Anotācija (ex-ante)

Izglītojamo speciālo vajadzību un atšķirīgā latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ pedagogiem no 2023. gada 1. septembra nereti var nākties strādāt lingvistiski ļoti neviendabīgā vidē, kā arī ieguldīt papildu darbu, nodrošinot emocionāli drošu un stabilu izglītības vidi, kā arī nodrošināt Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams. Tāpēc ir ļoti būtiski stiprināt pedagoģisko resursu, paredzot šim mērķim papildu finansējumu.
Finansējums tiks izmantots papildu atbalsta sniegšanai izglītojamiem, novēršot iespējamos riskus, uz kuriem ministrijas veiktajās aptaujās norāda izglītības iestādes un pašvaldību izglītības pārvaldes, proti, ka nepietiekama latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ varētu būt apdraudēts izglītojamā individuālais sniegums, un ievērojot to, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu izglītojamiem jānodrošina atbalsta pasākumi un palīdzība mācību satura apguvē. Stiprinot izglītojamo valodpratību, vienlaikus arī tiks sniegts izglītojamiem nepieciešamais psiholoģiskais un emocionālais atbalsts.

Papildu finansējums nodrošinās iespēju papildus piesaistīt pedagoga palīgus, logopēdus, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājus, lai sniegtu izglītojamiem nepieciešamo atbalstu mācību stundās / rotaļnodarbībās,  individuālajās un pagarinātās dienas grupas nodarbībās, nodrošinot Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Piemēram, papildu pedagoga palīgi nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, sniedzot izglītojamam mācību stundā vai rotaļnodarbībā individuālu atbalstu mācību uzdevumu izpratnes nodrošināšanai valsts valodā, pievēršot uzmanību atslēgas vārdiem un terminu lietojumam. Pedagogu palīgi palīdzēs nodrošināt uzmanības noturību mācību procesā, kas varētu būt kavēta saistībā ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm, kopā ar izglītojamo sagatavos un sekmēs viņa iemaņas izmantot atgādnes mācību stundā un rotaļnodarbībā mācību satura apguvei latviešu valodā. Pedagoga palīgs sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem, piemēram, sniedzot atbalstu mācību stundās, kā arī iedrošinās un atbalstīs izglītojamo lietot valsts valodu grupu darba prezentēšanā un viedokļa izteikšanā. Pedagoga palīgi sagatavos uzskates līdzekļus mācību satura vizualizācijai un individuālajam darbam, kā arī sekos līdzi izglītojamā valodas apguves izaugsmes dinamikai, konsultēs vecākus par iespējamo atbalstu viņu bērnu valodas attīstībai. Pedagoga palīgs sniegs arī citu izglītojamam nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei.
Savukārt, piemēram, pagarinātās dienas grupas skolotājs nodrošinās atbalstu izglītojamo valodas prasmju attīstīšanai, organizēs didaktiskās rotaļas un spēles latviešu valodas prasmju attīstīšanai, sniegs izglītojamajam atbalstu mājas darbu sagatavošanā, kuru izpratnei un veikšanai izglītojamam ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes, radīs situācijas izglītojamo latviešu valodas sarunvalodas prasmju pilnveidei, lai nodrošinātu aktīvu līdzdalību mācību procesā. Pagarinātās dienas grupas skolotājs gatavos izdales materiālus didaktiskajām spēlēm, sagatavos interaktīvas spēles, plānos pagarinātās dienas grupas aktivitātes un sadarbosies ar mācību priekšmetu skolotājiem atgriezeniskās saites sniegšanā par izglītojamā progresu latviešu valodas pilnveidē, kā arī sniegs citu izglītojamam nepieciešamo pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu.
Logopēdi veiks izglītojamo runas, valodas un rakstu valodas traucējumu diagnosticēšanu, valodas traucējumu koriģējoši attīstošo darbību un profilaksi, lai sekmētu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts pamatizglītības standartā valodas jomā izvirzīto kompetenču apgūšanu, plānos savu darbību, organizēt runas, valodas un rakstu valodas attīstības izvērtēšanu katru mācību gadu septembrī un desmit dienas pirms mācību gada beigām, lai veiktu valodas attīstības dinamikas izpēti.
Izglītības iestādei ir iespēja izvērtēt izglītojamam nepieciešamo individuālo atbalstu un to sniegt konkrētajā mācību stundā vai pagarinātajā dienas grupā. Izglītības vadītājs, atbilstoši izglītojamo vajadzībām, izvērtēs vai atbalstu izglītojamiem nodrošinās iestādē esošie pedagogi vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus. Piemēram, viena mācību priekšmeta pedagogs, ja šim pedagogam nav noteikta 40 stundu slodze nedēļā, varēs sniegt atbalstu izglītojamam citā mācību priekšmetā, tajā laikā, kad pedagogam nav kontaktstundas, saglabājot kopējo darba slodzes sadalījumu, atbilstoši 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 445) 3. pielikumā noteiktajam pedagoga darba slodzes sadalījumam nedēļā no 2023.gada 1.septembra.
Lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, ministrija, gatavojot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, sagatavoja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu minētā mērķa īstenošanai, tai skaitā, pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiem pedagogiem, kuri no 2023. gada 1. septembra īstenos speciālās izglītības programmas mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodā.
Ministru kabinetā 2023. gada 13. janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam", tika atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu pārejai uz obligāto izglītību valsts valodā.
Lai nodrošinātu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām veiksmīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376  papildināti ar 8.¹ punktu, paredzot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, kuri īsteno speciālās izglītības programmas mācību gadā, kurā pāries uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā izglītojamajiem, kuri speciālās mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā. Šie izglītojamie kārtējā gada 1. septembrī ir identificējami Valsts izglītības informācijas sistēmā arī gadījumos, ja viņi maina izglītības iestādi. 

Ministrija, aprēķinot izglītojamam nepieciešamo atbalstu valsts valodas apguvei pamata izglītības posmā, ņem par pamatu mācību priekšmeta “Latviešu valoda” stundu skaitu. Vidējais mācību stundu skaits 1., 4. un 7. klasē mācību priekšmetu stundu īstenošanas plānā ir 26,67 stundas, no tām mācību priekšmets “Latviešu valoda” ir 5,33 stundas, kas ir 20% no kopējā stundu skaita.
 

	Mācību stundu skaits nedēļā mācību priekšmetu stundu īstenošanas plānā	Kontakt- stundu skaits nedēlā kopā papildu atbalstam vienam klašu komplektam (20%)	Kopējais apmaksājamo stundu skaits nedēļā  papildu atbalstam vienam klašu komplektam (35% citiem pienākumiem)	Klašu komplektu skaits 1.,4. un 7.klasē*	Aprēķinātais papildus nepieciešamais likmju skaits
1. klase	22	4,4	6,8	216	40,80
4. klase	26	5,2	8,0	230	51,11
7. klase	32	6,4	9,8	249	67,78
KOPĀ	80	16,0	24,6	695	159,69

* VIIS dati uz 01.09.2023.

Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (turpmāk - noteikumi Nr.716) noteiktajam pirmsskolas izglītībā  galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība, kas tiek  īstenota visas dienas garumā (vidēji 8 stundas).
Tā kā ministrijai nav pieejami dati par to, cik tieši mācību grupās mazākumtautību bērni ir sadalīti katrā no pirmsskolas izglītības iestādēs un pirmsskolas grupās pie vispārējās izglītības iestādēm, ministrija aprēķiniem izmanto optimālo bērnu skaitu pirmsskolas grupā, lai nodrošinātu iekļaujošu vidi, sekmīgu valodas apguvi un nepieciešamo individuālo atbalstu, proti, 10 izglītojamie grupā, kas ir ar starptautiskiem pētījumiem apstiprināts optimālais bērnu skaits arī sākumskolas posmā. Attiecīgi, izmantojot kopējo bērnu skaitu un optimālo bērnu skaitu pirmsskolas grupā, aprēķināts grupu skaits, kurās nepieciešams nodrošināt papildu atbalstu latviešu valodas apguvei.
Ņemot vērā to, ka mācību laiks pirmsskolā notiek 8 stundas dienā, no kurām atbilstoši vadlīnijām (noteikumi Nr. 716) latviešu valodas apguve ir 20% no kopējā mācību laika, ir aprēķināts papildu atbalstam nepieciešamais laiks uz vienu grupu, kas nepieciešams papildu atbalstam, proti,  1,6 stundas dienā jeb 8 stundas nedēļā uz vienu grupu.
Balstoties uz mazākumtautību bērnu skaitu pirmsskolā (5-6 gadīgie, 2022./2023. mācību gadā) un izsakot to grupu skaitā (pieņemot 10 bērnus uz vienu grupu kā optimālo bērnu skaitu grupā),  uz vienu grupu rēķinot 8 stundas nedēļā papildu atbalstam latviešu valodas apguvei (20% no 40 stundu slodzes), ir  aprēķināts nepieciešamais pedagoģiskā atbalsta stundu skaits, izsakot to pedagoģiskajās likmēs. Balstoties  uz aprēķināto papildu nepieciešamo pedagoģisko likmju skaitu, aprēķināts kopējais nepieciešamais finansējums vienam mēnesim, no tā aprēķinot papildu izmaksas uz vienu izglītojamo, kurš mazākumtautību izglītības programmu (turpmāk -MT) apguvis iepriekšējā mācību gadā.
 

Vidējais mācību stundu skaits nedēļā pirmsskolā	Papildu nepieciešamo stundu skaits procentos pret vidējo mācību stundu skaitu	Vienai grupai papildu nepieciešamais stundu skaits nedēļā	Vienai grupai papildu nepieciešamais pedagogu likmju skaits (40 stundu pedagoga slodze)	MT izglītojamo skaits*	Grupu skaits (vidēji 10 bērni grupā)	Aprēķinātais papildus nepieciešamais likmju skaits
40	20%	8	0,2	5427	543	108,6

* VIIS dati uz 01.09.2023.

Viena izglītojamā izmaksa noteikta, ņemot vērā aprēķināto nepieciešamo finansējumu un izglītojamo skaitu mazākumtautību programmās 2022. gada 1. septembrī (detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā).

2023./2024. mācību gadā tiek plānotas papildus  159,69 pedagogu likmes vispārējā pamatizglītībā un 108,6 pedagogu likmes pirmsskolas izglītības programmās.

Noteikumi papildināti ar 8.² punktu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama finansējuma pārdale starp pašvaldībai piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un mērķdotāciju, kas piešķirta par izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem, un 22.¹ punktu, ka ministrija ir tiesīga pieprasīt pašvaldībai, privātās izglītības iestādes dibinātājam vai valsts augstskolai 30 dienu laikā atmaksāt iepriekšējā kalendāra gadā neizlietoto finansējumu, kas piešķirts izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem. Ministrija minēto finansējumu pārskaita valsts budžetā.

Pedagogu palīgu, logopēdu, pagarinātās dienas grupu pedagogu sniegtā atbalsta lietderību un efektivitāti izvērtēs un monitorēs Izglītības kvalitātes valsts dienests, plānotajās kvalitātes nodrošināšanas aktivitātēs (akreditācijās, izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanā, izglītības iestāžu apmeklējumos), kā arī uzraudzības procesa ietvaros. Izglītības kvalitātes valsts dienests un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošinās ieviesto pasākumu monitoringu un sagatavos ikgadējo ziņojumu par pedagogu palīgu un pagarinātās dienas grupu ieguldījumu vienotas skolas pieejas īstenošanā, un iesniegs to Izglītības un zinātnes ministrijai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija ziņojumu iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024. gada  30. novembrim par 2023./2024. mācību gadu, līdz 2025. gada 30. novembrim par 2024./2025. mācību gadu, līdz 2026. gada 30. novembrim par 2025./2026. mācību gadu.

Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu - mācību gadā, kurā izglītojamais uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, kurš mazākumtautību izglītības programmas bija apguvis iepriekšējā mācību gadā.

Papildu finansējums tiek piešķirts pirmsskolas izglītībā līdz 2024. gada 31. augustam, kas noteikts noteikumu 29.¹ punktā, atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. panta 1.punktā noteiktajam, ka pirmsskolas izglītībā pāreja uz mācībām valsts valodā notiek 2023./2024. mācību gadā. 
Noteikumu 29.² punktā noteikts, ka pamatizglītības programmas tiek īstenotas līdz 2026. gada 31. maijam. Lai nodrošinātu finanšu līdzekļus pedagogu atvaļinājumu naudas izmaksām, papildu finansējums tiek aprēķināts līdz 2026. gada 31. jūlijam.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 207 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi”, nepieciešams segt speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmu pedagogu zemākās mēneša  darba algas likmes starpību no 2023. gada 1. septembra (saskaņā ar MK 13.01.2023. atbalstīto IZM prioritāro pasākumu).

Lai īstenotu noteikumos Nr. 445 noteikto - pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 2023. gada 1. septembra (saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 207 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi” tika paaugstināta pedagoga zemākā mēneša darba algas likme), nepieciešams papildu finansējums 61 191 euro  apmērā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiem pedagogiem, kuri no 2023. gada 1. septembra īstenos speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmas latviešu valodā tiem izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva attiecīgu mazākumtautības izglītības programmu un kuriem saskaņā ar 2023. gada 13. janvāra informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam tika piešķirts papildu finansējums.

Noteikumu projekta 1. pielikums paredz, ka pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. Pārskatā pašvaldības norāda kopējo izlietoto finansējumu. Lai ministrija gūtu pārliecību par finansējumu, kas piešķirts pedagogiem, tostarp atbalsta personālam un pagarinātās dienas grupas skolotājiem, kuri īsteno speciālās izglītības programmas mazākumtautību izglītojamajiem valsts valodā. Pašvaldībām, gatavojot pārskatu, jānorāda informācija par iepriekšminētā papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķim.

Noteikumu projekta 1. pielikums papildināts ar jaunām ailēm:
"no tā par speciālās izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem".

Noteikumu projekta 1. pielikums paredz, ka pārskats par pašvaldībām piešķirto mērķdotācijas izlietojumu jānorāda par finansējumu interešu izglītībai (5. aile). Šis noteikumu projekts nav attiecināms uz interešu izglītības programmu finansēšanu. Interešu izglītības programmu finansēšanu nosaka Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība", kuru pielikumā ir pārskats par mērķdotācijas izlietojumu. 

No noteikumu projekta 1. pielikuma svītrota aile "interešu izglītība".

Noteikumu projekta 1. pielikuma 4. piezīme noteic: "Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 3. panta ceturto daļu."
Likums "Par valsts budžetu 2022. gadam" ir zaudējis spēku, turklāt, mainoties ikgadējam likumam par valsts budžetu, noteikumu projekta 1. pielikuma 4. piezīme ir jāprecizē katru gadu, līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumu.

Noteikumu projekta 1. pielikuma 4. piezīme izteikta jaunā redakcijā:
"Atlaišanas pabalsti, kas izmaksāti saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru nākamajiem gadiem paredzēto nosacījumu, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk, kā līdz kārtējā gada 31. augustam.