23-TA-2609: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta izstrāde ir nepieciešama, lai:
- veiktu izmaiņas esošajā 9.4.apakšpunkta redakcijā, jo 2023.gada vidū ir beigusies Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programma un tās vietā pēctecīgi tiek turpināta Eiropas Sociālā fonda Plus programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam;
- turpinātu noteiktu iespēju informācijas sistēmā Personu reģistrā uzkrāt gan datus par personām, kurām ienākumi ir izvērtēti un ir atbilstoši Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam plānošanas periodā atbalsta saņemšanai, gan datus par sniegto atbalstu programmā (izdalītos atbalsta komplektus un atbalsta saņēmējus);
- pievienotu datu sniedzēju un datu saņēmēju grupas;
veiktu tehniskus precizējumus esošajos normatīvā regulējuma punktos.
- veiktu izmaiņas esošajā 9.4.apakšpunkta redakcijā, jo 2023.gada vidū ir beigusies Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programma un tās vietā pēctecīgi tiek turpināta Eiropas Sociālā fonda Plus programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam;
- turpinātu noteiktu iespēju informācijas sistēmā Personu reģistrā uzkrāt gan datus par personām, kurām ienākumi ir izvērtēti un ir atbilstoši Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam plānošanas periodā atbalsta saņemšanai, gan datus par sniegto atbalstu programmā (izdalītos atbalsta komplektus un atbalsta saņēmējus);
- pievienotu datu sniedzēju un datu saņēmēju grupas;
veiktu tehniskus precizējumus esošajos normatīvā regulējuma punktos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir turpināt uzkrāt datus par personu mantisko stāvokli, kuru ienākumi atbilst Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam atbalsta saņemšanai, noteikt iespēju uzkrāt datus par sniegto atbalstu programmā, kā arī paplašināt datu sniedzēju un datu saņēmēju loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr.587 9.4 apakšpunktā noteikts, ka Personu reģistrā iekļauj datus par ienākumu atbilstību Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas atbalsta saņemšanai noteiktajiem ienākumiem (pašvaldība un periods, uz kuru noteikts statuss), patreizējā 9.4.apakšpunkta redakcija vairs nav attiecināms uz reālo situāciju, jo programma ir beigusies. Labklājības ministrijai politikas plānošanai turpmāk nepieciešams uzkrāt Personu reģistrā datus par personu ienākumu atbilstību attiecībā uz Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam, kā arī datus par sniegto atbalstu programmā.
Valsts finansētu tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšana ir deleģēta biedrībām “Latvijas Nedzirdīgo Savienība” un “Latvijas Neredzīgo biedrība”, kā arī "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", savukārt šīm iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar dažādiem pakalpojuma sniedzējiem par konkrētu tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu. Pašlaik pakalpojuma sniedzējiem nav paredzētas tiesības ne ievadīt, ne saņemt datus no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas. Līdzīga situācija ir ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem personām ar redzes un dzirdes invaliditāti pakalpojuma sniegšanu.
Veselības ministrija ir paredzējusi īstenot dažādus pasākumus paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveidei. Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināts arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums. Tā kā hospisa aprūpes laikā tehnisko palīglīdzekļu nomaiņa notiks dinamiski, klientiem aprūpes un pārvietošanās tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. Lai efektīvi nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus un nepiegādātu tādus, kas jau atrodas personas lietošanā, pakalpojuma sniedzējam jābūt informētam par personas lietošanā esošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.”.
Valsts finansētu tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšana ir deleģēta biedrībām “Latvijas Nedzirdīgo Savienība” un “Latvijas Neredzīgo biedrība”, kā arī "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", savukārt šīm iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar dažādiem pakalpojuma sniedzējiem par konkrētu tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu. Pašlaik pakalpojuma sniedzējiem nav paredzētas tiesības ne ievadīt, ne saņemt datus no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas. Līdzīga situācija ir ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem personām ar redzes un dzirdes invaliditāti pakalpojuma sniegšanu.
Veselības ministrija ir paredzējusi īstenot dažādus pasākumus paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveidei. Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināts arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums. Tā kā hospisa aprūpes laikā tehnisko palīglīdzekļu nomaiņa notiks dinamiski, klientiem aprūpes un pārvietošanās tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. Lai efektīvi nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus un nepiegādātu tādus, kas jau atrodas personas lietošanā, pakalpojuma sniedzējam jābūt informētam par personas lietošanā esošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.587 9.4.apakšpunktā minētais Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (turpmāk - EAFVP) ir noslēdzies, un pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības sniegšana turpinās Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk - ESF+ programma) ietvaros. Attiecīgi nepieciešamas izmaiņas 9.4.apakšpunkta redakcijā, EAFVP nomainot ar ESF+ programmu.
Vienlaikus grozījumu MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi"(23-TA-2040) projekts (12.01.2024. ar institūcijām saskaņotais projekts iesniegts TAP virzīšanai uz MK sēdi) paredz, ka tiks ieviesta ESF+ programmas elektroniskās datu uzskaites sistēma, kas veiks datu par krīzes situācijā nonākušo un zemu ienākumu mājsaimniecībām sniegto ESF+ programmas atbalstu apmaiņu ar pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA). Tādējādi, lai nodrošinātu vienotas informācijas pieejamību visām procesā iesaistītajām pusēm, tostarp LM kā sociālās politikas instrumentu plānotājam, Personu reģistrā ir nepieciešams iekļaut datus par ESF+ programmas ietvaros sniegto atbalstu - izdalīto atbalsta komplektu skaitu un atbalsta saņēmējiem.
Vienlaikus grozījumu MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi"(23-TA-2040) projekts (12.01.2024. ar institūcijām saskaņotais projekts iesniegts TAP virzīšanai uz MK sēdi) paredz, ka tiks ieviesta ESF+ programmas elektroniskās datu uzskaites sistēma, kas veiks datu par krīzes situācijā nonākušo un zemu ienākumu mājsaimniecībām sniegto ESF+ programmas atbalstu apmaiņu ar pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA). Tādējādi, lai nodrošinātu vienotas informācijas pieejamību visām procesā iesaistītajām pusēm, tostarp LM kā sociālās politikas instrumentu plānotājam, Personu reģistrā ir nepieciešams iekļaut datus par ESF+ programmas ietvaros sniegto atbalstu - izdalīto atbalsta komplektu skaitu un atbalsta saņēmējiem.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams izteikt 9.4 apakšpunktu šādā redakcijā:
"9.4. dati par ienākumu atbilstību Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam plānošanas perioda atbalsta saņemšanai noteiktajiem ienākumiem (pašvaldība un periods, uz kuru noteikts statuss), izsniegtajiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, sniedzamā atbalsta administrēšanas, atbalsta saņēmēju identificēšanai un statistikas nolūkam."
"9.4. dati par ienākumu atbilstību Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam plānošanas perioda atbalsta saņemšanai noteiktajiem ienākumiem (pašvaldība un periods, uz kuru noteikts statuss), izsniegtajiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, sniedzamā atbalsta administrēšanas, atbalsta saņēmēju identificēšanai un statistikas nolūkam."
Problēmas apraksts
Esošā MK noteikumu redakcija neparedz iespēju tehnisko palīglīdzekļu izgatavotājiem vai Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējiem piekļūt sistēmā uzkrātajiem datiem. Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumā daļa palīglīdzekļu ir individuāli izgatavojami atbilstoši klienta vajadzībām un antropometriskajiem mērījumiem. Šādos gadījumos tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzēji slēdz līgumus ar tehnisko palīglīdzekļu izgatavotājiem par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Risinājuma apraksts
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzējam pieņemot pozitīvu lēmumu par individuāli izgatavojama tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanu, klientam tiek piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no vairākiem tehniskā palīglīdzekļa izgatavotājiem. Klienta izvēlētajam palīglīdzekļa izgatavotājam sistēmā tiek piešķirta piekļuve šādiem datiem: pakalpojuma sniedzēja lēmuma dati par pakalpojuma piešķiršanu, lēmumā norādītais tehniskais palīglīdzeklis, personas statuss, kas atbrīvo no vienreizējās iemaksas veikšanas vai dod tiesības rindā stāties “steidzamības” kārtā, datus par klienta likumisko pārstāvi.
Palīglīdzekļa izgatavotājam tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par klientam izgatavoto un izsniegto tehnisko palīglīdzekli, tai skaitā par noslēgto līgumu un pieņemšanas nodošanas aktu.
Attiecīgais process notiek arī gadījumā, ja klients pieteicies uz tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu ar līdzmaksājuma metodi.
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem datu piekļuvei un datu ievadei tiks nodrošinātas atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 17.22. un 18.13.apakšpunktiem.
Palīglīdzekļa izgatavotājam tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par klientam izgatavoto un izsniegto tehnisko palīglīdzekli, tai skaitā par noslēgto līgumu un pieņemšanas nodošanas aktu.
Attiecīgais process notiek arī gadījumā, ja klients pieteicies uz tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu ar līdzmaksājuma metodi.
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem datu piekļuvei un datu ievadei tiks nodrošinātas atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 17.22. un 18.13.apakšpunktiem.
Problēmas apraksts
Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai Veselības ministrija paredzējusi īstenot dažādus pasākumus, kas ietverti gan konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā” (apstiprināts ar MK 2020. gada 15. decembra rīkojumu Nr. 774 “Par konceptuālo ziņojumu “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā”” https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu-pi), gan arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359 “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” https://www.vestnesis.lv/op/2022/105.4).
Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināti arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums. Tā kā hospisa aprūpes laikā tehnisko palīglīdzekļu nomaiņa notiks dinamiski, to nodrošināšanā nav iespējams piemērot MK noteikumos Nr. 878 iekļauto tehnisko palīglīdzeļu nodrošināšanas sistēmu hroniskiem pacientiem. Līdz ar to hospisa aprūpē esošiem klientiem aprūpes un pārvietošanās tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. Pakalpojuma nodrošināšanai jānorit koordinēti un mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā sniedzējam jābūt informētam par personas lietošanā esošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināti arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums. Tā kā hospisa aprūpes laikā tehnisko palīglīdzekļu nomaiņa notiks dinamiski, to nodrošināšanā nav iespējams piemērot MK noteikumos Nr. 878 iekļauto tehnisko palīglīdzeļu nodrošināšanas sistēmu hroniskiem pacientiem. Līdz ar to hospisa aprūpē esošiem klientiem aprūpes un pārvietošanās tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. Pakalpojuma nodrošināšanai jānorit koordinēti un mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā sniedzējam jābūt informētam par personas lietošanā esošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Lai veidotu hospisa aprūpes pacientu nodrošināšanas sistēmu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un to nodrošināšanu iekļautu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā pakalpojumā, Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējiem paredzēts nodrošināt piekļuvi sistēmā uzkrātajiem datiem par personai jau piešķirtajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Piekļuve datiem tiks nodrošināta, piešķirot atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 18.14.apakšpunktu.
Piekļuve datiem tiks nodrošināta, piešķirot atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 18.14.apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Esošā MK noteikumu redakcija neparedz iespēju valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti vai surdotulka pakalpojumu sniedzējam, ar kuriem biedrībai "Latvijas Neredzīgo biedrība" vai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības, veikt datu ievadi sistēmā.
Risinājuma apraksts
Pašlaik biedrībai "Latvijas Neredzīgi biedrība" ir līgumattiecības ar SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs" par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes invaliditāti sniegšanu. Savukārt biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības ar SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanu. Sadarbības līgumos tiek atrunāts apjoms, kādā līguma slēdzēja puses ir iesaistīts pakalpojuma sniegšanā, tāpēc šis apjoms var mainīties slēdzot jaunu vai grozot spēkā esošu sadarbības līgumu. MK noteikumi tiek papildināti ar iespēju šiem pakalpojuma sniedzējiem veikt datu ievadi sistēmā, norādot datus par faktiski sniegto pakalpojumu, kā arī par līgumiem, kas tiek slēgti ar personu par pakalpojuma saņemšanu. Datu ievade tiks nodrošināta, pakalpojuma sniedzējiem piešķirot atbilstošā apjoma lietotāju tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 17.23. apakšpunktu.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 17.23. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Esošās noteikumu redakcijas 26.un 27.punkts nosaka, ka datu apmaiņa starp bāriņtiesām un atbalsta centriem, izmantojot informācijas sistēmu, tiek nodrošināta ne vēlāk kā no 2023.gada 31.decembra.
Risinājuma apraksts
Detalizēti analizējot biznesa procesus, kuri iekļaujami datu apmaiņā, tika identificēti papildus darbi, kā arī riski neiekļauties esošo noteikumu redakcijas paredzētajā termiņā. Jaunais termiņš noteikts, ņemot vērā jau realizēto un izstrādei nodoto darbu apjomu, kā arī pieejamos izstrādes, testēšanas un ieviešanas resursus.
Tiek veikti termiņa grozījumi 26. un 27.punktā, nosakot jaunu datu apmaiņas spēkā stāšanās datumu: 2024.gada 1.aprīlis.
Tiek veikti termiņa grozījumi 26. un 27.punktā, nosakot jaunu datu apmaiņas spēkā stāšanās datumu: 2024.gada 1.aprīlis.
Problēmas apraksts
Esošās noteikumu redakcijas 25.punkts nosaka, ka datu ievadi par valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojumu un par valsts budžeta finansētā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu un valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma saņemšanu ministrija nodrošina ne vēlāk kā 2023. gada 1. decembrī.
Risinājuma apraksts
Jaunās funkcionalitātes procesi ir komplicēti, tāpēc tā tiks ieviesta pakāpeniski - nevis visās iestādēs uzreiz, bet pēctecīgi, t.i., modulāri ieviešot no vienkāršākā procesa uz sarežģītāko, liekot klāt sarežģītākās komponentes. Jaunie termiņi noteikti, ņemot vērā iestāžu sniegtā pakalpojuma komplicētību: biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība" pamatā izsniedz rūpnieciski ražotus TPL no noliktavas, biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo Savienība", izsniedzot dzirdes aparātus, vēl jāveic to pielāgošana klientam, savukārt valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" veic arī klienta funkcionālo spēju novērtēšanu, tehniskos palīglīdzekļus izsniedz ne tikai īpašumā un patapinājumā, bet arī ar nomas procesu un ar līdzmaksājumu, vienlaikus jāņem vērā arī izsniedzamo TPL tvērums, kas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" gadījumā ir krietni plašāks kā abu iepriekšminēto biedrību gadījumos.
Biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība" datu ievadi informācijas sistēmā uzsāks ar 2024.gada 1.aprīli, biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" - ar 2024.gada 1.jūliju, savukārt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" - ar 2024.gada 1.novembri.
Jaunā redakcijā tiek izteikts 25.punkts.
Biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība" datu ievadi informācijas sistēmā uzsāks ar 2024.gada 1.aprīli, biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" - ar 2024.gada 1.jūliju, savukārt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" - ar 2024.gada 1.novembri.
Jaunā redakcijā tiek izteikts 25.punkts.
Problēmas apraksts
Esošā MK noteikumu redakcija neparedz iespēju valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti vai surdotulka pakalpojumu sniedzējam, ar kuriem biedrībai "Latvijas Neredzīgo biedrība" vai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības, piekļūt sistēmā uzkrātajiem datiem.
Risinājuma apraksts
Pašlaik biedrībai "Latvijas Neredzīgi biedrība" ir līgumattiecības ar SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs" par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes invaliditāti sniegšanu. Savukārt biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības ar SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanu. Sadarbības līgumos tiek atrunāts apjoms, kādā līguma slēdzēja puses ir iesaistīts pakalpojuma sniegšanā, tāpēc šis apjoms var mainīties slēdzot jaunu vai grozot spēkā esošu sadarbības līgumu.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 18.15. apakšpunktu, kas paredz piekļuvi pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem datiem - personas iesniegumam, biedrību pieņemtajiem lēmumiem, datiem par personas invaliditāti un likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī par personas atrašanos rindā. Piekļuve tiks nodrošināta, pakalpojuma sniedzējiem piešķirot atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Attiecīgi noteikumi tiek papildināti ar 18.15. apakšpunktu, kas paredz piekļuvi pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem datiem - personas iesniegumam, biedrību pieņemtajiem lēmumiem, datiem par personas invaliditāti un likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī par personas atrašanos rindā. Piekļuve tiks nodrošināta, pakalpojuma sniedzējiem piešķirot atbilstošā apjoma lietotāja tiesības valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka attiecīgā valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta ERAF projekta Nr.2.2.1.1./19/I/008 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)" ietvaros, un papildus izstrāde nav nepieciešama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi MK 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi"(23-TA-2040)
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi"(23-TA-2040), kuros plānots noteikt, ka "Programmas elektroniskās datu uzskaites sistēma veic datu apmaiņu ar programmas vadības informācijas sistēmu par atbalsta adresēm un tajās sniegto programmas atbalstu un ar pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu par sniegto programmas atbalstu". Ņemot vērā, ka plānotie grozījumi 9.4.apakšpunktam ir saistīti ar tiesību akta 23-TA-2040 pieņemšanu, proti, datu saņemšanu Personu reģistrā būs iespējama pēc Programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmas ieviešanas, tie virzāmi uzreiz pēc tiesību akta 23-TA-2040 stāšanās spēkā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību aktā nav iekļautas normas, kas ierobežo vai samazina tiesības sabiedrības grupām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta 1. punktā noteiktajam nav tiešās ietekmes uz valsts un pašvaldību IKT attīstību, bet šis paredzētais risinājums ļaus pašvaldību informācijas sistēmā (SOPA) esošiem datiem apkopotā veidā būt pieejamiem valsts informācijas sistēmā (SPOLIS) ar nolūku valstij minētos statistikas datus izmantot sociālās palīdzības politikas izstrādē un pilnveidošanā, kā arī ieviestās politikas rezultātu uzraudzīšanā. Vienlaikus minētais risinājums ievērojami samazina vai pat noņem pilnībā administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot datu apmaiņu elektronizētā un automatizētā veidā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz veikt datu subjektu (pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu saņēmēju) personas datu apstrādi.
Tiesību akta projekts paredz, ka Personu reģistrā sniedzamā atbalsta administrēšanas, atbalsta saņēmēju identificēšanas un statistikas nolūkam iekļauj datus par izdalītiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, dati par izdalītiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu. Minētie personas dati ir nepieciešami atbalsta saņēmēju viennozīmīgai identificēšanai, kā arī sniedzamā atbalsta administrēšanai, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs sev pienākošo pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu ir saņēmis. Vienlaikus novēršot situāciju, ka atbalsta saņēmējs var saņemt divus vai vairākus komplektus viena komplekta vietā. Neapstrādājot šīs personas datu kategorijas, datu subjekta identifikācijas un atbalsta sniegšanas administrēšana nav iespējama. Turklāt personas kods atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai ir atzīstams par unikālu identifikatoru, kas ļauj nepārprotami identificēt konkrētu tiesību subjektu. Statistikas nolūkam informācija tiks apstrādāta apkopotā un anonīmā veidā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, MK noteikumu Nr. 587 9.4.apakšpunkts un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi" VII1.nodaļa "Programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība".
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzējam pieņemot pozitīvu lēmumu par individuāli izgatavojama tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanu, tā saņēmējam tiks piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no vairākiem tehniskā palīglīdzekļa izgatavotājiem. Pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam palīglīdzekļa izgatavotājam sistēmā tiks piešķirta piekļuve šādiem datiem: pakalpojuma sniedzēja lēmuma dati par pakalpojuma piešķiršanu, lēmumā norādītais tehniskais palīglīdzeklis, personas statuss, kas atbrīvo no vienreizējās iemaksas veikšanas vai dod tiesības rindā stāties “steidzamības” kārtā, datus par klienta likumisko pārstāvi. Palīglīdzekļa izgatavotājam tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par klientam izgatavoto un izsniegto tehnisko palīglīdzekli. Norādītie dati ir nepieciešami, lai pakalpojuma sniedzējam būtu informācija, kāds tehniskais palīglīdzeklis klientam ir piešķirts, vai tas ir piešķirts steidzamības kārtā, tādējādi organizējot rindas plūsmu, vai klients ir atbrīvojams no vienreizējās iemaksas, kā arī, kura persona ir klienta likumiskais pārstāvis - attiecīgi, ar kuru personu ir organizējama saziņa un slēdzams līgums.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un izsniegšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešā daļa un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkts. Ņemot vērā, ka tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamība liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad minētā nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, informācija par to, ka personai ir nepieciešams attiecīgais tehniskais palīglīdzeklis. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas, 25.panta un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkta pamata.
Tiesību akta projekts paredz, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniegšanas nolūkā tā sniedzējiem tiks nodrošināta piekļuve sistēmā uzkrātajiem datiem par personai jau piešķirtajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, veicot MK noteikumu Nr. 587 13.64.4. un 13.68. apakšpunktā minēto personas datu apstrādi. Ņemot vērā, ka valsts finansētos tehniskos palīglīdzekļus personai var piešķirt dažādos veidos - gan nodot īpašumā, gan piešķirt patapinājumā vai iznomāt - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējiem ir jāpiekļūst arī informācijai, vai līgums vēl ir spēkā esošs, kā arī datiem par to, kāds valsts finansēts tehniskais palīglīdzeklis personai ir izsniegts.
Personas datu apstrāde mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniegšanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkta pamata. Ņemot vērā, ka šī pakalpojuma saņemšanas nepieciešamība liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad minētā nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī dati par pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, tikai informācija par to, ka personai ir nepieciešams attiecīgais pakalpojums. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 18.14.apakšpunkta pamata.
Biedrībai "Latvijas Neredzīgi biedrība" ir līgumattiecības ar SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs" par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes invaliditāti sniegšanu. Savukārt biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības ar SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanu. Šiem pakalpojuma sniedzējiem tiks piešķirta piekļuve šādiem personas datiem: personas iesniegumam, biedrību pieņemtajiem lēmumiem, datiem par personas invaliditāti un likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī par personas atrašanos rindā. Norādītie dati ir nepieciešami, lai pakalpojuma sniedzējam būtu informācija, kāds sociālās rehabilitācijas vai surdotulka pakalpojums personai ir piešķirts, cik smaga invaliditāte ir personai, lai varētu pielāgot sniedzamo pakalpojumu, cik daudz personas gaida rindā uz pakalpojumu, kā arī, ar kuru personu ir organizējama saziņa. Vienlaikus tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par faktiski sniegto pakalpojumu, kā arī par līgumiem, kas tiek slēgti ar personu par pakalpojuma saņemšanu.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešā daļa un MK noteikumu Nr. 587 17.23 un 18.15.apakšpunkts. Ņemot vērā, ka minētā pakalpojuma saņemšana liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad šī nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, informācija par personas invaliditāti. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 17.23. un 18.15.apakšpunkta pamata.
Tiesību akta projekts paredz, ka Personu reģistrā sniedzamā atbalsta administrēšanas, atbalsta saņēmēju identificēšanas un statistikas nolūkam iekļauj datus par izdalītiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, dati par izdalītiem pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektiem un atbalsta saņēmējiem, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu. Minētie personas dati ir nepieciešami atbalsta saņēmēju viennozīmīgai identificēšanai, kā arī sniedzamā atbalsta administrēšanai, lai pārliecinātos, ka atbalsta saņēmējs sev pienākošo pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu ir saņēmis. Vienlaikus novēršot situāciju, ka atbalsta saņēmējs var saņemt divus vai vairākus komplektus viena komplekta vietā. Neapstrādājot šīs personas datu kategorijas, datu subjekta identifikācijas un atbalsta sniegšanas administrēšana nav iespējama. Turklāt personas kods atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai ir atzīstams par unikālu identifikatoru, kas ļauj nepārprotami identificēt konkrētu tiesību subjektu. Statistikas nolūkam informācija tiks apstrādāta apkopotā un anonīmā veidā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, MK noteikumu Nr. 587 9.4.apakšpunkts un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 443 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumi" VII1.nodaļa "Programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība".
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzējam pieņemot pozitīvu lēmumu par individuāli izgatavojama tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanu, tā saņēmējam tiks piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no vairākiem tehniskā palīglīdzekļa izgatavotājiem. Pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam palīglīdzekļa izgatavotājam sistēmā tiks piešķirta piekļuve šādiem datiem: pakalpojuma sniedzēja lēmuma dati par pakalpojuma piešķiršanu, lēmumā norādītais tehniskais palīglīdzeklis, personas statuss, kas atbrīvo no vienreizējās iemaksas veikšanas vai dod tiesības rindā stāties “steidzamības” kārtā, datus par klienta likumisko pārstāvi. Palīglīdzekļa izgatavotājam tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par klientam izgatavoto un izsniegto tehnisko palīglīdzekli. Norādītie dati ir nepieciešami, lai pakalpojuma sniedzējam būtu informācija, kāds tehniskais palīglīdzeklis klientam ir piešķirts, vai tas ir piešķirts steidzamības kārtā, tādējādi organizējot rindas plūsmu, vai klients ir atbrīvojams no vienreizējās iemaksas, kā arī, kura persona ir klienta likumiskais pārstāvis - attiecīgi, ar kuru personu ir organizējama saziņa un slēdzams līgums.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un izsniegšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešā daļa un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkts. Ņemot vērā, ka tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamība liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad minētā nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, informācija par to, ka personai ir nepieciešams attiecīgais tehniskais palīglīdzeklis. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas, 25.panta un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkta pamata.
Tiesību akta projekts paredz, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniegšanas nolūkā tā sniedzējiem tiks nodrošināta piekļuve sistēmā uzkrātajiem datiem par personai jau piešķirtajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, veicot MK noteikumu Nr. 587 13.64.4. un 13.68. apakšpunktā minēto personas datu apstrādi. Ņemot vērā, ka valsts finansētos tehniskos palīglīdzekļus personai var piešķirt dažādos veidos - gan nodot īpašumā, gan piešķirt patapinājumā vai iznomāt - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējiem ir jāpiekļūst arī informācijai, vai līgums vēl ir spēkā esošs, kā arī datiem par to, kāds valsts finansēts tehniskais palīglīdzeklis personai ir izsniegts.
Personas datu apstrāde mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniegšanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 17.22. un 18.13.apakšpunkta pamata. Ņemot vērā, ka šī pakalpojuma saņemšanas nepieciešamība liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad minētā nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī dati par pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, tikai informācija par to, ka personai ir nepieciešams attiecīgais pakalpojums. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 18.14.apakšpunkta pamata.
Biedrībai "Latvijas Neredzīgi biedrība" ir līgumattiecības ar SIA "Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs" par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar redzes invaliditāti sniegšanu. Savukārt biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība" ir līgumattiecības ar SIA „LNS Rehabilitācijas centrs” par valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanu. Šiem pakalpojuma sniedzējiem tiks piešķirta piekļuve šādiem personas datiem: personas iesniegumam, biedrību pieņemtajiem lēmumiem, datiem par personas invaliditāti un likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī par personas atrašanos rindā. Norādītie dati ir nepieciešami, lai pakalpojuma sniedzējam būtu informācija, kāds sociālās rehabilitācijas vai surdotulka pakalpojums personai ir piešķirts, cik smaga invaliditāte ir personai, lai varētu pielāgot sniedzamo pakalpojumu, cik daudz personas gaida rindā uz pakalpojumu, kā arī, ar kuru personu ir organizējama saziņa. Vienlaikus tiek nodrošinātas tiesības sistēmā konkrētā klienta lietā ievadīt datus par faktiski sniegto pakalpojumu, kā arī par līgumiem, kas tiek slēgti ar personu par pakalpojuma saņemšanu.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti un surdotulka pakalpojuma sniegšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešā daļa un MK noteikumu Nr. 587 17.23 un 18.15.apakšpunkts. Ņemot vērā, ka minētā pakalpojuma saņemšana liecina par pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, tad šī nolūka sasniegšanai tiks apstrādāti arī pakalpojuma saņēmēja veselību, proti, informācija par personas invaliditāti. Datu subjekta veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta trešās daļas un MK noteikumu Nr. 587 17.23. un 18.15.apakšpunkta pamata.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi