25-TA-264: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par atbildīgajām lībiešu (līvu) organizācijām atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma (turpmāk – Likums) 3. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.
Savukārt Likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka tautības ieraksta maiņas iesniegumam pievieno Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Ņemot vērā Likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā ietverto deleģējumu, izdodami noteikumi, nosakot, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)".
Savukārt Likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka tautības ieraksta maiņas iesniegumam pievieno Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Ņemot vērā Likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā ietverto deleģējumu, izdodami noteikumi, nosakot, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu mērķis ir noteikt, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeima 2024. gada 28. novembrī pieņēmusi likumu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", ar kuru cita starpā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts izteikts jaunā redakcijā nosakot, ka iesniegumam par tautības ieraksta maiņu pievieno Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Ņemot vērā likumā iekļauto deleģējumu un to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1270 "Noteikumi par atbildīgo lībiešu (līvu) organizāciju atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi" ir zaudējuši spēku, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiktu, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi.
Līdz šim attiecīgo atzinumu bija tiesīga izsniegt viena organizācija - biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””. Izvērtējot esošo situāciju, secināms, ka Latvijā pastāv vairākas līvu (lībiešu) organizācijas, kuru darbības mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana, turklāt katras rīcībā var būt informācija par personu piederību pie lībiešu (līvu) tautības, atkarībā no attiecīgo personu izcelšanās vietas. Šīs organizācijas ir: biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””, biedrība “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs), nodibinājums “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda””, biedrība “Līvod īlma”, kā arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Līdz ar to, būtu nosakāms, ka jebkura, normatīvajos aktos noteiktajā kartībā reģistrēta, lībiešu (līvu) organizācija, kuras darbības mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana un kuras rīcībā ir informācija par personas tiešo augšupējo radinieku piederību pie lībiešu (līvu) tautības, ir tiesīga sniegt attiecīgo atzinumu.
Vienlaikus norādāms, ka ik gadu personu vēlme mainīt tautības ierakstu uz “lībietis (līvs)” ir nemainīgi maza, vien daži gadījumi gadā, citos gados – neviena. Statistika par veiktajām tautības ieraksta maiņām uz tautības ierakstu “lībietis (līvs)” laika posmā no 2019-2024. gadam ir šāda: 2019. gads – 2 gadījumi, 2020. gads – 2 gadījumi, 2021. gads – 0 gadījumu, 2022. gads – 1 gadījums, 2023. gads – 3 gadījumi, 2024. gads – 0 gadījumu. Vienlaikus pieminams, ka ne visos gadījumos ir bijusi nepieciešamība pēc lībiešu (līvu) organizācijas atzinuma par personas etnisko izcelsmi, jo to ir bijis iespējams pierādīt ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošajiem dokumentiem. Līdz ar to personu lūgumi lībiešu (līvu) organizācijām izsniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi praksē ir maz.
Ņemot vērā likumā iekļauto deleģējumu un to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1270 "Noteikumi par atbildīgo lībiešu (līvu) organizāciju atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi" ir zaudējuši spēku, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiktu, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi.
Līdz šim attiecīgo atzinumu bija tiesīga izsniegt viena organizācija - biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””. Izvērtējot esošo situāciju, secināms, ka Latvijā pastāv vairākas līvu (lībiešu) organizācijas, kuru darbības mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana, turklāt katras rīcībā var būt informācija par personu piederību pie lībiešu (līvu) tautības, atkarībā no attiecīgo personu izcelšanās vietas. Šīs organizācijas ir: biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””, biedrība “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs), nodibinājums “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda””, biedrība “Līvod īlma”, kā arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Līdz ar to, būtu nosakāms, ka jebkura, normatīvajos aktos noteiktajā kartībā reģistrēta, lībiešu (līvu) organizācija, kuras darbības mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana un kuras rīcībā ir informācija par personas tiešo augšupējo radinieku piederību pie lībiešu (līvu) tautības, ir tiesīga sniegt attiecīgo atzinumu.
Vienlaikus norādāms, ka ik gadu personu vēlme mainīt tautības ierakstu uz “lībietis (līvs)” ir nemainīgi maza, vien daži gadījumi gadā, citos gados – neviena. Statistika par veiktajām tautības ieraksta maiņām uz tautības ierakstu “lībietis (līvs)” laika posmā no 2019-2024. gadam ir šāda: 2019. gads – 2 gadījumi, 2020. gads – 2 gadījumi, 2021. gads – 0 gadījumu, 2022. gads – 1 gadījums, 2023. gads – 3 gadījumi, 2024. gads – 0 gadījumu. Vienlaikus pieminams, ka ne visos gadījumos ir bijusi nepieciešamība pēc lībiešu (līvu) organizācijas atzinuma par personas etnisko izcelsmi, jo to ir bijis iespējams pierādīt ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošajiem dokumentiem. Līdz ar to personu lūgumi lībiešu (līvu) organizācijām izsniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi praksē ir maz.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecīgie noteikumi ietekmēs fiziskās personas, kuras vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nebūs iespējams pierādīt.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecīgie noteikumi ietekmēs lībiešu (līvu) organizācijas, kuru darbībā ietilpst lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana un pie kurām vērsīsies personas, lai iegūtu apliecinājumu par personas tiešo augšupējo radinieku piederību pie lībiešu (līvu) tautības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
