Anotācija

Noteikumi Nr.852 definē darbu ar azbestu šo noteikumu izpratnē, kas ir būtisks prasību piemērošanā un ir svarīgi, lai lietotā terminoloģija būtu atbilstoša gan direktīvas Nr. 2023/2668, gan būvniecības jomas terminoloģijai. Pārskatot noteikumus, tika konstatēts, ka ir nepieciešams precizēt atsevišķus jēdzienus. Piemēram, 2. punktā nepieciešams definēt demontāžas darbu kopumu un saskaņot to ar būvniecības jomas terminoloģiju (piemēram, nevis ēkas, bet būves). 
Vienlaikus direktīva 2023/2668 iekļauj atsauci uz Regulu Nr. 1272/2008, kas nosaka, ka azbests ir klasificēts kā 1A kategorijas kancerogēns, lai skaidri noteiktu saikni ar ķīmisko vielu klasifikāciju noteicošo regulējumu. Minētā atsauce nosaka pamatojumu azbesta kaitīgajām īpašībām. Attiecīgi ir nepieciešams noteikt atsauci uz Regulu Nr. 1272/2008.

Lai veicinātu vienotu izpratni par demontāžas darbu definējumu, noteikumos Nr. 852 precizēts darbību kopums, ko ietver darbs ar azbestu. Proti, demontāža ir būves vai tās daļas nojaukšana, azbestu saturošo daļu nomontēšana no būves, instalācijas vai iekārtas, aizvākšana un aizvešana (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).
Noteikumu projekts paredz iekļaut atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts). Vienlaikus precizēts noteikumu 4. punkts ar specifiska darba aizliegumu, kā to paredz direktīva. Proti, azbestu nevar lietot darbos, kuros izmanto azbestu saturošus zema blīvuma izolācijas vai skaņu necaurlaidīgus materiālus (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts). Vienlaikus noteikumos precizēts, ka azbesta saturošu materiālu aizvākšana (azbestu saturošu materiālu atdalīšana no pārējiem materiāliem) ir prioritāra salīdzinājumā ar citām darbībām ar azbestu (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts). 

Noteikumi Nr.852 nosaka nodarbinātā veselībai drošo vērtību - arodekspozīcijas robežvērtību darba (turpmāk - AER) vides gaisā, kas nerada veselības traucējumus, ja to nepārsniedz astoņu stundu darba dienā. Attiecīgi darba devējam jānodrošina pasākumi nodarbināto aizsardzībai un AER nepārsniegšanai, ja darba procesā var saskarties ar azbestu. Noteikumu Nr.852 15.punktā ir noteikta saistoša AER (0,1 (f/cm³)), kuru darba vides uzraudzības ietvarā nedrīkst pārsniegt, lai nodrošinātu nodarbināto aizsardzību, kā arī noteikts azbesta šķiedras izmērs, kuru ņem vērā, nosakot šķiedru skaitu darba vides gaisā (3.punkts). Ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos pierādījumus par azbesta ietekmi uz veselību un tehniskos datus, kā arī novērtējot sociālekonomisko ietekmi un metodes, kas ir pieejamas azbesta pakļautības mērīšanai darba vietā, AER ir pārskatīta un direktīvā Nr. 2023/2668 noteikta jauna AER – 0,01 šķiedras uz kubikcentimetru (f/cm³). 
Vienlaikus, attīstoties arī mērīšanas tehnoloģijām un lai noteiktu līdzsvarotu pieeju dalībvalstīs, kā arī, lai dotu pienācīgu tehniskās pielāgošanās periodu, direktīva paredz ieviest pārskatītas AER, atkarībā no izmantotās šķiedru skaitīšanas metodes, sākot ar 2029. gada 21. decembri, kad jāņem vērā būs arī šķiedru izmērs.
Pašlaik šķiedru noteikšanu veic akreditētas laboratorijas, kas izmanto fāžu kontrasta mikroskopijas (PCM) pieeju, kas ir iekļauta noteikumu Nr.852 pielikumā aprakstītajā metodē. Jāatzīmē, ka jauno noteikto AER (0,01 šķiedras uz kubikcentimetru (f/cm³)) var izmērīt ar minēto metodi. Tomēr ar 2029. gada 21. decembri, kad stāsies spēkā jaunās AER vērtības un skaitāmo šķiedru izmēra prasības, šķiedru skaitīšanai būs jāmanto elektronmikroskopija vai jebkura cita alternatīva metode, kas sniedz līdzvērtīgus vai precīzākus rezultātus.
Attiecīgi nepieciešams iestrādāt minētās AER un mērīšanas prasības noteikumos Nr. 852, lai nodrošinātu augstāku nodarbināto veselības aizsardzības līmeni. 

Atbilstoši direktīvas Nr. 2023/2668 prasībām noteikumu projekta 15.punktā paredzēts, ka faktiskā azbesta aroda ekspozīcija darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt AER 0,01 šķiedras/cm³, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (robežvērtība spēkā ar 2025.gada 21.decembri). Ņemot vērā direktīvā Nr. 2023/2668 noteikto pārejas periodu, arī noteikumos Nr.852 noteikts pārejas periods līdz 2029.gada 20.decembrim. Proti no 2029.gada 21.decembra AER nedrīkst pārsniegt 0,002 šķiedras/cm³, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās vai 0,01 šķiedras/cm³, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās un mērot azbesta šķiedru, kuras platums nepārsniedz 0,2 mikrometrus, garums pārsniedz piecus mikrometrus un garuma un platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1. Jāņem vērā, ka ja piemēro 0,01 šķiedras/cm^3, tad ņem vērā šķiedras izmēru, jo īpaši, šķiedras platumu, kas nepārsniedz 0,2 mikrometrus.
Attiecībā uz šķiedru skaitīšanu, noteikumos Nr. 852 precizēts, ka šķiedru skaitīšanai izmanto elektronmikroskopiju vai jebkuru citu alternatīvu metodi, kas sniedz līdzvērtīgus vai precīzākus rezultātus, saglabājot iespēju līdz 2029. gada 20. decembrim šķiedru skaitīšanai izmantot arī noteikumu pielikumā noteikto metodi. (noteikumu projekta 1.6., 1.7., 1.30. apakšpunkts). Vienlaikus noteikumos Nr. 852 precizēts, ka atbilstoši sākotnējā riska novērtējuma rezultātiem un nolūkā nodrošināt atbilstību šo noteikumu prasībām, darba devējs mēra azbesta šķiedru koncentrāciju darba vides gaisā konkrētu darbības posmu laikā un regulāros intervālos (noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts), kas faktiski jau izriet no darba vides iekšējās uzraudzības kārtības. Attiecīgi, azbesta ekspozīcijas mērījumi ir jāveic tādos apstākļos, lai nodrošinātu mērījuma objektivitāti par patieso azbesta šķiedru ekspozīciju darba vides gaisā veicot darbus. 

Ņemot vērā, ka tiek noteikta stingrāka AER, būtiski ir noteikt arī pasākumus darba vietās, lai samazinātu nodarbināto pakļautību azbesta iedarbībai darbā līdz minimumam un tiktāl, cik tas tehniski iespējams. Tādēļ direktīvā Nr. 2023/2668 precizēti darba devēja pienākumi attiecībā uz veicamajiem pasākumiem, tai skaitā, gan attiecībā uz azbesta noteikšanu pirms darba uzsākšanas, gan pasākumiem darba vietās (t.sk. putekļu nosūkšanu, slēgto sistēmu izmantošanu, telpu tīrīšanu un apkopi, u.c.). 

Ņemot vērā direktīvā Nr. 2023/2668 noteikto 1.pantā 5.punktā, precizēti noteikumu Nr.852 16. punktā minētie darba devēja veicamie pasākumi, papildinot tos ar attīrīšanas (dekontaminācijas) pasākumiem, lai novērstu nodarbinātā atkārtotu saskari ar azbestu (piemēram, darba apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu notīrīšana un/vai utilizācija kā azbestu saturošs atkritums, darbarīku iepakošana, lai pārvestu uz citu darba vietu), darba procesu plānošanu, ja darba vides gaisā ir azbestu saturoši putekļi, tos nosēdinot un nostādinot, kā arī nodrošinot nodarbināto aizsardzību, ja darbs notiek slēgtās telpās (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts).
Noteikumu Nr. 852 19. punkts precizēts, nosakot darba devējam veicamos pasākumus ne tikai pie AER pārsniegšanas darba gaitā, bet arī, ja ir pamats uzskatīt, ka ir atsegti azbestu saturoši materiāli, kas nebija pirms tam identificēti (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts)
Noteikumu Nr. 852 20. punktā precizēti pasākumi attiecībā uz atsevišķiem darba posmiem, kuros paredzams, ka AER tiks pārsniegta, papildinot ar pasākumiem, kas veicami slēgtā telpā, nodrošinot mehānisko (ekstrakcijas) ventilāciju (noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).
Lai nodrošinātu precīzu direktīvas prasību pārņemšanu, attiecībā uz atkritumu savākšanu noteikumu projektā iekļauts izņēmums - kalnrūpniecības darbību rezultātā radušies atkritumi, neskatoties uz to, ka Latvijā šādi darbi netiek veikti (noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts).

Veicot azbesta aizvākšanas (azbestu saturošu materiālu atdalīšana no pārējiem materiāliem) darbus rodas azbesta atkritumi, kuri uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. Minētie atkritumi ir savācami un nododami tam paredzētajā apsaimniekošanas kārtībā, ko nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19 .aprīļa noteikumi Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu". Savukārt noteikumi Nr. 852 paredz vairākas atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas vairs nav spēkā esoši un tos ir nepieciešams precizēt, lai novērstu normatīvā regulējuma piemērošanas grūtības.  

Noteikumu projekts paredz precizēt atsauces uz normatīvajiem aktiem noteikumu Nr.852 4. un 24. punktā, lai novērstu neprecīzas vai spēkā neesošas atsauces esamību noteikumos un nemaldinātu normatīvā regulējuma piemērotājus. Attiecīgi noteikumos Nr.852 noteikta atsauce uz Ministru kabineta 2011. gada 19 .aprīļa noteikumiem Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu", kas nosaka specifiskas prasības azbesta atkritumu apsaimniekošanai (noteikumu projekta 1.3. un 1.12. apakšpunkts)
Vienlaikus jāatzīmē, ka azbestu saturošus atkritumus marķē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH). Minētā regula ir tieši piemērojama. Attiecīgi ir svarīgi ņemt vērā, ka azbestu saturošus atkritumus savāc slēgtā iepakojumā un uz tā izvieto norādi, ka atkritumi satur azbestu. Vienlaikus svarīgi pie demontāžas darbu organizēšanas paredzēt pasākumus, kas veicami atkritumu apsaimniekošanas jomā tiktāl ciktāl tas ir darba devēja pārziņā (piemēram, izvietojot norādi uz iepakojuma, kurā ir azbestu saturoši materiāli, noslēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu).
Jāatzīmē, ka bīstamo kravu pārvadājumi veicami atbilstoši Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) A pielikuma nosacījumu prasībām vai Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma nosacījumu prasībām. Azbests kvalificējams kā 9. klases bīstamā krava ar identifikācijas Nr. UN 2212.

Pašreizējais regulējums, kas iekļauts Noteikumu Nr. 852 IV nodaļā, jau nosaka vispārīgas prasības attiecībā uz nodarbināto apmācību darbā ar azbestu, tostarp apmācību saturu un regularitāti. Tomēr šis regulējums nenodrošina pilnīgu atbilstību jaunās direktīvas 2023/2668 prasībām, kas paredz noteikt plašāku apmācībās iekļaujamo jautājumu loku, kā arī prasības apmācības dokumentācijai, izsniedzot nodarbinātajam apliecinājumu par apmācības apguvi. Attiecīgi pastāv risks, ka nodarbināto izpratne par riskiem darbā ar azbestu un līdz ar to arī nodarbināto veselības aizsardzība netiek nodrošināta tādā līmenī, kā tas nepieciešams atbilstoši jaunākajām ES līmeņa prasībām.

Lai nodrošinātu vienotu un pilnīgāku nodarbināto zināšanu līmeni atbilstoši Direktīvas 2023/2668 prasībām, noteikumu projektā paredzēts precizēt prasības nodarbināto apmācībai darbā ar azbestu, papildinot ar atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas attiecināmi uz darbu ar azbestu, attīrīšanas (dekontaminācijas) pasākumiem, atkritumu savākšanu, tehnoloģiskā aprīkojuma izmantošanu azbesta šķiedru izdalīšanās un izplatīšanās ierobežošanai darba procesa laikā u.c.
Jāatzīmē, ka apmācība veicama saskaņā ar vispārīgajām prasībām nodarbināto apmācībai darba aizsardzības jautājumos (Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos”), kas paredz prasības ievadapmācībai, instruktāžai darba vietā, kā arī tematiskajai apmācībai. Minēto apmācību darbā ar azbestu darba devējs var organizēt kā tematisko apmācību, vienlaikus neaizstājot ar to instruktāžu darba vietā. Darba devējs var šo apmācību nodrošināt ar saviem resursiem vai arī izmantot ārējus apmācību sniedzējus, ja vien tiek nodrošināts, ka apmācībā tiek iekļautas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši nodarbināto veicamajiem uzdevumiem un darba metodēm.
Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma noteikumu projektā paredzēts nodarbinātajam izdot apliecinājumu par apmācības sekmīgu apguvi, norādot apmācības saturu, datumu, ilgumu, valodu un apmācības veicēju, lai nodrošinātu efektīvāku uzraudzību (noteikumu 1.23., 1.24., 1.25. 1.26. apakšpunkts).

Azbests ir ļoti bīstams kancerogēns (ļaundabīgu audzēju izraisošs). Gaisā esošo azbesta šķiedru ieelpošana var izraisīt tādas nopietnas slimības kā mezoteliomu un plaušu vēzi, bet pirmās slimības pazīmes var parādīties vidēji 30 gadus pēc pakļaušanas brīža, galu galā iestājoties ar darbu saistītai nāvei. Zinātnisko pētījumu rezultātā ir identificēts, ka azbesta šķiedru ekspozīcijas ietekme var būt par cēloni arī balsenes un olnīcu karcenomai, kā arī pleiras slimībām. Attiecīgi minētās diagnozes tiek iekļautas arī direktīvā Nr. 2023/2668 un atbilstoši nepieciešams aktualizēt arī noteikumu Nr. 852 47. punktu.

Noteikumu Nr. 852 47. punkts ir papildināts ar jaunajām diagnozēm (balsenes karcenoma, olnīcu karcenoma, labdabīgas pleiras slimības), kas saistītas ar azbesta putekļu iedarbību uz nodarbināto, ko rada azbests vai azbestu saturoši materiāli (noteikumu projekta 1.28. apakšpunkts). Vienlaikus jāatzīmē, ka visus ar azbestu saistītos arodslimības gadījumus izmeklē un uzskaita saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 908 "Arodslimību izmeklēšanas un noteikšanas kārtība". 

Direktīvā Nr. 2023/2668 precizēta virkne prasību, kas saistītas ar azbestu saturošu materiālu demontāžu, tai skaitā arī informācijas ieguvi pirms darbu uzsākšanas, paziņojumu kompetentām iestādēm, kā arī demontāžas plānu.
Noteikumu Nr.852 V sadaļā noteikts process, kādā darba devējam jāinformē Valsts darba inspekcija (turpmāk - VDI), ja tiek plānoti darbi ar azbestu. Attiecīgi 10 darba dienas pirms darbu uzsākšanas darba devējs iesniedz VDI iesniegumu, kurā norāda gan savus rekvizītus, gan laiku un vietu, kur paredzēti darbi, gan azbesta daudzumu un veidu, kā arī izmantojamos pasākumus un darba metodes, un nodarbināto skaitu. Turklāt, ja tiek paredzēta azbestu saturošu materiālu demontāža, tad 10 dienas pirms demontāžas uzsākšanas, darba devējam VDI jāiesniedz demontāžas darbu plāns, kurā jau precīzi tiek aprakstīts veicamais darbs, vieta, dati par speciālistu, kas vadīs darbus, darba metodes, kā arī nodarbināto, vides un cilvēku aizsardzības pasākumi. Direktīva nenosaka obligātu plāna iesniegšanu, bet nosaka to tikai gadījumā, ja to pieprasa kompetentā iestāde. Šāda obligāta informācijas iesniegšana pēc būtības nav nepieciešama un var būt saistīta gan ar papildus darbu darba devējiem, gan arī VDI, turklāt jānodrošina arī informācijas izskatīšana un uzglabāšana. Jāatzīmē, ka darba devēji visai kūtri iesniedz nepieciešamo informāciju VDI par darbiem, kas saistīti ar azbestu saturošu materiālu demontāžu (2024. gadā - 9 iesniegumi, 2023.gadā - 11 iesniegumi, 2022. gadā - 5 iesniegumi). Iesniegumi iesniegti pamatā par jumta seguma nomaiņu (šīfera jumts) un ēkas cauruļvadu nomaiņām.
Attiecīgi, lai nodrošinātu minimālās prasības, mazinātu informācijas apriti un veidotu to mērķtiecīgu (tikai ja VDI pieprasa), nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 852 prasības.

Atbilstoši direktīvas prasībām Nr. 2023/2668, noteikumu projekts paredz izmaiņas attiecībā uz darbu ar azbestu organizēšanas, tai skaitā, demontāžas darbu, dokumentācijas iesniegšanu VDI. Proti, lai novērstu nodarbināto nejaušu saskari ar azbestu saturošiem materiāliem un nodrošinātu atbilstošu aizsardzību, precizēta prasība attiecībā uz informācijas noskaidrošanu par azbesta klātbūtni būvē vai objektā. Attiecīgi precizēts, ka darba devējiem ir jāsadarbojas un jāsniedz visa iespējamā zināmā informācija par azbesta klātbūtni, savukārt, ja ir aizdomas un nav informācijas, jārīkojas saskaņā ar noteikumu Nr. 852 prasībām (noteikumu projekta 1.13. apakšpunkts). Ja darba devējs konstatējis, ka būvē vai objektā ir azbests un paredzēti darbi, kuros nodarbinātajiem iespējama saskare ar azbestu, darba devējs, tāpat kā līdz šim, 10 dienas pirms darbu ar azbestu uzsākšanas iesniedz iesniegumu VDI.
Noteikumu projektā tiek precizēts informācijas saturs un daudzums, kas iesniedzams VDI, piemēram, darba devējam turpmāk būs jānorāda ne tikai ziņas par paredzamo vietu, kur notiks darbi, laiku, kurā darbi tiks veikti, azbesta veidu, izmantotajām darba metodēm, bet arī ziņas par pasākumiem nodarbināto aizsardzībai un attīrīšanai (dekontaminācijai) no azbesta putekļiem, kā arī jāiesniedz nodarbināto saraksts un informācija, kas apliecina nodarbināto apmācību darbam ar azbestu, un pēdējās obligātās veselības pārbaudes veikšanu (noteikumu projekta 1.17. apakšpunkts). Vienlaikus, ja tiks paredzēti azbesta demontāžas darbi, tad papildus ir iesniedzami arī pierādījumi, proti, informācija, kas apliecina šo noteikumu 16., 22. un 24.punktā noteikto prasību izpildi. Tas var būt gan darba devēja sagatavotais demontāžas darbu plāns, ja tajā ietverta atbilstoša informācija, vai jebkuras citas ziņas, kas apliecina darba devēja pienākumu izpildi (piemēram, informācija par noslēgtajiem līgumiem par azbestu apsaimniekošanu u.c.). 
Noteikumu projekts arī paredz to, ka turpmāk pirms demontāžas darbu uzsākšanas VDI nebūs jāiesniedz demontāžas plāns, bet tāds būs jāiesniedz tikai pēc VDI lūguma (noteikumu projekta 1.14. apakšpunkts). Turklāt jāatzīmē, azbests un azbestu saturoši materiāli jāaizvāc pirms nojaukšanas darbu sākšanas, izņemot gadījumus, ja azbesta vai azbestu saturošu izstrādājumu aizvākšana nodarbinātos apdraudētu vairāk nekā to atstāšana esošajā vietā. Piemēram, pirms būves nojaukšanas, ir jāveic būves apsekošana un jāizvāc azbests vai azbestu saturoši materiāli, lai būves nojaukšanā nepiesārņotu būvgružus un apkārtējo vidi ar azbesta putekļiem. 
Vienlaikus noteikumu projektā paredzēta atļauju sistēma darbam ar azbestu, kas jāveido atbilstoši direktīvas Nr. 2023/2668 prasībām. Proti, iesniedzot VDI paziņojumu par darbu ar azbestu uzsākšanu, VDI pārbaudīs iesniegto informāciju. Ja no iesniegšanas brīža 10 darbdienu laikā VDI nav pieņēmusi lēmumu par atļaujas neizsniegšanu, komersants var uzskatīt, ka lēmums ir labvēlīgs un var uzsākt darbus. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka VDI publicēs savā tīmekļa vietnē to darba devēju sarakstu, kuri saņēmuši atļauju (noteikumu projekta 1.19. apakšpunkts). 
Ņemot vērā, ka var notikt neparedzētas situācijas vai avārijas, kad darbi ir jāveic nekavējoties, noteikumi paredz arī izņēmumu, kad atļauja jāiesniedz, uzsākot darbus (noteikumu projekta 1.20. apakšpunkts).
Vienlaikus jāņem vērā, ka noteikumos noteikti arī izņēmuma gadījumi, kuros VDI nav nepieciešams iesniegt iesniegumu par darbu ar azbestu uzsākšanu. Proti, noteikumi Nr. 852  papildināti ar jaunu punktu (37.¹), kas nosaka, ka iesniegumu VDI var neiesniegt, ja iedarbība uz nodarbināto ir sporādiska un ar zemu intensitāti un ja pēc azbesta radītā riska novērtēšanas rezultātiem ir noskaidrots, ka AER darba zonas gaisā netiks pārsniegta, veicot specifiskus darbus (piemēram, ja darbs ir saistīts ar neilgām apkopes darbībām, kurās rīkojas tikai ar neirstošiem materiāliem, vai tādu nesadalījušos materiālu aizvākšanu (azbestu saturošu materiālu atdalīšana no pārējiem materiāliem un izņemšana no darba vietas), kuros azbesta šķiedras ir savstarpēji cieši saistītas). Šie darbi ir tādi, kuros azbesta šķiedru koncentrācija darba vidē ir ļoti zema un darbinieka saskare ar tām notiek neregulāri un ļoti īsu laiku. Piemēram, īslaicīga jumta vai fasādes pārbaude, kurā darbinieks neaiztiek un nebojā materiālu, vai azbesta parauga ņemšanas darbi, kad speciālists uzmanīgi un saskaņā ar stingriem drošības pasākumiem noņem ļoti mazu azbestu saturoša materiāla paraugu  laboratoriskai analīzei) (noteikumu projekta 1.18. apakšpunkts).
Attiecībā uz informāciju, kas iesniedzama VDI, proti, noteikumu Nr. 852 37.6. punktā minētā informācija par nodarbinātajiem, kuri veiks darbu ar azbestu, darba devēja apliecinājumu par šo nodarbināto apmācību un datus par šiem nodarbinātajiem veikto veselības pārbaudi, noteikumu projektā paredzēts, ka šī informācija VDI jāglabā piecus gadus no šo noteikumu 37. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienas (noteikumu projekta 1.21. apakšpunkts). Šāds termiņš saistīts ar datu strīdu noilguma periodu, kas izriet no normatīvā regulējumā noteiktajiem termiņiem (Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. pants).

Padomes Direktīva 83/477/EEK (1983. gada 19. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (otrā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 8. pantu) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tādēļ skaidrības un praktisku iemeslu labad attiecīgā direktīva ir kodificēta, pieņemot EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Minētajā kodificētajā dokumentā ir apkopotas iepriekš veiktās izmaiņas, nemainot prasības pēc būtības, tādēļ noteikumi Nr.852 netika grozīti. Tomēr ņemot vērā, ka pašlaik ir jāpārņem direktīvas 2023/2668 prasības un lai nodrošinātu precīzu regulējumu attiecībā uz atsaucēm uz Eiropas Savienības regulējumu, nepieciešams svītrot visas noteikumu Nr.852 Informatīvā atsaucē uz ES direktīvām minētās direktīvas un noteikt jaunās un precīzās atsauces.

Atbilstoši iepriekš minētajai problēmai noteikumu Nr. 852 Informatīvā atsaucē uz ES direktīvām tiek svītrotas spēkā neesošās direktīvas un sadaļa "Informatīva atsauce uz ES direktīvām" tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā un direktīvu Nr. 2023/2668.