22-TA-3489: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Informācijas ieguves un apkopošanas kārtība par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (turpmāk – likums) 10. panta otrās daļas 4. punktu (Saeimā 2022. gada 5. maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" redakcija).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likuma 10. panta otrās daļas 2. punktā dotā deleģējuma izpilde. Noteikumu projekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu oglekļa monitoringa jomā un noteikt oglekļa uzkrājumu lauksaimniecībā izmantojamā zemē (turpmāk – LIZ) un prognozēt tā izmaiņas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas inventarizācijas nolūkā, kā arī lai novērtētu saimniekošanas veida ietekmi uz oglekļa uzkrājumiem, nosakot kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) iegūst un apkopo informāciju par oglekļa monitoringu LIZ.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Likuma Pārejas noteikumu 29. punktā noteikts, ka likuma 10. panta otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Par Latvijas augšņu telpisko izplatību pašlaik var spriest tikai pēc augšņu kartēšanas, kas īstenota LIZ, un Latvijas ģeoķīmiskās kartēšanas rezultātiem, kā arī meža monitoringa un dažādu zinātnisko pētījumu datiem. Lai gan ir pieejama informācija par lauksaimniecības augšņu telpisko izplatību, tā joprojām nav apkopota vienotā informācijas sistēmā.
Informācija par Latvijas LIZ un augsni ir nepieciešama, jo:
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta kā prioritāte arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam “Daba kā nākotnes kapitāls”, kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līdera pozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam[1] noteikts, ka Latvijā ir nepieciešams Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros un palielināt CO2 piesaisti (2. un 3. rīcības virziens).
Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama atjaunota augšņu informācija, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu;
4) ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 28. decembra rīkojuma Nr. 686 “Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju” 9.16. apakšpunktu, Zemkopības ministrija ir atbildīga par augšņu datu kopas izveidi;
5) ņemot vērā Zemes pārvaldības likuma 13. panta 7. punktā noteikto, šī likuma izpratnē Zemkopības ministrija vēlas nostiprināt, ka KUVIS tiek izveidota un uzturēta vienota informācijas sistēma konkrēti par LIZ, lai tajā apkopotu un aktualizētu LIZ agroķīmiskās izpētes, augšņu kartēšana un oglekļa monitoringa datus.
Vienotā informācijas sistēma par LIZ būtu atvērta un pieejama valsts pārvaldes iestādēm, lauksaimniekiem, nevalstiskajam sektoram, izglītības un zinātnes iestādēm, kas varēs izmantot atjaunotu informāciju par augsni, lai izstrādātu ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas risinājumus (piemēram, efektīvākai mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai, kas vērsta uz kvalitatīvas un konkurētspējīgas ražas ieguvi, vienlaikus samazinot ekoloģisko slodzi uz vidi, augsnes kaļķošanai u.c.), iegūtu datus precīzākiem SEG emisijas aprēķiniem, kā arī radītu priekšnosacījumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai.
Veidojot vienoto informācijas sistēmu par LIZ un attīstot šajā sistēmā uzkrātās informācijas pieejamību gala lietotājiem, dienests turpinās sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu un citām valsts informācijas sistēmām, lai šī informācija būtu pieejama saskarnēs, kas reāllaikā nodrošinātu šo datu izmantošanu lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības plānošanai un uzskaitei.
Patlaban dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 5. oktobra noteikumiem Nr.833 “Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām” veic augšņu agroķīmisko izpēti, apkopo iegūtos datus un uztur KUVIS Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzi, nodrošinot kvalitatīvu informāciju par LIZ auglības līmeni un tā pārmaiņām. Papildus dienests no reprezentatīvas saimniecību izlases kopas ņem paraugus un nosaka oglekļa saturu LIZ dažādu augšņu tipu un granulometriskā sastāva augsnēs. Gan veicot augšņu agroķīmisko izpēti, gan ņemot paraugus oglekļa satura noteikšanai, dienests jau pašlaik izmanto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” [2]pētījumā digitalizētās Latvijas vēsturiskās augšņu kartes.
Norvēģijas finanšu instrumenta projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” [3] (turpmāk - projekts) viena no aktivitātēm, ko īsteno dienests, ir nacionālās oglekļa monitoringa sistēmas izveide. Aktivitātes mērķis ir iegūt informāciju par oglekļa saturu augsnē un izveidot datu bāzi par oglekļa krājumiem augsnē, lai nākotnē šo informāciju varētu izmantot ilgtspējīgas zemes resursu izmantošanas plānošanai un klimata pārmaiņu politikas veidošanai un īstenošanai. Kopumā projektā plānots ierīkot 200 oglekļa monitoringa punktus Latvijas novados, proporcionāli lauksaimniecības zemju sadalījumam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[2] https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/nacionalas-sistemas-pilnveidosana-siltumnicefekta-gazu-inventarizacijai-un-zinosanai-par-politikam-pasakumiem-un-prognozem
[3] https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/aktivitates-un-to-istenosanas-gaita?id=23191#jump
Informācija par Latvijas LIZ un augsni ir nepieciešama, jo:
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta kā prioritāte arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam “Daba kā nākotnes kapitāls”, kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līdera pozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam[1] noteikts, ka Latvijā ir nepieciešams Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros un palielināt CO2 piesaisti (2. un 3. rīcības virziens).
Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama atjaunota augšņu informācija, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu;
4) ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 28. decembra rīkojuma Nr. 686 “Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju” 9.16. apakšpunktu, Zemkopības ministrija ir atbildīga par augšņu datu kopas izveidi;
5) ņemot vērā Zemes pārvaldības likuma 13. panta 7. punktā noteikto, šī likuma izpratnē Zemkopības ministrija vēlas nostiprināt, ka KUVIS tiek izveidota un uzturēta vienota informācijas sistēma konkrēti par LIZ, lai tajā apkopotu un aktualizētu LIZ agroķīmiskās izpētes, augšņu kartēšana un oglekļa monitoringa datus.
Vienotā informācijas sistēma par LIZ būtu atvērta un pieejama valsts pārvaldes iestādēm, lauksaimniekiem, nevalstiskajam sektoram, izglītības un zinātnes iestādēm, kas varēs izmantot atjaunotu informāciju par augsni, lai izstrādātu ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas risinājumus (piemēram, efektīvākai mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai, kas vērsta uz kvalitatīvas un konkurētspējīgas ražas ieguvi, vienlaikus samazinot ekoloģisko slodzi uz vidi, augsnes kaļķošanai u.c.), iegūtu datus precīzākiem SEG emisijas aprēķiniem, kā arī radītu priekšnosacījumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai.
Veidojot vienoto informācijas sistēmu par LIZ un attīstot šajā sistēmā uzkrātās informācijas pieejamību gala lietotājiem, dienests turpinās sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu un citām valsts informācijas sistēmām, lai šī informācija būtu pieejama saskarnēs, kas reāllaikā nodrošinātu šo datu izmantošanu lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības plānošanai un uzskaitei.
Patlaban dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 5. oktobra noteikumiem Nr.833 “Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām” veic augšņu agroķīmisko izpēti, apkopo iegūtos datus un uztur KUVIS Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzi, nodrošinot kvalitatīvu informāciju par LIZ auglības līmeni un tā pārmaiņām. Papildus dienests no reprezentatīvas saimniecību izlases kopas ņem paraugus un nosaka oglekļa saturu LIZ dažādu augšņu tipu un granulometriskā sastāva augsnēs. Gan veicot augšņu agroķīmisko izpēti, gan ņemot paraugus oglekļa satura noteikšanai, dienests jau pašlaik izmanto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” [2]pētījumā digitalizētās Latvijas vēsturiskās augšņu kartes.
Norvēģijas finanšu instrumenta projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” [3] (turpmāk - projekts) viena no aktivitātēm, ko īsteno dienests, ir nacionālās oglekļa monitoringa sistēmas izveide. Aktivitātes mērķis ir iegūt informāciju par oglekļa saturu augsnē un izveidot datu bāzi par oglekļa krājumiem augsnē, lai nākotnē šo informāciju varētu izmantot ilgtspējīgas zemes resursu izmantošanas plānošanai un klimata pārmaiņu politikas veidošanai un īstenošanai. Kopumā projektā plānots ierīkot 200 oglekļa monitoringa punktus Latvijas novados, proporcionāli lauksaimniecības zemju sadalījumam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[2] https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/nacionalas-sistemas-pilnveidosana-siltumnicefekta-gazu-inventarizacijai-un-zinosanai-par-politikam-pasakumiem-un-prognozem
[3] https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/aktivitates-un-to-istenosanas-gaita?id=23191#jump
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā minēts Nacionālajā enciklopēdijā[1] , Latvijā līdz šim nav notikusi vienlaidu augsnes kartēšana. Šobrīd ir pieejama informācija par lauksaimniecības augšņu telpisko izplatību, tā ir fragmentēta un joprojām nav apkopota vienotā informācijas sistēmā.
Projekta partneris Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts savā ziņojumā[2] par pirmo projekta īstenošanas gadu secina, ka augsnes informācijas sistēma kā tāda Latvijā pastāv. Šī sistēma ir ļoti sadrumstalota un fragmentāra, bet vienlaikus satur ļoti daudz vēsturisku datu par Latvijas augsni. Projektam būtu jāveicina jau esošo augsnes datu konsolidēšana, veicot to standartizēšanu, sistematizēšanu un iespējamu atjaunošanu. Projekts Latvijai ir nepieciešams, lai jau esošos augsnes datus sakārtotu un tie nākotnē noderētu augsnes kā ilgtspējīga lauksaimniecības resursa pārvaldīšanā.
Šāda apkopota un aktuālā formātā uzturēta informācija par LIZ nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju par augsnes auglības rādītājiem un to izmaiņām, augšņu raksturojumu, kā arī datiem, kas nepieciešami LIZ SEG emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
[1] https://enciklopedija.lv/skirklis/26023
[2] https://www.zm.gov.lv/lauksaimnieciba/jaunumi/nibio-latvijas-vesturisko-augsnes-datu-sakartosana-un-informacijas-atj?id=12845
Projekta partneris Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts savā ziņojumā[2] par pirmo projekta īstenošanas gadu secina, ka augsnes informācijas sistēma kā tāda Latvijā pastāv. Šī sistēma ir ļoti sadrumstalota un fragmentāra, bet vienlaikus satur ļoti daudz vēsturisku datu par Latvijas augsni. Projektam būtu jāveicina jau esošo augsnes datu konsolidēšana, veicot to standartizēšanu, sistematizēšanu un iespējamu atjaunošanu. Projekts Latvijai ir nepieciešams, lai jau esošos augsnes datus sakārtotu un tie nākotnē noderētu augsnes kā ilgtspējīga lauksaimniecības resursa pārvaldīšanā.
Šāda apkopota un aktuālā formātā uzturēta informācija par LIZ nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju par augsnes auglības rādītājiem un to izmaiņām, augšņu raksturojumu, kā arī datiem, kas nepieciešami LIZ SEG emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
[1] https://enciklopedija.lv/skirklis/26023
[2] https://www.zm.gov.lv/lauksaimnieciba/jaunumi/nibio-latvijas-vesturisko-augsnes-datu-sakartosana-un-informacijas-atj?id=12845
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ļaus sakārtot normatīvo vidi oglekļa monitoringā LIZ jomā.
Noteikumu projekts noteiks dienesta funkcijas, tam iegūstot un apkopojot informāciju par oglekļa monitoringu LIZ.
Noteikuma projekta 6. punktā ir noteikts, ka dienests izstrādā un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju apstiprina LIZ oglekļa monitoringa metodiku, kuru publicē savā tīmekļvietnē. Noteikumu projekta 12. punktā ir noteikts, ka šo noteikumu 6.punktā minēto metodiku apstiprina un publicē līdz 2023.gada 1.maijam.
Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka dienests oglekļa monitoringu veic par valsts budžeta līdzekļiem. Oglekļa monitoringa informāciju iegūst:
1. pēc valsts pasūtījuma tīkla monitoringā;
2. piecu gadu ciklā kopas monitoringā, katru gadu veicot monitoringu vienā piektdaļā no kopas monitoringa punktiem.
Noteikuma projektā ir noteikts, ka dienests informāciju par monitoringa punktiem un monitoringā iegūtajiem datiem ievada un uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas LIZ zemes pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datu bāzē.
Izmantojot kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzes datus, dienests apkopo un analizē kopas monitoringā iegūto informāciju un reizi piecos gados sagatavo pārskatu par oglekļa uzkrājumu LIZ, saimniekojot ar bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodēm, un publicē pārskatu savā tīmekļvietnē, kā arī dienests nodrošina tīkla monitoringa datu apmaiņu ar zinātnisku institūciju, kurai Zemkopības ministrija ir uzdevusi prognozēt oglekļa uzkrājumu izmaiņas nacionālās SEG emisijas inventarizācijas nolūkā.
Tā kā likuma Pārejas noteikumu 29. punktā noteikts, ka likuma 10. panta otrās daļas jaunā redakcija attiecībā uz augšņu references laboratorijas funkciju normatīvo regulējumu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteikumu projekta noslēguma jautājumos iekļauta norma par noteikumu spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī.
Noteikumu projekts noteiks dienesta funkcijas, tam iegūstot un apkopojot informāciju par oglekļa monitoringu LIZ.
Noteikuma projekta 6. punktā ir noteikts, ka dienests izstrādā un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju apstiprina LIZ oglekļa monitoringa metodiku, kuru publicē savā tīmekļvietnē. Noteikumu projekta 12. punktā ir noteikts, ka šo noteikumu 6.punktā minēto metodiku apstiprina un publicē līdz 2023.gada 1.maijam.
Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka dienests oglekļa monitoringu veic par valsts budžeta līdzekļiem. Oglekļa monitoringa informāciju iegūst:
1. pēc valsts pasūtījuma tīkla monitoringā;
2. piecu gadu ciklā kopas monitoringā, katru gadu veicot monitoringu vienā piektdaļā no kopas monitoringa punktiem.
Noteikuma projektā ir noteikts, ka dienests informāciju par monitoringa punktiem un monitoringā iegūtajiem datiem ievada un uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas LIZ zemes pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datu bāzē.
Izmantojot kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzes datus, dienests apkopo un analizē kopas monitoringā iegūto informāciju un reizi piecos gados sagatavo pārskatu par oglekļa uzkrājumu LIZ, saimniekojot ar bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodēm, un publicē pārskatu savā tīmekļvietnē, kā arī dienests nodrošina tīkla monitoringa datu apmaiņu ar zinātnisku institūciju, kurai Zemkopības ministrija ir uzdevusi prognozēt oglekļa uzkrājumu izmaiņas nacionālās SEG emisijas inventarizācijas nolūkā.
Tā kā likuma Pārejas noteikumu 29. punktā noteikts, ka likuma 10. panta otrās daļas jaunā redakcija attiecībā uz augšņu references laboratorijas funkciju normatīvo regulējumu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteikumu projekta noslēguma jautājumos iekļauta norma par noteikumu spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
64 221
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
64 221
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
64 221
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
64 221
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā 2022. gadam paredzēts finansējums 64 221 euro augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringa īstenošanai reprezentatīvā saimniecību izlases kopā, lai novērtētu oglekļa uzkrājumus un tā izmaiņas, saimniekojot ar bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodēm.
Oglekļa monitorings visā Latvijas teritorijā tiek finansēts par Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” līdzekļiem. (2021.-2024.). Beidzoties Norvēģijas finanšu instrumenta projektam, būs jāparedz valsts finansējums oglekļa monitoringam, lai veiktu LIZ SEG inventarizāciju (turpmāk – tīkla monitorings) saskaņā ar valstī noteikto monitoringa veikšanas programmu turpmākiem gadiem. Nepieciešamais finansējums programmā noteiktajiem gadiem tiks pieprasīts, ievērojot atbilstošo Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņus un iesniedzot attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu turpmākiem gadiem par papildu nepieciešamo finansējumu budžeta programmā 27.00.00 “Augu veselība un augu aprites uzraudzība”, kā arī vienlaikus tiks meklētas iespējas dalībai starptautiskos projektos ar atbilstošu finansējumu.
Oglekļa monitorings visā Latvijas teritorijā tiek finansēts par Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” līdzekļiem. (2021.-2024.). Beidzoties Norvēģijas finanšu instrumenta projektam, būs jāparedz valsts finansējums oglekļa monitoringam, lai veiktu LIZ SEG inventarizāciju (turpmāk – tīkla monitorings) saskaņā ar valstī noteikto monitoringa veikšanas programmu turpmākiem gadiem. Nepieciešamais finansējums programmā noteiktajiem gadiem tiks pieprasīts, ievērojot atbilstošo Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņus un iesniedzot attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu turpmākiem gadiem par papildu nepieciešamo finansējumu budžeta programmā 27.00.00 “Augu veselība un augu aprites uzraudzība”, kā arī vienlaikus tiks meklētas iespējas dalībai starptautiskos projektos ar atbilstošu finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Jaunas amata vietas netiks veidotas.
Cita informācija
Oglekļa monitorings visā Latvijas teritorijā tiek finansēts par Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” līdzekļiem. (2021.-2024.). Beidzoties Norvēģijas finanšu instrumenta projektam, būs jāparedz valsts finansējums oglekļa monitoringam, lai veiktu LIZ SEG inventarizāciju (turpmāk – tīkla monitorings) saskaņā ar valstī noteikto monitoringa veikšanas programmu turpmākiem gadiem. Nepieciešamais finansējums programmā noteiktajiem gadiem tiks pieprasīts, ievērojot atbilstošo Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņus un iesniedzot attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu turpmākiem gadiem par papildu nepieciešamo finansējumu budžeta programmā 27.00.00 “Augu veselība un augu aprites uzraudzība”, kā arī vienlaikus tiks meklētas iespējas dalībai starptautiskos projektos ar atbilstošu finansējumu.
Oglekļa monitorings reprezentatīvā saimniecību izlases kopā, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augšņu agroķīmisko izpēti, lai novērtētu oglekļa uzkrājumus un tā izmaiņas, saimniekojot ar bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodēm (turpmāk – kopas monitorings) tiek finansēts no valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 ”Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai” ietvaros, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts augu aizsardzības dienests iegūs un apkopos informāciju par oglekļa monitoringu LIZ.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Valsts augu aizsardzības dienests attīstīs oglekļa monitoringa testēšanas metodes, kas nodrošinās, ka dati būs atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkal izmantojami, atbilstoši FAIR principiem[1].
[1] https://www.go-fair.org/fair-principles/
[1] https://www.go-fair.org/fair-principles/
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.- 2020. gadam[1] pie prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ir uzsvērts, ka uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotajā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei, tādēļ lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai. Tāpat nepieciešams intensīvāk, bet tajā pašā laikā ilgtspējīgi izmantot ik hektāru vai kubikmetru mums pieejamo resursu – nav pieļaujams, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes platības aizvien netiek izmantotas.
[1] https://www.pkc.gov.lv/index.php/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans/nap2020
[1] https://www.pkc.gov.lv/index.php/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans/nap2020
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ) oglekļa monitoringu nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju ar datiem, kas nepieciešami LIZ siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešams iegūt un apkopot informāciju par oglekļa monitoringu, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi