kuriem bērns piedzimst ļoti agri – vēl pirms bērna māte ir devusies grūtniecības atvaļinājumā. Rezultātā veidojas situācija, kurā pret vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, ir atšķirīga attieksme.

4.Juridiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešams precizēt Likuma normu attiecībā uz  vecāku pabalsta nenododamo daļu un tās piešķiršanas nosacījumiem situācijās, kurās persona, piemēram, maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudē sociāli apdrošinātās personas statusu.
5.Izslēdzama Likuma 10.⁴ panta  septītā daļa, kas paredz vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, jo grozījums Likuma 10.⁴ panta  4.¹ daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu.
6.Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz vecāku pabalsta piešķiršanas kritēriju papildināšanu ir jānosaka saprātīgs normas spēkā stāšanās periods, kā arī ir jānosaka atbalsta priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem piemērošanas kārtība.
 

1.Likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka juridiskās skaidrības nolūkā precizējams Likums, nosakot, ka paternitātes pabalstu piešķir par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām par katru no vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem bērna tēvam vai personai, kura iesaistās divu vai vairāku bērnu aprūpē, kuri dzimuši vienās dzemdībās. Analogus nosacījumus paredzēts noteikt arī personai, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.
2.Likumprojekta 2. pants paredz:
 noteikt papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanai, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu praksi attiecībā uz līdzīgu pabalstu piešķiršanu trešās valsts valstspiederīgajiem, kā arī arvien pieaugošo darba spēka migrāciju no trešajām valstīm. Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Ja Latvijā sociāli apdrošinātas personas bērns,  par kuru piešķir vecāku pabalstu, dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, vecāku pabalstu par bērnu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 67., 68., 68.a un 69.panta nosacījumiem.

To, vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijā VSAA kontrolēs pēc tās rīcībā esošās informācijas par  bērna deklarēto dzīves vietu Latvijā. Šaubu gadījumā VSAA var vecāku pabalsta saņēmējam  lūgt iesniegt pierādījumus, kas apstiprina, ka bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā (ceļošanas dokumenti, ģimenes ārsta reģistrācija un apmeklējuma dati).
Savukārt, piešķirot vecāku pabalstu saskaņā ar regulu (EK) Nr. 883/2004 VSAA pārbaudīs personas saņemto iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu, kurā pabalsta pieprasītājām ir pienākums norādīt, vai kāds no vecākiem dzīvo/strādā vai pēdējo trīs gadu laikā ir dzīvojis/strādājis citā ES dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai EEZ dalībvalstī. Jāsniedz arī informācija par vecāku un bērnu dzīvesvietas periodiem, vecāku nodarbinātības periodiem un saņemtajiem ģimenes pabalstiem citā dalībvalstī. VSAA izvērtē iesniegumā sniegto informāciju un pārbauda VSAA datu bāzē esošo informāciju, lai noteiktu Latvijas kompetenci ģimenes pabalstu izmaksā, t.sk. vecāku pabalsta, un nepieciešamības gadījumā uzsāk saziņu Sociālās drošības informācijas elektroniskas apmaiņas sistēmā (EESSI) ar attiecīgās ES dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai EEZ dalībvalsts  kompetento iestādi. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīta arī papildu informācija pabalsta pieprasītājam, piemēram, dokumenti, kas apliecina atgriešanās Latvijā datumu.
Situācijā, ja bērns dzimis citā ES/EEZ vai Šveices Konfederācijā un viņam vēl nav piešķirts Latvijas personas kods, un personai ir tiesības uz vecāku pabalstu (strādā Latvijā), tad “bērna reģistrācija fizisko personu reģistrā” (tai skaitā persona koda piešķiršana) nav noteicošais kritērijs, kas nosaka tiesības uz vecāku pabalstu. Proti, vecāku pabalsts saskaņā ar Regulas 883/2004 nosacījumiem tiek piešķirts arī tad, ja bērns dzīvo citā dalībvalstī. Vecāku pabalstu šajā situācijā piešķir, pamatojoties uz citā dalībvalstī izsniegto bērna dzimšanas faktu apliecinoša dokumenta (dzimšanas apliecības) pamata.
Savukārt, ja bērns dzimis trešajā valstī, tad vecāku pabalsts tiks piešķirts tikai tad, ja bērnam Latvijas fizisko personu reģistrā būs aktīvs statuss, piešķirts personas kods un bērns pastāvīgi dzīvos Latvijā.

3.Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi starp šiem vecākiem, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu (grozījums Likuma 10.⁴ panta 4.¹ daļā).
4.Juridiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt Likumu ar normu, kas nosaka, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja persona ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu (papildināta Likuma 10.⁴ panta 4.² daļa ar 5.punktu).
5.Izslēdzama Likuma 10.⁴ panta  septītā daļa, kas paredz vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, jo grozījums Likuma 10.⁴ panta  4.¹ daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu. Jaunais regulējums būs attiecināms arī uz tiem vecākiem, kuru vecāku pabalsta izmaksas periods šobrīd tiek pagarināts par grūtniecības atvaļinājuma laiku. Līdz ar izmaiņām šis grūtniecības periods vairs netiks ieskaitīts vecāku pabalsta izmaksas periodā, tādējādi nodrošinot, ka arī vecākiem, kuriem bērns ir piedzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma, vecāku pabalsta periods faktiski pagarināsies par to pašu periodu, kādu nosaka līdzšinējā kārtība.
6.Likumprojekta 3.pants papildina Likuma pārejas noteikumus ar 65. un 66.punktu, paredzot, ka:
- tiesiskās paļāvības principa ievērošanai grozījums Likuma 10.⁴ panta 1.¹ daļā attiecībā uz papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Vienlaikus VSAA pārtrauks vecāku pabalsta izmaksu personai, kurai lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu ir pieņemts līdz 2026. gada 30. jūnijam, un vecāku pabalsta izmaksa būtu turpināma arī pēc tam, ja VSAA rīcībā ir informācija, ka bērnam, par kuru šis lēmums ir pieņemts, nav piešķirts personas kods, tā statuss Fizisko personu reģistrā ir pasīvs vai tas pastāvīgi nedzīvo Latvijas teritorijā un nav pamata piemērot Regulu 883/2004. 

Ņemot vērā, ka jaunā tiesību norma ietekmē personas, kurām ir tiesības uz vecāku balastu un kuras kopj mazu bērnu, ir būtiski nodrošināt saprātīgu laiku, lai šīs personas varētu pielāgoties jaunajai kārtībai. Tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Satversmes 1. panta, prasa, lai normatīvā regulējuma maiņa notiktu paredzami un samērīgi, īpaši gadījumos, kad tiek skartas personas tiesības vai likumīgas intereses. Pārejas periods 6 mēnešu garumā ļaus nodrošināt šī principa ievērošanu, nodrošinot iespēju iepazīties ar jauno regulējumu, izvērtēt savas tiesības un iespējas, kā arī veikt nepieciešamos pielāgojumus savā dzīvē, ja tādi nepieciešami. Ņemot vērā, ka personas, kuras kopj mazu bērnu, ir īpaši jutīga sabiedrības grupa ar ierobežotām iespējām ātri reaģēt uz izmaiņām, 6 mēnešu pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu un leģitīmu.
Turklāt pārejas periodu regulējošā norma nosaka piemērošanas skaidrību un novērš interpretācijas riskus, paredzot, ka šā likuma 10.⁴ panta 1.¹ daļā noteiktais attiecināms ne tikai uz tiem vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem tiesības uz vecāku pabalstu nosakāmas sākot no 2026. gada 1. jūlija, bet arī tiem saņēmējiem, kuriem vecāku pabalsts jau ir piešķirts līdz 2026. gada 30. jūnijam un periods, par kuru tas ir piešķirts, turpinās arī pēc 2026.gada 1.jūlija. Proti, šādos gadījumos piešķirtā vecāku pabalsta izmaksa pārtraucama ar 2026. gada 1. jūliju.

Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos ietvertais termiņš “līdz 2026. gada 30. jūnijam” noteikts, lai nodrošinātu vienotu un praktiski piemērojamu robežšķirtni lēmumu pieņemšanai, ņemot vērā, ka tiesību normas grozījumi stāsies spēkā 1. jūlijā. Šāds risinājums nodrošinātu skaidrību personām, uz kurām attiecas šie grozījumi un pabalsta izmaksa, kā arī atvieglo tiesību normas piemērošanu VSAA,novēršot interpretācijas riskus par to, kurš regulējums attiecināms uz konkrētiem gadījumiem. 

 -  piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, kurš piedzimis līdz 2025. gada 31. decembrim, tiek piemērota šā likuma 10.⁴ panta  4.¹ daļas redakcija, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.