25-TA-2297: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada budžeta izstrādes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktu ir atbalstīts Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošana ģimenēm ar bērniem" 2026. gadā un turpmāk ik gadu, kas ietver arī bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēra pārskatīšanu.
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir pārskatīt bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēru, lai uzlabotu atbalstu ģimenēm ar jaunākā vecuma bērniem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts. Likums "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā 2025. gada 3. decembrī). Likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošana ģimenēm ar bērniem" paredz bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēra pārskatīšanu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums "Materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošana ģimenēm ar bērniem" paredz bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmēra pārskatīšanu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz ar bērna ienākšanu ģimenē valsts ir paredzējusi atbalstu gan dažādu pakalpojumu, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu veidā. Savukārt ģimenes vai personas, kurām finanšu līdzekļi ir nepietiekami ikdienas vajadzību nodrošināšanai un kuru ienākumi ir zemāki par valstī noteikto trūcīgās personas līmeni, var vērsties pēc palīdzības pašvaldībā.
Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas. Tie nav saistīti ne ar iepriekšēju iemaksu veikšanu, ne arī individuālu personas vajadzību un resursu izvērtējumu. Valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politiski pieņemtiem lēmumiem. Valsts sociālos pabalstus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pantu bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Atbilstoši MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi) bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, ir 171 euro mēnesī, bet personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 euro mēnesī. Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu tādā pašā apmērā kā pabalstu atkarībā no bērna vecuma.
Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas. Tie nav saistīti ne ar iepriekšēju iemaksu veikšanu, ne arī individuālu personas vajadzību un resursu izvērtējumu. Valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politiski pieņemtiem lēmumiem. Valsts sociālos pabalstus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pantu bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Atbilstoši MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi) bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, ir 171 euro mēnesī, bet personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 euro mēnesī. Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu tādā pašā apmērā kā pabalstu atkarībā no bērna vecuma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, atsevišķi valsts sociālie pabalsti nav tikuši pārskatīti jau ilgstoši, līdz ar to nesniedzot adekvātu atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Viena no NAP2027 prioritātēm ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti.
MK 2025. gada 22. jūlijā ir atbalstījis informatīvo ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību" (turpmāk – demogrāfijas ziņojums), kas ir starpnozaru vienošanās/apņemšanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku. Viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijas demogrāfiskajai politikai būtu pozitīvs efekts, ir nabadzības vai sociālās atstumtības risku samazināšana. Īpašas pūles veltāmas tam, lai bērni tiktu pasargāti no nabadzības un sociālās atstumtības riska, jo koncentrēšanās uz bērniem ne tikai nodrošinās viņiem piekļuvi jaunām iespējām, bet arī palīdzēs pārtraukt no paaudzes paaudzē pārmantoto nabadzības ciklu un nepieļaut, ka viņi kļūst par pieaugušajiem, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, tādējādi radot sistēmisku iedarbību ilgtermiņā. Demogrāfijas ziņojumā citu priekšlikumu starpā iezīmējās arī nepieciešamie pasākumi ģimeņu finansiālās stabilitātes veicināšanai – palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem, t.sk. bērna kopšanas pabalsts jaunākā vecuma bērniem.
Bērna kopšanas pabalsts daudzu gadu laikā ir vairākkārt ticis pārskatīts, gan saīsinot tā izmaksas periodu (senāk pabalstu izmaksāja salīdzinoši ilgi - līdz bērna trīs gadu vecumam), gan mainot tā apmērus konkrētos bērna vecumposmos un izlīdzinot pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam (līdz 2012.gada 31.decembrim lielāks pabalsta apmērs tika izmaksāts par bērnu tikai vecumā līdz vienam gadam). Pabalsts par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu pēdējo reizi tika palielināts ar 2014.gada janvāri, palielinot to no 142,29 euro uz 171 euro mēnesī, savukārt pabalsta apmērs par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem nav mainījies kopš 2005.gada 1.janvāra.
2023.-2024.gadā, sadarbojoties uz nevalstiskā sektora pārstāvjiem un nozares ekspertiem, vairākkārt tika diskutēts par dažādiem bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanas scenārijiem, par kuriem 2024.gadā tika diskutēts arī Saeimas atbildīgajās komisijās. Galarezultātā nolemts no 2026.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmēru sasaistīt ar noteiktu atvietojuma apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna).
Atbilstoši MK 2025.gada 22.septembra sēdē nolemtajam un saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (pieņemts Saeimā š.g. 4. decembrī)un likumu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā š.g. 3. decembrī) no 2026.gada 1.janvāra atbalstīta bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam sasaiste ar 35% no ienākumu mediānas, pabalsta apmēru pārrēķinot 2028. gadā un turpmāk reizi divos gados. Tāpat atbilstoši likumam "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" atbalstīta arī bērna kopšanas pabalsta izmaksas kopējā perioda saīsināšanu par sešiem mēnešiem, proti, par bērniem, kas piedzimuši, sākot ar 2026.gada 3.novembri, bērna kopšanas pabalsta izmaksa tiek veikta līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai. Vienlaikus tiek paredzēts nodrošināt tiesiskās paļāvības principu, proti, par bērnu, kas piedzimis līdz 2026. gada 2. novembrim, bērna kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz divu gadu vecumu.
Ņemot vērā minēto, ir veicami attiecīgi grozījumi MK noteikumos, saskaņojot regulējumu atbilstoši Saeimā 2025. gada 3. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" un nosakot pārskatītā bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmēru, kā arī pabalsta par bērniem vecumā no pusotra līdz diviem gadiem apmēru pārejas periodā.
Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 5. punktā norādīta vairs neeksistējoša VSAA tīmekļvietnes adrese, kā arī norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat 5. un 5.1 punktā nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju un visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot neaktuālo 16.7 punktu.
Viena no NAP2027 prioritātēm ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti.
MK 2025. gada 22. jūlijā ir atbalstījis informatīvo ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību" (turpmāk – demogrāfijas ziņojums), kas ir starpnozaru vienošanās/apņemšanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku. Viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijas demogrāfiskajai politikai būtu pozitīvs efekts, ir nabadzības vai sociālās atstumtības risku samazināšana. Īpašas pūles veltāmas tam, lai bērni tiktu pasargāti no nabadzības un sociālās atstumtības riska, jo koncentrēšanās uz bērniem ne tikai nodrošinās viņiem piekļuvi jaunām iespējām, bet arī palīdzēs pārtraukt no paaudzes paaudzē pārmantoto nabadzības ciklu un nepieļaut, ka viņi kļūst par pieaugušajiem, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, tādējādi radot sistēmisku iedarbību ilgtermiņā. Demogrāfijas ziņojumā citu priekšlikumu starpā iezīmējās arī nepieciešamie pasākumi ģimeņu finansiālās stabilitātes veicināšanai – palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem, t.sk. bērna kopšanas pabalsts jaunākā vecuma bērniem.
Bērna kopšanas pabalsts daudzu gadu laikā ir vairākkārt ticis pārskatīts, gan saīsinot tā izmaksas periodu (senāk pabalstu izmaksāja salīdzinoši ilgi - līdz bērna trīs gadu vecumam), gan mainot tā apmērus konkrētos bērna vecumposmos un izlīdzinot pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam (līdz 2012.gada 31.decembrim lielāks pabalsta apmērs tika izmaksāts par bērnu tikai vecumā līdz vienam gadam). Pabalsts par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu pēdējo reizi tika palielināts ar 2014.gada janvāri, palielinot to no 142,29 euro uz 171 euro mēnesī, savukārt pabalsta apmērs par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem nav mainījies kopš 2005.gada 1.janvāra.
2023.-2024.gadā, sadarbojoties uz nevalstiskā sektora pārstāvjiem un nozares ekspertiem, vairākkārt tika diskutēts par dažādiem bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanas scenārijiem, par kuriem 2024.gadā tika diskutēts arī Saeimas atbildīgajās komisijās. Galarezultātā nolemts no 2026.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmēru sasaistīt ar noteiktu atvietojuma apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna).
Atbilstoši MK 2025.gada 22.septembra sēdē nolemtajam un saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (pieņemts Saeimā š.g. 4. decembrī)un likumu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā š.g. 3. decembrī) no 2026.gada 1.janvāra atbalstīta bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam sasaiste ar 35% no ienākumu mediānas, pabalsta apmēru pārrēķinot 2028. gadā un turpmāk reizi divos gados. Tāpat atbilstoši likumam "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" atbalstīta arī bērna kopšanas pabalsta izmaksas kopējā perioda saīsināšanu par sešiem mēnešiem, proti, par bērniem, kas piedzimuši, sākot ar 2026.gada 3.novembri, bērna kopšanas pabalsta izmaksa tiek veikta līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai. Vienlaikus tiek paredzēts nodrošināt tiesiskās paļāvības principu, proti, par bērnu, kas piedzimis līdz 2026. gada 2. novembrim, bērna kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz divu gadu vecumu.
Ņemot vērā minēto, ir veicami attiecīgi grozījumi MK noteikumos, saskaņojot regulējumu atbilstoši Saeimā 2025. gada 3. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" un nosakot pārskatītā bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmēru, kā arī pabalsta par bērniem vecumā no pusotra līdz diviem gadiem apmēru pārejas periodā.
Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 5. punktā norādīta vairs neeksistējoša VSAA tīmekļvietnes adrese, kā arī norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat 5. un 5.1 punktā nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju un visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot neaktuālo 16.7 punktu.
Risinājuma apraksts
Izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā līdz pusotram gadam apmērs ir 35 procentu apmērā (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un aizsardzības jomas stiprināšanas prioritāti, šobrīd ir rasta iespēja pabalsta apmēru pārrēķināt katru otro gadu. Līdz ar to tiek noteikts, ka pabalsta apmēru VSAA pārrēķina katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārrēķina gadā piemērojamā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, pabalsta apmērs paliek iepriekš noteiktajā apmērā. Savukārt piemaksas apmērs mēnesī personai, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz pusotram gadam, par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram) būs vienāds ar pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam.
Tādējādi 2026.gadā pabalsta apmērs par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam būs 298 euro mēnesī (piemērojot faktisko Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēru - 850,02 euro - pabalsta noteikšanai 2026. un 2027.gadā). Nākamā pabalsta apmēra pārrēķināšana notiks ar 2028. gada 1. janvāri, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (pabalsta pārrēķināšanai piemērojamais Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmērs plānots 1002,41 euro).
Grozījumi MK noteikumos paredz tehniski precizēt noteikumu 4. punktu attiecībā uz pabalsta un piemaksas pārskatīšanas nosacījumiem, atbilstoši kādiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī vai atkarībā no citiem faktoriem var tikt pārskatīts pabalsts. Proti, pabalsta un piemaksas apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Bez tam MK notiekumi tiek papildināti ar 16.8 punktu, nosakot, ka par bērniem, kuri dzimuši līdz 2026. gada 2. novembrim (ieskaitot), tiek izmaksāts:
1) bērna kopšanas pabalsts personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, - 42,69 euro mēnesī;
2) piemaksa personai, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, – 42,69 euro mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram).
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 5. un 5.1 punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju un visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot neaktuālo 16.7 punktu.
Tādējādi 2026.gadā pabalsta apmērs par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam būs 298 euro mēnesī (piemērojot faktisko Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēru - 850,02 euro - pabalsta noteikšanai 2026. un 2027.gadā). Nākamā pabalsta apmēra pārrēķināšana notiks ar 2028. gada 1. janvāri, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (pabalsta pārrēķināšanai piemērojamais Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmērs plānots 1002,41 euro).
Grozījumi MK noteikumos paredz tehniski precizēt noteikumu 4. punktu attiecībā uz pabalsta un piemaksas pārskatīšanas nosacījumiem, atbilstoši kādiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī vai atkarībā no citiem faktoriem var tikt pārskatīts pabalsts. Proti, pabalsta un piemaksas apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Bez tam MK notiekumi tiek papildināti ar 16.8 punktu, nosakot, ka par bērniem, kuri dzimuši līdz 2026. gada 2. novembrim (ieskaitot), tiek izmaksāts:
1) bērna kopšanas pabalsts personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, - 42,69 euro mēnesī;
2) piemaksa personai, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, – 42,69 euro mēnesī par katru nākamo bērnu (papildus bērna kopšanas pabalsta pamatapmēram vai vecāku pabalsta apmēram).
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 5. un 5.1 punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju un visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot neaktuālo 16.7 punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
44 648 632
0
44 300 165
0
45 101 598
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
43 276 974
0
43 276 974
0
43 276 974
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
0
1 824 624
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
44 648 632
0
44 300 165
27 231 230
45 101 598
27 203 400
38 556 000
2.1. valsts pamatbudžets
43 276 974
0
43 276 974
27 203 400
43 276 974
27 203 400
38 556 000
2.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
27 830
1 824 624
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-27 231 230
0
-27 203 400
-38 556 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-27 203 400
0
-27 203 400
-38 556 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-27 830
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-27 231 230
-27 203 400
-38 556 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-27 203 400
-27 203 400
-38 556 000
5.2. speciālais budžets
0
-27 830
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
* kolonās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" uzrādīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi bērna kopšanas pabalstam un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem (ieņēmumi atbilst izdevumiem) un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumi pamatkapitāla veidošanai (ieņēmumi atbilst izdevumiem); 2025.gads ar FM 13.10.2025. rīkojumu Nr. 1.1-1/12/347 "Par apropriācijas pārdali neatliekamu un nozīmīgu pasākumu īstenošanai labklājības nozarē".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins saistībā ar bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanu pievienots anotācijas pielikumā.
Vienlaikus, lai veiktu bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanu, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 27 830 euro (50 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi bērna kopšanas pabalstam) 2026. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2027. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 38 556 000 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 27 830 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 27 830 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 27 231 230 euro apmērā, 2027. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 38 556 000 euro apmērā.
Vienlaikus, lai veiktu bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanu, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 27 830 euro (50 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi bērna kopšanas pabalstam) 2026. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2027. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 38 556 000 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 27 830 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 27 830 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 27 231 230 euro apmērā, 2027. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 38 556 000 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) atbalstīto finansējumu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošana ģimenēm ar bērniem" un Saeimā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanā otrajā lasījumā atbalstītajiem LM priekšlikumiem (176., 180. un 181. priekšlikums), kopējais finansējums LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta (pabalstu) pilnveidošana ģimenēm ar bērniem" apstiprināts 2026. gadā 40 079 126 euro apmērā, 2027. gadā 40 020 683 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 54 127 055 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 27 231 230 euro apmērā, 2027. gadā 27 203 400 euro apmērā, 2028. gadā un turpmāk ik gadu 38 556 000 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Papildus noteikumu projekts paredz, ka bērna kopšanas pabalsta apmēru pārrēķina katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Līdz ar to Labklājības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu bērna kopšanas pabalstam 2028. gadam un turpmāk reizi divos gados pārrēķinās un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī (atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra sēdes protokollēmuma Nr. 41 66. § "Likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā"" 5. punktam) un, ja paredzēto pasākumu īstenošanas fiskālā ietekme pārsniegs likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesa aprēķināto fiskālo ietekmi, tad fiskālo noteikumu ievērošanas nodrošināšanai turpmāko likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var būt nepieciešami izdevumu pieaugumu kompensējošie (izdevumus samazinoši vai ieņēmumus palielinoši) pasākumi.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Papildus noteikumu projekts paredz, ka bērna kopšanas pabalsta apmēru pārrēķina katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Līdz ar to Labklājības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu bērna kopšanas pabalstam 2028. gadam un turpmāk reizi divos gados pārrēķinās un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī (atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra sēdes protokollēmuma Nr. 41 66. § "Likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā"" 5. punktam) un, ja paredzēto pasākumu īstenošanas fiskālā ietekme pārsniegs likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesa aprēķināto fiskālo ietekmi, tad fiskālo noteikumu ievērošanas nodrošināšanai turpmāko likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var būt nepieciešami izdevumu pieaugumu kompensējošie (izdevumus samazinoši vai ieņēmumus palielinoši) pasākumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā noteikumu projekts paredz pārskatīt pabalstu atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē atbalstītajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam", papildus komunikācijas aktivitātes par Ministru kabineta noteikumu projektu nav veiktas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pabalsta pārrēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos ģimeņu ar jaunākā vecuma bērniem finansiālo situāciju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos ģimeņu ar jaunākā vecuma bērniem materiālo situāciju, tādā veidā rodot iespēju nodrošināt bērna vajadzības.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
