25-TA-2196: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta sēdē (protokola Nr. 33, 53.§) (turpmāk- Protokols Nr.33, 53.§ izskatīja un atbalstīja Informatīvo ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”, 25-TA-2002 (turpmāk – Izdevumu pārskatīšanas ziņojums).
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto institūciju rīcību ar valstij piekritīgo mantu, likumprojekta mērķis ir precizēt likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 35.punkta “a” apakšpunktu, aizstājot institūciju – Valsts ieņēmumu dienestu, ar vispārīgu norādi uz kompetento institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un papildināt ar Valsts policijas tiesībām atrastos naudas līdzekļus skaidras naudas veidā pašai pārskaitīt valsts budžetā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš- 01.01.2026.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš- 01.01.2026.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 35. punktā (turpmāk – Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkts) noteiktas Valsts policijas darbinieka tiesības lemt par rīcību ar atrasto mantu, kuras īpašnieks vai tās nozaudētājs nav zināms (turpmāk – atrastā manta) un mantas atradējs atteicies to pārņemt savā īpašumā.
Gadījumos, kad Valsts policijā tiek saņemta informācija par atrastu mantu, Valsts policijas darbiniekam saskaņā ar likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 10. punktu, jāveic pasākumus atrastās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai īpašniekam. Valsts policija, saņemot informāciju par atrastu mantu, lemj par rīcību ar to, ņemot vērā, ka:
- atrasto mantu atdod tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošina sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu un tās glabāšanu, ja mantas atradējs atsakās to glabāt, izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas;
- atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina;
- atrasto mantu, izņemot mantu bez vērtības un par kuru pieņemts lēmums iznīcināt un, kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota, nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši MK noteikumiem Nr. 901 pārņem valstij piekritīgo mantu un nodrošina turpmāko rīcību ar to.
Gadījumā, ja atrastā manta vai atrastās mantas sastāvā ir naudas līdzekļi, Valsts policija rakstveidā vēršas pie Valsts ieņēmumu dienesta, lūdzot norādīt kontu, kurā ieskaitāmi atrastie naudas līdzekļi. Pēc atbildes saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policija veic atrasto naudas līdzekļu pārskaitīšanu Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā Valsts ieņēmumu dienesta administrētā valsts budžeta kontā. Esošā kārtība, kuras ietvaros notiek vairākkārtīga sarakste starp institūcijām, rada iesaistītajām institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija) lieku birokrātisku slogu, kuru būtu iespējams mazināt, ja Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punktā Valsts policijai tiktu noteiktas tiesības atrastos naudas līdzekļus pašai ieskaitīt valsts budžetā.
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no Valsts ieņēmumu dienesta.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no Valsts ieņēmumu dienesta plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Gadījumos, kad Valsts policijā tiek saņemta informācija par atrastu mantu, Valsts policijas darbiniekam saskaņā ar likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 10. punktu, jāveic pasākumus atrastās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai īpašniekam. Valsts policija, saņemot informāciju par atrastu mantu, lemj par rīcību ar to, ņemot vērā, ka:
- atrasto mantu atdod tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošina sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu un tās glabāšanu, ja mantas atradējs atsakās to glabāt, izņemot tādas mantas glabāšanu, kas ātri bojājas;
- atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina;
- atrasto mantu, izņemot mantu bez vērtības un par kuru pieņemts lēmums iznīcināt un, kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota, nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši MK noteikumiem Nr. 901 pārņem valstij piekritīgo mantu un nodrošina turpmāko rīcību ar to.
Gadījumā, ja atrastā manta vai atrastās mantas sastāvā ir naudas līdzekļi, Valsts policija rakstveidā vēršas pie Valsts ieņēmumu dienesta, lūdzot norādīt kontu, kurā ieskaitāmi atrastie naudas līdzekļi. Pēc atbildes saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policija veic atrasto naudas līdzekļu pārskaitīšanu Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā Valsts ieņēmumu dienesta administrētā valsts budžeta kontā. Esošā kārtība, kuras ietvaros notiek vairākkārtīga sarakste starp institūcijām, rada iesaistītajām institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija) lieku birokrātisku slogu, kuru būtu iespējams mazināt, ja Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punktā Valsts policijai tiktu noteiktas tiesības atrastos naudas līdzekļus pašai ieskaitīt valsts budžetā.
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no Valsts ieņēmumu dienesta.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no Valsts ieņēmumu dienesta plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot Ministru kabineta Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto uzdevumu, lai VNĪ no Valsts ieņēmumu dienesta ar 2026.gada 1.janvāra nodrošinātu atrastās mantas pārņemšanu atbilstoši protokollēmumā norādītajai kompetencei, nepieciešams precizēt likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas “a” apakšpunktā noteikto kompetento institūciju, kurai Valsts policija nodod atrasto mantu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz precizēt Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “a” apakšpunktu, izsakot to jaunā redakcijā:
“a) nodot to kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ja sešu mēnešu laikā no sludinājuma ievietošanas policijas oficiālajā tīmekļvietnē nav noskaidrota atrastās mantas piederība un mantas atradējs atsakās to pārņemt savā īpašumā.”
Precizējumi tiesību normās, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienests” ar vārdiem “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu” nepieciešami, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija - salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei, vienlaikus ar šo likumprojektu izstrādāti un tiek virzīti vairāki citi normatīvie akti, tostarp grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izsķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot, ka arī valsts kapitālsabiedrības var būt viena no kompetentajām institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
“a) nodot to kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ja sešu mēnešu laikā no sludinājuma ievietošanas policijas oficiālajā tīmekļvietnē nav noskaidrota atrastās mantas piederība un mantas atradējs atsakās to pārņemt savā īpašumā.”
Precizējumi tiesību normās, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienests” ar vārdiem “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu” nepieciešami, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija - salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei, vienlaikus ar šo likumprojektu izstrādāti un tiek virzīti vairāki citi normatīvie akti, tostarp grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izsķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot, ka arī valsts kapitālsabiedrības var būt viena no kompetentajām institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
Problēmas apraksts
Īstenojot Ministru kabineta Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto uzdevumu, Valsts ieņēmumu dienests turpinās nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgajiem naudas līdzekļiem. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta kompetence valstij piekritīgo naudas līdzekļu jomā ir tos ieskaitīt valsts budžetā, ko var veikt jebkura iestāde pati.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punktu papildināt ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:
“c) ieskaitīt valsts budžetā atrastos naudas līdzekļus, ja sešu mēnešu laikā no sludinājuma ievietošanas policijas oficiālajā tīmekļvietnē nav noskaidrota naudas līdzekļu piederība un naudas līdzekļu atradējs atsakās tos pārņemt savā īpašumā.”
Ar Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta grozījumiem tiek noteikts, ka Valsts policija VNĪ nodod visu atrasto mantu, izņemot naudas līdzekļus un atrasto mantu, kas minēta Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “b” apakšpunktā.
Likumprojekta 12.panta pirmās daļas 35.punkta papildinājums ar “c” apakšpunktu, ļauj Valsts policijai atrastos naudas līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā pašai, izslēdzot tādas šobrīd naudas līdzekļu pārskaitīšanas procesā veicamās darbības kā vēršanās pie Valsts ieņēmumu dienesta ar lūgumu rakstveidā paziņot Valsts ieņēmumu dienesta administrētu valsts budžeta ieņēmumu kontu, uz kuru pārskaitāmi par bezīpšnieka mantu atzītie naudas līdzekļi, līdz ar to mazinot administratīvo slogu kā Valsts ieņēmumu dienestam, tā arī Valsts policijai.
Gadījumā, ja atrastās mantas sastāvā ir naudas līdzekļi skaidras naudas veidā, piemēram, ir atrasts maks, kurā ir arī skaidra nauda, Valsts policija, pamatojoties uz Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “a” apakšpunktā noteikto, atrasto mantu - maku un visa tā saturu, kas nav skaidra nauda, nodod VNĪ (izņemot Likuma 12.panta “b” apakšpunktā noteikto gadījumu, kad Valsts policija to iznīcina), savukārt atrastā maka saturā esošo skaidro naudu, pamatojoties uz Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “c” apakšpunktā noteikto, ieskaita atbilstošā valsts budžeta ieņēmumu kontā. Ja, piemērojot Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “c” apakšpunkta nosacījumus, ir nepieciešama papildus informācija par ieņēmumu veidam atbilstošo ieņēmumu konta numuru, Valsts policija to var saņemt sazinoties ar Valsts kasi.
“c) ieskaitīt valsts budžetā atrastos naudas līdzekļus, ja sešu mēnešu laikā no sludinājuma ievietošanas policijas oficiālajā tīmekļvietnē nav noskaidrota naudas līdzekļu piederība un naudas līdzekļu atradējs atsakās tos pārņemt savā īpašumā.”
Ar Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta grozījumiem tiek noteikts, ka Valsts policija VNĪ nodod visu atrasto mantu, izņemot naudas līdzekļus un atrasto mantu, kas minēta Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “b” apakšpunktā.
Likumprojekta 12.panta pirmās daļas 35.punkta papildinājums ar “c” apakšpunktu, ļauj Valsts policijai atrastos naudas līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā pašai, izslēdzot tādas šobrīd naudas līdzekļu pārskaitīšanas procesā veicamās darbības kā vēršanās pie Valsts ieņēmumu dienesta ar lūgumu rakstveidā paziņot Valsts ieņēmumu dienesta administrētu valsts budžeta ieņēmumu kontu, uz kuru pārskaitāmi par bezīpšnieka mantu atzītie naudas līdzekļi, līdz ar to mazinot administratīvo slogu kā Valsts ieņēmumu dienestam, tā arī Valsts policijai.
Gadījumā, ja atrastās mantas sastāvā ir naudas līdzekļi skaidras naudas veidā, piemēram, ir atrasts maks, kurā ir arī skaidra nauda, Valsts policija, pamatojoties uz Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “a” apakšpunktā noteikto, atrasto mantu - maku un visa tā saturu, kas nav skaidra nauda, nodod VNĪ (izņemot Likuma 12.panta “b” apakšpunktā noteikto gadījumu, kad Valsts policija to iznīcina), savukārt atrastā maka saturā esošo skaidro naudu, pamatojoties uz Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “c” apakšpunktā noteikto, ieskaita atbilstošā valsts budžeta ieņēmumu kontā. Ja, piemērojot Likuma 12.panta pirmās daļas 35.punkta “c” apakšpunkta nosacījumus, ir nepieciešama papildus informācija par ieņēmumu veidam atbilstošo ieņēmumu konta numuru, Valsts policija to var saņemt sazinoties ar Valsts kasi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no Valsts ieņēmumu dienesta finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” anotācijas 3.sadaļā.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts ieņēmumu dienesta likums (25-TA-2203)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā, kādā tas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, jāveic grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā, precizējot Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums (25-TA-2187)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, precizējot minētajā likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Notariāta likums (25-TA-2207)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams precizēt Notariāta likuma 306.panta sestajā un septītajā daļā noteikto kompetento institūciju, kurai zvērināts notārs nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Civilprocesa likums (25-TA-2188)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Tiesību aktu portālā tiks virzīti attiecīgie grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot to spēkā stāšanos 2026.gada 1.janvāris:
1) Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu";
2) Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu";
3) Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu”;
4) Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;
5) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”;
6) Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”;
7) Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts) sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts) sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Likumprojekta izstrādē iesaistītas Finanšu ministrija, VNĪ un VID.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Iekšlietu ministrija
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgas funkcijas un uzdevumu veikšanas;
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
Tiks mazināts birokrātiskais slogs atrastās mantas pārņemšanā.
Nosakot valsts akciju sabiedrību VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi