Anotācija (ex-ante)

Investīcijas mērķis ir īstenot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tostarp sasaistē ar mikromobilitāti, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju alternatīvu maršrutu izveide, pasažieru autotransporta lietotāju pārsēdināšana uz sabiedrisko un sliežu transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Vispārējā kārtība

Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36, 27.§) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – AF plāns), kas iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā apstiprināts Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). AF plānā kā galvenie nacionālās industriālās politikas rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas AF plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu iepriekš minēto stratēģisko mērķu sasniegšanā, nodrošinot gan investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.

Tostarp, AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, proti, AF plāna ietvertās 1.komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr.1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus, ar AF plānā ietvertajām investīcijām, reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizēšanai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālā), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tostarp reāllaikā), tādējādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.

Investīcijas īstenošana veicinās Latvijas nacionāla attīstības plāna 2021. - 2027. gadam rīcības virziena "Daba un vide "Zaļais kurss"" 283. uzdevuma "Gaisa kvalitātes uzlabošana slāpekļa oksīdu (NOx), amonjaka un daļiņu PM2,5 piesārņojuma samazināšanai blīvi apdzīvotās vietās un valstī kopumā, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti, oglekļa mazietilpīgu ražošanu un uzlabojot transporta sistēmas" izpildi, kā arī rīcības virziena mērķa "Integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina gan vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, gan arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES pamattīklā (Rail Baltica) un nodrošinot pamattīkla un visaptverošā tīkla sasaisti" 312. uzdevuma "Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības" izpildi.  

Investīcijas īstenošana veicinās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam (turpmāk – TAP 2021-2027) noteiktā mērķa "Integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni" sasniegšanu. Latvijā ir svarīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība ar dzelzceļu kā tās mugurkaulu, mobilitātes punktu attīstība, vienlaikus veicinot iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās ar kājām) īpatsvara pieaugumu kopējā mobilitātē.

Rīgas pilsētā līdzīgi kā Latvijā kopumā novērojama pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr Pierīgā iedzīvotāju skaits ir relatīvi stabils. Vienlaikus Pierīgā ir daudz augstāks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita īpatsvars un zem darbspējas vecuma (bērnu) iedzīvotāju skaits, nekā Rīgas pilsētā, kas veicina svārstmigrācijas veidošanos – ikdienā uz Rīgas pilsētas centru pārvietojas ievērojama Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju daļa, ko pastiprina arī pilsētas iekšējā svārstmigrācija starp pilsētas apkaimēm, radot izteiktu transporta plūsmas koncentrāciju pilsētas centrā, kā arī tā izmantošanu kā tranzīta zonu nokļūšanai uz citām pilsētas apkaimēm.

Vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Pierīgā pēdējos 10 gados ir pieaudzis no 329 līdz 415 vienībām, kā arī transporta plūsmas koncentrācija pilsētas centrā rada paaugstinātu slodzi esošajai transporta infrastruktūrai, rada sastrēgumu riskus, siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) un putekļu daļiņu emisijas, trokšņa piesārņojumu, kā arī negatīvi ietekmē kultūrvēsturisko mantojumu un iedzīvotāju drošību un veselību.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" statistika par Rīgā iebraucošo un izbraucošo automašīnu skaitu pa valsts galvenajiem autoceļiem liecina par pieaugošu tendenci, vidējais reģistrēto automašīnu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem pie Rīgas pilsētas robežas pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 38% no aptuveni 124 tūkstošiem līdz 170 tūkstošiem vidēji dienā.

Iedzīvotāju izvēli par labu privātā autotransporta lietošanai sekmē vairāku faktoru kopums: brauciena laiks, pārpildīts sabiedriskais transports, izteikti zems sabiedriskā transporta kustības ātrums sastrēgumu laikā, slikta sabiedriskā transporta sasniedzamība vai pieejamība, zemāks brauciena komforts, sabiedriskā transporta savienojumu trūkums vēlamajos virzienos, mobilitātes punktu trūkums Rīgas pilsētā un Pierīgā, velosipēdu ceļu infrastruktūras trūkums un citi.

Rīgas pilsētas atsevišķās vietās/ apkaimēs joprojām ir nepietiekama vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamība, un viens no investīcijas īstenošanas mērķiem ir nodrošināt Rīgas valstspilsētas centra sasaisti ar jaunattīstīto un attīstāmo Rīgas valstspilsētas un Pierīgas infrastruktūru, kas rada būtiskas pasažieru plūsmas. Izbūvējot no autosatiksmes nodalītu neatkarīgo ātrgaitas sabiedriskā transporta (turpmāk – BRT) līniju un ar to saistīto velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, apkārtējās teritorijas tiks nodrošinātas ar ilgtspējīgu sabiedriskā transporta koridoru un velosipēdu ceļu infrastruktūru, maksimāli samazinot risku, ka teritorijas attīstības rezultātā būtiski palielināsies privātā autotransporta apjoms nepieejamas/ neērtas sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras dēļ. BRT līniju plānots izveidot kā sasaisti ar virkni Rīgas valstspilsētas nozīmīgu objektu (VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” konsultatīvo poliklīniku ar ik gadu reģistrētām vairāk nekā 300 000 ambulatorām vizītēm, tirdzniecības centru (turpmāk – t/c) IKEA un t/c SAGA ar aptuveno 870 nodarbināto skaitu (neskaitos lielu klientu plūsmu)) un nodrošināt tiešu sasaisti ar piepilsētas elektrisko dzelzceļu attīstāmajā reģionālās nozīmes pārsēšanās mezglā "Zemitāni", tādējādi nostiprinot dzelzceļu kā Pierīgas sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu koridoros Bolderāja – Sigulda un Jelgava – Skulte. Investīcijas īstenošanas rezultātā palielināsies arī tāda sabiedriskā transporta veida kā trolejbuss kustības ātrums, indikatīvi no 17,1 km/st līdz 21,3 km/st posmā no Zemitānu tilta līdz Purvciema sabiedriskā transporta galapunkta, bet posmā līdz t/c IKEA tiks nodrošināts vidējais ātrums 24,8 km/st, tādējādi, samazinot elektroenerģijas patēriņu un CO2 emisiju apjomu.

Reformas mērķu sasniegšanai tiks īstenoti 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" saistītie pasākumi 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3., proti:

1. Pasākuma 1.1.1.2.i.2. ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam paredzēts:

1.1. sešu mobilitātes punktu Rīgas valstspilsētā un divu mobilitātes punktu Pierīgā izbūve, pārbūve vai atjaunošana;
1.2. tramvaja līnijas pagarinājuma 2,2 km garumā un trolejbusu līnijas pagarinājuma 0,3 km garumā izbūve Rīgas valstspilsētā, tostarp transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūve;
1.3 BRT līnijas Rīgas valstspilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi 3,5 km garumā un ar saistītās velosipēdu un gājēju ceļu izbūve.

2. Pasākuma 1.1.1.2.i.3. ietvaros līdz 2026. gada 1. maijam paredzēta ar BRT līnijas izbūvi saistītu ielu braucamās daļas izbūve, pārbūve, atjaunošana ne vairāk kā 2 312 500 euro apmērā. 

Investīcijas mērķis ir veicināt pārvietošanās paradumu maiņu Rīgas metropoles areālā, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tostarp sasaistē ar mikromobilitāti, kā arī veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju, alternatīvu maršrutu izveidi, privātā autotransporta lietotāju pārsēdināšanu uz sabiedrisko un sliežu transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Pasākuma 1.1.1.2.i.2. ietvaros līdz 2026. gada 31. maijam sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:

1. Ādažu novada pašvaldība - izbūvēts viens videi draudzīgs mobilitātes punkts Rīgas metropoles areālā Carnikavā;
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldība - izbūvēti seši videi draudzīgi mobilitātes punkti Rīgas valstspilsētā pilsētā; 
3. Saulkrastu novada pašvaldība - izbūvēts viens videi draudzīgs mobilitātes punkts Rīgas metropoles areālā Saulkrastos;
4. Rīgas valstspilsētas pašvaldība – izbūvēta sabiedriskā transporta infrastruktūra, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas valstspilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru; 
5. Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk – RP SIA Rīgas satiksme) - izbūvēts ar mobilitātes punktu "Šķirotava" izbūvi saistīts tramvaja līnijas pagarinājums 2,2 km garumā un trolejbusu līnijas pagarinājums 0,3 km garumā Rīgas valstspilsētā, kā arī transportmijas punkts un dispečerpunkta ēka. 

Pasākuma 1.1.1.2.i.3. ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldībai līdz 2026. gada 1. maijam jānodrošina ar BRT līnijas izveidi saistīto ielu braucamās daļas izbūves, pārbūves un atjaunošanas darbību, kas ir tieši nepieciešamas projektā paredzēto darbību īstenošanai pabeigšanu, ņemot vērā pasākumam pieejamo finansējumu 2 312 500 euro apmērā.

Investīcijas kopējais pieejamais AF finansējums ir 99 597 992 euro, tajā skaitā 1.1.1.2.i.2. pasākumam pieejamais finansējums ir 97 285 492 euro, 1.1.1.2.i.3. pasākumam pieejamais finansējums ir 2 312 500 euro:

1. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūvei, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas valstspilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītu velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru – 37 915 480 euro;
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai 1.1.1.2.i.3. saistītā pasākuma īstenošanai - 2 312 500 euro;
3. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sešu mobilitātes punktu izbūvei Rīgas valstspilsētā – 27 642 762 euro;
4. RP SIA Rīgas Satiksme ar mobilitātes punkta “Šķirotava” izbūvi saistītā tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma 2,5 km garumā, transportmijas punkta izbūvei Rīgas valstspilsētā - 28 075 000 euro;
5. Ādažu novada pašvaldībai mobilitātes punkta "Carnikava" izbūvei – 1 186 500 euro;
6. Saulkrastu novada pašvaldībai mobilitātes punkta "Saulkrasti" izbūvei – 2 465 750 euro.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, sasniedzot projekta mērķi un Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar 2021. gada 12. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241) noteiktajiem uzraudzības rādītājiem, kas attiecas uz atskaites punktu un mērķu izpildi, kā arī AF plānā 1.1.1.r. reformai "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" noteiktajiem mērķiem.

Viens no finansējuma saņēmējiem ir RP SIA Rīgas satiksme, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, trolejbusus un sliežu sabiedrisko transportu, un ar kuru Rīgas valstspilsētas pašvaldībai noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums (pasūtījuma līgums Nr. RD-11-1490-lī (RP SIA "Rīgas satiksme" līguma reģistrācijas Nr. LIG/2011/444), līguma darbības termiņš ir no 2012. gada 1. janvāra līdz 2033. gada 30. jūnijam) (turpmāk – Līgums), kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu Nr.1191/69 un Padomes Regulu Nr.1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 4. panta un 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 19. punktam sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka valstspilsētas pašvaldības kompetencē ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla valstspilsētas nozīmes maršrutos. Regulā Nr. 1370/2007 paredzēts, ka tad, ja tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, vietējā iestāde var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko vietējā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (5. panta 2. punkts). Tieša piešķiršana ir pakalpojumu valsts līguma piešķiršana bez iepriekšējas konkursa procedūras (Regulas Nr. 1370/2007 2. panta „h” punkts). Līgumā ir noteikts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība, organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, papildus citiem Līgumā noteiktajiem pienākumiem uzdod RP SIA "Rīgas satiksme" nodrošināt infrastruktūras un līniju būvju izbūvi, ierīkošanu, labiekārtošanu un uzturēšanu, ja tas paredzēts investīciju projektā, un noteikt to izmantošanas kārtību. Ņemot vērā minēto, tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma, transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūvi finansējuma saņēmējs veic tās investīciju plānā iekļauto projektu ietvaros.

Izstrādājot Noteikumu projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītās normas.

Noteikumu projekts detalizēti atrunā gadījumus, kad izmaksas tiek klasificētas kā komercdarbības atbalsts, sniedzot atsauces uz 2014. gada 17. jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst ar saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), sniegtas atsauces uz 2013. gada 18. decembra Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013, par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013), kā arī uz Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk - Regula Nr. 1370/2007) attiecīgajiem punktiem.

Atbalsta intensitāte projekta iesniegumā norādītajai attiecināmo izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

1. 100 procentus AF finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām darbībām, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts; 
2. 100 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām, piemērojot Regulas Nr. 1370/2007 nosacījumus ((1) BRT līnijas 5,3 km garumā izbūve un (2) tramvaja līnijas pagarinājuma 2,2 km garumā un trolejbusa līnijas pagarinājuma 0,3 km garumā izbūve, tostarp transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūve Rīgas valstspilsētā):
- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;
- vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības prasību jomā;
- būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājumu kartes, paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
- būvuzraudzības, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;
- ar no autosatiksmes atdalītas neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskas transporta līnijas izbūvi saistītās izmaksas pasākuma 1.1.1.2.i.2. ietvaros;
- tramvaja un trolejbusu līniju pagarinājumu izbūve;
- transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūve;
- ar dispečerpunkta ēkas izbūvi saistītās ūdensapgādes un (vai) siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana; gāzes un (vai) elektroenerģijas infrastruktūras ierīkošana; ventilācijas, elektronisko sakaru, ugunsaizsardzības sistēmu, elektroapgādes tīklu un citu sistēmu ierīkošana, kas nepieciešami ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā.
3. 100 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām parasto jaudu uzlādes punktu izbūves, uzstādīšanas, modernizēšanas vai paplašināšanas izmaksas, atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 36a. panta 5. un 7. punkta nosacījumiem, nepārsniedzot 40 procentus vienam uzņēmumam no investīcijas kopējām izmaksām un nodrošinot, ka ar parastas jaudas uzlādes punktu izveidi, apsaimniekošanu, uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Noteikumu projekts paredz iespēju efektīvāk izmantot projekta ietvaros radīto vai modernizēto mobilitātes punktu infrastruktūru Rīgas valstspilsētā un Pierīgā, nodrošinot iespēju to izmantot saimniecisku darbību īstenošanai, tostarp nomāt trešajām pusēm (papildinoša saimnieciska darbība, papildpakalpojumi). Lai varētu īstenot saimnieciskās darbības, projekta īstenotājam tiek izvirzītas šādas prasības:

- katru gadu papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē. Ja kādā no kalendāra gadiem projekta pārskata periodā papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē pārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt Aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu;
- parastos papildpakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un tie neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumiem ir vietējs raksturs).

Papildinošās saimnieciskās darbības gadījumā, finansējuma saņēmējs nodrošina projekta atvasinājuma un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecināto kopiju glabāšanu visā infrastruktūras amortizācijas periodā, nodrošinot arī to pieejamību. Minētais nosacījums neattiecās uz dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta saņemšanu.   

Mobilitātes punktu amortizācijas periodu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā. Projekta ietvaros veikto ieguldījumu transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši ražotāja tehniskai specifikācijai. Jāņem vērā, ka attiecībā uz ieguldījumiem transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) nepastāv vienots normatīvais regulējums, kas nosaka uzlādes punktu amortizācijas periodu. 

Ar BRT līnijas izbūvi saistītās velosipēdu un gājēju infrastruktūras izbūves, pārbūves un atjaunošanas saistītās izmaksas pasākuma 1.1.1.2.i.2. ietvaros ir uzskatāmas par publiskās infrastruktūras izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksām un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi. Komercdarbības atbalsta regulējums piemērojams tikai BRT līnijas izbūves izmaksām, piemērojot Regulas Nr. 1370/2007 nosacījumus.

Ar BRT līnijas izveidi saistīto ielu braucamās daļas izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kas ir tieši nepieciešamas projektā paredzēto darbību īstenošanai un attiecīgās darbības tiek īstenotas pasākuma 1.1.1.2.i.3. ietvaros, ir uzskatāmas par publiskās infrastruktūras izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksām un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.  

Dispečerpunkta funkcionalitātes nodrošināšanai, un tieši, ūdensapgādes un (vai) siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanai, nav paredzēta maģistrāla ūdensvada izbūve, tikai attiecīgo komunikāciju pievadu izbūve un komunikāciju izbūve (ierīkošana) dispečerpunkta ēkā. Šīs izmaksas ir dispečerpunkta ēkas izmaksas un tām piemērojami Regula Nr. 1370/2007 nosacījumi.

Lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un apgaismojuma izbūve, pārbūve un atjaunošanas izmaksas ir publiskā infrastruktūra, kas nav komercdarbības atbalsts, tādēļ tai netiek piemēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Teritorijas labiekārtošanas izmaksas ir izmaksas publiskā infrastruktūrā, kas nav komercdarbības atbalsts, tādēļ tai netiek piemēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Publiskās infrastruktūras satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un informatīvās infrastruktūras (piemēram, informatīvas norādes, ceļa zīmes) izveides un uzstādīšanas izmaksas ir publiskās infrastruktūras izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Elektroniskā tablo iegādes un uzstādīšanas izmaksas mobilitātes punktos, kas nepieciešams infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā ir publiskās infrastruktūras izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi.

Elektroniskā tablo iegādes un uzstādīšanas izmaksām BRT, tramvaja un trolejbusu līniju funkcionalitātes nodrošināšanai un infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā, ir piemērojami Regula Nr. 1370/2007 nosacījumi.
 

Komercdarbības atbalsta piešķiršanas diena, darbību īstenošanai atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007, Regulas Nr. 651/2014 un Regulas Nr. 1407/2013 nosacījumiem, ir diena, kad SM paziņo finansējuma saņēmējam par projekta informācijas atbilstību visām izvirzītajām prasībām.

Ja investīcijas ir tādā Rīgas valstspilsētas un Pierīgas mobilitātes punktu infrastruktūrā, kuru plānots izmantot saimnieciskās darbības veikšanai (uzlādes punktu pakalpojumi par samaksu vai gadījumā, ja mobilitātes punktu izbūvētu, pārbūvēju vai atjaunotu laukumu teritoriju plānots iznomāt komersantam saimnieciskās darbības veikšanai) un atbalsts, pēc projekta pieteikuma iesniegšanas Ministrijā, tiek sniegts piemērojot Regulas Nr. 651/2014 36a. nosacījumus, šādām izmaksām, kas nepieciešami projekta pieteikuma sagatavošanai tā iesniegšanai Ministrijā, ir piemērojami Regulas Nr. 1407/2013 nosacījumi:

- iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;
- vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, ttostarp
- būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājumu kartes, paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
- būvuzraudzības, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas.

Ņemot vērā 2022. gada 14. jūlijā MK 022. gada 14. jūlijā izskatīto informatīvu ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem" (22-TA-1991) un MK sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 36, 113.§), SM 2022. gada 4. augustā iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā, tostarp iesniegti priekšlikumi investīcijas (1.1.1.2.i.2) nacionālo rādītāju grozījumiem (turpmāk – grozījumi), jo karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā pieaugušās izmaksas būvniecības jomā. Kā rezultātā par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve.

Precizētas šādas RP SIA Rīgas satiksme projektā paredzētās darbības un finansējums:

- samazināts tramvaja līnijas (maršruta) pagarinājuma izbūves garums no 3,5 km uz 2,2 km un papildināts ar trolejbusu līnijas (maršruta) pagarinājuma izbūvi 0,3 km garumā (nodrošinot savienojumu ar transportmijas punktu);
- papildināts ar viena vienota transportmijas punkta (autobuss/ elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss), kas ietver tā funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru, tostarp dispečerpunkta ēkas izbūvi;
- finansējuma palielinājums par 10 miljoniem euro no 27 075 000 euro līdz 28 075 000 euro (pārvirzīts no investīcijas 1.1.1.2.i.1., iepriekš paredzēts četru zemas grīdas tramvaju iegādei).
  
Uz nacionālo rādītāju sasniegšanu tiek attiecināta investīcijas projektu ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta, pilnveidota un atjaunota sabiedriskā transporta infrastruktūra, tostarp velosipēdu un gājēju infrastruktūras izbūve, pārbūve, pilnveide un/ vai atjaunošana.

Dokuments, kas apliecina projektā paredzētā nacionāla rādītāja sasniegšanu ir akts par būves vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, ko izsniegusi institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas saskaņā ar normatīviem aktiem. Gadījumā, ja konkrētajā gadījumā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādu aktu neizsniedz, jo to neparedz normatīvie akti, dokuments, kas apliecina projektā paredzētā rādītāja sasniegšanu ir finansējuma saņēmēja apliecinājums par jaunas izbūvētas un pārbūvētas infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, tostarp par atjaunoto, pilnveidoto un pielāgoto infrastruktūru.

Finansējuma saņēmējs noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai pievieno iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu par projekta izmaksu atbilstību noteikumu projektā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu AF un citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tostarp šādiem projektiem: "VAS "Latvijas dzelzceļš" Bolderājas līnijas attīstība un elektrifikācija"", "VAS "Pasažieru vilciens" BEMU vilcienu iegāde"", "RP SIA "Rīgas satiksme" bezizmešu transports"", "RP SIA "Rīgas satiksme" Elektrouzlādes infrastruktūra", "VAS "Latvijas dzelzceļš" dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija", "VAS "Pasažieru vilciens" jaunu elektrovilcienu iegāde", "Rīgas pilsētas maģistrālās veloinfrastruktūras izveide, savienojot Rīgas metropoles areāla pašvaldības ar Rīgas pilsētas apkaimēm un Rīgas pilsētas centru" un "Rīgas pilsētā modernizējamās dzelzceļa infrastruktūras integrācija pilsētvidē un mobilitātes punktu attīstība". 

Pamatojoties ar AF plāna 276. rindkopu, investīciju programmas realizācija nodrošinās valsts un pašvaldības funkciju īstenošanu. Investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta pasūtījuma nodrošināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī velosipēdu mobilitātes publiskās infrastruktūras attīstībai. Investīcijas ietvaros paredzētā sabiedriskā transporta, un tieši, BRT līnijas, tramvaja un trolejbusu līnijas (maršruta) infrastruktūras izbūve, kā arī transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūve ir saderīga ar Regulu Nr. 1370/2007. Turpat, AF plāna 276. rindkopā noteikts, ka mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūras izveide/ izbūve gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām, kā arī velosipēdu ceļu infrastruktūrai nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

BRT līnijas izbūvei tiek piemēroti Regulas 1370/2007 nosacījumi, bet ar to saistītajai velo ceļu infrastruktūrai netiek piemēroti Regulas Nr. 1370/2007 nosacījumi, pamatojoties uz to, ka šī ir publiskā infrastruktūra un ir brīvi pieejama visiem tās lietotājiem.

Papildu ieguldījumu gadījumā citu atbalsta instrumentu (tostarp ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tostarp ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.

Investīcijas ietvaros mobilitātes punktos plānots izveidot parastās jaudas uzlādes punktus privātajam elektrotransportam. Noteikumu projekta ietvaros atbalsts netiek sniegs ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, kā arī ar ūdeņraža piegādi saistītai infrastruktūrai. Parastās jaudas uzlādes punkti paredzēti elektrotransporta, kura jauda nepārsniedz 22 kW, uzlādei mobilitātes punktos, līdz ar to tiem paredzētais atbalsts tiek iekļauts mobilitātes punktu finansējumā. Investīcijas ietvaros izveidotai parastās jaudas uzlādes punktu infrastruktūrai jābūt publiski pieejamai un jānodrošina nediskriminējošu piekļuvi lietotājiem, tostarp attiecībā uz tarifiem, autentificēšanos, maksāšanas metodēm un citiem lietošanas noteikumiem. Sabiedriskā transporta elektrouzlādei uzlādes punktu izbūve paredzēta investīcijas 1.1.1.2.i.1. ietvaros. Parastās jaudas uzlādes punktu pakalpojuma gala lietotājs ir ikviens iedzīvotājs. Parastās jaudas uzlādes punkti izbūves izmaksas ir klasificējamas kā komercdarbības atbalsts un tam piemērojami Regulas Nr. 651/2014 36a. panta nosacījumi, pirms projekta pieteikuma iesniegšanas šādas izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Regulas 1407/2013 nosacījumiem (ja šādas izmaksas ir nodalītas):

- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;
- vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības prasību jomā;
- būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājumu kartes, paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
- būvuzraudzības, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas.

Gadījumos, ja Rīgas valstspilsētas un Pierīgas mobilitātes punktu projektu ietvaros nav iespējams nodalīt zemāk norādītas izmaksas no stāvparku vai mobilitātes punktu izmaksām, tad šādām stāvparku un mobilitātes punktu izmaksām ir piemērojami Regulas Nr. 1407/2013 nosacījumi:

- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;
- vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības prasību jomā;
- būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājumu kartes, paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
- būvuzraudzības, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas.

Plānojot parastas jaudas uzlādes punktu izveidi/ izbūvi, finansējuma saņēmējs primāri izvērtē nepieciešamo komunikāciju pieejamību.

Gadījumā, ja parastās jaudas uzlādes punktu izbūves izmaksas vai to daļu kompensē attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs (elektroenerģijas sadales operators), finansējuma saņēmējs atmaksā Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - Aģentūra) kā vienošanās vai līguma slēdzējiestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas AF finansējuma daļu.

Atbalsts parastās jaudas uzlādes infrastruktūrai tiek sniegts, piemērojot Regulas Nr. 651/2014 36a. panta nosacījumus. Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts iepriekš zināmiem finansējuma saņēmējiem un mobilitates punktu projektiem, Regulas Nr. 651/2014 36a. panta 10. un 11. punkta nosacījumi izpildīti pirms projekta pieteikuma iesniegšanas, veicot sabiedrisko apspriešanu par uzlādes punktu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējam ir pienākums projekta pieteikumam pievienot apliecinājumu par Regulas Nr. 651/2014 36a. panta 10. un 11. punkta nosacījumu izpildi, precīzi norādot veiktos pētījumus par uzlādes punktu izbūves nepieciešamību, kā arī sniegt atsauces uz informācijas avotiem. Regulas Nr. 651/2014 36a. panta 6. punkts nosaka, ka atbalstu sniedz arī bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, paredzot zemāku atbalsta intensitāti. Noteikumu projekta ietvaros Regulas Nr. 651/2014 36a. panta 6. punkta nosacījumi netiek piemēroti.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, Ādažu novada pašvaldībai un Saulkrastu novada pašvaldībai kā finansējuma saņēmējiem ir pienākums nodrošināt, ka ar parastas jaudas uzlādes punktu izbūvi, apsaimniekošanu, uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Ādažu novada pašvaldībai un Saulkrastu novada pašvaldībai kā finansējuma saņēmējiem ir pienākums nodrošināt, ka ar stāvparku apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Investīcijas ietvaros Pierīgas mobilitātes punktos izveidotajiem stāvparkiem pakalpojuma gala lietotājs ir ikviens iedzīvotājs un stāvparku izmantošanu jānodrošina bez samaksas. Noteikumi paredz stāvparku un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu mobilitātes punktos "Carnikava" un "Saulkrasti". Ar stāvparku izveidi saistītās izmaksas ir publiskās infrastruktūras izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas un tām nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi. Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207. punktu, stāvparku infrastruktūra ir uzskatāma par nesaimniecisko infrastruktūru un uz šo infrastruktūru attiecina papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumus.  

Papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumi piemērojami gadījumos, kad infrastruktūras teritorija vai tā daļa nododama nomai kiosku, karsto dzērienu un uzkodu pārdošanas automātu novietošanai, velosipēdu nomas pakalpojumiem u.c., katrā gadījumā vērtējot, vai tas atbilst papildinošās saimnieciskās darbības vai papildpakalpojumu definīcijai un ir pieļaujama.

Uzsākot papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu īstenošanu, finansējuma saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt Ministriju par šādu darbību uzsākšanu, vienlaikus iesniedzot Ministrijā noteikumu projekta 58.1. apakšpunktā minēto kārtību un 58.2. apakšpunktā norādītos apliecinošus dokumentus.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka ar BRT līnijas apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītie pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).
 
Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka komersanti, kuri nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai tā daļu un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersanti, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā (ja attiecināms).

Projektu ietvaros tiks veikta arī izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde, kā arī sniegts neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinums (lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķu sasniegšanu), kas ir būtiski svarīgas un neatdalāmas/ neatņemamas komponentes (darbības), lai projekta ietvaros nodrošinātu noteikto investīcijas mērķu sasniegšanu. Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un neatkarīga revidenta piesaistes izmaksas uzskatāmas par atbalstāmām izmaksām.

Mobilitātes punktu izbūves izmaksas ietver arī nojumu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas.

Inženiertīkls - atbilstoši 2014. gada 1. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 500) 1. nodaļas 2.16. apakšpunktā noteiktajam, kur inženiertīkls ir būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem.

Inženiertīklu pievads - atbilstoši MK noteikumu Nr. 500 1. nodaļas 2.17. apakšpunktā noteiktajam, kur inženiertīklu pievads ir ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei.

Noteikumu projektā ar piegulošo teritoriju (tostarp ceļu vai ielu braucamās daļas) saprotama Maskavas ielas brauktuves paplašināšana atsevišķos posmos, lai nodrošinātu tramvaja līnijas (maršruta) pagarinājuma izbūvi un lai nodrošinātu autotransporta kustību abos virzienos. Sadalošais joslas platums posmā no Rasas ielas līdz Višķu ielai ir nepietiekams, lai veiktu tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi, neveicot brauktuves pārbūves darbus, kā arī Maskavas ielas krustojumā ar Rasas ielu un posmā no Višķu ielas līdz Šķērstes ielai jānodrošina projektējamās infrastruktūras racionāla savienojuma izveide ar esošo situāciju dabā.
 
Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6. pantam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir VAS "Latvijas dzelzceļš". Pamatojoties uz Komisijas paziņojuma "Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem" 25. punktu, valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūve, pārbūve vai atjaunošana nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu.

Investīcija atbilst šādiem intervences kodiem:

073 - tīra pilsētas transporta infrastruktūra* – 87 285 492 euro, kam piemērojams 100% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40% koeficients vides mērķu sasniegšanai;
062 - citi rekonstruētie vai modernizētie ceļi (autoceļu, valsts, reģionālie vai vietējie) – 2 312 500 euro, kam piemērojams 0% atbalsta koeficients klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 0% koeficients vides mērķu sasniegšanai.

*Regulas Nr. 2021/241 VI pielikumā noteikts, ka tīra pilsētas transporta infrastruktūra attiecas uz to infrastruktūru, kur tiek ekspluatēts nulles emisiju ritošais sastāvs.

Investīcijas ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (turpmāk – PVN), vienlaikus šādas izmaksas ir iekļaujamas projektā kā projekta sastāvdaļa. 

Finansējuma saņēmēji var saņemt aizņēmumu visām projektā iekļautajām (saskaņotām) aktivitātēm, ko paredz vienošanās vai līgumā ar Aģentūru par projekta īstenošanu, bet aizņēmuma apmērs nevar pārsniegt AF finansējuma kopsummu. PVN segšanai var izmanot savus līdzekļus, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu PVN segšanai aizņemoties Valsts kasē). Lai finansējuma saņēmēji projekta ietvaros varētu saņemt aizņēmumus PVN izmaksām, attiecīgi PVN izmaksām ir jābūt iekļautām kā projekta sastāvdaļai. Visas projekta atbalstāmās darbības ir apliekamas ar PVN.

Projekta ieviešanas sadārdzinājuma gadījumā, finansējuma saņēmējs sedz projekta sadārdzinājumu no līdzekļiem, kas nav AF finansējums, ja pastāv stimulējošā ietekme. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, piemēram, pašvaldības finansējumu.

Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga SM.

Ņemot vērā, ka AF plānā ir konkrēti definēti projekti un finansējuma saņēmēji, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tostarp netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Aģentūra nodrošina vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanu ar finansējuma saņēmējiem (ar RP SIA "Rīgas satiksme" tiek noslēgts līgums, ar pašvaldībām – vienošanās), izlases veidā interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanas pārbaužu veikšanu, pārbaužu projektu īstenošanas vietās veikšanu, projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes, tostarp pamatojošās dokumentācijas pārbaudes, datu ticamības pārbaudes.

Ministrija nodrošina projekta iesnieguma atbilstības izvērtēšanu noteikumu projekta noteiktajiem nosacījumiem, kā arī finansējuma saņēmēja izvērtēšanu attiecībā uz Regulas Nr. 2018/1046 136. pantā “Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu” noteiktajām izslēgšanas situācijām un Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktā minētajām pazīmēm.

Investīcijas īstenotāji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, RP SIA "Rīgas satiksme", Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība.

