26-TA-732: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Ādama ielā 17, Rīgā, nodošanu privatizācijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 74. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunkts, Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts nekustamā īpašuma privatizācija
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Civillikuma 930. panta piezīmei nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 20. marta spriedumu civillietā Nr. C771230824 (turpmāk – Spriedums), kas stājies likumīgā spēkā 2025. gada 10. aprīlī, ir konstatēts juridisks fakts, ka nekustamais īpašums Ādama ielā 17, Rīgā, ar kadastra Nr. 01001010068 (turpmāk – Nekustamais īpašums), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01001010068 (turpmāk - Zemes vienība) un desmit būvēm – dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu 01001010068001 (turpmāk - Dzīvojamā māja), šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068002, nojumes ar kadastra apzīmējumu 01001010068004, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068012, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068013, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068014, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068015, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068016, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068017 un šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01001010068018, ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt valstij.
2025. gada 6. maijā Valsts ieņēmumu dienests ir ņēmis Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 4607R/25.
Ņemot vērā, ka ar 2022. gada 6. aprīļa Rīgas domes Īpašuma departamenta vēstuli Nr. DI-22-575-nd Rīgas valstspilsētas pašvaldība atteikusies pārņemt Nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.6. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests ar 2025. gada 20. maija aktu nodeva un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) pārņēma Nekustamo īpašumu savā valdījumā.
Nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem, Dzīvojamās mājas ekspluatācijas pieņemšanas datums nav zināms, uzbūvēšanas gads ir 1870. gads, galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122), būves tips – daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām (11220101). Dzīvojamās mājas sastāvā ir 3 dzīvokļi.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr. A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā paša lietā Nr. A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
Dzīvojamās mājas tehniskās inventarizācijas lietā nav atzīmes par Dzīvojamās mājas patvaļīgu būvniecību.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2025. gada 27. jūnija vēstulē Nr. 1-2e/23063 informēja, ka 1996. gada 4. septembrī ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 1 Ādama ielā 17, Rīgā, un 2008. gada 19. maijā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 2 Ādama ielā 17, Rīgā, savukārt dzīvoklis Nr. 3 Ādama ielā 17, Rīgā, ir neizīrēts.
Līdz ar to konstatējams, ka Dzīvojamā mājā esošajos dzīvokļos Nr. 1 un Nr.2 Ādama ielā 17, Rīgā, iemitinātās personas dzīvokļu lietošanas tiesības ir ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktam ir nododams privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 7. panta sestajā daļā noteikts, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.
Savukārt Privatizācijas likuma 7. panta septītajā daļā noteikts, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura atrodas pašvaldības domes apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās vai uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, un zeme nav sadalāma atbilstoši šā panta piektās vai sestās daļas prasībām, privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.
Zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01001010068 uzmērīšanas laikā ir konstatēts, ka uz Zemes vienības atrodas privātpersonai piederošas būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa.
Līdz ar to atbilstoši Privatizācijas likuma 7. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam pastāv Zemes vienības privatizācijas ierobežojums.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmo daļu lēmumu par Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
2025. gada 6. maijā Valsts ieņēmumu dienests ir ņēmis Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 4607R/25.
Ņemot vērā, ka ar 2022. gada 6. aprīļa Rīgas domes Īpašuma departamenta vēstuli Nr. DI-22-575-nd Rīgas valstspilsētas pašvaldība atteikusies pārņemt Nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.6. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests ar 2025. gada 20. maija aktu nodeva un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) pārņēma Nekustamo īpašumu savā valdījumā.
Nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem, Dzīvojamās mājas ekspluatācijas pieņemšanas datums nav zināms, uzbūvēšanas gads ir 1870. gads, galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122), būves tips – daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām (11220101). Dzīvojamās mājas sastāvā ir 3 dzīvokļi.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr. A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā paša lietā Nr. A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
Dzīvojamās mājas tehniskās inventarizācijas lietā nav atzīmes par Dzīvojamās mājas patvaļīgu būvniecību.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2025. gada 27. jūnija vēstulē Nr. 1-2e/23063 informēja, ka 1996. gada 4. septembrī ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 1 Ādama ielā 17, Rīgā, un 2008. gada 19. maijā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 2 Ādama ielā 17, Rīgā, savukārt dzīvoklis Nr. 3 Ādama ielā 17, Rīgā, ir neizīrēts.
Līdz ar to konstatējams, ka Dzīvojamā mājā esošajos dzīvokļos Nr. 1 un Nr.2 Ādama ielā 17, Rīgā, iemitinātās personas dzīvokļu lietošanas tiesības ir ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktam ir nododams privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 7. panta sestajā daļā noteikts, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.
Savukārt Privatizācijas likuma 7. panta septītajā daļā noteikts, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura atrodas pašvaldības domes apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās vai uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, un zeme nav sadalāma atbilstoši šā panta piektās vai sestās daļas prasībām, privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.
Zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01001010068 uzmērīšanas laikā ir konstatēts, ka uz Zemes vienības atrodas privātpersonai piederošas būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa.
Līdz ar to atbilstoši Privatizācijas likuma 7. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam pastāv Zemes vienības privatizācijas ierobežojums.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmo daļu lēmumu par Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Privatizācijas likuma 74. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai.
Possessor, pamatojoties uz Privatizācijas likumu un Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.
Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13. punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai. Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju kopā ar zemi.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta septītajā daļā noteikts, ka uz valsts vārda Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valstij piederoši un piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas Possessor kā valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija veiks nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 36. panta otrajā daļā noteikto ierakstītu zemesgrāmatā Nekustamo īpašumu uz valsts vārda Possessor personā.
Dzīvojamo māju, ar to funkcionāli saistīto palīgēku un zemes privatizācijas procesā notiek ēku un zemes sagatavošana privatizācijai – uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatā, un nodošana īpašumā privātpersonām par privatizācijas vērtību - atbilstoši Privatizācijas likumam un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Privatizācijas likuma 7. panta sesto un septīto daļu pastāv Zemes vienības privatizācijas ierobežojums, jo uz tās daļēji atrodas privātpersonai piederošās būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa, pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā Possessor veiks visas nepieciešamās darbības šā ierobežojuma novēršanai un Dzīvojamās mājas privatizācijas nodrošināšanai kopā ar tai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Minēto darbību ietvaros Possessor organizēs Zemes vienības sadali, izstrādājot un īstenojot zemes ierīcības projektu normatīvajos aktos par zemes ierīcību noteiktajā kārtībā, nodalot Zemes vienības daļu, uz kuras atrodas privātpersonai piederošās būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa, kā arī nodrošinās šīs atdalītās zemesgabala daļas atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, pievienojot to attiecīgajai privātpersonai piederošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01001010067.
Atdalītās zemesgabala daļas atsavināšana tiks veikta Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, tostarp piemērojot šā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu, paredzot atdalītās zemesgabala daļas atsavināšanu par atlīdzību personai, kurai pieder uz tās esošā būve, kā arī, ievērojot šā likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikto.
Atsavināšanas procesā tiks noteikta atsavināmās zemesgabala daļas nosacītā cena (tirgus vērtība) atbilstoši normatīvajiem aktiem, un ar attiecīgo personu tiks slēgts pirkuma līgums, nodrošinot īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Pēc Zemes vienības sadales īstenošanas un privatizācijas ierobežojumu novēršanas Possessor organizēs privatizējamai Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” noteiktajā kārtībā un pieņems lēmumu par Nekustamā īpašuma privatizācijas uzsākšanu Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvokli Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 7. panta pirmo daļu, valsts īpašumā esošie dzīvokļi, par kuru lietošanu nav noslēgti dzīvojamās telpas īres līgumi, tiks atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Possessor, pamatojoties uz Privatizācijas likumu un Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.
Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13. punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai. Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju kopā ar zemi.
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8. panta septītajā daļā noteikts, ka uz valsts vārda Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valstij piederoši un piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas Possessor kā valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija veiks nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 36. panta otrajā daļā noteikto ierakstītu zemesgrāmatā Nekustamo īpašumu uz valsts vārda Possessor personā.
Dzīvojamo māju, ar to funkcionāli saistīto palīgēku un zemes privatizācijas procesā notiek ēku un zemes sagatavošana privatizācijai – uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatā, un nodošana īpašumā privātpersonām par privatizācijas vērtību - atbilstoši Privatizācijas likumam un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Privatizācijas likuma 7. panta sesto un septīto daļu pastāv Zemes vienības privatizācijas ierobežojums, jo uz tās daļēji atrodas privātpersonai piederošās būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa, pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā Possessor veiks visas nepieciešamās darbības šā ierobežojuma novēršanai un Dzīvojamās mājas privatizācijas nodrošināšanai kopā ar tai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Minēto darbību ietvaros Possessor organizēs Zemes vienības sadali, izstrādājot un īstenojot zemes ierīcības projektu normatīvajos aktos par zemes ierīcību noteiktajā kārtībā, nodalot Zemes vienības daļu, uz kuras atrodas privātpersonai piederošās būves ar kadastra apzīmējumu 01001010067001 daļa, kā arī nodrošinās šīs atdalītās zemesgabala daļas atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, pievienojot to attiecīgajai privātpersonai piederošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01001010067.
Atdalītās zemesgabala daļas atsavināšana tiks veikta Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, tostarp piemērojot šā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu, paredzot atdalītās zemesgabala daļas atsavināšanu par atlīdzību personai, kurai pieder uz tās esošā būve, kā arī, ievērojot šā likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikto.
Atsavināšanas procesā tiks noteikta atsavināmās zemesgabala daļas nosacītā cena (tirgus vērtība) atbilstoši normatīvajiem aktiem, un ar attiecīgo personu tiks slēgts pirkuma līgums, nodrošinot īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Pēc Zemes vienības sadales īstenošanas un privatizācijas ierobežojumu novēršanas Possessor organizēs privatizējamai Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” noteiktajā kārtībā un pieņems lēmumu par Nekustamā īpašuma privatizācijas uzsākšanu Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvokli Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 7. panta pirmo daļu, valsts īpašumā esošie dzīvokļi, par kuru lietošanu nav noslēgti dzīvojamās telpas īres līgumi, tiks atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām personām, kuras ir tiesiski iemitinātas dzīvojamās telpās.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Var ietekmēt Privatizācijas likuma 13. panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātais jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Possessor veiks savas funkcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Papildu dokumenti satur fizisku personu datus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi