Anotācija (ex-ante)

Sarežģīta zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana, radot administratīvo slogu. Zemes dzīļu un ģeotelpisko informāciju apkopošana nav efektīva, radot papildu darbu informācijas apkopotājam (LVĢMC), kā arī informācijas izmantotājam (VVD). Tiek dublētas komersanta un pārvaldes funkciju ietvaros veiktās darbības. Nepilnības informācijas apstrādē ietekmē gan kopējo ieguves limitā ietverto derīgo izrakteņu krājumu apjomu, gan tā sadalījumu pa derīgo izrakteņu veidiem, kuriem ir atšķirīgas DRN likmes par iegūto apjomu.


Valsts kontroles revīzijas lietā Nr.2.4.1-38/2016 "Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" secināts, ka nav nodrošināta efektīva atbildīgo iestāžu sadarbība un licences darbības kontrole, un normatīvā regulējuma trūkuma dēļ tiek pieļauta nelikumīga ogļūdeņražu ieguve bez darbības apturēšanas iespējām.

Likumprojekta paredz vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas sektora un valsts pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamo dokumentu skaitu.

      Ar Likumprojektu tiek izdarīti šādi grozījumi:

Likumprojekts paredz papildināt Likuma "Par zemes dzīlēm" (turpmāk – Likums) 1. pantu ar vairākiem jauniem terminiem. Ģeoekoloģiskā izpēte tiek skaidrota kā "ģeoekoloģiskā izpēte – izpēte, kuras mērķis ir iegūt informāciju par noteiktas teritorijas piesārņojuma līmeni un izplatību, kā arī izstrādāt rekomendācijas piesārņojuma likvidācijai". Tas nepieciešams, lai skaidrotu zemes dzīļu izmantošanas veidu, kas ir nozīmīgs teritorijas piesārņojuma izpētē. Ņemot vērā to, ka pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, paredzēts likumu papildināt ar terminu "hidroģeoloģiskā izpēte", paskaidrojot, ka tie ir visu veidu pazemes ūdeņu izpētes darbi, kuru mērķis ir noskaidrot hidroģeoloģiskos  apstākļus un raksturlielumus izpētes teritorijā un mijiedarbībā ar tuvāko apkārtni. Likumprojekta 1. panta 31. punktā tiek minēts administratīvs akts – dabas resursu lietošanas atļauja, kas nepieciešama pirms realizē pazemes vai virszemes būvju būvniecības rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus. Likuma 1. pantā ir uzskaitīti likumā minētie administratīvie akti, izņemot šo. Lai skaidrotu tādu zemes dzīļu izmantošanas veidu kā ģeofizikālā izpēte, kurš Likumā minēts vairākkārt, Likums papildināts ar attiecīgu terminu.

Ja līgums, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids, netiek noteikts kā pamats licences darbībai visā licences noteiktajā termiņā, perspektīvā var rasties strīds starp zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu un licences turētāju, jo licences darbības laikā var būt situācija, kad īpašnieks vai pilnvarotā persona savu apsvērumu dēļ lauž līgumu. Lai novērstu minētās pretrunas, Likumprojekta 7. pantā ietverta norma, paredzot, ka persona, kas nav īpašnieks vai pilnvarota persona, var būt zemes dzīļu izmantotājs tik ilgi, cik ilgi ir spēkā līgums par zemes dzīļu izmantošanu. Tādā gadījumā persona, kam ir izsniegta licence, vairs nav tiesīgs izmantot zemes dzīles.

Likumprojekts paredz vienkāršot regulējumu un izslēgt no Likuma 1. panta  7. un 9. punktu un 9. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī precizēt 7. panta 3. punktu, 9. panta pirmās daļas 1. punktu un 12.1 pantu, ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu meklēšana un derīgo izrakteņu izpēte pēc būtības uzskatāma par ģeoloģisko izpēti. Vienlaikus derīgo izrakteņu meklēšana tiek saglabāta kā zemes dzīļu izmantošanas veids līdzīgi, kā tas ir ģeotehniskās un inženierģeoloģiskās izpētes gadījumā. Ņemot vērā ogļūdeņražu meklēšanas specifiku, paredzēts saglabāt esošo iespēju saņemt licenci ogļūdeņražu meklēšanai, saglabājot esošo termiņu – uz laiku līdz 5 gadiem.

Nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus MKN 570, tos papildinot ar prasībām dažādiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītiem ģeoloģiskās izpētes veidiem (derīgo izrakteņu meklēšana un derīgo izrakteņu izpēte).

Lai nodrošinātu vienotu pieeju administratīvā akta sagatavošanai un samazinātu administratīvo slogu, Likumprojekts paredz, ka vietējās pašvaldības izdotas ieguves atļaujas vietā zemes dzīļu izmantotājam būs jāsaņem ieguves licence VVD.

Vienlaikus jāatzīmē, ka, saskaņā ar Likumprojektā ietverto Likuma pārejas noteikumu 31. punktu, vietējās pašvaldības bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas varēs izsniegt, ja iesniegums šīs atļaujas saņemšanai iesniegts līdz 2023. gada 30. decembrim, kā arī atļaujas termiņš var būt līdz 25 gadiem. Tas nozīmē, ka ieguves atļaujas pēc noteiktā datuma vairs netiks izsniegtas, bet tajās ietvertās tiesības un pienākumi būs saistoši atļaujas saņēmējam visu atļaujas spēkā esamības laiku. Tāpat arī dažkārt var būt nepieciešams veikt kļūdu labojumu vai citus labojumus atļaujā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesiskās noteiktības labad Likumā saglabājamas normas, kas paredz, ka zemes dzīles var izmantot, ja saņemta iepriekš minētā atļauja (piemēram, Likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktā), kā arī tas, ka VVD turpmāk pārņem atļaujas pārskatīšanas un atcelšanas funkcijas. Lai visus derīgo izrakteņu ieguves objektus iekļautu vienotā reģistrā, kā arī uzraugošajām un kontrolējošajām institūcijām par tiem būtu pilnīga informācija, līdz 2026. gada 30. decembrim personām, kuras saņēmušas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (atļaujas īpašnieki), tā jāpārreģistrē VVD. Pārreģistrācija notiks elektroniski un bez papildu maksas, personai iesniedzot VVD atļauju, kā arī spēkā esoša zemes nomas līguma kopiju, ja zemes dzīļu izmantotājs nav zemes īpašnieks vai pilnvarotā persona. VVD iekļaus objektu licenču reģistrā un piešķirs reģistrācijas apliecinājumu un numuru. Pārreģistrāciju varēs veikt arī vienlaikus ar pārskata iesniegšanu par derīgo izrakteņu ieguvi kalendārajā gadā. Tā kā saskaņā ar Likuma 16. panta trešās daļas 2. punktu derīgo izrakteņu ieguve jāuzsāk trīs gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienās, sagaidāms, ka pārejas perioda laikā visas atļaujas tiks reģistrētas VVD. Papildus VVD informēs atļauju īpašniekus par nepieciešamību atļauju pārreģistrēt. Savukārt gadījumā, ja zemes dzīļu izmantošana nav uzsākta noteiktajā laika periodā, atļauju atceļ saskaņā ar Likuma 16. panta trešās daļas 2. punktā noteikto.

Pašlaik derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas ietvaros zemes dzīļu izmantotājs vispirms vēršas VVD ģeoloģiskās izpētes licences saņemšanai un veic izpēti. Pēc izpētes veikšanas zemes dzīļu izmantotājs vēršas LVĢMC, lai akceptētu derīgo izrakteņu krājumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – MKN 696) 26. un 27. punktu šobrīd, lai vietējā pašvaldībā saņemtu ieguves atļauju, jāiesniedz atradnes pasi, ieguves limitu un tehniskos noteikumus. Tikmēr, saņemot ieguves licenci VVD, ieguves limits un tehniskie noteikumi atsevišķi nav jāiesniedz un jāsaņem.

Tātad šobrīd ieguves atļaujas saņemšana pašvaldībā nav iespējama, kamēr persona vispirms nav vērsusies LVĢMC un VVD. Ņemot vērā minēto, secināms, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves gadījumā zemes dzīļu dokumentācijas saņemšanai zemes dzīļu izmantotājam ir jāvēršas trīs institūcijās. Balstoties uz pašvaldību sniegto informāciju atbilstoši MKN 696  37. punktam, 2019. gadā pašvaldībās izsniegtas 37 ieguves atļaujas. Informācija par to, vai pēc ieguves limitu izsniegšanas VVD, pašvaldībās izsniegtas arī attiecīgās ieguves atļaujas, nav pieejama.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas saņemšanai zemes dzīļu izmantotājam būs jāvēršas divās institūcijās – licences saņemšanai un derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanai VVD un krājumu akceptēšanai LVĢMC, kā arī vairs atsevišķi nebūs jāsaņem tehniskie noteikumi un ieguves limits VVD. Grozījumu veikšanu ieguves atļaujās nodrošinās VVD. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 4. pantā, 6. pantā un 10. pantā. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veida saskaņošanu ar vietējo pašvaldību, kā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas pārraudzību. Jāatzīmē, ka rekultivācijas pārraudzība nav saistīta ar ieņēmumiem no ieguves atļaujas, jo ir pašvaldības, kuras nav izsniegušas nevienu ieguves atļauju (piemēram, pašvaldība pati iegūst derīgos izrakteņus; atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi), bet rekultivācijas pārraudzība tiek nodrošināta. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļu likuma 28. panta otrās daļas 2. punktu 40 % nodokļa maksājumu par dabas resursu ieguvi ieskaita tās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.  Attiecībā uz citiem pašvaldību nosacījumiem derīgo izrakteņu ieguvei konkrētajā pašvaldībā, paredzēts noteikt, ka pašvaldība var šos nosacījumus izvirzīt un sniegt zemes dzīļu izmantotājam vienlaikus ar rekultivācijas veida saskaņojumu, ja vien nosacījumi nav pretrunā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, tehniskajos noteikumos vai citos attiecināmos normatīvajos aktos minētajām prasībām. Svarīgi arī turpmāk, izvirzot nosacījumus, primāri balstīties uz pašvaldību saistošajos noteikumos ietvertajām prasībām zemes dzīļu izmantošanā. Tādā veidā potenciālais zemes dzīļu izmantotājs jau savlaicīgi ir informēts, kāds administratīvais slogs to sagaida. Detalizēts pašvaldību iespējamo izvirzāmo prasību ietvars un sniegšanas kārtība jāprecizē MKN 570. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" apkopoja pašvaldību priekšlikumus par nosacījumiem, kuri zemes dzīļu izmantotājam jāievēro derīgo izrakteņu ieguves procesā, primāri tos nostiprinot pašvaldību saistošajos noteikumos, kas ietver pašvaldību iespējas noteikt:
Derīgo izrakteņu ieguves procesā iesaistītā transporta kustības shēmu;
Masas ierobežojumus pašvaldības autoceļiem;
Prasības ceļu uzturēšanai (iekļaujot nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai sakārtotu sabojātu ceļa posmu, kas radies derīgo izrakteņu ieguves procesa laikā; derīgo izrakteņu ieguvēja veikta atputekļošanu);
Ierobežojumus ieguves un transportēšanas diennakts laikam;
Sezonālos ierobežojumus transportēšanai.

Likumā tiek saglabāts pielikums ar bieži sastopamo derīgo izrakteņu uzskaitījumu, jo Likuma 11. pantā noteiktas īpašnieka tiesības noteiktos gadījumos tos iegūt arī bez ieguves licences saņemšanas.

Vienlaikus precizēta Likuma 4. panta piektā daļa ar mērķi kontrolēt atradnēs iegūto derīgo izrakteņu vai būvniecības procesā iegūto dabas resursu realizāciju saimnieciskajā darbībā, uzskaitot to apjomu un noteikto DRN piemērošanu.  Tāpat atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam izvirzītajiem uzdevumiem ir nepieciešams ieviest obligātu prasību būvobjektu būvniecības gaitā izmantoto minerālmateriālu piegādes apjomu reģistrēt Būvniecības informācijas sistēmā, norādot katras piegādes apjomu un sastāvu, minerālmateriālu izcelsmes vietu, derīgo izrakteņu ieguvēju vai minerālmateriālu sagatavotāju, piegādātāju un piegādes adresi (būvobjektu). Tādējādi, lai nodrošinātu dabas resursu aprites izsekojamību būvniecības procesā, ir papildināts Likuma 5.pants ar piekto daļu, nosakot, ka Būvniecības informācijas sistēmā tiek uzturēta informācija par būvniecībā izmantoto dabas resursu izcelsmi un apriti.

Plānots, ka zemes dzīļu izmantotājam vairs nebūs jāsaņem atradnes pase, jo nepieciešamā informācija būs iekļauta LVĢMC Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokola lēmuma daļā (turpmāk – krājumu akceptēšanas protokols), kā arī ģeoloģiskās informācijas sistēmā digitāli. Pazemes ūdeņu krājumu akceptēšanas protokols tiks papildināts ar grafisko pielikumu. Pārējiem derīgajiem izrakteņiem krājumu akceptēšanas protokolā tiks norādīta saite uz LVĢMC informācijas sistēmu, kur dati par atradni un tās grafiskais attēlojums pieejami digitāli – gan par visu atradni kopumā, gan konkrēto ieguves vietu (ieguves licences laukumā). Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz atbilstošus grozījumus Likuma 10. panta ceturtajā un vienpadsmitajā daļā. Jāveic arī atbilstoši grozījumi MKN 696, izslēdzot atsauces uz atradnes pasi un nosakot krājumu akceptēšanas protokola saturu un MKN 570, izslēdzot atsauces par ieguves limitu.

Savukārt, lai novērstu iespēju nelikumīgi iegūt derīgos izrakteņus un iesaistīt tos saimnieciskajā darbībā, kā arī veicinātu to, ka Valsts ģeoloģijas fondā (turpmāk – VĢF) nonāk informācija par derīgo izrakteņu apjomiem, kas iegūti atradnē būvniecības rezultātā, ir precizēts Likuma 17. panta regulējums attiecībā uz derīgo izrakteņu izplatības laukumu apbūves nosacījumiem.

Paredzēts, ka derīgos izrakteņus iegūst, ja, papildus iepriekš noteiktajam, derīgo izrakteņu krājumi ir akceptēti plānotajā licences derīgo izrakteņu ieguves laukumā. Prasība attiecināma uz no jauna saņemamām licencēm. Jau izsniegtām licencēm atbilstība tiek precizēta atlikušo krājumu aprēķina procesā vai kūdras inventarizācijas procesā, tādējādi grozījumiem attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos [NS1] jāstājas spēkā vienlaicīgi ar Likuma grozījumiem. Paredzētās izmaiņas nodrošinās, ka ieguves licencē norādītie krājumu apjomi atbilst akceptētiem krājumiem, kā arī novērsīs ģeotelpisko datu un dažādu dokumentu termiņu nesakritības. Tāpat, saskaņā ar paredzētajām izmaiņām, turpmāk visi derīgo izrakteņu ieguvēji nodrošinās līdzvērtīgu zemes dzīļu informāciju par ieguves licenču laukumiem, netiks dublētas vai veiktas nelietderīgas komersanta un pārraudzības iestāžu darbības un ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija tiks uzkrāta racionāli. Tādējādi tiks uzlabota zemes dzīļu izmantošanas uzraudzība un veicināta ģeoloģiskās informācijas sistēmā esošās informācijas pieejamība. Piemēram, derīgo izrakteņu krājumu bilanci sastādot pa atsevišķiem licences laukumiem uz akceptētu derīgo izrakteņu krājumu apjoma pamata, kas ir būtiski zemes dzīļu izmantošanas kontroles funkciju veikšanai un precīzākai derīgo izrakteņu apjoma uzskaitei.

Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pasē ietvertā informācija šobrīd tiek apkopota digitāli Zemes dzīļu informācijas sistēmā [1].  Zemes dzīļu informācijas sistēmā pieejama atradņu un krājumu aprēķina laukumu informācija, dokumentācija zemes dzīļu izmantošanai, ģeotelpiskie dati, ieguves apjomi, krājumu izmaiņas, krājumu bilance, kā arī norādes uz VĢF materiāliem. Datu kvalitātes pārbaude un papildināšana Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir nepārtraukts process. Krājumu aprēķina laukuma ģeoloģiskā informācija arī turpmāk tiks ietverta krājumu akceptēšanas protokolā. Savukārt pazemes ūdeņu atradnes pasē ietvertā informācija (t.sk. kartogrāfiskā) tiks apvienota ar krājumu akceptēšanas protokolā esošo informāciju un tā būs pieejama vienā dokumentā (krājumu akceptēšanas protokolā).

Paredzēts, ka zemes dzīļu izmantotājam vairs nebūs jāsaņem pazemes ūdeņu atradnes pase. Arī pazemes ūdeņu atradnes pasē esošā informācija tiks ietverta krājumu akceptēšanas protokolā, tai skaitā MKN 696 3. pielikuma 10.1., 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunkta prasības un prasības pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa un ķīmiskās kvalitātes monitoringam pazemes ūdeņu atradnēs. Pašlaik pazemes ūdeņu atradnes pasi izsniedz VVD atbilstoši LVĢMC sagatavotajai informācijai. Papildus atradnes pasē LVĢMC noteic prasības pazemes ūdeņu kvalitātes un līmeņu monitoringam pazemes ūdeņu atradnē (atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtajai daļai LVĢMC izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas, upju baseinu apsaimniekošanas plānus un sniedz informāciju par ūdeņu stāvokli un pasākumiem to aizsardzībai Eiropas Komisijai).

Saskaņā ar Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem, būs nepieciešams veikt grozījumus MKN 696, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" (turpmāk – MKN 92) un Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumos Nr. 736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" (turpmāk – MKN 736), kuros pašlaik ietvertas atsauces uz pazemes ūdens atradnes pasi. MKN 92 būs nepieciešams noteikt precīzu termiņu, kurā LVĢMC tiek iesniegti monitoringa rezultāti par iepriekšējo gadu. MKN 736 jānoteic, ka pēc tam, kad LVĢMC pārbaudījis aizsargjoslas aprēķinu un akceptējis pazemes ūdeņu krājumus, ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai VVD reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietu saskaņojums ar Veselības inspekciju. Šobrīd šis saskaņojums jāiesniedz atbilstoši MKN 696 17. punktam pazemes ūdeņu atradnes pases saņemšanai.

Saskaņā ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem Likuma 9. pantā, paredzēts, ka inženierģeoloģiskās izpētes veikšanai vairs nebūs jāsaņem licence. Šis zemes dzīļu izmantošanas veids ir saistīts ar būvniecības jomu un inženierģeoloģiskās izpētes ietvaros veiktā zemes dzīļu izmantošana pēc būtības neatšķiras no ģeotehniskās izpētes, ko veic sertificētas personas – attiecīgi uzraudzība jau tiek  nodrošināta. Šobrīd, atbilstoši MKN 696 4.1. apakšpunktu, uz laiku līdz vienam gadam darbībai visā Latvijas teritorijā tiek izsniegtas inženierģeoloģiskās izpētes licences II grupas būvēm atbilstoši būvniecības procesam. Saskaņā ar VVD datiem, vidēji piecu gadu griezumā izsniegto licenču skaits gadā ir 20 licences, jo zemes dzīļu izpēte būvdarbu veikšanai galvenokārt tiek nodrošināta tieši ģeotehniskās izpētes ietvaros. Vienlaikus ģeotehniskā izpēte tiek noteikta kā zemes dzīļu izmantošanas veids, lai nodrošinātu, ka atbilstoši Likuma 23. panta otrajai daļai VĢF nonāk pārskati gan par inženierģeoloģisko, gan par ģeotehnisko izpēti, jo arī ģeotehniskās izpētes pārskats satur informāciju par zemes dzīlēm.

Ar grozījumiem Likuma 10. panta 1.¹ daļā tiek paredzēts regulējums, kas ļauj VVD vai Būvniecības valsts kontroles birojam atteikt licences saņemšanu vai licences termiņa pagarināšanu uzņēmumiem vai personām, kuri savā iepriekšējā darbībā vairākkārt nav ievērojuši zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu prasības, kā rezultātā prettiesiski veikuši derīgo izrakteņu ieguvi. Zemes dzīļu normatīvo aktu prasību ievērošanu apliecina kompetentās institūcijas (VVD vai Būvniecības valsts kontroles biroja) pārbaudes ziņojums un pieņemtie lēmumi.

Pamatojums - Latvijā netiek veidota statistika par būvniecības rezultātā iegūtiem derīgiem izrakteņiem, tai skaitā par tiem apjomiem, kas varētu nonākt saimnieciskajā apritē, nemaksājot dabas resursu nodokli (turpmāk – DRN), tāpēc par ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību var spriest tikai empīriski. Saskaņā ar LVĢMC ikgadēji sagatavoto Derīgo izrakteņu krājuma bilanču datiem, Latvijā bieži sastopamos derīgos izrakteņus iegūst aptuvenās robežās līdz 9 milj.m3. Viena dīķa rakšanas rezultātā atļauts iegūt dabas resursus līdz 10 000 m3 (atbilstoši 24.03.3021. pieņemtajiem Likuma grozījumiem). Tāpat arī, lai būvniecības objektiem nodrošinātu minerālmateriālu piedāvājuma nepārtrauktību, daļa komersantu apzina pieejamos zemes īpašumus un agrāko derīgo izrakteņu atradņu vietas. Tālāk to ekspluatācijai tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie dokumenti, lai iegūtu zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, tomēr turpmākajā darbībā netiek ievēroti ne saskaņoto ieguves projektu, ne derīgo izrakteņu ieguves kārtības nosacījumi. [NS2] Ja pieņem, ka viena gada laikā Latvijā tiek izrakti līdz 40 dīķi, tad iegūtais un realizētais derīgo izrakteņu apjoms, pieskaitot arī ieguvi pārkāpjot atļautos apjomus, ik gadu var sasniegt līdz pat 450 000 m3. Šāds apjoms sastāda vismaz 5 % no tā, ko oficiāli gada laikā iegūst atradnēs, tādējādi valsts negūtais DRN gada laikā var sasniegt vismaz 160 000 euro.

Konstatēta pārkāpuma gadījumā, pēc kompetentās institūcijas ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas, komersantam ir iespējams novilcināt uzdoto rīcību izpildi vai apstrīdēt uzlikto administratīvo sodu, pa šo laiku uzņēmumu likvidējot, tādā veidā izvairoties no atbildības un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem. Vienlaicīgi negodprātīgā persona var veidot jaunu vai izmantot citu esošu uzņēmumu, kurš to pašu personu vadībā kārto dokumentāciju derīgo izrakteņu ieguvei un ieguves procesā turpina neievērot derīgo izrakteņu ieguves prasības.

Pieļaujot šādu personu darbības turpināšanu, valstij tiek nodarīti zaudējumi nenomaksājot DRN par neuzskaitītiem un saimnieciskajā darbībā izmantotiem derīgo izrakteņu apjomiem, veicinot "ēnu ekonomiku". Daudzviet tiek atstātas neracionāli izmantotas un nerekultivētas atradnes, kas apgrūtina to turpmāko izmantošanu. Tāpat iecerēto ainavisko dīķu būvniecības vietā tiek radītas vidi degradējošas bedres, kas ir potenciāli nelegāli atkritumu norakšanas objekti. Tiek veicināta ēnu ekonomika, jo tiesiskais regulējums "signalizē" nozarei, ka, neievērojot normatīvo aktu prasības, iegūt dabas resursus ir izdevīgāk un lētāk.

Minētā norma un tiesības būs saistošas arī Būvniecības valsts kontroles birojam kā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču izsniedzējam, jo arī ogļūdeņraži ir derīgie izrakteņi, tādējādi arī šajā jomā nepieciešams mazināt iespējamos riskus attiecībā uz atkārtotiem pārkāpumiem un prettiesisku rīcību.

Lai veicinātu tiesisko noteiktību, kā arī samazinātu vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu riskus, kad augstākās izglītības iestāžu studenti bez licences studiju ietvaros veic pētniecības darbus, Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 10. panta 5.1 daļā paredz noteikt, ka šādā gadījumā par licences izsniegšanu nav jāmaksā. Šāds izņēmums pamatojams ar to, ka augstākās izglītības iestādes studiju procesa ietvaros veikto darbu rezultātā negūs peļņu. Tāpat, izsniedzot licenci, tiks stiprināta studējošo izpratne par nozarei saistošo normatīvo regulējumu. Vienlaikus saglabājami citi nosacījumi attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu, piemēram, līguma par zemes dzīļu izmantošanu noslēgšanas pienākums ar zemes īpašnieku, kā arī Likuma 23. pantā minētie nosacījumi par informācijas piederību un informācijas nodošanu LVĢMC. Licences izsniegšana bez maksas neattiecas uz gadījumiem, kad augstākās izglītības iestāde pieprasa licenci līgumdarba vai projekta ietvaros, par kuriem tā saņem finansējumu no citiem finanšu avotiem, kas nav valsts budžets. Saskaņā ar VVD sniegto informāciju, pēdējo 5 gadu laikā augstākās izglītības iestādes nav pieprasījušas zemes dzīļu izmantošanas licences studiju procesa prakses nodrošināšanai, lai veiktu lauka darbus.

Grozījumi Likuma 11.¹ panta trešās daļas 1. punktā paredz izslēgt prasību saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci gadījumos, kad virszemes ūdensobjektu ierīko, gultni tīra vai padziļina derīgo izrakteņu atradņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā. Atradņu reģistra informācija norāda, ka teritorijā derīgie izrakteņi ir pētīti, bet nenorāda uz unikālu ģeoloģisko uzbūvi salīdzinājumā ar piegulošo teritoriju. Rezultātā šobrīd zemes īpašniekiem ir nevienlīdzīga situācija atkarībā no ģeoloģiskās informācijas pieejamības un veiktajām investīcijām tās iegūšanā, kas pie tam arī nestimulē šīs informācijas nodošanu valstij.

Likuma 14. panta 8. apakšpunkts šobrīd paredz derīgo izrakteņu ieguvējam par saviem līdzekļiem rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā. Tomēr ir secināts, ka šajā apakšpunkta redakcijā konstatējamas pretrunas, jo bojājumi var rasties ieguves procesā ārpus konkrētā derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma (piemēram, bojājot piebraucamo ceļu, aizsargjoslu, vai no ieguves iekārtām noplūstot degvielai, kas rada piesārņojumu u.c.), kā arī šādā gadījumā nav iespējams noteikt konkrētu termiņu, kurā bojājums novēršams, kurš turklāt būtu iekļaujams atļaujā vai licencē. Kopējo rekultivācijai vai atjaunošanai nepieciešamo termiņu ietekmē tādi faktori kā bojājuma apmērs, iespējamā piesārņojuma izplatība, rekultivācijai piemēroti laika apstākļi u.c. Likumprojektā iekļautā Likuma 14. panta 8. apakšpunkta redakcija ietver pienākumu, piemēram, atjaunot bojājumus inženierbūvēm, kas ir licences laukumā un izslēgti no ieguves limita aizsargjoslu apjoma, vai ārpus licences laukuma, kas var robežoties ar laukuma robežu; pienākumu atjaunot ūdens ieguves būvju bojājumus, ja ir pierādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas rezultātā ūdens ieguve ir pārtraukta vai būtiski mazināta (akas, urbumi); pienākumu rekultivēt tās platības, kuras ir skartas zemes dzīļu izmantošanas rezultātā, kā licences laukumā tā ārpus tā, ja kaimiņu platībās ir konstatēta ieguve vai tās rezultātā izsaukta erozija; pienākumu rekultivēt tās platības, kur nav veikta zemes dzīļu ieguve, bet ir notikuši sagatavošanas darbi (noņemta augsne, zemsedze, bojāts reljefs un virszemes ūdens notece). Konstatēt šādus gadījumus var pats ieguvējs, jebkuras kompetentās institūcijas amatpersona, trešā persona (piemēram, saņemtas sūdzības) un inženierbūvju vai zemes gabala īpašnieki.  Ja šādus gadījumus konstatē VVD inspektors, gadījums tiek izvērtēts no normatīvo aktu ievērošanas puses (atbilstoši noteiktajai pārbaužu kārtībai) un par konstatēto bojājumu ziņots inženierbūvju vai zemes gabala īpašniekam (ja šī persona ir zināma un sasniedzama).

Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 16. panta piektajā daļā paredz pašvaldībai pienākumu informēt VVD gadījumos, ja tā konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kurā notiek patvaļīga zemes dzīļu ieguve, kurā notiek būvdarbi vai kuram izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence. Šāda prasība nepieciešama, jo ne visos gadījumos pašvaldība informē VVD, lai VVD varētu veikt attiecīgās kontroles darbības. Savukārt, gadījumā, ja pašvaldība konstatē vai saņem informāciju par iespējamu normatīvo aktu neievērošanu zemes dzīļu jomā pašvaldības teritorijā objektā, kuram izsniegta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, pašvaldība izvērtē bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ierobežošanu vai apturēšanu - šāda prasība paredzēta pēc līdzības ar Likuma 16. panta otrajā daļā.

Tiek precizēta Likuma 23. panta otrā daļa, izslēdzot normu, ka, nododot valstij ģeoloģisko informāciju, par tās izmantošanu nepieciešams obligāti noslēgt līgumu ar LVĢMC. Ikdienā LVĢMC tiek iesniegts ievērojams apjoms ģeoloģiskās informācijas, tai skaitā arvien vairāk arī elektroniski. Šī informācija LVĢMC jāapkopo, jāapstrādā un jānodrošina tās pieejamība. Atbilstoši Likuma 23. panta sestajai daļai informācijas īpašnieks var noteikt informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Līguma slēgšana joprojām varēs būt ģeoloģiskās informācijas īpašnieka iniciatīva, ja attiecībā uz informācijas pieejamību tas vēlas izvirzīt specifiskas prasības, tomēr tas neizslēdz prasību jebkurā gadījumā ģeoloģisko informāciju nodot valstij.

Ar Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem Likuma 9. panta 7. punktā paredzēts noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kūdras ieguves licenču pārskatīšanas kārtību, kas, saskaņā ar Likuma 9. panta 7. punktu, jāveic ne retāk kā reizi 25 gados. Minētajā tiesību aktā jānosaka kārtība, kādā VVD uzsāk kūdras ieguves licences pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas, ja pienācis kūdras ieguves licences pārskatīšanas laiks, vai, ja VVD konstatē nepieciešamību pārskatīt kūdras ieguves licenci arī pirms noteiktā termiņa, informācijas pieprasīšanas kārtība un termiņi, pārskatītās licences izsniegšanas formu un pārskatītās licences pielikumus. Kā arī jāietver kārtībā, kādā var paredzēt licences pārskatīšanu pēc zemes dzīļu izmantotāja iniciatīvas.

Ņemot vērā to, ka Likuma 16. pantā noteikti zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanas, apturēšanas, licences vai atļaujas atcelšanas nosacījumi, likumprojektā precizēts Likuma 4. panta ceturtajā daļā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam ne tikai par licences atcelšanu, bet arī par tās apturēšanu ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves licencēm. Tas darīts ar mērķi nepieciešamo grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi", kuros ogļūdeņražu meklēšanas vai izpētes un ieguves licenču apturēšanas un atcelšanas gadījumu nosacījumi tiktu noteikti un skaidroti. Tāpat šādas normas iekļaušana likumprojektā izriet no Valsts kontroles 2017. gada 3. oktobra ziņojumā "Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" dotā uzdevuma "iniciēt grozījumus normatīvajos aktos, piešķirot papildus tiesības kontrolējošajām iestādēm un nosakot licences darbības kontroles, apturēšanas un anulēšanas kārtību, lai nodrošinātu savlaicīgu un operatīvu reaģēšanu uz pārkāpumiem saistībā ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi", tāpat arī Tieslietu ministrija ir norādījusi uz nepieciešamību precizēt deleģējumu šādā redakcijā.

Papildus iepriekš minētajam, Likumprojektā ietvertie grozījumi Likuma 16. pantā precizē un nodala Likumā paredzētās kompetences licences vai atļaujas izsniedzējam attiecībā uz lēmuma pieņemšanu licences vai atļaujas ierobežošanai,  apturēšanai vai atcelšanai, kā arī kontrolei.

[1] https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/zemes-dzilu-informacijas-sistema