24-TA-149: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" (turpmāk – likumprojekts) paredz noteikt pārejas regulējumu 2024.gadam par to, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai Latvijas Stabilitātes programmu līdz 30.aprīlim.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) 28.pants nosaka, ka Ministru kabinets saskaņā ar Padomes 1997.gada 7.jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu līdz kārtējā gada 15.aprīlim iesniedz Saeimai Latvijas Stabilitātes programmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas, kuras mērķis ir nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un vienlaikus ar reformu un ieguldījumu palīdzību veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un darbvietu izveidi visās dalībvalstīs, ietvaros Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2023. gada 26. aprīlī publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ekonomikas politikas efektīvu koordinēšanu un daudzpusēju budžeta uzraudzību, kas atcels Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (turpmāk – Regula).
Paredzēts, ka dalībvalstis pašreizējās ikgadējās Stabilitātes programmas (prognozēšanas periods – trīs gadi) vietā reizi četros gados izstrādās vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un līdz aprīļa beigām iesniegs to EK. Fiskāli strukturālais plāns (prognozēšanas periods – četri gadi) nākotnē aizstās ne tikai pašreizējās Stabilitātes un Konverģences programmas, bet arī un nacionālos reformu programmu ziņojumus.
Regulas projekta 9.pants paredz, ka katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Eiropas Komisijai vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu līdz 30.aprīlim (ja vien nav panākta vienošanās starp dalībvalsti un Eiropas Komisiju par pamatotu iesniegšanas termiņa pagarināšanu).
Eiropas Savienības Padomē 2023.gada decembrī ir panākta politiska vienošanās par Regulu un ir sniegts pilnvarojums sarunu uzsākšanai ar Eiropas Parlamentu.
Savukārt, 2024. gada 10. februārī Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedējiem izdevās panākt provizorisku politisku vienošanos par ierosināto ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Eiropas Parlamenta galīgais balsojums indikatīvi plānots 2024.gada aprīļa beigās. Regula stāsies spēkā pēc leģislatīvās procedūras noslēgšanās, provizoriski š.g. aprīļa beigās vai maija sākumā.
Saskaņā ar likumdevēju vienošanos pirmā Fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas termiņš noteikts 2024. gada 20. septembrī ar iespēju, vienojoties ar EK, pagarināt minēto termiņu. Attiecīgi pavasara cikla ietvaros dalībvalstis joprojām izstrādās Stabilitātes programmas saskaņā Padomes 1997.gada 7.jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un līdz 30. aprīlim iesniegs tās EK. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Fiskāli strukturālā plāna perioda garumu, Latvijas Stabilitātes programma tiks izstrādāta 2024. – 2028. gadam (par vienu gadu garākam termiņam).
Paredzēts, ka dalībvalstis pašreizējās ikgadējās Stabilitātes programmas (prognozēšanas periods – trīs gadi) vietā reizi četros gados izstrādās vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un līdz aprīļa beigām iesniegs to EK. Fiskāli strukturālais plāns (prognozēšanas periods – četri gadi) nākotnē aizstās ne tikai pašreizējās Stabilitātes un Konverģences programmas, bet arī un nacionālos reformu programmu ziņojumus.
Regulas projekta 9.pants paredz, ka katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Eiropas Komisijai vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu līdz 30.aprīlim (ja vien nav panākta vienošanās starp dalībvalsti un Eiropas Komisiju par pamatotu iesniegšanas termiņa pagarināšanu).
Eiropas Savienības Padomē 2023.gada decembrī ir panākta politiska vienošanās par Regulu un ir sniegts pilnvarojums sarunu uzsākšanai ar Eiropas Parlamentu.
Savukārt, 2024. gada 10. februārī Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedējiem izdevās panākt provizorisku politisku vienošanos par ierosināto ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Eiropas Parlamenta galīgais balsojums indikatīvi plānots 2024.gada aprīļa beigās. Regula stāsies spēkā pēc leģislatīvās procedūras noslēgšanās, provizoriski š.g. aprīļa beigās vai maija sākumā.
Saskaņā ar likumdevēju vienošanos pirmā Fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas termiņš noteikts 2024. gada 20. septembrī ar iespēju, vienojoties ar EK, pagarināt minēto termiņu. Attiecīgi pavasara cikla ietvaros dalībvalstis joprojām izstrādās Stabilitātes programmas saskaņā Padomes 1997.gada 7.jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un līdz 30. aprīlim iesniegs tās EK. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Fiskāli strukturālā plāna perioda garumu, Latvijas Stabilitātes programma tiks izstrādāta 2024. – 2028. gadam (par vienu gadu garākam termiņam).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Stabilitātes programmas un fiskāli strukturālā plāna prognozēšanas perioda atšķirības, kā arī nepieciešamību pielāgot iekšējās administratīvās procedūras, LBFV ir nepieciešams noteikt pārejas regulējumu 2024.gadam par to, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai Latvijas Stabilitātes programmu līdz 30.aprīlim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Likumprojekta rezultātā Latvijas Stabilitātes programma 2024.gadā tiks iesniegta Saeimā nevis līdz 15.aprīlim, bet gan līdz 30.aprīlim.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts tieši neskar Latvijas starptautiskās saistības, bet gan regulē iekšējos procesus starp Ministru kabinetu un Saeimu, kas mainās saistībā ar gaidāmajām izmaiņām Regulā, savukārt Regula (kas nosaka Latvijas saistības pret ES) ir tieši piemērojama. Līdz Regulas spēkā stāšanās brīdim tieši piemērojama ir Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netika organizētas, jo likumprojekts tieši neskar sabiedrību, bet ir tehnisks un regulēs iekšējos procesus un izpildes termiņu starp Ministru kabinetu un Saeimu
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Finanšu ministrija nodrošinās likumprojektā paredzētā regulējuma izpildi savu pamatfunkciju ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi