Anotācija (ex-ante)

Vairs nav spēkā regula Nr. 1388/2014, bet no 2023. gada 1. jūlija spēkā ir stājusies regula 2023/1315. Līdz ar to ir stājušies spēkā grozījumi regulā Nr. 651/2014, kura paredz atbalstu samazinātas akcīzes nodokļa likmes veidā marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto zvejniecībā.

Tā kā regula Nr. 1388/2014 vairs neparedz atbalstu samazinātas akcīzes nodokļa likmes veidā marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto zvejniecībā, bet minēto atbalstu paredz regula Nr. 651/2014, tad no Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu zvejniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 173) svītrojama atsauce uz šo regulu.
Zemkopības ministrija, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu State Aid Notifications Interactive 2 (SANI2) sistēmu, 20 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās iesniegs Eiropas Komisijā kopsavilkuma informāciju par pasākumu, ņemot vērā, ka regulas Nr. 651/2014 44. panta 5. punkta prasība nav attiecināma uz atbalstu, ko piešķir saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 173.

Tā kā Komisijas 2022. gada 17. janvāra Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/197, ar ko nosaka kopīgu fiskālu marķieri vieglajai dīzeļdegvielai un petrolejai, paredzēts jauns fiskālais marķieris ACCUTRACETM PLUS, kas aizstāj līdz šim brīdim izmantoto ķīmisko vielu (fiskālo marķieri) Solvent Yellow 124, ir nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr. 173 12.1. apakšpunktu.
Tā kā naftas produktu iezīmēšanā (marķēšanā) iesaistītajiem komersantiem krājumos ir noteikts marķējošās ķīmiskās vielas daudzums, ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, kurā ar iepriekš iegādāto ķīmisko vielu marķētos naftas produktus būtu atļauts realizēt lietotājiem Latvijas Republikā, nepievienojot jauno fiskālo marķieri, ja naftas produkti ir iezīmēti (marķēti) ar līdz šim izmantoto fiskālo marķieri Solvent Yellow 124.

Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 173 12.1. apakšpunktu, aizstājot fiskālo marķieri Solvent Yellow 124 ar fiskālo marķieri ACCUTRACETM PLUS un vienlaikus nosakot, ka pievienojamās ķīmiskās vielas butoksibenzola saturs ir ne mazāk kā 9,5 grami un ne vairāk kā 14,0 gramu uz 1000 litriem marķējamās degvielas (noteikumu projekta 9. punkts).
Ar noteikumu projekta 15. punktu MK noteikumi Nr. 173 tiek papildināti ar 33.¹ punktu, kas paredz pārejas periodu līdz 2024. gada 30.jūnijam, kad komersanti, kas piegādā iezīmētos (marķētos) naftas produktus lietotājiem Latvijas Republikā, drīkstēs tos realizēt bez jaunā fiskālā marķiera pievienošanas, ja iezīmētajiem naftas produktiem būs pievienots līdz šim izmantotais fiskālais marķieris atbilstošā daudzumā.
Pēc noteikumu projektā noteiktā pārejas perioda beigām (līdz 2024. gada 30.jūnijam) šādi iezīmētiem (marķētiem) naftas produktiem būs jāpievieno arī noteiktais fiskālais marķieris ACCUTRACETM PLUS. 
Pārejas periodu 2024.gada 30.jūniju, kas ir atšķirīgs no Ministru kabineta 2023. gada 14. novembra noteikumos Nr. 646 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 525 "Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa" noteiktā pārejas perioda 2024.gada 31.decembris, ja ķīmiskā viela ir iegādāta līdz 2023. gada 25. jūlijam, rosināja biedrība "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija" (turpmāk - LDTA). LDTA šādu termiņu rosināja, jo zvejnieku degvielas aprite ir ātrāka, nekā kurināmās degvielas aprite. LDTA ir izvērtējuši, ka atšķirīga pārejas perioda noteikšana neradīs problēmas.
Attiecībā uz lietotāju (zvejnieku) krājumos esošajiem iezīmētajiem (marķētajiem) naftas produktiem netiek paredzēti ierobežojumi, un tos varēs izmantot atbilstoši mērķim, ja vien tie ir marķēti ar līdz šim izmantotajām krāsvielām un fiskālo marķieri.
Ar noteikumu projekta 16.punktu MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar 33.² punktu, kas paredz noteikt pārejas periodu līdz 2024.gada 30.jūnijam, kad zvejnieki ir tiesīgi iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus bez pievienota jaunā fiskālā marķiera.

Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 173 skaidri nenosaka pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu.

Ar noteikumu projekta 13. punktu MK noteikumi Nr. 173 tiek papildināti ar 29.¹ punktu, kurā noteikts pienākums atbalsta saņēmējam atmaksāt nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu. 
Ar noteikumu projekta 13. un 14.punktu tiek precizēta kārtība kādā aprēķina nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu, kā arī tiek atrunāta tā atgūšanas procesuālā kārtība.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšana īstenojama saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem un kārtību, ciktāl attiecīgajā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta piešķiršanas nosacījumos nav noteikts citādi. MK noteikumos Nr. 173 ietvertās normas uzskatāmas par atbalsta programmu KAKL 1. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē. Komercdarbības atbalsts MK noteikumos Nr. 173 ietvaros tiek piešķirts samazināta akcīzes nodokļa veidā, komercdarbības atbalsta atgūšanas gadījumā pēc būtības tiek atgūts nodoklis un nelikumīgs komercdarbības atbalsts (samazināta akcīzes nodokļa veidā) kopā ar procentiem ieskaitāms vienotajā nodokļu kontā. Tādas atbalsta programmas, kas paredz komercdarbības atbalstu samazināta akcīzes nodokļa veidā un atgūšanas procesuālo kārtību atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtam lēmumam ar 30 dienu termiņu labprātīgai lēmuma izpildei un valsts atbalsta un procentu summas nesamaksas gadījumā piedziņu nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jau nosaka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” un Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”. Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Nr. C-349/17 133. punktā minēts pienākums nodrošināt visa nelikumīgā atbalsta atgūšanu, tostarp uzdot samaksāt procentus par visu laikposmu, kurā komersants ir guvis labumu no šī atbalsta.   Komercdarbības atbalsta kontroles likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) noteikts, ka jaunais Komercdarbības atbalsta kontroles likums noteiks Latvijas nacionālās kompetences un nodrošinās efektīvu komercdarbības atbalsta kontroles normu pielietošanu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests, veicot nelikumīga komercdarbības atbalsta samazināta akcīzes nodokļa veidā un procentu summas atgūšanu nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošina ātru un efektīvu komercdarbības atbalsta un procentu summas atgūšanu, lielākajā daļā gadījumu jau pirmstiesas procesa stadijā. Ņemot vērā minēto, atbalsta programmā paredzētā atgūšanas procesuālā kārtība ir vērtējama kā atbilstoša Komercdarbības atbalsta kontroles likumā ietvertajiem principiem.

Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 173 skaidri nenosaka, kas uzskatāms par atbalsta piešķiršanas brīdi.

Ar noteikumu projekta 8.punktu MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar 11.¹ punktu, kurā noteikts, ka par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu.