24-TA-1473: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.2. pasākuma "Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.2.pasākuma “Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā” (turpmāk – Pasākums) īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, grozījumiem Nr.1 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā (turpmāk – Programma) 2021.-2027.gadam.
Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC) satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanai autoceļos, kas atrodas Eiropas transporta tīklā (turpmāk – TEN-T).
Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC) satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanai autoceļos, kas atrodas Eiropas transporta tīklā (turpmāk – TEN-T).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu, izveidojot atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai tas ir mazaizsargātais satiksmes dalībnieks, vai transportlīdzekļa vadītājs, vai pasažieris.
Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk – ERP) publicēto īpašo ziņojumu 04/2024 “Ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšana: ātrums nav pietiekams”[1] (turpmāk – ziņojums), ERP konstatējusi, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un tās dalībvalstis nesasniegs ES vidēja un ilgāka termiņa mērķus uz pusi samazināt – un galu galā tuvināt nullei – nāves un smagu ievainojumu gadījumu skaitu ceļu satiksmē. Lai gan Eiropas Komisija piemēro visaptverošu pieeju, pēdējos gados progress ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk – CSNg) bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanā stagnē, un pastāv nopietnas šaubas par ES spēju līdz 2050. gadam panākt, ka abi minētie rādītāji tuvinās nullei. Paredzams, ka līdz 2030. gadam nāves gadījumu skaits samazināsies tikai par ceturto daļu, nevis uz pusi salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad uz ES ceļiem gāja bojā 22 800 cilvēku.
Nāvējošā negadījumā var iekļūt ikviens ceļu satiksmes dalībnieks, taču īpaši apdraudēti ir mazaizsargātie ceļu lietotāji (gājēji, velosipēdisti, elektroskrejriteņu vadītāji), tostarp aplūkojot datus par nāves gadījumu skaitu ES ceļu satiksmes negadījumos 2021. gadā, visvairāk tajos bijuši iesaistīti mazaizsargāti satiksmes dalībnieki (47 %). ERP ziņojumā secināts, ka ES finansējums būtu jāpiešķir tiem projektiem, kas vislabāk veicina ES prioritāšu un mērķu sasniegšanu. Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis dalībvalstis un Komisiju piešķirt prioritāti investīcijām, kas dod vislielākos ieguvumus ceļu satiksmes drošības ziņā, proti, būvējot vai projektējot jaunu infrastruktūru, prioritāte ir jāpiešķir ieguldījumiem, kas nodrošina lielāko pozitīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr.1315/2013 31. panta 2.punkts paredz to, ka līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz TEN-T pamattīkla autoceļu infrastruktūru - ceļiem nav viena līmeņa krustojumu (vienā līmenī nekrustojas) ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju celiņiem.
[1] Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums 04/2024: “ES ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšana – ātrums nav pietiekams”, https://ej.uz/rvwa
Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk – ERP) publicēto īpašo ziņojumu 04/2024 “Ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšana: ātrums nav pietiekams”[1] (turpmāk – ziņojums), ERP konstatējusi, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un tās dalībvalstis nesasniegs ES vidēja un ilgāka termiņa mērķus uz pusi samazināt – un galu galā tuvināt nullei – nāves un smagu ievainojumu gadījumu skaitu ceļu satiksmē. Lai gan Eiropas Komisija piemēro visaptverošu pieeju, pēdējos gados progress ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk – CSNg) bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanā stagnē, un pastāv nopietnas šaubas par ES spēju līdz 2050. gadam panākt, ka abi minētie rādītāji tuvinās nullei. Paredzams, ka līdz 2030. gadam nāves gadījumu skaits samazināsies tikai par ceturto daļu, nevis uz pusi salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad uz ES ceļiem gāja bojā 22 800 cilvēku.
Nāvējošā negadījumā var iekļūt ikviens ceļu satiksmes dalībnieks, taču īpaši apdraudēti ir mazaizsargātie ceļu lietotāji (gājēji, velosipēdisti, elektroskrejriteņu vadītāji), tostarp aplūkojot datus par nāves gadījumu skaitu ES ceļu satiksmes negadījumos 2021. gadā, visvairāk tajos bijuši iesaistīti mazaizsargāti satiksmes dalībnieki (47 %). ERP ziņojumā secināts, ka ES finansējums būtu jāpiešķir tiem projektiem, kas vislabāk veicina ES prioritāšu un mērķu sasniegšanu. Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis dalībvalstis un Komisiju piešķirt prioritāti investīcijām, kas dod vislielākos ieguvumus ceļu satiksmes drošības ziņā, proti, būvējot vai projektējot jaunu infrastruktūru, prioritāte ir jāpiešķir ieguldījumiem, kas nodrošina lielāko pozitīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr.1315/2013 31. panta 2.punkts paredz to, ka līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz TEN-T pamattīkla autoceļu infrastruktūru - ceļiem nav viena līmeņa krustojumu (vienā līmenī nekrustojas) ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju celiņiem.
[1] Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums 04/2024: “ES ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšana – ātrums nav pietiekams”, https://ej.uz/rvwa
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ceļu infrastruktūra (tās tehniskais stāvoklis, segums, atbilstība drošības prasībām, konfliktpunktu skaits u.c. faktori) tiešā vai netiešā veidā ietekmē CSNg rašanās risku vai mazina jeb, pretēji, palielina CSNg smaguma pakāpi. Viens no bīstamākajiem ceļa infrastruktūras elementiem ir vienlīmeņa ceļa mezgls, jo tajā strauji var mainīties satiksmes režīms, kā arī tajos ir iespējamas konfliktsituācijas un var rasties transportlīdzekļu plūsmu krustošanās punkti jeb konfliktpunkti.
Viens no efektīgākajiem satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem, kas samazina konfliktpunktu skaitu uz autoceļiem ar augstu intensitāti, tajā skaitā TEN-T autoceļu tīklā, ir vienlīmeņu ceļa mezglu pārbūve par divlīmeņu ceļu mezgliem, rotācijas apļu izbūve un vienlīmeņa mazaizsargāto satiksmes dalībnieku autoceļu šķērsojumu pārbūve par divlīmeņa šķērsojumiem, tādejādi uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot TEN-T autoceļu tīklam atbilstošus risinājumus. Vienlaikus vienlīmeņa satiksmes krustojumu pārbūve par divlīmeņu satiksmes pārvadiem palielina arī ceļa caurlaidespēju un kopumā satiksmes kvalitāti.
Ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri tiek definēti kā mazaizsargātie (piemēram, gājēji un velosipēdu vadītāji, elektroskrejriteņu vadītāji) nav aizsargājoša “apvalka” (piemēram, automobiļa virsbūve), tāpat arī sadursmes brīdī, piemēram, ar vieglo automobili pastāv savstarpēji ievērojama masas atšķirība. Pastāv dažādi risinājumi, kā uzlabot mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, taču kā būtiskākie ir jāmin transportlīdzekļu plūsmas pilnīga nodalīšana no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku plūsmas, tādējādi veidojot augstākajām drošības prasībām atbilstošus, mikromobilitātes infrastruktūru (tostarp gājēju ietves, velosipēdu ceļus vai kopīgus gājēju/velosipēdu ceļus).
Attiecīgi ceļu infrastruktūra jāveido tāda, kas būtu droša visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, samazinātu iespējamus satiksmes drošības riskus un vispārīgi uzlabotu satiksmes drošību, t.sk mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdu vadītājiem, elektroskrejriteņu vadītājiem, kas ir būtisks faktors, īpaši, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu plānota vērienīga transporta sektora dekarbonizācija, tostarp mikromobilitātes īpatsvara veicināšana kopējā transporta sistēmā.
Viens no efektīgākajiem satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem, kas samazina konfliktpunktu skaitu uz autoceļiem ar augstu intensitāti, tajā skaitā TEN-T autoceļu tīklā, ir vienlīmeņu ceļa mezglu pārbūve par divlīmeņu ceļu mezgliem, rotācijas apļu izbūve un vienlīmeņa mazaizsargāto satiksmes dalībnieku autoceļu šķērsojumu pārbūve par divlīmeņa šķērsojumiem, tādejādi uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot TEN-T autoceļu tīklam atbilstošus risinājumus. Vienlaikus vienlīmeņa satiksmes krustojumu pārbūve par divlīmeņu satiksmes pārvadiem palielina arī ceļa caurlaidespēju un kopumā satiksmes kvalitāti.
Ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri tiek definēti kā mazaizsargātie (piemēram, gājēji un velosipēdu vadītāji, elektroskrejriteņu vadītāji) nav aizsargājoša “apvalka” (piemēram, automobiļa virsbūve), tāpat arī sadursmes brīdī, piemēram, ar vieglo automobili pastāv savstarpēji ievērojama masas atšķirība. Pastāv dažādi risinājumi, kā uzlabot mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, taču kā būtiskākie ir jāmin transportlīdzekļu plūsmas pilnīga nodalīšana no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku plūsmas, tādējādi veidojot augstākajām drošības prasībām atbilstošus, mikromobilitātes infrastruktūru (tostarp gājēju ietves, velosipēdu ceļus vai kopīgus gājēju/velosipēdu ceļus).
Attiecīgi ceļu infrastruktūra jāveido tāda, kas būtu droša visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, samazinātu iespējamus satiksmes drošības riskus un vispārīgi uzlabotu satiksmes drošību, t.sk mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdu vadītājiem, elektroskrejriteņu vadītājiem, kas ir būtisks faktors, īpaši, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu plānota vērienīga transporta sektora dekarbonizācija, tostarp mikromobilitātes īpatsvara veicināšana kopējā transporta sistēmā.
Risinājuma apraksts
Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, LVC, kas pārvalda valsts autoceļu tīklu un plāno to attīstību, ir identificējuši TEN-T autoceļu tīklā esošas vietas, kur ir nepieciešama divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveide, divlīmeņa satiksmes pārvadu un rotācijas apļu izbūve esošo krustojumu vietā, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, vai esošo krustojumu pārbūve, lai tiktu uzlabota satiksmes drošība un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās iespējamība. Identificētajās vietās, kur to skartajās teritorijās ir sabiedriskā transporta pieturas, ir paredzama to risinājumu un aprīkojuma uzlabošana.
Ievērojot iepriekš minēto un izmantojot Programmā Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu, Programmā tika izveidots Pasākums, kura ietvaros ir paredzēts uzlabot satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un vides piekļūstamību, izveidojot atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais Pasākumam plānotais finansējums ir 78 357 629 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējums – 66 603 984 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 11 753 645 euro, tai skaitā:
1) pasākuma ietvaros šobrīd (līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu) pieejamais finansējums: 65 973 240 euro, tai skaitā KF finansējums – 56 077 253 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 9 895 987 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams Pasākuma īstenošanai no 2026. gada (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 12 384 389 euro, tai skaitā KF finansējums – 10 526 731 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 1 857 658 euro.
Pasākuma finansējums noteikumu projektā norādīts, ievērojot plānotos grozījumus Programmā, kas uz noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas Pasākuma finansējumā.
Ņemot vērā projektam pieejamo finansējumu un plānotās izbūvējamās infrastruktūras apjomu, kā arī iespējamo preču/pakalpojumu sadārdzinājumu būvniecības nozarē, tai skaitā, lai samazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus, MK noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, tas ir, piesaistīt finanšu līdzekļus valsts budžeta programmas 23.00.00. "Valsts autoceļu fonds" finansējuma ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu valsts budžetā.
Pasākumā sasniedzamie rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu iznākuma rādītāju: objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība – vismaz 10 objekti.
Ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanai plānots arī elastības finansējums, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja vidusposma izvērtējuma ietvaros pasākuma īstenošanai elastības finansējums netiks piešķirts - pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu iznākuma rādītāju – objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība – vismaz 7 objekti.
Pasākumā sasniedzamie rādītāji noteikumu projektā norādīti, ievērojot plānotos grozījumus Programmā, kas uz noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas Pasākuma rādītajos.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts noteic, ka projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas 2022. gada 29. decembra deleģēšanas līgumam SM2022/-58 darbojas LVC, kas veiks Satiksmes ministrijas kā ES fondu projekta iesniedzēja funkcijas.
LVC pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” noteiktajam intervences kodam Nr. 87: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls” (finansējums indikatīvi 24 110 639 euro apmērā) un Nr. 88: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls” (finansējums indikatīvi 42 493 345 euro apmērā) (jāņem vērā, ka plānotais finansējums pa intervences kodiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts).
Ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros plānots no jauna izbūvēt vai pārbūvēt transporta infrastruktūru (objektus), pastāv situācijas, kad jauno vai pārbūvējamo būvju konstrukcijas nav iespējams ietilpināt valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslā jeb jau valsts īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, tamdēļ var rasties situācijas, kad var būt nepieciešams veikt papildus zemes iegādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz, ka ir attiecināmas zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas
Pasākuma ietvaros ir plānotas tiešās attiecināmās izmaksas. Ņemot vērā Pasākuma ietvaros plānotās izbūvējamās infrastruktūras apjomu, tostarp arī pieejamo finansējumu, kas paredzēts Pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanai, noteikumu projekts neparedz Pasākuma īstenošanā piemērot vienkāršotas izmaksas (personāla izmaksas). Vienlaikus jāņem vērā, ka arī atbilstoši izvērtējumam “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” ziņojumā un tā pielikumā “B1 Pielikums - SAMP Izvērtēšanas Matrica” ir secināts, ka specifisku vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība Pasākumā ir salīdzinoši neliela.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/).
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts, kurā ir uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nebūtu/nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
Noteikumu projekta 19.8.apakšpunktā (“krustojumu pārbūves izmaksas, lai nodrošinātu satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu”) un 19.12. apakšpunktā ietvertās izmaksas (“ar mazaizsargāto satiksmes dalībniekiem paredzēto ceļu būvniecību saistītās izmaksas, tostarp, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus, ar nosacījumu, ka tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu”) nav savstarpēji dublējošas, jo katra no izmaksu pozīcijām ir paredzēta konkrētās darbības/projekta veida īstenošanai.
MK noteikumu projekta 19.8.apakšunktā ietvertās izmaksu pozīcijas paredz attiecināt esošo krustojumu pārbūves izmaksas, savukārt 19.12.apakšpunktā paredz attiecināt mazaizsargāto satiksmes dalībnieku ceļu būvniecības izmaksas.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas vērstas uz transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšanu, tai skaitā noteikumu projektā paredzētas arī atbilstošas tiešās attiecināmās izmaksas - transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšanai infrastruktūras izbūves un aprīkojumu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas ietver, piemēram, būvprojekta izstrādes, būvdarbu un būvuzraudzības, autoruzraudzības darbu un būvdarbu obligātās apdrošināšanas izmaksas; elektrotīkla pieslēguma izmaksas; sakaru iekārtu, monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; svaru sensoru, indikatoru, videokameru, balstu, sadalnes u.c. izmaksas; aprīkojuma piegādes, montāžas, ceļa seguma sagatavošanas darbu izmaksas.
Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas atbilst:
1) “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevumam “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības” un 314. uzdevumam “Transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un AER izmantošanu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām”;
2) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 2. rīcības virziena “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” 2.1. uzdevumam “Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu” 2.1.5. pasākumu “Izbūvēt apvienoto dzelzceļa un autoceļa tiltu pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados”, kā arī “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” 2.5. uzdevuma “Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību” 2.5.1. pasākuma “Nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu”;
3) Ministru kabineta 2022.gada 15. februāra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (prot. Nr.8, 45.§) noteiktajām prioritātēm. SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu tiek plānots panākt caur dekorbanizāciju transporta sistēmās;
4) Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikumā jomas II. Latviska un iekļaujoša Latvija pasākumam Nr. 16.2.: “Visaptveroši pasākumi ceļu satiksmes drošības, piekļūstamības un mobilitātes uzlabošanai, t.sk. investīcijas satiksmes drošības infrastruktūra (droša mikromobilitāte, vidējā ātruma noteikšanas ierīces, dubultie šķērsojumi u.c.)”. Šim rīcības plāna pasākumam noteikts darbības rezultāts: 2026.gadā samazināts ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits vismaz par 30% apmērā pret 2020.gadu, ilgtermiņā tiecoties uz Nulles Vīziju (Vision Zero) ieviešanu. Projekta īstenošana ļautu virzīties uz šī darbības rezultāta sasniegšanu.
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr.1315/2013 31. panta 2.punkts paredz to, ka līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz TEN-T pamattīkla autoceļu infrastruktūru - ceļiem nav viena līmeņa krustojumu (vienā līmenī nekrustojas) ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju celiņiem.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt vairākus projekta iesniegumus un projekta iesniegumā var iekļaut vairākus objektus. Vienlaikus jāņem vērā, ka brīdī, kad projekta iesniedzējs saņems uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, tiks pieņemts gala lēmums atbilstoši tā brīža situācijai. Uz Noteikumu projekta saskaņošanas brīdi paredzams, ka plānots iesniegt vairākus projekta iesniegumus.
Pasākuma projektos, veicot iepirkuma procedūru, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – ja attiecināms.
Finansējuma saņēmējam vienlaikus jāievēro obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Vienlaikus arī pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji[1] paredz/iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, nosakot, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram:
1) projektā paredzēts īstenot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i., siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu (projekta iesniegumā vai tā pielikumā sniedzot informāciju par SEG emisiju apjoma samazinājumu projekta īstenošanas rezultātā);
2) nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības, piemēram;
a) izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams;
b) autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā būvniecības procesā ceļa segai paredzēt materiālus, kas samazina seguma (segas) paliekošo deformāciju (temperatūras un slodzes ietekmē) un citu bojājumu veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot ceļa nestspēju atbilstoši paredzētai slodzei un satiksmes intensitātei;
c) veicot ieguldījumus autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā, pamatotos gadījumos paredzēt lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju:
1) Kritērijs “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas”: veicot Pasākumā plānotās darbības – pārbūvējot vienlīmeņa ceļu mezglus valsts autoceļu tīklā, tostarp izbūvējot divlīmeņu gājēju šķērsojumus, tiks novērots SEG emisiju samazinājums. Vienmērīgs braukšanas režīms samazina degvielas patēriņu, kam savukārt ir tieša sasaiste ar SEG emisijām. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīgas pārvietošanās pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairoties no dīkstāves vienlīmeņa mezglos, gaidot iespēju iekļauties plūsmā, vai arī gaidot pie gājēju pārejas, jo tiks nodrošināta labāka seguma kvalitāte, drošāka satiksme un labāka satiksmes organizācija. Veicot ieguldījumus satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā, kas saistīta ar divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveidi autoceļu tīklā, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūvi krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, kā arī esošo krustojumu pārbūve, sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošanā, tiks stimulēta videi draudzīgāka pārvietošanās līdzekļa izvēle, kā rezultātā arī tur samazināsies SEG emisijas.
2) Kritērijs “pielāgošanās klimata pārmaiņām”: Pasākumā plānotie ieguldījumi satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Pamatotos gadījumos plānotās darbības ietver lietusūdens caurplūdes grāvju u.tml. ceļa elementu izbūvi atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams. Projektā būvniecības procesā transporta infrastruktūras izbūvei paredzēti materiāli, kas nodrošina asfalta maisījumu izturību pret augstām temperatūrām un palīdz novērst ceļa seguma deformācijas (temperatūras un slodzes ietekmē). Transporta infrastruktūras izbūvē, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.
3) Kritērijs “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība”: Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo veicot ieguldījumus satiksmes drošībā tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tāpat tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Pārbūvējot autoceļu infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.
4) Kritērijs “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi”: Projekta īstenošanā, kur attiecināms, atbilstoši plānotajam pārbūves veidam un tā ietvaros sasniedzamajam rezultātam, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, t.sk. projektos, uz kuriem tas attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumos Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami autoceļu būvdarbos atkārtoti pārstrādātu vai otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Plānots, ka būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.
5) Kritērijs “piesārņojuma novēršana un kontrole”: Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu. Īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, paredzot/piemērojot zaļo publisko iepirkumu un ievērojot visus atbilstošos vides aizsardzības normatīvus. Nav paredzams, ka Pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo autoceļu pārbūve ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam, kur sasaistē ar politiku transporta sektorā valsts autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumam ir norādīta pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti. Īstenojot Pasākumu, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti, nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu.
6) Kritērijs “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”: Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas aizsardzībai un atjaunošanai tiks ņemtas vērā būvprojektā iestrādātās Dabas aizsardzības pārvaldes iekļautās prasības un citi normatīvie akti. Būvprojekta izstrādes laikā tiek pieprasīti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, ja to nosaka normatīvie akti, nodrošinot maksimālu dabas vērtību aizsardzību un visu nepieciešamo aizsardzības pasākumu ievērošanu.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība” (VINPI_12).
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās Pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.
Attiecībā uz Pasākuma rezultātu un rādītāju ilgtspējas un infrastruktūras uzturēšanas nodrošināšanu atzīmējams, ka valsts autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu, projektēšanu un renovāciju finansē no valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 12.panta trešo daļu.
Finansējuma saņēmējs (LVC) Pasākuma ietvaros rīkosies tās valsts deleģēto funkciju ietvaros, tai skaitā atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas 2022. gada 29. decembra deleģēšanas līgumam SM2022/-58. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs īstenos projektu valsts pārvaldes funkciju ietvaros, Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts finansējuma saņēmējam nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām četrām kumulatīvajām pazīmēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasākuma ietvaros izveidotā transporta infrastruktūra pēc pieņemšanas ekspluatācijā būs pieejama ikvienam bez diskriminācijas un ierobežojumiem, saglabājot vispārējās publiskās infrastruktūras statusu atbilstoši tam, kā tas izriet no Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 203.punktu, proti, Pasākuma/projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra netiks izmantota komerciāli un to bez maksas varēs izmantot ikviens, tai skaitā satiksmes dalībnieki, tostarp mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Līdz ar to Pasākumā netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
[1] 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.2.pasākuma “Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā” projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, pieejami https://www.esfondi.lv/profesionaliem/uzraudzibas-komiteja/uk-e-portfelis-2021-2027/2024-07-29-uk-rakstiska-procedura-sm_3112_groz
Ievērojot iepriekš minēto un izmantojot Programmā Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu, Programmā tika izveidots Pasākums, kura ietvaros ir paredzēts uzlabot satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un vides piekļūstamību, izveidojot atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais Pasākumam plānotais finansējums ir 78 357 629 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējums – 66 603 984 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 11 753 645 euro, tai skaitā:
1) pasākuma ietvaros šobrīd (līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu) pieejamais finansējums: 65 973 240 euro, tai skaitā KF finansējums – 56 077 253 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 9 895 987 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams Pasākuma īstenošanai no 2026. gada (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 12 384 389 euro, tai skaitā KF finansējums – 10 526 731 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 1 857 658 euro.
Pasākuma finansējums noteikumu projektā norādīts, ievērojot plānotos grozījumus Programmā, kas uz noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas Pasākuma finansējumā.
Ņemot vērā projektam pieejamo finansējumu un plānotās izbūvējamās infrastruktūras apjomu, kā arī iespējamo preču/pakalpojumu sadārdzinājumu būvniecības nozarē, tai skaitā, lai samazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus, MK noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, tas ir, piesaistīt finanšu līdzekļus valsts budžeta programmas 23.00.00. "Valsts autoceļu fonds" finansējuma ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu valsts budžetā.
Pasākumā sasniedzamie rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu iznākuma rādītāju: objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība – vismaz 10 objekti.
Ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanai plānots arī elastības finansējums, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja vidusposma izvērtējuma ietvaros pasākuma īstenošanai elastības finansējums netiks piešķirts - pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu iznākuma rādītāju – objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība – vismaz 7 objekti.
Pasākumā sasniedzamie rādītāji noteikumu projektā norādīti, ievērojot plānotos grozījumus Programmā, kas uz noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas Pasākuma rādītajos.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts noteic, ka projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas 2022. gada 29. decembra deleģēšanas līgumam SM2022/-58 darbojas LVC, kas veiks Satiksmes ministrijas kā ES fondu projekta iesniedzēja funkcijas.
LVC pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” noteiktajam intervences kodam Nr. 87: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls” (finansējums indikatīvi 24 110 639 euro apmērā) un Nr. 88: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls” (finansējums indikatīvi 42 493 345 euro apmērā) (jāņem vērā, ka plānotais finansējums pa intervences kodiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts).
Ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros plānots no jauna izbūvēt vai pārbūvēt transporta infrastruktūru (objektus), pastāv situācijas, kad jauno vai pārbūvējamo būvju konstrukcijas nav iespējams ietilpināt valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslā jeb jau valsts īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, tamdēļ var rasties situācijas, kad var būt nepieciešams veikt papildus zemes iegādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz, ka ir attiecināmas zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas
Pasākuma ietvaros ir plānotas tiešās attiecināmās izmaksas. Ņemot vērā Pasākuma ietvaros plānotās izbūvējamās infrastruktūras apjomu, tostarp arī pieejamo finansējumu, kas paredzēts Pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanai, noteikumu projekts neparedz Pasākuma īstenošanā piemērot vienkāršotas izmaksas (personāla izmaksas). Vienlaikus jāņem vērā, ka arī atbilstoši izvērtējumam “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” ziņojumā un tā pielikumā “B1 Pielikums - SAMP Izvērtēšanas Matrica” ir secināts, ka specifisku vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība Pasākumā ir salīdzinoši neliela.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/).
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts, kurā ir uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nebūtu/nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
Noteikumu projekta 19.8.apakšpunktā (“krustojumu pārbūves izmaksas, lai nodrošinātu satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu”) un 19.12. apakšpunktā ietvertās izmaksas (“ar mazaizsargāto satiksmes dalībniekiem paredzēto ceļu būvniecību saistītās izmaksas, tostarp, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus, ar nosacījumu, ka tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu”) nav savstarpēji dublējošas, jo katra no izmaksu pozīcijām ir paredzēta konkrētās darbības/projekta veida īstenošanai.
MK noteikumu projekta 19.8.apakšunktā ietvertās izmaksu pozīcijas paredz attiecināt esošo krustojumu pārbūves izmaksas, savukārt 19.12.apakšpunktā paredz attiecināt mazaizsargāto satiksmes dalībnieku ceļu būvniecības izmaksas.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas vērstas uz transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšanu, tai skaitā noteikumu projektā paredzētas arī atbilstošas tiešās attiecināmās izmaksas - transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšanai infrastruktūras izbūves un aprīkojumu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas ietver, piemēram, būvprojekta izstrādes, būvdarbu un būvuzraudzības, autoruzraudzības darbu un būvdarbu obligātās apdrošināšanas izmaksas; elektrotīkla pieslēguma izmaksas; sakaru iekārtu, monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; svaru sensoru, indikatoru, videokameru, balstu, sadalnes u.c. izmaksas; aprīkojuma piegādes, montāžas, ceļa seguma sagatavošanas darbu izmaksas.
Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas atbilst:
1) “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevumam “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības” un 314. uzdevumam “Transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un AER izmantošanu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām”;
2) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 2. rīcības virziena “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” 2.1. uzdevumam “Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu” 2.1.5. pasākumu “Izbūvēt apvienoto dzelzceļa un autoceļa tiltu pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados”, kā arī “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” 2.5. uzdevuma “Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību” 2.5.1. pasākuma “Nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu”;
3) Ministru kabineta 2022.gada 15. februāra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (prot. Nr.8, 45.§) noteiktajām prioritātēm. SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu tiek plānots panākt caur dekorbanizāciju transporta sistēmās;
4) Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikumā jomas II. Latviska un iekļaujoša Latvija pasākumam Nr. 16.2.: “Visaptveroši pasākumi ceļu satiksmes drošības, piekļūstamības un mobilitātes uzlabošanai, t.sk. investīcijas satiksmes drošības infrastruktūra (droša mikromobilitāte, vidējā ātruma noteikšanas ierīces, dubultie šķērsojumi u.c.)”. Šim rīcības plāna pasākumam noteikts darbības rezultāts: 2026.gadā samazināts ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits vismaz par 30% apmērā pret 2020.gadu, ilgtermiņā tiecoties uz Nulles Vīziju (Vision Zero) ieviešanu. Projekta īstenošana ļautu virzīties uz šī darbības rezultāta sasniegšanu.
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr.1315/2013 31. panta 2.punkts paredz to, ka līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz TEN-T pamattīkla autoceļu infrastruktūru - ceļiem nav viena līmeņa krustojumu (vienā līmenī nekrustojas) ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju celiņiem.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt vairākus projekta iesniegumus un projekta iesniegumā var iekļaut vairākus objektus. Vienlaikus jāņem vērā, ka brīdī, kad projekta iesniedzējs saņems uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, tiks pieņemts gala lēmums atbilstoši tā brīža situācijai. Uz Noteikumu projekta saskaņošanas brīdi paredzams, ka plānots iesniegt vairākus projekta iesniegumus.
Pasākuma projektos, veicot iepirkuma procedūru, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – ja attiecināms.
Finansējuma saņēmējam vienlaikus jāievēro obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Vienlaikus arī pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji[1] paredz/iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, nosakot, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram:
1) projektā paredzēts īstenot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i., siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu (projekta iesniegumā vai tā pielikumā sniedzot informāciju par SEG emisiju apjoma samazinājumu projekta īstenošanas rezultātā);
2) nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības, piemēram;
a) izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams;
b) autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā būvniecības procesā ceļa segai paredzēt materiālus, kas samazina seguma (segas) paliekošo deformāciju (temperatūras un slodzes ietekmē) un citu bojājumu veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot ceļa nestspēju atbilstoši paredzētai slodzei un satiksmes intensitātei;
c) veicot ieguldījumus autoceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā, pamatotos gadījumos paredzēt lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju:
1) Kritērijs “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas”: veicot Pasākumā plānotās darbības – pārbūvējot vienlīmeņa ceļu mezglus valsts autoceļu tīklā, tostarp izbūvējot divlīmeņu gājēju šķērsojumus, tiks novērots SEG emisiju samazinājums. Vienmērīgs braukšanas režīms samazina degvielas patēriņu, kam savukārt ir tieša sasaiste ar SEG emisijām. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīgas pārvietošanās pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairoties no dīkstāves vienlīmeņa mezglos, gaidot iespēju iekļauties plūsmā, vai arī gaidot pie gājēju pārejas, jo tiks nodrošināta labāka seguma kvalitāte, drošāka satiksme un labāka satiksmes organizācija. Veicot ieguldījumus satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā, kas saistīta ar divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveidi autoceļu tīklā, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūvi krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, kā arī esošo krustojumu pārbūve, sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošanā, tiks stimulēta videi draudzīgāka pārvietošanās līdzekļa izvēle, kā rezultātā arī tur samazināsies SEG emisijas.
2) Kritērijs “pielāgošanās klimata pārmaiņām”: Pasākumā plānotie ieguldījumi satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Pamatotos gadījumos plānotās darbības ietver lietusūdens caurplūdes grāvju u.tml. ceļa elementu izbūvi atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams. Projektā būvniecības procesā transporta infrastruktūras izbūvei paredzēti materiāli, kas nodrošina asfalta maisījumu izturību pret augstām temperatūrām un palīdz novērst ceļa seguma deformācijas (temperatūras un slodzes ietekmē). Transporta infrastruktūras izbūvē, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.
3) Kritērijs “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība”: Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo veicot ieguldījumus satiksmes drošībā tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tāpat tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Pārbūvējot autoceļu infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.
4) Kritērijs “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi”: Projekta īstenošanā, kur attiecināms, atbilstoši plānotajam pārbūves veidam un tā ietvaros sasniedzamajam rezultātam, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, t.sk. projektos, uz kuriem tas attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumos Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami autoceļu būvdarbos atkārtoti pārstrādātu vai otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Plānots, ka būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.
5) Kritērijs “piesārņojuma novēršana un kontrole”: Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu. Īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, paredzot/piemērojot zaļo publisko iepirkumu un ievērojot visus atbilstošos vides aizsardzības normatīvus. Nav paredzams, ka Pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo autoceļu pārbūve ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam, kur sasaistē ar politiku transporta sektorā valsts autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumam ir norādīta pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti. Īstenojot Pasākumu, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti, nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu.
6) Kritērijs “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”: Pasākumā īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas aizsardzībai un atjaunošanai tiks ņemtas vērā būvprojektā iestrādātās Dabas aizsardzības pārvaldes iekļautās prasības un citi normatīvie akti. Būvprojekta izstrādes laikā tiek pieprasīti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, ja to nosaka normatīvie akti, nodrošinot maksimālu dabas vērtību aizsardzību un visu nepieciešamo aizsardzības pasākumu ievērošanu.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība” (VINPI_12).
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās Pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.
Attiecībā uz Pasākuma rezultātu un rādītāju ilgtspējas un infrastruktūras uzturēšanas nodrošināšanu atzīmējams, ka valsts autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu, projektēšanu un renovāciju finansē no valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 12.panta trešo daļu.
Finansējuma saņēmējs (LVC) Pasākuma ietvaros rīkosies tās valsts deleģēto funkciju ietvaros, tai skaitā atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas 2022. gada 29. decembra deleģēšanas līgumam SM2022/-58. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs īstenos projektu valsts pārvaldes funkciju ietvaros, Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts finansējuma saņēmējam nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām četrām kumulatīvajām pazīmēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasākuma ietvaros izveidotā transporta infrastruktūra pēc pieņemšanas ekspluatācijā būs pieejama ikvienam bez diskriminācijas un ierobežojumiem, saglabājot vispārējās publiskās infrastruktūras statusu atbilstoši tam, kā tas izriet no Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 203.punktu, proti, Pasākuma/projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra netiks izmantota komerciāli un to bez maksas varēs izmantot ikviens, tai skaitā satiksmes dalībnieki, tostarp mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Līdz ar to Pasākumā netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
[1] 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.2.pasākuma “Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā” projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, pieejami https://www.esfondi.lv/profesionaliem/uzraudzibas-komiteja/uk-e-portfelis-2021-2027/2024-07-29-uk-rakstiska-procedura-sm_3112_groz
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvi varianti tika izvērtēti, izstrādājot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un tās politikas mērķus un specifiskos atbalsta mērķus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt tikai tādas darbības un sagatavot tādus iesniedzamos dokumentus, ko jau nosaka spēkā esošie normatīvie akti. Pasākumā plānoto darbību izmaksu samērīgums pret ieguvumiem tiks izvērtēts, veicot būvobjektu projektēšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji kopumā.
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz satiksmes, tostarp mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī uz iedzīvotājiem kopumā.
Pasākumā īstenoto darbību rezultātā tiks veikta satiksmes, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības un vides piekļūstamības uzlabošana, izveidojot esošajai ceļa kategorijai atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Pasākumā īstenoto darbību rezultātā tiks veikta satiksmes, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības un vides piekļūstamības uzlabošana, izveidojot esošajai ceļa kategorijai atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Juridiskās personas
- Satiksmes ministrija kā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde un Satiksmes ministrija, kuras vārdā darbojos sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs un projekta īstenotājs).
Ietekmes apraksts
Satiksme ministrija pildīs Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt, attiecīgais plānotais projekta iesniedzējs sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros plānots veikt ieguldījumus satiksmes un mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanā, izveidojot esošajai ceļa kategorijai atbilstošu infrastruktūru TEN-T autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.
Pasākums veicinās satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu, tai skaitā uzlabos transporta infrastruktūras tehniskos parametrus, satiksmes drošību un tuvumā dzīvojošo sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, rodot iespēju droši šķērsot ceļu, veicinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku mobilitāti, vides piekļūstamību, tostarp nodrošinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu drošību. Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti arī transporta infrastruktūras tehniskie parametri.
Kopumā tiks veicināta dzīves vides (iedzīvotāju dzīves apstākļi, reģiona attīstība kopumā, sasniedzamības nodrošinājums un drošas mikromobilitātes iespējas) kvalitātes uzlabošanās iedzīvotājiem.
Projekta ietvaros izbūvētā transporta infrastruktūra radīs pienesumu arī tautsaimniecībai kopumā, jo veicinās raitāku transporta plūsmu, vienmērīgu braukšanu (veicinot arī SEG emisiju/degvielas patēriņa samazinājuma), kā rezultātā uzlabosies mobilitāte un samazināsies satiksmes dalībnieku ceļā patērētais laiks. Tāpat Pasākums radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, galvenokārt transporta infrastruktūras būvniecības periodā.
Tiks veicināta arī Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevuma/mērķa sasniegšana, proti, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, vienlaikus attīstot drošu autoceļu infrastruktūru, kā arī Pasākums sekmēs 314. uzdevuma/mērķa sasniegšanu: “Transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un AER izmantošanu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām”.
Pasākums veicinās satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu, tai skaitā uzlabos transporta infrastruktūras tehniskos parametrus, satiksmes drošību un tuvumā dzīvojošo sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, rodot iespēju droši šķērsot ceļu, veicinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku mobilitāti, vides piekļūstamību, tostarp nodrošinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu drošību. Investīcijas īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti arī transporta infrastruktūras tehniskie parametri.
Kopumā tiks veicināta dzīves vides (iedzīvotāju dzīves apstākļi, reģiona attīstība kopumā, sasniedzamības nodrošinājums un drošas mikromobilitātes iespējas) kvalitātes uzlabošanās iedzīvotājiem.
Projekta ietvaros izbūvētā transporta infrastruktūra radīs pienesumu arī tautsaimniecībai kopumā, jo veicinās raitāku transporta plūsmu, vienmērīgu braukšanu (veicinot arī SEG emisiju/degvielas patēriņa samazinājuma), kā rezultātā uzlabosies mobilitāte un samazināsies satiksmes dalībnieku ceļā patērētais laiks. Tāpat Pasākums radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, galvenokārt transporta infrastruktūras būvniecības periodā.
Tiks veicināta arī Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevuma/mērķa sasniegšana, proti, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, vienlaikus attīstot drošu autoceļu infrastruktūru, kā arī Pasākums sekmēs 314. uzdevuma/mērķa sasniegšanu: “Transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un AER izmantošanu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām”.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
3 993 504
0
13 302 562
29 486 281
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
3 993 504
0
13 302 562
29 486 281
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
4 698 240
0
15 650 073
34 689 742
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 698 240
0
15 650 073
34 689 742
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-704 736
0
-2 347 511
-5 203 461
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-704 736
0
-2 347 511
-5 203 461
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-704 736
-2 347 511
-5 203 461
5.1. valsts pamatbudžets
0
-704 736
-2 347 511
-5 203 461
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 78 357 629 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 12 384 389 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējums 66 603 984 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 10 526 731 euro) un valsts budžeta finansējums 11 753 645 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 857 658 euro).
Budžeta ieņēmumi ir KF finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir kopējie Pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (KF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no Pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pasākumā plānoto projektu darbības un finansējums ir plānots saskaņā ar LVC sniegto informāciju, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai pēc projektēšanas pabeigšanas un būvdarbu līgumu noslēgšanas.
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem:
2025. gads: kopējais finansējums ir 4 698 240 euro, no tā KF finansējums – 3 993 504 euro un valsts budžeta finansējums – 704 736 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 15 650 073 euro, no tā KF finansējums – 13 302 562 euro un valsts budžeta finansējums – 2 347 511 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 34 689 742 euro, no tā KF finansējums – 29 486 281 euro un valsts budžeta finansējums – 5 203 461 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 17 634 488 euro, no tā KF finansējums – 14 989 315 euro un valsts budžeta finansējums – 2 645 173 euro;
2029. gads: kopējais finansējums ir 5 685 086 euro, no tā KF finansējums – 4 832 322 euro un valsts budžeta finansējums – 852 764 euro.
Pasākuma ietvaros pieejamais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst Programmas 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” noteiktajam intervences kodam Nr. 87: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls” (finansējums indikatīvi 24 110 639 euro apmērā) un Nr. 88: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls” (finansējums indikatīvi 42 493 345 euro apmērā) (jāņem vērā, ka plānotais finansējums pa intervences kodiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts).
Budžeta ieņēmumi ir KF finansējuma daļa. Budžeta izdevumi ir kopējie Pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (KF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no Pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pasākumā plānoto projektu darbības un finansējums ir plānots saskaņā ar LVC sniegto informāciju, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai pēc projektēšanas pabeigšanas un būvdarbu līgumu noslēgšanas.
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem:
2025. gads: kopējais finansējums ir 4 698 240 euro, no tā KF finansējums – 3 993 504 euro un valsts budžeta finansējums – 704 736 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 15 650 073 euro, no tā KF finansējums – 13 302 562 euro un valsts budžeta finansējums – 2 347 511 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 34 689 742 euro, no tā KF finansējums – 29 486 281 euro un valsts budžeta finansējums – 5 203 461 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 17 634 488 euro, no tā KF finansējums – 14 989 315 euro un valsts budžeta finansējums – 2 645 173 euro;
2029. gads: kopējais finansējums ir 5 685 086 euro, no tā KF finansējums – 4 832 322 euro un valsts budžeta finansējums – 852 764 euro.
Pasākuma ietvaros pieejamais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst Programmas 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” noteiktajam intervences kodam Nr. 87: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls” (finansējums indikatīvi 24 110 639 euro apmērā) un Nr. 88: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls” (finansējums indikatīvi 42 493 345 euro apmērā) (jāņem vērā, ka plānotais finansējums pa intervences kodiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts atbilstoši Pasākuma ietvaros paredzēto projekta darbību īstenošanai faktiski nepieciešamajam finansējumam.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai, nepieciešamības gadījumā, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, tas ir, piesaistīt finanšu līdzekļus valsts budžeta programmas 23.00.00. "Valsts autoceļu fonds" finansējuma ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu valsts budžetā.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai, nepieciešamības gadījumā, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, tas ir, piesaistīt finanšu līdzekļus valsts budžeta programmas 23.00.00. "Valsts autoceļu fonds" finansējuma ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu valsts budžetā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta
Noteikumu projekta 21.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. un 50.pants
Noteikumu projekta 25.9.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61.pants
Noteikumu projekta 25.11.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/86ea86c5-0e9a-4cde-bed4-d1abf5f727cc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta sabiedrības pārstāvju un nozares/jomas pārstāvošu biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste, nododot noteikumu projektu publiskā apspriešanā (sabiedrības līdzdalības organizēšana), kā arī iespēju sniegt viedokli par noteikumu projektu vienotājā tiesību aktu projektu portālā (TAP).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošana neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz projektu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tostarp infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to iespējamo ietekmi.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par projektā paredzētajām darbībām, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākumam ir netieši ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteiktiem horizontālo principu rādītājiem.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projekta ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram, īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par personām ar invaliditāti, tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/timeklvietnu-pieklustamibas-vadlinijas) u.c.
Pasākumam ir netieši ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteiktiem horizontālo principu rādītājiem.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projekta ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram, īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par personām ar invaliditāti, tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/timeklvietnu-pieklustamibas-vadlinijas) u.c.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par projektā paredzētajām darbībām, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, tādēļ plānotas vispārīgas horizontālā principa darbības, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību, piemēram, projekta vadībā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus u.c.
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, tādēļ plānotas vispārīgas horizontālā principa darbības, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību, piemēram, projekta vadībā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus u.c.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka Projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vides principi (detalizētāku informāciju skat. noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu).
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu, kā arī ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.
Noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju – objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms).
Pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts paredz/iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par Projektā paredzētajām darbībām, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, proti, projektā plānotas vismaz 3 vispārīgās Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP) darbības un vismaz 3 specifiskās HP darbības, kas risinās identificētās mērķa grupas vajadzības un problēmas un veicinās vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu (HP vispārīgo un specifisko darbību piemēri un rādītāji noteikti LM izstrādātajā metodikā “Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanas un uzraudzības metodika (2021-2027)”, pieejama: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali)
Noteikumu projekts noteic, ka atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana (zaļais publiskais iepirkums), kur tā ir attiecināma un atbilstoša ieguldījumu specifikai, lai īstenotu sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemēro inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus, ja attiecināms.
Attiecībā uz komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumu nodrošināšanu, piemēram, īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju u.c.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu, kā arī ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.
Noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju – objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms).
Pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts paredz/iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par Projektā paredzētajām darbībām, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, proti, projektā plānotas vismaz 3 vispārīgās Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP) darbības un vismaz 3 specifiskās HP darbības, kas risinās identificētās mērķa grupas vajadzības un problēmas un veicinās vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu (HP vispārīgo un specifisko darbību piemēri un rādītāji noteikti LM izstrādātajā metodikā “Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanas un uzraudzības metodika (2021-2027)”, pieejama: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali)
Noteikumu projekts noteic, ka atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana (zaļais publiskais iepirkums), kur tā ir attiecināma un atbilstoša ieguldījumu specifikai, lai īstenotu sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemēro inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus, ja attiecināms.
Attiecībā uz komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumu nodrošināšanu, piemēram, īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju u.c.
Pielikumi