Anotācija (ex-ante)

22-TA-2496: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK Noteikumu projekts) paredz nosacījumus un kārtību atbilstoši 2022. gada 2. jūnijā apstiprinātajā likumā "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" (turpmāk - Likums) noteiktā atbalsta piešķiršanai un administrēšanai. 
MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai samazinātu militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, pamatojoties uz 2022. gada 24. marta paziņojuma "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (2022/C 131 I/01) 2.4. sadaļu " Atbalsts attiecībā uz papildu izmaksām, kas radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu  "(turpmāk - Komisijas paziņojums).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK Noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ekonomikas ministrija 5 darbdienu laikā pēc MK Noteikumu projekta pieņemšanas sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijai par Projektu, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo elektroniskās paziņošanas sistēmu – SANI 2. Būvniecības valsts kontroles birojs atbalsta izmaksu veiks, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par šo noteikumu atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas.
MK Noteikumu projekts stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, noteiktās sankcijas un pretpasākumi, ko veikusi, piemēram, Krievija, jau ir radījusi un radīs ekonomiskās sekas visā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgū. Ietekme uz uzņēmumiem ES var būt dažāda – gan tieša, gan netieša. Tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu darbības pārtraukšana, kam sekos apgrozījuma zudums, traucējumi piegādes ķēdēs, jo īpaši attiecībā uz izejvielām un pirmproduktiem vai citiem resursiem, kuri vairs nav pieejami vai nav saimnieciski iespējami.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ES importa no Ukrainas, kā arī ES eksporta uz Ukrainu piegādes ķēžu traucējumus attiecībā uz produktiem. Elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieaugums ES ir būtiski ietekmējis enerģijas tirgu. Iespējamība, ka Krievija īstenos militāro agresiju pret Ukrainu, ietekmēja enerģijas tirgu jau vairākas nedēļas pirms fiziskās agresijas sākšanās. Augstas enerģijas cenas ietekmē vairākas ekonomikas nozares, bet jo īpaši energoietilpīgajās nozarēs tādās kā apstrādes rūpniecība. Ietekme ir jūtama arī pasaules finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar bažām par likviditāti un preču tirdzniecības tirgus svārstībām. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad pastāvīgi pieaug energoresursu cenas komersantiem it īpaši pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas var nebūt uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļi, lai pie energoietilpīgas saimnieciskās darbības nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu tā saimniecisko aktivitāti, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu agresijas rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.
Salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem ir viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, šīs cenas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.
Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā - tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.
Līdz ar to šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.
Risinājuma apraksts
MK Noteikumu projektā tiek paredzēts atbalsts granta veidā apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem. Tiek paredzēts, ka grantus Būvniecības valsts kontroles birojs sniedz saskaņā ar Komisijas paziņojumu.

Atbalsta saņēmēji

Saskaņā ar Likuma 2.panta otro daļu (grozījumi, kas veikti 2022.gada 30.augustā) uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ.
Grants energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai būs pieejams energoietilpīgajiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam) (turpmāk - NACE 2. red. kods). 

Šo noteikumu ietvaros komersanti tiek definēti atbilstoši Komerclikuma izpratnē.

Energoietilpīgs komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kura saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešami vairāk kā 3% no kopējām saimnieciskās darbības izdevumiem energoresursu izmaksu segšanai 2022.gadā. Saskaņā ar Likuma grozījumu, kas paredz noteikt atbalstu energoietilpīgajiem komersantiem, anotāciju ir secināts, ka: “Ņemot vērā to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā strauji pieaug energoresursu cenas ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt atbalsta instrumentus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru energoizmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām (energoresursu izmaksas) un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu, ļaujot apstrādes rūpniecības komersantiem turpināt savu darbību un saglabāt pozīciju Latvijas un starptautiskā tirgū”. Minētais energoresursu īpatsvars ir vērtējams kā kritisks komersantu darbības noturēšanai un konkurētspējas priekšrocību nodrošināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas analītikas datiem, salīdzinot 2022.gadu pret 2021.gadu – elektrības cenas ir kāpušas 3 reizes, savukārt dabasgāzes cenas – gandrīz 5  reizes. Tādējādi MK Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu var saņemt tādi apstrādes rūpniecības komersanti, kam 2021.gadā energoresursu izmaksu īpatsvars ir 3% pret komersanta kopējo apgrozījumu jeb saimnieciskās darbības izmaksām. Kopējo energoresursu izmaksu apmērs ir aplēsts, ņemot vērā pašreizējo (uz MK Noteikumu projekta izstrādes brīdi esošo) cenu dinamiku biržā. 

Atbalsta saņēmējam jeb komersantam būs jāatbilst šādiem nosacījumiem:
*veic saimniecisko pamatdarbību kādā no šo noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
*tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
Ar MK Noteikumu projektu attiecībā uz energoizmaksu jēdzienu tiek izprasti visi komersanta izdevumi, kas saistīti ar visa veida energoresursu izmantošanu, t.sk., gan elektrības, gan gāzes izdevumi.

*kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh) vai kopējais dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh). 
Ar MK Noteikumu projektu minētie sliekšņi praksē tiek interpretēti šādi:
- j​​​​​a komersanta patēriņš dabasgāzei ir 500 MWh vai vairāk un elektrībai ir 500 MWh vai vairāk, atbalstu aprēķina gan par gāzi, gan par elektrību, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 500 MWh vai vairāk un dabasgāzei 300 MWh = atbalstu aprēķina gan par dabasgāzes, gan par elektrības izmaksām, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 200 MWh un dabasgāzei ir 500 MWh vai vairāk = atbalsts par abām izmaksām, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 300 MWh un dabasgāzei 400 MWh = atbalsts netiek sniegts.

Attiecīgi atbalstam kvalificējas apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti jeb tādi apstrādes rūpniecības komersanti, kuru energoresursu izmaksu kopējais patēriņš pārsniedz 3 % no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021. gadā, un attiecīgi kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh) vai kopējais dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh). Vienlaikus, ņemot vērā Komisijas paziņojumā paredzēto atbalsta aprēķina metodi, tad ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka energoresursu cenu kompensācija tiek sniegta kā atbalsts par diviem energoresursu sadārdzinājumiem, t.i., dabasgāzi un elektroenerģiju, piemērojot Komisijas paziņojumā ietvertā atbalsta aprēķina metodi.


Atbalsta summa

Ar MK noteikumiem tiek pārņemta Komisijas paziņojumā ietvertā atbalsta aprēķina metode:
- Maksimālais kopējais granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 miljonus euro vienam komersantam.
Komersants var pieteikties vienam no energoresursu izmaksu kompensēšanas pasākumam vai abiem kopā, bet kopējais atbalsts nepārsniedz 2 miljonus euro vienam komersantam.

- Attiecināmās izmaksas nosaka kā starpību starp cenu par vienību konkrētā mēnesī, ko komersants kā galapatērētājs ir iepircis no ārējiem piegādātājiem laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim, un divkāršotu (200 %) vidējo cenu par vienību, ko komersants maksājis atsauces periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. No 2022. gada 1. septembra dabasgāzes un elektroenerģijas daudzums, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, nedrīkst pārsniegt 70 % no saņēmēja patēriņa tajā pašā periodā 2021. gadā.
Izmanto šādu formulu:
(p(t) - p(ref) * 2) * q(t) kur
p- apzīmē vienības cenu par dabasgāzi vai elektroenerģiju,
q- patērēto daudzumu,
ref-  atsauces periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim
t- konkrēto mēnesi laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim.

- Atbalsta sniegšanā tiek vērtētas attiecināmās izmaksas, kas radušās atbalsta periodā 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Šo noteikumu ietvaros ar ārējiem piegādātājiem ir saprotams, ka tie ir komersanti, kas kā ārpakalpojumu par noteiktu cenu piegādā nepieciešamos energoresursus (elektroenerģiju vai dabasgāzi), kas nepieciešami komersanta saimnieciskās darbības nodrošināšanai. T.i., ar ārējiem piegādātājiem netiek saprasta pašu komersantu saražotie energoresursi.

Atbalsts var būt arī kā avansa maksājumu, ja atbalsts ir piešķirts, pirms ir radušās attiecināmās izmaksas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai saņemtu avansa maksājumu var tikt izmantotas attiecināmo izmaksu aplēses, taču atbalsta apmērs joprojām nevar pārsniegt 30% no izmaksu pieauguma. Lai nodrošinātu piešķirtā valsts atbalsta atbilstību Komisijas paziņojumā noteiktajiem nosacījumiem, Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzības periodā nodrošinās pārbaudi, lai pārliecinātos, ka atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamos atbalsta apmērus, pamatojoties uz komersanta faktiski veiktiem maksājumiem par dabasgāzi un elektroenerģiju. Situācijā, ja pieļaujamais atbalsta apmērs tiek pārsniegts jāatgūst visi atbalsta maksājumi, kuri pārsniedz minētos maksimālos apjomus, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecināmā laikposma beigām.

Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9.panta trešo daļu, atbalsta sniedzējs uzrauga atbalsta programmas to ieviešanas laikā un pēc atbalsta programmu īstenošanas, nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 19. punktu Būvniecības valsts kontroles birojs atbalsta uzraudzības periodā veic izlases veida pārbaudes 10% no kopējā atbalstu saņēmušo komersantu skaita. Ja Būvniecības valsts kontroles biroja rīcībā ir informācija par iespējamiem riskiem nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā, tas pārbauda šī komersanta atbilstību šajos noteikumos paredzētajām prasībām.

Skaidrojam, ka ar likuma deleģējuma noteikto administrēšanu tiek saprastas arī MK noteikumos noteiktās normas par atbalsta uzraudzību, t.i. atbalsta administrēšana ietver sevī atbalsta uzraudzības jautājumus. 

Noteikumu ietvaros ar uzraudzības periodu tiek saprasts 10 gadu periods, balstoties uz to, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pieteikumus glabā 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Eiropas Komisijā.

MK noteikumu projekts paredz, ka komersants sagatavo un līdz 2022. gada 1. novembrim iesniedz iesniegumu, lai pieteiktos atbalstam par noteiktu atbalsta mēnesi, noteiktiem atbalsta mēnešiem vai visiem mēnešiem atbalsta periodā kopā. Komersants pieteikumu iesniedz vienreiz, sakarā ar Komisijas paziņojuma īsto darbības termiņu t.i. līdz 2022. gada 31.decembrim.
Ja komersants piesakās uz avansa maksājumu atbalsta aprēķins tiek veikts uz komersanta aplēsēm vai pierādāmiem dokumentiem par sagaidāmo patēriņa prognozi.

Ja uzraudzības periodā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē, ka komersantam avansa maksājumā ir izmaksāta lielāka atbalsta summa nekā faktiski pieļauj MK noteikumos noteiktie maksimālie apjomi, Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz pārmaksāto starpību atgriezt labprātīgi. Situācijā, ja komersants labprātīgi neatgriež pārmaksāto avansa maksājumu, tad Būvniecības valsts kontroles birojs piemēro MK noteikumu normu, kas nosaka kā Būvniecības valsts kontroles birojs rīkojas pie valsts atbalsta prasību pārkāpuma, attiecīgi paredzot, ka komersantam ir pienākums atmaksāt valsts budžetā visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles biroja pienākums ir veikt uzraudzību arī par pārējiem pieteikumiem, atbilstoši tās iekšējai kārtībai.

Lai nodrošinātu atbalsta uzraudzību Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojam šādu informāciju, tostarp norādot komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru:
*reģistrētos darbības nozaru NACE 2. red. kodus;
*gada pārskatus;
*gada ienākumu deklarāciju pielikumus D3 un D31.
Gada ienākumu deklarācijas pielikumi D3 un D31 satur informāciju par fiziskās personas saimniecisko darbību, savukārt gada ienākumu deklarācija un citi tās pielikumi satur tādu aizsargājamu informāciju, kas nav saistīta ar fiziskās personas saimniecisko darbību un nav izsniedzama projekta uzraudzības ietvaros.

Savukārt Sadales un pārvades sistēmu operatori atbalsta uzraudzības vajadzībām pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma sniedz informāciju par komersantu elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņu. 

Atbalsta periods

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem ir pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim, kas ir atbilstoši Komisijas paziņojumā noteiktajam termiņam un ļauj kompensēt izmaksas, kas radušās no 2022.gada 1 februāra līdz 2022.gada 31.decembri. Atbalstam piesakās vienreiz, izvēloties atbalsta mēnešus, par kuriem kompensēt atbalstu.
Atbalsta periods – minētais termiņš ir norādīts dēļ Komisijas paziņojumu nosacījumiem, tai skaitā, termiņa dēļ. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs maksājums, piesakoties atbalstam līdz 1.novembrim, un attiecīgi atbalsta apmērā (jeb kompensācijas attiecināmajās izmaksās) tiek attiecināti gāzes un elektroenerģijas rēķini, kas saņemti no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Līdzīga pieeja nodrošināta arī Covid-19 atbalsta sniegšanā (piemēram apgrozāmo līdzekļu grantos).

Finansējums

Atbalsta programmas finansēšana tiek paredzēta no valsts budžeta finansējuma, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav pret to iebildusi. Atbalsta programmas finansējums ir 50 miljonu  euro jeb vidēji 200 tūkstoši euro katram komersantam. Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to atbalstīto komersantu skaits varētu mainīties.

Atbalsta pieteikšanās nosacījumi

Būvniecības valsts kontroles birojs par pieteikumu iesniegšanas uzsākšanu paziņo atsevišķi, publicējot informāciju savā tīmekļvietnē.

Lai pieteiktos atbalstam komersants līdz 2022.gada 1.novembrim sagatavo un iesniedz iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojā, lai pieteiktos atbalstam par noteiktu atbalsta mēnesi, noteiktiem atbalsta mēnešiem vai visiem mēnešiem atbalsta periodā. Pieteikumu iesniegšana plānota provizoriski plānota no dienas, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Vienlaikus pastāv risks, ka MK Noteikumos ietvertā atbalsta programmas saskaņošana var ieilgt, līdz ar to, lai nodrošinātu laicīgu iesniegumu izvērtēšanu un attiecīgi lēmumu pieņemšanu un atbalsta izmaksāšanu, pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, līdz 2022.gada 31.decembrim, plānots, ka pieteikumu uzsākšana būs iespējama drīz pēc šo MK noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un Būvniecības valsts kontroles biroja iekšējo procedūru atbalsta sniegšanai sakārtošanas. Par pieteikumu pieņemšanas datumu Būvniecības valsts kontroles birojs paziņos atsevišķi, publicējot informāciju savā tīmekļvietnē.


Komersants iesniegumā norāda:
*Informāciju par komersantu, maksājuma kontu uz kuru pārskaitāms atbalsts,  kā arī  NACE 2. red. kodu (Eiropas Savienības vienoto saimnieciskās darbības veida klasifikatora jeb NACE 2.red. kodu) kurā komersants darbojas. 
*nosaukums, tā reģistrācijas numurs,  elektroniskā pasta adrese, maksājuma konts, uz kuru *pārskaitāms atbalsts, un NACE 2.red kods;
*atbalsta perioda mēnesis vai mēneši, par kuru tiek pieprasīts atbalsts;
*atbalstam pieprasītā summa un veiktais atbalsta apmēra aprēķins;
*informāciju par komersanta energoresursu izmaksām un kopējām saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā;
*informāciju par komersanta kopējo elektroenerģijas patēriņu 2021. gadā megavatstundās (MWh) vai kopējo dabasgāzes patēriņu 2021.gadā megavatstundās (MWh);
*informāciju par cenu par vienību un patērēto dabasgāzes un elektroenerģijas daudzumu konkrētā atbalsta mēnesī, ko komersants maksājis attiecināmajā laikposmā;
* informāciju par vidējo cenu par dabasgāzes un elektroenerģijas vienību, ko komersants maksājis atsauces periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim; 
*un citu informāciju saskaņā ar šo noteikumu ietvertajām normām.

Lai pārliecinātos par informācijas atbilstību, tiks izmantota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāze, tāpat uzraudzības nolūkā tiks izmantota informācija, ko uztur Sadales un pārvades sistēmu operatori vai Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, ja nepieciešams uzraudzības posmā. 

Komersants pie iesnieguma iesniedz arī apliecinājumus par to, ka:
*apliecinājums, ka komersants iepriekš nav saņēmis atbalstu, kā arī neplāno pieteikties citam atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, izņemot  atbalstu, kas sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierobežotas atbalsta summas veidā, lai mazinātu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radītās sekas uz ekonomiku (ar to saprotot Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļā "Ierobežotas atbalsta summas" minēto atbalstu);
* komersants neatbilst nevienam no MK noteikumu 26.punkts noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem. 

MK noteikumu projekts nosaka, ka komersantam ir jāiesniedz apliecinājums no zvērināta revidenta, ka komersanta energoresursu izmaksas par 2021. gadu sastāda noteiktu summu un tās ir vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām. Noteiktā prasība nepieciešama, lai Būvniecības valsts kontroles birojs var pārliecināties sniegtās informācijas atbilstību MK noteikumu projekta prasībām.


Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu, Būvniecības valsts kontroles birojs izstrādā iekšējo kārtību, kas skaidro šajos noteikumos noteiktās kārtības piemērošanu, metodiku, kā tiek vērtēta komersantu kvalifikācija atbalstam, piešķirts atbalsts un tiks veikta komersantu uzraudzība, lai nodrošinātu valsts finansējuma izlietošanu atbilstoši mērķim.

Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz komersanta iesniegumā norādīto informāciju, pieņem lēmumu un 5 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksā atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā komersanta kontā. Būvniecības valsts kontroles birojs minēto lēmumu paziņo uz iesniegumā norādīto adresi.

Būvniecības valsts kontroles birojs atbalstu piešķir ievērojot komersantu iesniegumu iesniegšanas secību. 
Būvniecības valsts kontroles birojs atsaka atbalsta piešķiršanu, ja komersants neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. 

Komisijas paziņojuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) ir nostiprināts pienākums ievērot sankcijas visām fiziskajām un juridiskajām personām, līdz ar to pie atbalsta izsniegšanas Būvniecības valsts kontroles birojs vērtēs vai konkrētajam atbalsta saņēmējam nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī to vai atbalsta saņēmēja patiesā labuma guvēji nav no Krievijas un Baltkrievijas.

Ja komersants kuram grantu piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem, vienlaikus darbojas gan vienā vai vairākās atbalstāmajās nozarēs, gan izslēgtajās nozarēs vai veic neatbalstāmas darbības saskaņā ar šiem MK Noteikumiem, tad saņemot grantu komersanta pienākums ir nodrošināt darbību vai izmaksu nodalīšanu.
Saimnieciskās darbības veicējam atbalstu piešķir brīdī, kad Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu par granta atbalsta piešķiršanu. 

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu un izmaksā atbalstu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Atbalsta apvienošana un citi atbalsta nosacījumi

Saskaņā ar šo noteikumu minētiem nosacījumiem atbalsts neattiecas uz gadījumu, ja tiek kumulēts ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierobežotas atbalsta summas veidā, lai mazinātu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radītās sekas uz ekonomiku (ar to saprotot Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļā "Ierobežotas atbalsta summas" minēto atbalstu). Nacionālajā regulējumā šāda veida atbalsts šobrīd nav izstrādāts, taču situācijā, ja atbilstoši Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļai tiks izstrādāts atbalsts, tad preventīvi tiks nodrošināta kumulācijas normu ievērošana atbilstoši Komisijas paziņojuma regulējumam. 

Atbalsta kumulācijas gadījumā tiek ievērots nosacījums, ka netiek pārsniegta šo noteikumu 7.punktā noteiktā kopējā atbalsta summa.
Ja tiek konstatēts šajos noteikumos noteikto valsts atbalsta prasību pārkāpums, komersantam ir pienākums atmaksāt valsts budžetā visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina valsts atbalsta informācijas publicēšanu atbilstoši EK lēmumā noteiktajām prasībām, informācijas uzglabāšu 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts un ziņošanu EK, kā arī atbalsta saņēmēju saraksta publicēšanu savā tīmekļvietnē, kurā norādīti visi saimnieciskās darbības veicēji, kuri šo noteikumu ietvaros ir saņēmuši granta atbalstu, un piešķirtā granta atbalsta apmēru.

Noteikumu projektā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo nepieciešams nodrošināt standstill pienākumu, ka atbalsta programma nestājas spēkā ātrāk kā pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, lai, ja iespējams, izvairītos no jautājuma par nelikumīgu atbalsts sniegšanu. Kas ir atbilstoši arī LESD 108.panta 3.punktam: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.


Atbalsta sniegšanas termiņš

Komisijas paziņojuma un attiecīgi atbalsta programmas darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par šo noteikumu iekļautā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu ir iespējams līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ierobežojumi atbalsta saņemšanai

Uz energoresursu kompensāciju nevar pretendēt, ja:
* iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums; (Par minēto nosacījumu Būvniecības valsts kontroles birojs pārliecinās no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē pieejamās informācijas). 
*komersantam lēmuma pieņemšanas brīdī ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; (Par minēto nosacījumu Būvniecības valsts kontroles birojs pārliecinās no publiski pieejamām datu bāzē).
* uz komersantu attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.


Atbalsts netiek sniegts sekojošām nozarēm atbilstoši ministru kabineta 26.punktam : 
*NACE 2. red. koda grupa 46.34 "Dzērienu vairumtirdzniecība" un grupa 47.25 "Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos", kā arī 11.01 "Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana", 11.02 "Vīnu ražošana no vīnogām", 11.03 "Sidra un citu augļu vīnu ražošana", 11.04 "Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām, 11.05 "Alus ražošana" ;
*NACE 2. red. koda 92. nodaļa "Azartspēles un derības";
*NACE 2. red. koda grupa 47.78 "Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos";
*NACE 2. red. koda 12. nodaļas "Tabakas izstrādājumu ražošana" grupa 46.35 "Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība" un grupa 47.26 "Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos";
*NACE 2. red. koda L sadaļas "Operācijas ar nekustamo īpašumu" grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu";
*tāda nekustamā īpašuma attīstīšanai, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējams kā dzīvojamā māja vai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja;
*kredītiestādēm vai citām finanšu iestādēm;
*NACE 2. red. koda K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības";
*kas nav iekļautas šo noteikumu pielikumā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Projekts ir kā papildus atbalsts finanšu instrumentiem, lai apstrādes rūpniecības energoietilpīgie komersanti pārvarētu ar Krievijas agresiju pret Ukrainu izraisītās sekas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Komersanti, atbilstoši Komreclikuma ietvaram.
Juridiskās personas
  • komersanti
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts skar energoietilpīgus apstrādes rūpniecības komersantus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un apstrādes rūpniecībā esošajiem energoietilpīgajiem komersantiem, nodrošinātu šo komersantu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu tā saimniecisko aktivitāti, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un apstrādes rūpniecībā esošajiem energoietilpīgajiem komersantiem, nodrošinātu šo komersantu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu tā saimniecisko aktivitāti, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai . Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un apstrādes rūpniecībā esošajiem energoietilpīgajiem komersantiem, nodrošinātu šo komersantu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu tā saimniecisko aktivitāti, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai . Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un apstrādes rūpniecībā esošajiem energoietilpīgajiem komersantiem, nodrošinātu šo komersantu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu tā saimniecisko aktivitāti, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai . Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
50 000 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
50 000 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-50 000 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-50 000 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
50 000 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK Noteikumu projektā atbalsta programmas finansējums ir 50 milj EUR. jeb vidēji 125  tūkstoši EUR katram komersantam. Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem balstoties uz Ekonomikas ministrijas analītiķu aplēsēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to atbalstīto komersantu skaits varētu mainīties.
Administrēšanas atbalsts veidojas no deviņu darbinieku piemaksām, kas sastāda 30% (izdevumi kopā = 9 (darbinieki) * 2 500 (mēnešalga)* 30% = 6 750 euro vienā mēnesī. Izmaksas 2022.gada 4.mēnešos = 6 750 * 4 = 27 000 euro. Papildus vel aprēķināts darba devēja VSAOI, kas ir 27 000 * 23.59% *4 = 25 477 euro, kopā sastādot  - 25 477 + 27 000 = 52 477 euro).
Ņemot vērā Būvniecības valsts kontroles biroja pieredzi šāda veida atbalsta sniegšanā, lai operatīvi pēc noteikumu stāšanās spēkā spētu pieņemt lēmumu ir nepieciešams izstrādāt iekšējās procedūras, atbalsta iesnieguma formu, līdz ar to papildus finansējums būvniecības valsts kontroles birojam būs nepieciešams no septembra. 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pēc likuma “Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā” (22-TA-2495) pieņemšanas Ekonomikas ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 50 000 000 euro apmērā, lai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinātu atbalsta sniegšanu. Finansējums tiks pieprasīts atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Lai administrētu atbalsta Būvniecības valsts kontroles birojam nepieciešams finansējums funkciju nodrošināšanai 52 447 euro apmērā, kas tiks nodrošināts no atbalsta programmas pieejamā finansējuma ietvaros 2022.gadā.
Būvniecības valsts kontroles birojs 2022.gadā nodrošinās gan lēmumu pieņemšanu, gan atbalsta izmaksāšanu.

4.1.1. Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka nepieciešams ieviest atbalsta risinājumus apstrādes jomas energoietilpīgiem komersantiem, Saeima ir apstiprinājusi grozījumus likumā, kas stāsies spēka 2022. gada 14. septembrī, nosakot atbalsta pasākumu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu, kā arī šī atbalsta administrējošo iestādi un atbalsta pasākuma finansēšanas kārtību. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
2022/C 131 I/01
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 24.marta paziņojums "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (turpmāk - Pagaidu regulējums)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 24.marta paziņojums "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (turpmāk - Pagaidu regulējums)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pagaidu regulējums 2.punkts
Noteikumu projekta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52.punkts (e)
Noteikumu projekta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52.punkts (f)
Noteikumu projekta 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52.punkts (h)
Noteikumu projekta 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52.punkts (i)
Noteikumu projekta 9. un  10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 55.punkts 
Noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 54.punkts
Noteikumu projekta 22.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 56. punkts
Noteikumu projekta 22.2 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52. punkts (a)
Noteikumu projekta 4. un  31.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52. punkts (b)
Noteikumu projekta 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52. punkts (d)
Noteikumu projekta 3.punkts un 5.punkts 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 52. punkts (g)
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Ekonomikas ministrija 5 darbdienu laikā pēc MK Noteikumu projekta pieņemšanas sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijai par Projektu, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo elektroniskās paziņošanas sistēmu – SANI 2
Cita informācija
n/a
Skaidrojums
Ekonomikas ministrijas iniciatīva par atbalsta risinājumu ir izdiskutēta Tautsaimniecības padomes š.g. 2augusta sēdē. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinās atbalsta administrēšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi