21-TA-1505: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Grozījumi tiesību aktā izstrādāti, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72.3 pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts nodevas likmes par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu maiņa no 12,28 euro/tonnā uz 19,30 euro/tonnā, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - Birojs) veikto iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu laika posmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. (sarunu procedūras rezultātā ir noslēgta Vispārīgā vienošanās Nr. 5-3.6/2021/67 "Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei”).
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Enerģētikas likuma 72.1 un 72.3 pants
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Enerģētikas likuma 72.3 pants noteic, ka par šā likuma 72. pantā noteikto naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu maksājama valsts nodeva.
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši). Tā kā nav iespējams noteikt katra aprēķinos iekļautā naftas produkta valsts nodevas likmi, jo to administrēšanas un kontroles izmaksas var pārsniegt sagaidāmos ieņēmumus, tad naftas produktu apjoms (parafīna sveķi, smērvielas, degakmens eļļa un pārējie naftas produkti), kurus ir grūti identificēt katram lietotājam un kuri kopējā tīrā importa aprēķinos ir 1,45%, tiek kompensēti ar AS “Latvenergo” dīzeļdegvielas krājumu apjomu, kas ir 2,72% jeb 10,119 tonnas no nepieciešamā naftas produktu drošības rezervju apjoma.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2021. gada 10. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (turpmāk - sarunu procedūra) laika posmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Sarunu procedūras tika organizēta divās kārtās un iekļauts aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 331 129 tonnas, kā to nosaka Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2020. gadā[1] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši). Tā kā nav iespējams noteikt katra aprēķinos iekļautā naftas produkta valsts nodevas likmi, jo to administrēšanas un kontroles izmaksas var pārsniegt sagaidāmos ieņēmumus, tad naftas produktu apjoms (parafīna sveķi, smērvielas, degakmens eļļa un pārējie naftas produkti), kurus ir grūti identificēt katram lietotājam un kuri kopējā tīrā importa aprēķinos ir 1,45%, tiek kompensēti ar AS “Latvenergo” dīzeļdegvielas krājumu apjomu, kas ir 2,72% jeb 10,119 tonnas no nepieciešamā naftas produktu drošības rezervju apjoma.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2021. gada 10. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (turpmāk - sarunu procedūra) laika posmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Sarunu procedūras tika organizēta divās kārtās un iekļauts aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 331 129 tonnas, kā to nosaka Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2020. gadā[1] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz sarunu procedūras rezultātā pieņemto lēmumu (Pastāvīgās iepirkumu komisijas 2021.gada 18.oktobra protokols Nr.12) un saskaņā ar 2021. gada 9. novembrī ar 11 komersantiem noslēgto Vispārīgo vienošanos Nr. 5-3.6/2021/67 Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei naftas produktu drošības rezervju apjoms laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ir 304 400 tonnas (benzīns – 1 000 tonnas, aviācijas degviela – 1 000 tonnas, mazuts – 7 000 tonnas, dīzeļdegviela – 295 400 tonnas) par kopējo summu 24,2 milj.euro (2021. gadā 352 700 tonnas (benzīns – 121 000 tonnas un dīzeļdegviela – 231 700 tonnas)).
Sarunu procedūras, lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu 2022. gadā, vidējā svērtā cena ir 6,63 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim (2020.gadā – 3,45 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim).
Sarunu procedūras, lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu 2022. gadā, vidējā svērtā cena ir 6,63 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim (2020.gadā – 3,45 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim).
Risinājuma apraksts
Tādējādi, valsts nodevas likme 2022.gadā par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu būs 19,30 euro par 1 tonnu (2021.gadā – 12,28 euro par 1 tonnu).
Valsts nodevas ietekme par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu apmērs uz 1 litru galapatēriņā ir 0,0153 euro.
Samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu sāksies 2022. gada februārī par janvārī sniegto valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, tāpēc jaunā valsts nodevas likme 19,30 euro par tonnu stājas spēkā ar 2022. gada februāri. Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā sākot ar 2022. gada janvāri.
Valsts nodevas ietekme par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu apmērs uz 1 litru galapatēriņā ir 0,0153 euro.
Samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu sāksies 2022. gada februārī par janvārī sniegto valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, tāpēc jaunā valsts nodevas likme 19,30 euro par tonnu stājas spēkā ar 2022. gada februāri. Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā sākot ar 2022. gada janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skars komersantus, kuriem ir izsniegtas speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm – valsts nodevas maksātājus (apmēram 60 komersanti) – juridiskās personas, kā arī sabiedrību un tautsaimniecību, kuri ikdienā un darba procesa nodrošināšanai izmanto naftas produktus.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Nozaru ietekmes apraksts
Komersanti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.3 pantā noteikto maksā valsts nodevu par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu un tās apjoms ir ierēķināts naftas produkta gala cenā. Ņemot vērā patēriņa prognozes, provizoriski jaunās valsts nodevas likmes ietekme uz katru naftas produkta litru gala patēriņu mazumtirdzniecībā ir 0,0153 (pusotra euro centa sadārdzinājums uz katra naftas produkta litru), jo ņemot vērā galveno degvielas veidu – benzīna un dīzeļdegvielas blīvumu atšķirības, arī valsts nodevas likmes ietekme uz katru naftas produkta litru būs nedaudz atšķirīga.
Komersantiem būtiskākās izmaksas saistās ar valsts nodevas likmes apmēra kompensēšanu uz katru litru gala realizācijā un patēriņā, kas sadārdzinās degvielas un produkcijas cenu tautsaimniecībā, kuru sedz gala patērētājs.
Komersantiem būtiskākās izmaksas saistās ar valsts nodevas likmes apmēra kompensēšanu uz katru litru gala realizācijā un patēriņā, kas sadārdzinās degvielas un produkcijas cenu tautsaimniecībā, kuru sedz gala patērētājs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Naftas nozares komersantiem jāņem vērā nodevas likmes pieaugums.
Komersanti – valsts nodevas maksātāji – mēnesī maksājamās valsts nodevas summas apmēru aprēķina, reizinot valsts nodevas likmi ar iepriekšējā kalendārā mēnesī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto vai savām vajadzībām patērēto naftas produktu apjomu tonnās.
Komersanti – valsts nodevas maksātāji – mēnesī maksājamās valsts nodevas summas apmēru aprēķina, reizinot valsts nodevas likmi ar iepriekšējā kalendārā mēnesī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto vai savām vajadzībām patērēto naftas produktu apjomu tonnās.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
23 230 997
0
23 230 997
1 279 722
23 230 997
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
23 230 997
0
23 230 997
1 279 722
23 230 997
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
23 230 997
0
23 230 997
1 279 722
23 230 997
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
23 230 997
0
23 230 997
1 279 722
23 230 997
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi