Anotācija (ex-ante)

26-TA-836: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 392 "Drošības noteikumi Jaunsardzes centra organizētajās nodarbībās un pasākumos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka Jaunsardzes centra organizētajās šaušanas nodarbībās, kurās izmanto mazkalibra ieročus, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtne nav obligāta

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Padarīt Jaunsardzes centra organizēto šaušanas nodarbību ar mazkalibra ieročiem organizēšanu efektīvāku un ekonomiskāku, turpinot nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanas iespējas
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreizējā tiesību akta redakcija paredz obligātu prasību – Jaunsardzes centra (turpmāk – Centrs) organizētajās šaušanas nodarbībās, kurās izmanto mazkalibra ieročus, nepieciešama vismaz neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtne.

Šāda prasība tika noteikta periodā, kad, ieviešot Valsts aizsardzības mācību, Centrā īsā laikā būtiski palielinājās jaunsargu instruktoru skaits, un iestādei vēl nebija pilnībā izveidota nepieciešamā kapacitāte decentralizētu šaušanas nodarbību organizēšanai. Instruktoru iepriekšējā izglītība un profesionālā pieredze ne vienmēr bija saistīta ar šaušanas nodarbību plānošanu un vadīšanu, tostarp pirmās palīdzības sniegšanu.

Pašlaik Centrs ir ne tikai sasniedzis nepieciešamo instruktoru skaitu, bet arī ieviesis tādu instruktoru apmācības modeli, kas ietver teorētisko un praktisko apmācību, pieredzes apmaiņas un stažēšanās obligātumu pirms nodarbību vadīšanas, nodrošinot vienlīdz augstu apmācību drošību šaušanas nodarbību organizēšanā un vadībā, kā arī nodrošinājis visu jaunsargu instruktoru apmācību paplašinātās pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmā, radot priekšnoteikumus decentralizētu šaušanas nodarbību veikšanā.

Esošajā redakcijā nostiprinātā prakse, turpinot centralizētu šaušanas nodarbību organizēšanu un piesaistot šaušanas nodarbībām neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādi, līdz ar nepieciešamās institucionālās kapacitātes sasniegšanu, sāk veidot administratīvi un finansiāli nesamērīgu noslodzi. Lai nodrošinātu ārsta palīga brigādes piesaistes izmaksu samērīgumu, kā arī šādas brigādes iespējamību būt klātesošiem konkrētā šautuvē, tā vietā, lai decentralizēti izmantotu tuvākās pašvaldību vai komersantu uzturētās šautuves, kas visbiežāk ir nelielas un ar mazu noslodzi, šaušanas nodarbības tiek organizētas apvienojot jaunsargu grupas un viņus transportējot uz lielām NBS šautuvēm, kas pēc būtības ir veidotas daudz jaudīgāku ieroču izmantošanai. Tā rezultātā šaušanas nodarbību organizēšanai tiek patērēti būtiski administratīvi resursi – rezervējot šautuves, organizējot jaunsargu grupu apvienošanu un transportēšanu, tādējādi arī patērējot laiku ceļā uz un no šautuves, samazinot pašu šaušanas laiku un iespējas jaunsargiem. Kā arī tiek veidots papildus noslogojums Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) šautuvēs, kuras būtu iespējams pilnvērtīgāk izmantot NBS tiešo uzdevumu veikšanai. Minētie apstākļi palielina šaušanas nodarbību izmaksas par transportēšanu, ēdināšanu un ārsta palīga brigādes izmaksu segšanu.

Pašvaldības un komersanti, kas sniedz šautuvju pakalpojumus, konkrēti – iespēju šaut ar mazkalibra šaujamieroci – to nodrošina sertificētās šautuvēs. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav paredzēta prasība, sniedzot šo pakalpojumu vai veicot šādu komercdarbību, nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādi, neatkarīgi no tā, vai šautuvi izmanto pilngadīgas vai nepilngadīgas personas. Tāpat šādas brigādes piesaisti likumdevējs nav noteicis pasākumu, kuros tiek izmantoti mazkalibra šaujamieroči, organizatoriem. Tātad šobrīd likumdevējs Centra organizētajām šaušanas nodarbībām piemēro stingrākus kritērijus, kā citām iestādēm vai komersantiem, pie vienlīdzīgiem apstākļiem.

Jāņem vērā, ka Centrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas publisko tiesību ietvarā, un tās darbības pamats ir sīki reglamentēts kā ārējos, to arī pašas iestādes pieņemtajos iekšējos normatīvajos aktos. Proti, Centrs var veikt tikai tās funkcijas, kuras likumdevējs tam tieši uzticējis, un tikai kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, tostarp arī attiecībā uz jebkādu Centra organizēto nodarbību, arī šaušanas, norisi. Savukārt privāto tiesību komersanta veiktā analoģiskā darbība ir mazāk reglamentēta. Lai gan uzsverams, ka gan Centra, gan privāto tiesību komersanta organizētās šaušanas nodarbības bērniem norisinās identiskā vidē un apstākļos, proti, sertificētās šautuvēs. Papildu Centra organizēto šaušanas nodarbību laikā pie izglītojamajiem pastāvīgi atrodas instruktori, kuri ir apguvuši 40 stundu paplašinātās pirmās palīdzības kursu. Šāda prasība nav noteikta privāto tiesību komersantiem vai tām pašvaldībām, kuru īpašumā atrodas šautuves. Līdz ar to secināms, ka Centra organizētajās šaušanas nodarbībās drošības līmenis ir vērtējams kā augstāks, nekā tas, ko piedāvā privāto tiesību komersanti.

Vērtējot, vai citiem komersantiem vai publiskajām iestādēm piemērojamais regulējums attiecībā uz pirmās palīdzības nodrošināšanu, paredzot ārsta palīga brigādes klātbūtni mazkalibra ieroču šaušanas nodarbībās, nav pārmērīgi zema līmeņa, tika veiktas konsultācijas ar šaušanas jomā iesaistītajiem speciālistiem un ekspertiem. Konsultāciju gaitā tika secināts, ka ārkārtīgi maz ticamos gadījumos, kas iespējami tikai rupji pārkāpjot noteiktās drošības prasības, gūstot ar dzīvību nesavienojamu ievainojumu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtne pati par sevi nepalielina personas izdzīvošanas iespējas. Vienlaikus tika uzsvērts, ka drošības noteikumu pārkāpumu gadījumos, kuros tiek gūti viegli vai vidēja smaguma ievainojumi, izšķiroša nozīme ir uz vietas esošam pirmās palīdzības sniegšanā apmācītam personālam un atbilstošam aprīkojumam. Tāpat tika akcentēts, ka, organizējot šaušanas nodarbības atbilstoši Centrā noteiktajai kārtībai — sertificētās šautuvēs, no stacionārām šaušanas pozīcijām, ar atbilstoši apmācītu nodarbību vadītāju un noteiktu skaitu apmācītu nodarbību vadītāja palīgu, kā arī nodrošinot, ka Centra nodarbinātie ir apmācīti paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, un nodarbības tiek vadītas saskaņā ar stingri reglamentētiem drošības noteikumiem, tostarp risku izvērtēšanas un pirmās palīdzības nodrošināšanas prasībām, ar šaušanu saistītu negadījumu iespējamība praktiski nepastāv.

Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus, secināms, ka prasība Centram nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtni šaušanas nodarbībās, kurās izmanto mazkalibra šaujamieročus, ir pārmērīga un nerada vērā ņemamus ieguvumus drošības līmeņa paaugstināšanai.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā tiesību akta redakcija paredz obligātu prasību – Jaunsardzes centra organizētajās šaušanas nodarbībās, kurās izmanto mazkalibra ieročus, nepieciešama vismaz neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtne. Šāda prasība ir pārmērīga un nerada vērā ņemamus ieguvumus augsta drošības līmeņa nodrošināšanai Centra organizētajās šaušanas nodarbībās. Minēto mērķi var sasniegt ar mazāku administratīvo un finanšu resursu patērējošu regulējumu
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz samērot administratīvās procedūras attiecībā uz Centra organizētajām šaušanas nodarbībām, kurās izmanto mazkalibra ieročus ar prasībām komersantiem un pašvaldībām, kas organizē līdzīgas nodarbības. Proti, projektā paredzēts, ka šādās nodarbībās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātbūtne nav obligāta. Kā rezultātā, nesamazinot nodarbību drošības līmeni, jaunsargiem tiks palielinātas iespējas piedalīties regulārās šaušanas nodarbībās pēc iespējas tuvāk nodaļas izvietojumam un būtiski tiks samazinātas nodarbību izmaksas.
Pirmās palīdzības aptieciņas saturs, kas noteikts Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumu Nr. 713 “Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu” pielikumā, ir pietiekams, lai gadījumā, ja šaušanas nodarbību laikā notiktu nelaimes gadījums, varētu tikt sniegta pirmā palīdzība, līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ierašanās brīdim. Tāpēc projektā paredzēts, ka Centra organizētajās šaušanas nodarbībās, kurās izmanto mazkalibra ieročus, jānodrošina pirmās palīdzības aptieciņa ar normatīvajos aktos noteikto pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, kā arī jānodrošina tādas personas klātesamība, kurai ir derīga apliecība par paplašinātās pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmas apgūšanu.
Projekts paredz minimālās drošības prasības Centra organizētajām šaušanas nodarbībām, kurās izmanto mazkalibra ieročus. Ja nodarbībās paredzami sarežģītāki apstākļi, vai pastāv citi apsvērumi neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes klātesamības nodrošināšanai, nodarbības organizētājam, tāpat kā līdz šim, būs iespējams slēgt līgumu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Atbilstoši Veselības ministrijas saskaņošanas procesā norādītajam, precizēts 38.1., 38.2., 39.1. un 39.2. apakšpunkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Jā. Pašreizējā prasība ir pārmērīga, lai sasniegto to mērķi kurš ir bijis pamatā minētās tiesību normas pieņemšanai, proti, drošības līmeņa paaugstināšanai šaušanas nodarbību laikā.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/62036066-169d-419a-be17-69f3d33e17c7/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Jaunu institūciju veidošana vai reorganizācija nav nepieciešama, iestāžu funkcijas nemainās, valsts pārvaldes institucionālā struktūra netiek ietekmēta. Papildus informācija iekļauta anotācijas 1.3. sadaļā
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi