25-TA-603: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas likvidāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai veicinātu izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Pārvaldes Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolu – Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolu (turpmāk – Skola). Vienlaikus nepieciešams izlemt šo izglītojamo turpmākas izglītības nodrošināšanas jautājumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt kvalitatīvu izglītību ieslodzītajiem, kas atrodas Cēsu Audzināšanas iestādē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Normatīvie akti noteic obligātu nepilngadīgo personu iesaisti pamatizglītības apguvē līdz 18 gadu vecumam un šis nosacījums attiecas arī uz ieslodzījuma vietām.
Ieslodzīto izglītības mērķi nosaka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējums. Kodeksa 8. pants nosaka soda izpildes mērķi – efektīvi piemērot notiesātajam visus Kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. Kodeksa 61.1 panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Kodeksa 61.3 pants noteic, ka viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem ir izglītošana.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 23. pants noteic, ka apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība, kā arī psiholoģiskā aprūpe. Savukārt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 24. pants noteic, ka izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.
Liela daļa ieslodzīto iegūst pamatizglītību, kas ir ļoti svarīga izglītības turpināšanai, bet vienlaikus ir priekšnosacījums, lai mazinātu nabadzības vai sociālās atstumtības risku. Ieslodzījuma laikā iegūta izglītība nodrošina lielāku iespēju pēc atbrīvošanas iesaistīties legālā nodarbinātībā, kur viens no pamatnosacījumiem parasti ir noteiktas izglītības esamība. Vienlaikus izglītības apguves process ieslodzījuma vietā ir strukturēts un lietderīgi pavadīts laiks, kas nozīmīgs arī citu ieslodzītā resocializācijai nozīmīgu aspektu sasniegšanai (mērķtiecības, patstāvīguma, koncentrēšanās spēju utt. attīstībai).
Gan vispārējās, gan profesionālās izglītības apguves iespēju ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās nodrošina izglītības iestādes, kuras izglītību nodrošina ārpus ieslodzījuma vietām. Līdz šim ieslodzījuma vietu sadarbība ar izglītības iestādēm ir bijusi ļoti veiksmīga. Ik gadu vispārējo izglītību iegūst ap 250 ieslodzīto un profesionālo izglītību – ap 470 ieslodzīto. Pēdējo gadu statistika liecina, ka diezgan daudz ieslodzīto vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību: 2024. gadā vidēji gadā tika iesaistīti 162 ieslodzītie vispārējās vidējās izglītības programmas apguvē, 2023. gadā – 180 ieslodzītie, 2022. gadā – 202, un daļa no tiem interesējas arī par iespēju apgūt augstāko izglītību attālināti. Savukārt vispārējās pamatizglītības apguvē 2024. gadā vidēji bija iesaistīti 93 ieslodzītie, 2023. gadā – 78 ieslodzītie, 2022. gadā – 82. Arī tie ieslodzītie, kas vairākas reizes nokļūst cietumā, ikreiz izmanto izglītības iespējas gan turpinot iegūt vispārējo vidējo izglītību, gan iegūstot vairākas profesionālās kvalifikācijas.
Ieslodzījuma vietas sadarbojas ar piecām vispārējās izglītības iestādēm (Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Jēkabpils 2. vidusskola, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Valmieras 2. vidusskola (šajā mācību gadā netika nokomplektēta 10.-12. klase, bet sadarbības līgums turpinās) un sešām profesionālās izglītības iestādēm (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Aizkraukles profesionālā vidusskola).
Vienīgais izņēmums ir Skola, kas vēsturiski ir veidota kā “cietuma skola”. Nepilngadīgie Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiek iesaistīti vispārējās izglītības apguvē, izglītības programmas šajā iestādē īsteno Skola, kas ir Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem struktūrvienība un atrodas Pārvaldes pakļautībā. Skola ir dibināta 1954. gadā. Vienīgais dokumentālais apliecinājums tam ir pedagoģisko sēžu protokoli (no 1954. gada 1. septembra). Pašlaik Skolas reģistrācijas apliecībā kā izglītības iestādes dibinātājs minēts Latvijas Republikas Ministru kabinets. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. panta nosacījumiem Skola nodrošina ikviena nepilngadīgā ieslodzītā iesaistīšanu vispārējās pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Skolā vidēji gadā ir apmēram 20 izglītojamie. Atkarībā no izglītojamo ieslodzīto skaita Skola mācību gadā vidēji īsteno 4-5 izglītības programmas. Mācību procesā ir iesaistīti 10 pedagogi, lai katram izglītības apguvē iesaistītajam ieslodzītajam nodrošinātu arī nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē, atbilstoši viņa spējām un attīstības līmenim.
Līdz ar grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā (stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī) tika izslēgtas vakara (maiņu) vidusskolas kā izglītības iestāžu tipa pastāvēšana. Šajā laikā ir paaugstinājušās prasības izglītības procesa nodrošināšanai un kvalitātei, kuras nodrošināt Skolā kļūst aizvien sarežģītāk un dārgāk. Papildus – izglītības procesa īstenošana nav ne Tieslietu ministrijas, ne Pārvaldes tipiska funkcija. Pārējās ieslodzījuma vietās šo uzdevumu veiksmīgi nodrošina pašvaldību izglītības iestādes. Tāpēc, lai nodrošinātu ieslodzītajiem tiesības uz izglītību, vienlaikus veicinot sniegtā izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Skolu, vienlaikus nodrošinot izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sadarbībā ar citu akreditētu izglītības iestādi.
Ieslodzīto izglītības mērķi nosaka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējums. Kodeksa 8. pants nosaka soda izpildes mērķi – efektīvi piemērot notiesātajam visus Kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. Kodeksa 61.1 panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Kodeksa 61.3 pants noteic, ka viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem ir izglītošana.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 23. pants noteic, ka apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība, kā arī psiholoģiskā aprūpe. Savukārt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 24. pants noteic, ka izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.
Liela daļa ieslodzīto iegūst pamatizglītību, kas ir ļoti svarīga izglītības turpināšanai, bet vienlaikus ir priekšnosacījums, lai mazinātu nabadzības vai sociālās atstumtības risku. Ieslodzījuma laikā iegūta izglītība nodrošina lielāku iespēju pēc atbrīvošanas iesaistīties legālā nodarbinātībā, kur viens no pamatnosacījumiem parasti ir noteiktas izglītības esamība. Vienlaikus izglītības apguves process ieslodzījuma vietā ir strukturēts un lietderīgi pavadīts laiks, kas nozīmīgs arī citu ieslodzītā resocializācijai nozīmīgu aspektu sasniegšanai (mērķtiecības, patstāvīguma, koncentrēšanās spēju utt. attīstībai).
Gan vispārējās, gan profesionālās izglītības apguves iespēju ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās nodrošina izglītības iestādes, kuras izglītību nodrošina ārpus ieslodzījuma vietām. Līdz šim ieslodzījuma vietu sadarbība ar izglītības iestādēm ir bijusi ļoti veiksmīga. Ik gadu vispārējo izglītību iegūst ap 250 ieslodzīto un profesionālo izglītību – ap 470 ieslodzīto. Pēdējo gadu statistika liecina, ka diezgan daudz ieslodzīto vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību: 2024. gadā vidēji gadā tika iesaistīti 162 ieslodzītie vispārējās vidējās izglītības programmas apguvē, 2023. gadā – 180 ieslodzītie, 2022. gadā – 202, un daļa no tiem interesējas arī par iespēju apgūt augstāko izglītību attālināti. Savukārt vispārējās pamatizglītības apguvē 2024. gadā vidēji bija iesaistīti 93 ieslodzītie, 2023. gadā – 78 ieslodzītie, 2022. gadā – 82. Arī tie ieslodzītie, kas vairākas reizes nokļūst cietumā, ikreiz izmanto izglītības iespējas gan turpinot iegūt vispārējo vidējo izglītību, gan iegūstot vairākas profesionālās kvalifikācijas.
Ieslodzījuma vietas sadarbojas ar piecām vispārējās izglītības iestādēm (Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Jēkabpils 2. vidusskola, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Valmieras 2. vidusskola (šajā mācību gadā netika nokomplektēta 10.-12. klase, bet sadarbības līgums turpinās) un sešām profesionālās izglītības iestādēm (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Aizkraukles profesionālā vidusskola).
Vienīgais izņēmums ir Skola, kas vēsturiski ir veidota kā “cietuma skola”. Nepilngadīgie Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiek iesaistīti vispārējās izglītības apguvē, izglītības programmas šajā iestādē īsteno Skola, kas ir Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem struktūrvienība un atrodas Pārvaldes pakļautībā. Skola ir dibināta 1954. gadā. Vienīgais dokumentālais apliecinājums tam ir pedagoģisko sēžu protokoli (no 1954. gada 1. septembra). Pašlaik Skolas reģistrācijas apliecībā kā izglītības iestādes dibinātājs minēts Latvijas Republikas Ministru kabinets. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. panta nosacījumiem Skola nodrošina ikviena nepilngadīgā ieslodzītā iesaistīšanu vispārējās pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Skolā vidēji gadā ir apmēram 20 izglītojamie. Atkarībā no izglītojamo ieslodzīto skaita Skola mācību gadā vidēji īsteno 4-5 izglītības programmas. Mācību procesā ir iesaistīti 10 pedagogi, lai katram izglītības apguvē iesaistītajam ieslodzītajam nodrošinātu arī nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē, atbilstoši viņa spējām un attīstības līmenim.
Līdz ar grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā (stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī) tika izslēgtas vakara (maiņu) vidusskolas kā izglītības iestāžu tipa pastāvēšana. Šajā laikā ir paaugstinājušās prasības izglītības procesa nodrošināšanai un kvalitātei, kuras nodrošināt Skolā kļūst aizvien sarežģītāk un dārgāk. Papildus – izglītības procesa īstenošana nav ne Tieslietu ministrijas, ne Pārvaldes tipiska funkcija. Pārējās ieslodzījuma vietās šo uzdevumu veiksmīgi nodrošina pašvaldību izglītības iestādes. Tāpēc, lai nodrošinātu ieslodzītajiem tiesības uz izglītību, vienlaikus veicinot sniegtā izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Skolu, vienlaikus nodrošinot izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sadarbībā ar citu akreditētu izglītības iestādi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pārvaldē 2020. gada 30. novembrī tika saņemts Latvijas Republikas tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2020-05-2AB (turpmāk – Atzinums) par bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu, kurā tika ierosināts “saprātīgā laika periodā rast risinājumu, lai iestādē esošajiem jauniešiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību, būtu pieejama profesionālā vidējā izglītība (arodapmācība)”. Ņemot vērā minēto, tika uzsākts darbs pie profesionālās izglītības iespēju izveidošanas šajā ieslodzījuma vietā.
Kopš 2021. gada sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Cēsu pašvaldību ir risināts jautājums par Skolas likvidēšanas tehniskajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi Skolas likvidāciju, norādot uz nepieciešamību ievērot Izglītības likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka citu nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Savukārt Cēsu novada pašvaldība nav gatava Skolas likvidācijas gadījumā uzņemties vispārējās izglītības programmas īstenošanu nodrošināšanu jauniešiem kādā no Cēsu novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādē.
2022. gada 12. augustā Pārvalde un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (turpmāk – Tehnikums) noslēdza vienošanos Nr. P-4-2022-00004 par profesionālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. No 2022. gada 1. septembra ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja apgūt arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu.
Savukārt 2021. gada 6. jūlija vēstulē Nr.1-23/60 “Par vispārējās izglītības programmas īstenošanu” Tehnikums informēja Pārvaldi, ka iesaistīsies arī vispārējās izglītības programmas īstenošanā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Tāpēc nepieciešams risināt jautājumu par finansējuma plūsmu – pārdalīt Skolas finansējumu Tehnikumam un amata vietu nodošanu.
Kopš 2021. gada sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Cēsu pašvaldību ir risināts jautājums par Skolas likvidēšanas tehniskajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi Skolas likvidāciju, norādot uz nepieciešamību ievērot Izglītības likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka citu nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Savukārt Cēsu novada pašvaldība nav gatava Skolas likvidācijas gadījumā uzņemties vispārējās izglītības programmas īstenošanu nodrošināšanu jauniešiem kādā no Cēsu novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādē.
2022. gada 12. augustā Pārvalde un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (turpmāk – Tehnikums) noslēdza vienošanos Nr. P-4-2022-00004 par profesionālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. No 2022. gada 1. septembra ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja apgūt arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu.
Savukārt 2021. gada 6. jūlija vēstulē Nr.1-23/60 “Par vispārējās izglītības programmas īstenošanu” Tehnikums informēja Pārvaldi, ka iesaistīsies arī vispārējās izglītības programmas īstenošanā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Tāpēc nepieciešams risināt jautājumu par finansējuma plūsmu – pārdalīt Skolas finansējumu Tehnikumam un amata vietu nodošanu.
Risinājuma apraksts
Skolas likvidācija plānota atbilstoši Izglītības likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, ka citu nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Šī likuma 23.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma. Arī Vispārējās izglītības likuma 7. panta otrā daļa noteic, ka vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Skolas likvidēšanu un nepieciešamos tehniskos nosacījumus (finansējuma pārdale uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana", amata vietu un Skolas mantu uz Tehnikumu utt.), t.sk. lietveža amata vietas pārdali uz Tehnikumu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Skola nodos Tehnikumam visas Skolas licencētās izglītības programmas un ar mācību procesa īstenošanu saistītos lietvedības dokumentus.
Pārvalde ar Skolas darbiniekiem (pedagogiem un lietvedi) pārtrauks darba tiesiskās attiecības, bet Tehnikums plāno minētos darbiniekus nodarbināt, jo pedagogiem, ilgstoši strādājot Skolā, ir uzkrāta liela pieredze darbā ar ieslodzītajiem, tai skaitā ar ieslodzītajiem, kuriem nepieciešama speciālās pamatizglītības programmas apgūšana. Lielākajai daļai pedagogu ir vairāk kā 20 gadu darba pieredze Skolā. Tāpat arī lietvedim ir kompetence un pieredze darbā ar dokumentiem, kas saistīti ar specifisku Skolas darbību.
Lai Tehnikums no 2025. gada 1. septembra un turpmāk ik gadu varētu nodrošināt nepārtrauktu mācību procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pienākumu Pārvaldei noslēgt starpresoru vienošanos ar Tehnikumu par vispārējās un speciālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Skolas likvidēšanu un nepieciešamos tehniskos nosacījumus (finansējuma pārdale uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana", amata vietu un Skolas mantu uz Tehnikumu utt.), t.sk. lietveža amata vietas pārdali uz Tehnikumu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Skola nodos Tehnikumam visas Skolas licencētās izglītības programmas un ar mācību procesa īstenošanu saistītos lietvedības dokumentus.
Pārvalde ar Skolas darbiniekiem (pedagogiem un lietvedi) pārtrauks darba tiesiskās attiecības, bet Tehnikums plāno minētos darbiniekus nodarbināt, jo pedagogiem, ilgstoši strādājot Skolā, ir uzkrāta liela pieredze darbā ar ieslodzītajiem, tai skaitā ar ieslodzītajiem, kuriem nepieciešama speciālās pamatizglītības programmas apgūšana. Lielākajai daļai pedagogu ir vairāk kā 20 gadu darba pieredze Skolā. Tāpat arī lietvedim ir kompetence un pieredze darbā ar dokumentiem, kas saistīti ar specifisku Skolas darbību.
Lai Tehnikums no 2025. gada 1. septembra un turpmāk ik gadu varētu nodrošināt nepārtrauktu mācību procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pienākumu Pārvaldei noslēgt starpresoru vienošanos ar Tehnikumu par vispārējās un speciālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieslodzījuma vietas izglītojamie, ieslodzījuma vietas izglītojamo likumiskie pārstāvji, Skolas personāls
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Skola un Tehnikums
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta ietekme ir tieša, jo likvidējot Skolu, visas saistības tiek nodotas Tehnikumam, kas turpinās nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības programmu, kuras iepriekš nav bijušas tā kompetencē, īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Skolas likvidēšanas procesā tiks veikta amata vietu un finansējuma pārdale uz Tehnikumu, kā arī izpildīti citi tehniskie nosacījumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai Izglītības un zinātnes ministrijas Tehnikums varētu turpmāk nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, no Tieslietu ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju no 2025. gada 1. septembra tiks pārdalītas Skolas 12 (divpadsmit) amata vietas (t.i. 12 (divpadsmit) slodzes): direktora amata vieta (viena slodze), lietveža amata vieta (viena slodze) un 10 (desmit) pedagogu amata vietas (10 (desmit) slodzes).
Cita informācija
Rīkojuma projekts nerada ietekmi uz valsts budžetu. Pēc Tieslietu ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes – Skolas – likvidācijas, lai Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde – Tehnikums – varētu turpmāk nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās un vispārējās vidējās izglītības programmās Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, tiks veikta finansējuma pārdale no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 2025. gadā (sākot ar jaunā 2025./2026. mācību gada pirmo semestri), proporcionāli no 1. septembra – 83 204 euro, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 249 612 euro (sk. pielikumu).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrija, TehnikumsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/236de427-437b-4765-92f8-86d1474fe265
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Iebildumi vai priekšlikumi nav iesniegti.
Iebildumi vai priekšlikumi nav iesniegti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Tehnikums
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
-
7.5. Cita informācija
Skola tiks likvidēta, Cēsu audzināšanas iestādē esošajiem ieslodzītajiem vispārējo izglītību nodrošināšanās Tehnikums.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ir pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo rīkojuma projekts paredz arī turpmāk nodrošināt izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, vienlaikus veicinot arī sniegtā izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts paredz arī turpmāk nodrošināt izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, vienlaikus veicinot arī sniegtā izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi