24-TA-2817: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas valsts nodevas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Atbilstoši Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP (turpmāk - ETD Direktīva) 19. panta 1. punktam, minētās direktīvas normas transponējamas nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2024. gada 9. decembrim un jāpiemēro no 2025. gada 9. decembra. Saistībā ar ETD Direktīvas normu transponēšanu Personu apliecinošu dokument likumā (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr. 716/Lp14, 2. lasījumā pieņemti 2024. gada 14. novembrī), nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Transponēt ETD Direktīvas normas.
Spēkā stāšanās termiņš
09.12.2025.
Pamatojums
ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis 24 mēnešu laikā pēc ETD Direktīvas 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ETD Direktīvas prasības. Ievērojot to, ka ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās papildu tehniskās specifikācijas pieņemtas 2022. gada 8. decembrī (Komisijas 2022. gada 8. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2452, ar kuru nosaka papildu tehniskās specifikācijas ar Padomes Direktīvu (ES) 2019/997 ieviestajam ES pagaidu ceļošanas dokumentam), ETD Direktīvas normas nacionālajos normatīvajos aktos transponējamas līdz 2024. gada 9. decembrim. Savukārt ievērojot ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta otro daļu, ETD Direktīvas normas jāpiemēro no 2025. gada 9. decembra, nodrošinot, ka no šī datuma tiek izsniegti jaunā parauga pagaidu ceļošanas dokumenti.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk - Likums) nosaka, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti:
- atgriešanās apliecība, ko var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss (turpmāk - Latvijas valstspiederīgais), ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, un
- pagaidu ceļošanas dokuments, ko var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts (izņemot Latvijas pilsoni), Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis (turpmāk - Savienības pilsonis), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, atgriezties Latvijā vai dzīvesvietas valstī. Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot attiecīgās valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā vēstniecībā kādā citā valstī).
Par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumiem Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 223).
Ievērojot to, ka nepieciešams transponēt ETD Direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā un tie paredz, ka no 2025. gada 9. decembra atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta vietā visām iepriekš minētajām personu kategorijām tiks izsniegts viena veida dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments. Lai gan mainīsies izsniedzamais dokuments, pārējās veicamās darbības tā izsniegšanai paliek nemainīgas.
Tā kā ar grozījumu Likumā spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Deleģējums Likumā Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumiem un atbrīvojumiem no valsts nodevas samaksas noteikts tā 7. panta septītajā daļā (skatīt Saeimā iesniegtā Likumprojekta pieņemto redakciju 2. lasījumā).
Attiecīgi šajos noteikumos jānosaka valsts nodevas apmērs, veidi kādos var veikt valsts nodevas samaksu, gadījumus, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas.
- atgriešanās apliecība, ko var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss (turpmāk - Latvijas valstspiederīgais), ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, un
- pagaidu ceļošanas dokuments, ko var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts (izņemot Latvijas pilsoni), Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis (turpmāk - Savienības pilsonis), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, atgriezties Latvijā vai dzīvesvietas valstī. Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot attiecīgās valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā vēstniecībā kādā citā valstī).
Par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumiem Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 223).
Ievērojot to, ka nepieciešams transponēt ETD Direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā un tie paredz, ka no 2025. gada 9. decembra atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta vietā visām iepriekš minētajām personu kategorijām tiks izsniegts viena veida dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments. Lai gan mainīsies izsniedzamais dokuments, pārējās veicamās darbības tā izsniegšanai paliek nemainīgas.
Tā kā ar grozījumu Likumā spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Deleģējums Likumā Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumiem un atbrīvojumiem no valsts nodevas samaksas noteikts tā 7. panta septītajā daļā (skatīt Saeimā iesniegtā Likumprojekta pieņemto redakciju 2. lasījumā).
Attiecīgi šajos noteikumos jānosaka valsts nodevas apmērs, veidi kādos var veikt valsts nodevas samaksu, gadījumus, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saistībā ar nepieciešamību transponēt ETD Direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā. Tā kā ar šo grozījumu spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Likumā doto deleģējumu, un to, ka spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, kuri vienlaicīgi stāsies spēkā ar grozījumiem Likumā - 2025. gada 9. decembrī.
Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citām pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītāja pilsonības valsts kompetentajām iestādēm.
Izsniegto atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu skaits pēdējos trīs gados joprojām ir augsts - vidēji gadā tiek izsniegti 887 dokumenti. Nereti tieši nevērīgas attieksmes dēļ personu apliecinoši dokumenti tiek nozaudēti.
Attiecīgi grozījumi Noteikumos Nr. 223 (24-TA-2376) paredz, ka valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu no 2025. gada 1. janvāra būs 50 euro. Valsts nodevas apmērs nodrošina pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu, kas, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā iekļautā termina "valsts nodeva" definīciju ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Šādas valsts nodevas apmērs paaugstinās personu attieksmi pret personu apliecinošu dokumentu un motivēs rūpīgāk izturēties par tā drošu uzglabāšanu atrodoties ārvalstīs. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski stiprināt valsts ārējo drošību, un viens no soļiem kā to darīt ir motivēt iedzīvotājus rūpīgāk izturēties pret personu apliecinošu dokumentu uzglabāšanu. Valsts nodevas apmērs neierobežo personu ceļošanas iespējas, jo atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts tikai gadījumos, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis, īslaicīgi uzturoties ārvalstīs.
Ievērojot minēto un to, ka mainīsies tikai izsniedzamais dokuments, bet nemainīsies tā izdošanas mērķis un veicamās darbības tā izdošanai, nolemts saglabāt valsts nodevas apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu esošā apmērā - 50 euro. Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka valsts nodeva jāsamaksā pirms pakalpojuma sniegšanas un kā persona veic valsts nodevas maksājumu valsts budžetā. Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ uz personas argumentēta iesnieguma pamata. Šādu lēmumu varēs pieņemt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.
Savukārt gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgajam vai Savienības pilsonim nebūs iespējams samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, tad, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 630 "Materiālās piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 630) noteikto kārtību, personai varēs tikt piešķirti finanšu līdzekļi, kuri tai pēc atgriešanās mītnes vai galamērķa valstī būs jāatgriež. Ja būs nepieciešams piešķirt materiālo palīdzību, Latvijas valstspiederīgais vai Savienības pilsonis iesniegs Noteikumos Nr. 630 norādītos dokumentus. Savienības pilsoņa iesniegtie dokumenti, kuros tas apliecina, ka apņemas atlīdzināt valsts nodevas izmaksas, tiks nosūtīti Savienības pilsoņa pilsonības valsts kompetentajai iestādei personas identificēšanai un dokumentu izvērtēšanai. Pārbaudot, iegūstot un saņemot visu nepieciešamo informāciju, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā tiks pieņemts lēmums par materiālās palīdzības piešķiršanu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu saistītos izdevumus, kas personai, atgriežoties savā mītnes vai galamērķa valstī, būs jāatmaksā.
Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citām pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītāja pilsonības valsts kompetentajām iestādēm.
| Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai veicamās darbības | Laiks minūtēs |
| Ienākošā e-pasta satura izvērtēšana. Ja klients ierodas klātienē (vairumā gadījumu), konsulāro funkciju veikšanas laiks var ieilgt. | 3 |
| Saņemto iesniegumu/paskaidrojuma datu pārbaude | 10 |
| Atbildes par tālāk veicamajām darbībām sagatavošana un sniegšana. | 8 |
| Maksājuma uzdevuma valsts nodevas samaksai sagatavošana | 3 |
| Maksājuma uzdevuma veikšana/pārbaude, piesaiste | 3 |
| Vēstules sagatavošana un nosūtīšana kompetentajām iestādēm | 10 |
| Pagaidu ceļošanas dokumenta datu ievade, foto ieskenēšana/pievienošana, pagaidu ceļošanas dokumenta printēšana | 15 |
| Papildu laiks, ja pagaidu ceļošanas dokuments tiek sabojāts (norakstīšanas akts, datu ievade) | 4 |
| Pagaidu ceļošanas dokumenta kopēšana, izsniegšana, komunikācija ar klientu | 10 |
| Citas papildu darbības, kas ietekmē patērēto laiku, piemēram, ja klients neveic obligātās darbības pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanai (nesniedz nepieciešamo papildu informāciju), papildu sarakste ar kompetentajām iestādēm, izceļošanas vīzas noformēšana, papildu komunikācija ar vecākiem (nepilngadīgo izceļošanas jautājumi). | var variēt |
| Laiks kopā: | 66 |
Izsniegto atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu skaits pēdējos trīs gados joprojām ir augsts - vidēji gadā tiek izsniegti 887 dokumenti. Nereti tieši nevērīgas attieksmes dēļ personu apliecinoši dokumenti tiek nozaudēti.
Attiecīgi grozījumi Noteikumos Nr. 223 (24-TA-2376) paredz, ka valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu no 2025. gada 1. janvāra būs 50 euro. Valsts nodevas apmērs nodrošina pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu, kas, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā iekļautā termina "valsts nodeva" definīciju ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Šādas valsts nodevas apmērs paaugstinās personu attieksmi pret personu apliecinošu dokumentu un motivēs rūpīgāk izturēties par tā drošu uzglabāšanu atrodoties ārvalstīs. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski stiprināt valsts ārējo drošību, un viens no soļiem kā to darīt ir motivēt iedzīvotājus rūpīgāk izturēties pret personu apliecinošu dokumentu uzglabāšanu. Valsts nodevas apmērs neierobežo personu ceļošanas iespējas, jo atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts tikai gadījumos, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis, īslaicīgi uzturoties ārvalstīs.
Ievērojot minēto un to, ka mainīsies tikai izsniedzamais dokuments, bet nemainīsies tā izdošanas mērķis un veicamās darbības tā izdošanai, nolemts saglabāt valsts nodevas apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu esošā apmērā - 50 euro. Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka valsts nodeva jāsamaksā pirms pakalpojuma sniegšanas un kā persona veic valsts nodevas maksājumu valsts budžetā. Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ uz personas argumentēta iesnieguma pamata. Šādu lēmumu varēs pieņemt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.
Savukārt gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgajam vai Savienības pilsonim nebūs iespējams samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, tad, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 630 "Materiālās piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 630) noteikto kārtību, personai varēs tikt piešķirti finanšu līdzekļi, kuri tai pēc atgriešanās mītnes vai galamērķa valstī būs jāatgriež. Ja būs nepieciešams piešķirt materiālo palīdzību, Latvijas valstspiederīgais vai Savienības pilsonis iesniegs Noteikumos Nr. 630 norādītos dokumentus. Savienības pilsoņa iesniegtie dokumenti, kuros tas apliecina, ka apņemas atlīdzināt valsts nodevas izmaksas, tiks nosūtīti Savienības pilsoņa pilsonības valsts kompetentajai iestādei personas identificēšanai un dokumentu izvērtēšanai. Pārbaudot, iegūstot un saņemot visu nepieciešamo informāciju, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā tiks pieņemts lēmums par materiālās palīdzības piešķiršanu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu saistītos izdevumus, kas personai, atgriežoties savā mītnes vai galamērķa valstī, būs jāatmaksā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kurām būs nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu.
Ietekmes apraksts
Gadījumos, kad persona būs pazaudējusi personu apliecinošu dokumentu vai tas kļūs lietošanai nederīgs, kā līdz šim, persona vērsīsies Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, vai Latvijas goda konsulātā, kur tas būs iespējams, lai saņemtu pagaidu ceļošanas dokumentu un atgrieztos savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L0997
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīva (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP
Apraksts
Eiropas Savienības tiesību akts nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta vienotu formu (sastāv no veidlapas un uzlīmes), saņēmēju loku, izdošanas nosacījumus
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīva (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
5. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas daļēji
ETD Direktīvas 5. panta 2. punkts nosaka, ka palīdzību sniedzošā dalībvalsts var neiekasēt nodevas vispār vai konkrētās situācijās, kuras tā nosaka. Šī ETD Direktīvas norma nav obligāti transponējama. Līdz ar to Dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punkta piemērojamību.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr: 716/Lp14) nosaka, ka par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva. Tātad netiek izpildīta ETD Direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktais, ka Dalībvalsts var neiekasēt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
Attiecīgi Noteikumu projektā tiek noteikts valsts nodevas apmērs par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, samaksas kārtība, atvieglojumi un atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas.
ETD Direktīvas 5. panta 2. punkts nosaka, ka palīdzību sniedzošā dalībvalsts var neiekasēt nodevas vispār vai konkrētās situācijās, kuras tā nosaka. Šī ETD Direktīvas norma nav obligāti transponējama. Līdz ar to Dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punkta piemērojamību.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr: 716/Lp14) nosaka, ka par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva. Tātad netiek izpildīta ETD Direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktais, ka Dalībvalsts var neiekasēt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
Attiecīgi Noteikumu projektā tiek noteikts valsts nodevas apmērs par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, samaksas kārtība, atvieglojumi un atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas.
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 7. punkts, Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 12. panta pirmā un trešā daļa, Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 630 "Materiālās piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" 15., 21. un 23. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa
Noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš - 2025. gada 9. decembris
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 1. punkta trešā daļa
Noteikumu projektā - Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā pilnībā tiek pārņemts ETD Direktīvas 5. panta 2. un 3. punkts.
ETD Direktīvas 5. panta 3. punktā noteiktais tiks izpildīts saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konslāro pakalpojumu likumu un Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība".
ETD Direktīvas 5. panta 3. punktā noteiktais tiks izpildīts saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konslāro pakalpojumu likumu un Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība".
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
- Latvijas goda konsulāti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
