Anotācija

Atbilstoši grozījumiem Preču zīmju likumā Patentu valde turpmāk būs Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regulas (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk – regulas Nr.2023/2411) 12. panta 1. punktā noteiktā kompetentā iestāde par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūras valsts posma procedūras izpildi Latvijā.

Noteikumu projekts paredz papildināt Patentu valdes nolikuma 3.1. punktā noteiktās Patentu valdes funkcijas, papildinot tās ar tiesībām veikt amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūras valsts posma kompetentās iestādes funkcijas. Vienlaikus, papildinot arī Patentu valdes nolikuma 4.1. punktā ietvertos Patentu valdes uzdevumus, pieņemt un izskatīt juridisko un fizisko personu pieteikumus amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskajai aizsardzībai.

Atbilstoši Patentu valdes nolikumam, Patentu valde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā un tās darbības mērķis ir īstenot valsts politiku rūpnieciskā īpašuma, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā. Ņemot vērā to, ka no 2025. gada 1. decembra Patentu valde ir uzsākusi amatniecības un rūpniecības ģeogrāfisko izcelsmju norāžu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu, nepieciešams papildināt Patentu valdes darbības mērķi īstenot valsts politiku arī amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā.

Noteikumu projekta 2. punktā ir papildināts Patentu valdes darbības mērķis īstenot valsts politiku arī amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā.

Atbilstoši šā brīža Patentu valdes nolikuma redakcijai Patentu valdes darbinieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot direktoram attiecīgu iesniegumu (izņemot gadījumus, kas noteikti Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, Patentu likumā, likumā Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā, – tos var apstrīdēt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai tiesā). Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Savukārt Patentu valdes ekspertu lēmumi, kas pieņemti reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuriem iesniegts apelācijas iesniegums tiek izskatīti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, atbilstoši RĪIPL 20. pantam. Turpretim atbilstoši grozījumiem Preču zīmju likumā lēmumu par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma atbilstību regulas Nr.2023/2411 prasībām Patentu valdes eksperts pieņem septiņu mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas. Ja reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā saņemtais iebilduma iesniegums atzīts par atbilstošu, Patentu valdes eksperts lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību regulas Nr.2023/2411 prasībām pieņem 14 mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Patentu valdes eksperta pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Patentu valdes direktoram. Patentu valdes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Līdz ar to secināms, ka šobrīd pastāv dažāda kārtība arī nozares likumos, kādā tiek apstrīdēti Patentu valdes ekspertu vai amatpersonu pieņemtie lēmumi. Ņemot vērā, ka Patentu valdes darbinieka vai amatpersonas pieņemtais lēmums vienlaikus vērtējams arī kā administratīvais akts, tāpēc ekspertu vai amatpersonu kompetence primāri būtu vērtējama nevis atbilstoši nozares likumiem, bet gan atbilstoši Administratīvās atbildības likumam normām, tādējādi, ievērojot publiskajās tiesībās valdošo principu, arī apstrīdēšanas kārtība primāri būtu nosakāma atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām un tikai tie gadījumi, kas atrunāti nozares likumos, būtu apstrīdami atbilstoši šo nozaru likumos atrunātajai specifiskajai kārtībai.

Turklāt Patentu valdes eksperts var pieņemt lēmumu arī par citiem jautājumiem, proti, tādiem, kas nav atrunāti nozares likumos, vai arī veikt faktisko rīcību, kuras apstrīdēšana nav atrunāta speciālajos likumos. Tādējādi nepieciešams precizēt Patentu valdes nolikumā esošo kārtību, kādā tiek apstrīdēti Patentu valdes ekspertu vai amatpersonu pieņemtie lēmumi, skaidri nosakot, ka iestādē tiek piemērots administratīvais process lēmumu apstrīdēšanā, izņemot tajos gadījumos, kuri ir atrunāti nozares likumos.

Noteikumu projekts paredz precizēt Patentu valdes nolikuma 10. punktu, nosakot, ka Patentu valdes darbinieka vai amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot direktoram attiecīgu iesniegumu. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja normatīvie akti neparedz citādāku apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.