Investīcija tiks īstenota piecu projektu veidā, kur Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošinās (1) sešu videi draudzīgo mobilitātes punktu Rīgas pilsētā izbūvi (Bolderāja, Ziemeļblāzma, Dauderi, Sarkandaugava, Zemitāni, Šķirotava) un (2) sabiedriskā transporta infrastruktūras, kas ietver BRT līniju 5,3 km garumā Rīgas pilsētas nozīmes koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi un ar to saistītā velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūras izbūvi. (3) RP SIA "Rīgas satiksme" nodrošinās ar mobilitātes punkta "Šķirotava" izbūvi saistītā tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi 2,2 km garumā izbūvi, trolejbusu līnijas 0,3 km garumā izbūvi, tostarp transportmijas punkta un dispečerpunkta ēkas izbūvi Rīgas valstspilsētā. (4) Ādažu novada pašvaldība nodrošina viena videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi ("Carnikava"). (5) Saulkrastu novada pašvaldība nodrošina viena videi draudzīgā mobilitātes punkta izbūvi ("Saulkrasti").

Projektu izmaksas ir attiecināmas, ja vienošanās vai līguma ar Aģentūru noslēgšanas brīdī darbības nav pabeigtas, atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ir radušās sākot ar 2020. gada 1. februāri un tiek īstenoti ne vēlāk par 2026. gada 31. maiju pasākumam 1.1.1.2.i.2. un ne vēlāk par 2026. gada 1. maiju pasākumam 1.1.1.2.i.3, izņemot komercdarbības atbalsta gadījumā darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem, kur darbu sākums ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, - atkarībā no tā, kas notiek pirmais un darbi nedrīkst tikt uzsākti agrāk par projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi. Un tieši, darbus var uzsākt pēc projekta pieteikuma iesniegšanas Ministrijā atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 6. pantā noteiktajam. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu. Ja darbu sākums ir pirms projekta iesnieguma iesniegšanas brīža, projekts ir noraidāms.

Investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka darbības ir vērstas uz Regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Regula Nr. 2020/852) 17. pantā minētā principa “nenodari būtisku kaitējumu” vides mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā AF plānā atbalstāmās darbības, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība kopumā nodrošinās astoņu mobilitātēs punktu izbūvi. Mobilitātes punktu attīstība veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgas valstspilsētā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Lai samazinātu Rīgas valstspilsētas ielu fragmentāro raksturu un lai uzlabotu vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamību, Rīgas valstspilsētas pašvaldība veiks BRT līnijas no J.Zemitāna tilta pa Dzelzavas ielu līdz Juglas ielai (5,3 km) izbūvi, nodrošinot sabiedriskā transporta priekšrocību krustojumos un veicot ielu pārbūvi (ja nepieciešams), šādā veidā nodrošinot maksimāli neatkarīgu kustību, kuru neietekmē privātā transporta plūsma Rīgas valstspilsētā, tādējādi pasažieriem radot maksimāli precīzi prognozējamu sabiedrisko transportu. Projekta īstenošanas ietvaros ir plānots optimizēt pieturvietu izvietojumu Dzelzavas ielā, kas savukārt veicinās sabiedriskā transporta vidējā kustības ātruma palielināšanu, kā arī izveidot gājēju un velosipēdu ceļu infrastruktūru jaunizbūvētā posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas, tādējādi arī atslogojot A.Deglava un Biķernieku ielas.
   
Mikromobilitāte saprotama kā cilvēku pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra saprotama kā gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tostarp kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.

Sešu mobilitātes punktu Rīgas valstspilsētā izbūves projekts un BRT līnijas izbūves projekts ir identificēti kā stratēģiski svarīgie projekti, kuriem pastiprinātu komunikāciju un publicitātes pasākumus nodrošinās Ministrija savu finanšu līdzekļu ietvaros (izmaksas netiks attiecinātas investīcijas ietvaros), tostarp saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas AF finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts paredz, ka arī finansējuma saņēmējs par projektu un atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas AF finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.   
 
1 - MK 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu", https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

Nē

Tiesiskais regulējums attiecas uz Rīgas valstspilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem, sabiedriskā transporta lietotājiem, kā arī velosipēdu ceļu un gājēju infrastruktūras lietotājiem. Projekta īstenošana veicinās reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrāciju, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velosipēdu ceļu infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgas valstspilsētā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, kā arī samazinās Rīgas valstspilsētas ielu fragmentāro raksturu un uzlabos vides draudzīgā sabiedriskā transporta un velosipēdu ceļu infrastruktūras pieejamību.

Tiesiskais regulējums attiecas uz Rīgas valstspilsētas, RP SIA "Rīgas satiksme", Ādažu novada, Saulkrastu novada pašvaldībām kā finansējuma saņēmējiem un projekta īstenotājiem. Juridiskām personām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

Satiksmes ministrija, izmantojot  Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darba dienu laikā no atbalsta programmas stāšanās spēkā, izmantojot SANI2 sistēmu, nosūtīs kopsavilkuma informāciju Regulas Nr. 651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā.