24-TA-2091: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts.
Nepieciešams precizēt mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites prasības, tostarp to identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības nosacījumus.
Nepieciešams precizēt mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites prasības, tostarp to identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nepieciešams noteikt minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem, izdalīt kā atsevišķu kaļķošanas materiāla grupu "koksnes pelni", papildināt un precizēt informāciju par iesniedzamo testēšanas pārskatu par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, par mēslošanas līdzekļu un substrātu svītrošanu no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta, kā arī paredzēt, ka mēslošanas līdzekļus izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā var tirgot arī neiepakotus, un izdarīt citus tehniskus grozījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 15. punktā minēti dokumenti, kas personai jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests), lai reģistrētu mēslošanas līdzekli vai substrātu. Persona iesniedz akreditētas laboratorijas vai zinātniskās institūcijas izsniegtu testēšanas pārskatu, kas nav vecāks par 12 mēnešiem (noteikumu 15.2. apakšpunkts) un mēslošanas līdzekļa vai substrāta etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta tekstu ar informāciju latviešu valodā (noteikumu 15.5. apakšpunkts).
2. Noteikumos ir noteiktas prasības darbībām ar amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus (noteikumu 15.6., 21.3., 34.6., 59.2., 65.2., 67.2., 73.2. un 75.2. apakšpunkts un 3. pielikuma 1. punkts). Noteikumos ir noteikts, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulā (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003, (turpmāk – regula 2019/1009) norādītajām metodēm (21.3. apakšpunkts).
3. Noteikumos noteikts, ka mēslošanas līdzekļa marķējumā norāda to kultūraugu vai kultūraugu grupu, par kuru iegūts pozitīvs efektivitātes pārbaudes rezultāts. Nepieciešams konkretizēt, kas saprotams ar terminu "kultūraugu grupa" (noteikumu 21.5. apakšpunkts).
4. Spēkā esošajos noteikumos paredzēts, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa vai substrāta ražotāja reģistrācijas apliecība tiek anulēta, tad tiek anulēta arī uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība. Nav noteikta rīcība, kad tiek anulēta mēslošanas līdzekļa vai substrāta ievedēja reģistrācijas apliecība, jo arī šajā gadījumā uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība tiek anulēta (noteikumu 29.1 punkts).
5. Praksē mēdz būt situācijas, kad komersanti vēlas Latvijā paziņot citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu (piemēram, par produktu ar ļoti mazu barības vielu saturu), kas nav uzskatāms par mēslošanas līdzekli vai substrātu, jo tas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. vai 4. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa vai substrāta definīcijai un šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām identifikācijas prasībām. Noslēguma jautājumos jāparedz, ka šos produktus, kas nav paziņojami, dienests svītro no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta līdz 2025. gada 31. decembrim (noteikumu jaunais 34.2 un 94. punkts).
6. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikts, ka dienests ir tiesīgs svītrot mēslošanas līdzekli vai substrātu no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta (noteikumu jaunais 36.2 punkts).
7. Noteikumos ir noteikts, ka personai kopā ar citiem noteikumu 39.2 punktā minētajiem dokumentiem dienestā ir jāiesniedz arī informācija par mēslošanas līdzekļa izejvielām, lai dienests varētu izvērtēt konkrētā mēslošanas līdzekļa atbilstību lietošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (noteikumu 39.23. apakšpunkts).
8. Noteikumi noteic, ka dienestam, veicot tirgus uzraudzību un konstatējot mēslošanas līdzekļa vai substrāta parauga neatbilstību noteikumu prasībām, ir jāpieaicina persona un atbilstošas kvalifikācijas eksperti, izvērtējot nepieciešamību izdarīt grozījumus reģistrā vai pieņemot lēmumu anulēt mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju un tā reģistrācijas apliecību (noteikumu 44.1. apakšpunkts).
9. Noteikumos paredzēts, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa un substrāta iepakojuma masa pārsniedz 25 kilogramus, informāciju par mēslošanas līdzekli vai substrātu latviešu valodā atbilstoši šo noteikumu prasībām var norādīt mēslošanas līdzekļa pavaddokumentā, izņemot mēslošanas līdzekļiem ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība" un "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā" un substrātiem ar norādi "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šī norāde liedz izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā mēslošanas līdzekļus bez iepakojuma un ir zaudējusi aktualitāti (noteikumu 51. punkts).
10. Patlaban noteikumos paredzēts, ka mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrācijai iesniegtā etiķete vai marķējums, kura teksts bija iesniegts mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrācijai, atrodas uz iepakojuma labi redzamā vietā un ir skaidri nodalīts no jebkuras citas informācijas, kas nedrīkst būt pretrunā ar iesniegto etiķetes vai marķējuma tekstu. Nepieciešams skaidrāks "citas informācijas" skaidrojums, lai negodprātīgu komersantu dēļ netiktu maldināts patērētājs (noteikumu 55. punkts).
11. Patlaban noteikumos nav atrunāts, ka, lai komersants saņemtu noteikumu 66. punktā minēto atļauju par mēslošanas līdzekli, kas satur tikai mikroorganismus un bioloģiski aktīvus savienojumus vai kādu no tiem, nepieciešams iesniegt dienestā arī atzinumu par šāda mēslošanas līdzekļa efektivitāti (noteikumu jaunais 67.5. apakšpunkts).
12. Patlaban noteikumu 1. pielikuma A sadaļas 3. punkta kategorijā "Kālija minerālmēsli" grupās "Kālija magnēzijs" un "Kizerīts ar kālija sulfātu", "Kālija sulfāts" 5. ailē ir noteikta prasība, ka hlora (Cl) saturu var nedeklarēt, ja tā saturs mēslošanas līdzeklī ir zemāks par 3%. Konkrētais procentu daudzums nav nepieciešams, jo no šo grupu 4. ailē noteiktā jau izriet, ka maksimālais hlora (Cl) saturs mēslošanas līdzeklī nevar pārsniegt 3 %.
Patlaban Latvijā arvien vairāk tiek reģistrēti koksnes pelni kā kaļķošanas materiāli, un tos var reģistrēt kā noteikumu 1. pielikuma F sadaļas "Kaļķošanas materiāli" grupas "Citi kaļķošanas materiāli" mēslošanas līdzekļus, tāpēc koksnes pelniem ir jāatbilst šajā grupā noteiktajai pieļaujamajai ražošanas metodei un šai grupai noteiktajām pieļaujamajām kvalitātes prasībām.
Noteikumu 1. pielikuma G sadaļas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā ir noteikta prasība, ka organiskas izcelsmes produkts nav uzskatāms par organisku mēslošanas līdzekli, ja saskaņā ar norādēm par lietošanu etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentā augam veģetācijas sezonas laikā vai augsnei gada laikā netiek nodrošināti vismaz 10 kg ha-1 N, 5 kg ha-1 P2O5 un 5 kg ha-1 K2O.
Noteikumu 1. pielikuma J sadaļas "Augu augšanas veicinātāji" nav noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem.
Ievērojot noteikumu 1. pielikuma grozījumus, nepieciešams noteikumu noslēguma jautājumos paredzēt, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu G sadaļā ir reģistrējušas organisku mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim to pārreģistrē J sadaļā, ja ir izpildītas J sadaļas mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības. Ja reģistrētais organiskais mēslošanas līdzeklis, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim nav pārreģistrēts J sadaļā, tā reģistrāciju anulē. Personām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu J sadaļā ir reģistrējušas augu augšanas veicinātāju, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, līdz 2025. gada 31. decembrim jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļā minētajām prasībām. Ja līdz 2025. gada 31. decembrim reģistrētajam augu augšanas veicinātājam nav īstenoti pasākumi, lai tas atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, tā reģistrāciju anulē (noteikumu jaunais 92. un 93. punkts).
13. Patlaban noteikumu 2. pielikuma 4. un 5. punkts ir neprecīzs un grūti uztverams un rada neskaidrības komersantiem. Lai neskaidrības novērstu, šie punkti ir precizējami.
2. pielikuma 4. punktā ir noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (iegūti ķīmiski) deklarētajiem rādītājiem var būt šāda: slāpeklim (N) – 1,1 % , fosforam (P2O5) – 1,1 % un kālijam (K2O) 1,1 %. Atsevišķi ir izdalīts, ka šāda veida divkomponentu minerālmēslos pieļaujamā novirze no to deklarētajiem rādītājiem var būt 1,5 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 1,9 %.
Noteikumu 2. pielikuma 5. punktā ir noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (iegūti mehāniski, sajaucot NPK un citus elementus saturošus komponentus) var būt šāda: slāpeklim (N) – 2,2 % , fosforam (P2O5) – 2,2 % un kālijam (K2O) – 2,2 %. Atsevišķi ir izdalīts, ka šāda veida divkomponentu minerālmēslos pieļaujamā novirze no to deklarētajiem rādītājiem var būt 3,0 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 3,8 %.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), ir norādīta nevis procentos, bet gan daļās (1/20 no deklarētā lieluma).
Noteikumu 2. pielikums jāpapildina ar 11.2. apakšpunktu, lai noteiktu prasības tādam kaļķošanas materiālam kā koksnes pelni.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze mēslošanas līdzeklim un substrātam no to deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/20 jeb 5 %.
Laboratorijas var izsniegt testēšanas pārskatus par mēslošanas līdzekli ar pieļaujamajām rādījumu novirzēm. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikts, ka testēšanas pārskatā norādītās pozitīvās un negatīvās novirzes no rādījumiem netiek summētas, lai noteiktu mēslošanas līdzekļa pieļaujamās negatīvās novirzes no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Noteikumu 2. pielikuma piezīmēs nav noteikts, ka pieļaujamās novirzes nenoapaļo.
14. Patlaban noteikumu 12. pielikuma 9. punktā nav noteikts, ka norādes par mēslošanas līdzekļa bīstamību izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes direktīvu 76/769/EEK un Komisijas direktīvu 91/155/EEK, direktīvu 93/67/EEK, direktīvu 93/105/EK un direktīvu 2000/21/EK (turpmāk − regula Nr. 1907/2006).
Noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka augu barības elementus saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma 5. aili deklarē, ja kalcijam saturs nav mazāks par 1,4 %, magnijam – par 1,2 %, nātrijam – par 2,2 % un sēram – par 2,0 % .
Noteikumu 12. pielikuma piezīmēs nav noteikts, kā noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu.
15. Noteikumu 14. pielikuma piezīmēs nav noteikts, kā noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu un kādā amplitūdā var deklarēt elektrovadītspējas (EC), reakcijas (pHKCl) un mitruma rādītājus.
2. Noteikumos ir noteiktas prasības darbībām ar amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus (noteikumu 15.6., 21.3., 34.6., 59.2., 65.2., 67.2., 73.2. un 75.2. apakšpunkts un 3. pielikuma 1. punkts). Noteikumos ir noteikts, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulā (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003, (turpmāk – regula 2019/1009) norādītajām metodēm (21.3. apakšpunkts).
3. Noteikumos noteikts, ka mēslošanas līdzekļa marķējumā norāda to kultūraugu vai kultūraugu grupu, par kuru iegūts pozitīvs efektivitātes pārbaudes rezultāts. Nepieciešams konkretizēt, kas saprotams ar terminu "kultūraugu grupa" (noteikumu 21.5. apakšpunkts).
4. Spēkā esošajos noteikumos paredzēts, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa vai substrāta ražotāja reģistrācijas apliecība tiek anulēta, tad tiek anulēta arī uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība. Nav noteikta rīcība, kad tiek anulēta mēslošanas līdzekļa vai substrāta ievedēja reģistrācijas apliecība, jo arī šajā gadījumā uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība tiek anulēta (noteikumu 29.1 punkts).
5. Praksē mēdz būt situācijas, kad komersanti vēlas Latvijā paziņot citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu (piemēram, par produktu ar ļoti mazu barības vielu saturu), kas nav uzskatāms par mēslošanas līdzekli vai substrātu, jo tas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. vai 4. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa vai substrāta definīcijai un šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām identifikācijas prasībām. Noslēguma jautājumos jāparedz, ka šos produktus, kas nav paziņojami, dienests svītro no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta līdz 2025. gada 31. decembrim (noteikumu jaunais 34.2 un 94. punkts).
6. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikts, ka dienests ir tiesīgs svītrot mēslošanas līdzekli vai substrātu no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta (noteikumu jaunais 36.2 punkts).
7. Noteikumos ir noteikts, ka personai kopā ar citiem noteikumu 39.2 punktā minētajiem dokumentiem dienestā ir jāiesniedz arī informācija par mēslošanas līdzekļa izejvielām, lai dienests varētu izvērtēt konkrētā mēslošanas līdzekļa atbilstību lietošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (noteikumu 39.23. apakšpunkts).
8. Noteikumi noteic, ka dienestam, veicot tirgus uzraudzību un konstatējot mēslošanas līdzekļa vai substrāta parauga neatbilstību noteikumu prasībām, ir jāpieaicina persona un atbilstošas kvalifikācijas eksperti, izvērtējot nepieciešamību izdarīt grozījumus reģistrā vai pieņemot lēmumu anulēt mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju un tā reģistrācijas apliecību (noteikumu 44.1. apakšpunkts).
9. Noteikumos paredzēts, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa un substrāta iepakojuma masa pārsniedz 25 kilogramus, informāciju par mēslošanas līdzekli vai substrātu latviešu valodā atbilstoši šo noteikumu prasībām var norādīt mēslošanas līdzekļa pavaddokumentā, izņemot mēslošanas līdzekļiem ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība" un "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā" un substrātiem ar norādi "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šī norāde liedz izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā mēslošanas līdzekļus bez iepakojuma un ir zaudējusi aktualitāti (noteikumu 51. punkts).
10. Patlaban noteikumos paredzēts, ka mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrācijai iesniegtā etiķete vai marķējums, kura teksts bija iesniegts mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrācijai, atrodas uz iepakojuma labi redzamā vietā un ir skaidri nodalīts no jebkuras citas informācijas, kas nedrīkst būt pretrunā ar iesniegto etiķetes vai marķējuma tekstu. Nepieciešams skaidrāks "citas informācijas" skaidrojums, lai negodprātīgu komersantu dēļ netiktu maldināts patērētājs (noteikumu 55. punkts).
11. Patlaban noteikumos nav atrunāts, ka, lai komersants saņemtu noteikumu 66. punktā minēto atļauju par mēslošanas līdzekli, kas satur tikai mikroorganismus un bioloģiski aktīvus savienojumus vai kādu no tiem, nepieciešams iesniegt dienestā arī atzinumu par šāda mēslošanas līdzekļa efektivitāti (noteikumu jaunais 67.5. apakšpunkts).
12. Patlaban noteikumu 1. pielikuma A sadaļas 3. punkta kategorijā "Kālija minerālmēsli" grupās "Kālija magnēzijs" un "Kizerīts ar kālija sulfātu", "Kālija sulfāts" 5. ailē ir noteikta prasība, ka hlora (Cl) saturu var nedeklarēt, ja tā saturs mēslošanas līdzeklī ir zemāks par 3%. Konkrētais procentu daudzums nav nepieciešams, jo no šo grupu 4. ailē noteiktā jau izriet, ka maksimālais hlora (Cl) saturs mēslošanas līdzeklī nevar pārsniegt 3 %.
Patlaban Latvijā arvien vairāk tiek reģistrēti koksnes pelni kā kaļķošanas materiāli, un tos var reģistrēt kā noteikumu 1. pielikuma F sadaļas "Kaļķošanas materiāli" grupas "Citi kaļķošanas materiāli" mēslošanas līdzekļus, tāpēc koksnes pelniem ir jāatbilst šajā grupā noteiktajai pieļaujamajai ražošanas metodei un šai grupai noteiktajām pieļaujamajām kvalitātes prasībām.
Noteikumu 1. pielikuma G sadaļas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā ir noteikta prasība, ka organiskas izcelsmes produkts nav uzskatāms par organisku mēslošanas līdzekli, ja saskaņā ar norādēm par lietošanu etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentā augam veģetācijas sezonas laikā vai augsnei gada laikā netiek nodrošināti vismaz 10 kg ha-1 N, 5 kg ha-1 P2O5 un 5 kg ha-1 K2O.
Noteikumu 1. pielikuma J sadaļas "Augu augšanas veicinātāji" nav noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem.
Ievērojot noteikumu 1. pielikuma grozījumus, nepieciešams noteikumu noslēguma jautājumos paredzēt, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu G sadaļā ir reģistrējušas organisku mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim to pārreģistrē J sadaļā, ja ir izpildītas J sadaļas mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības. Ja reģistrētais organiskais mēslošanas līdzeklis, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim nav pārreģistrēts J sadaļā, tā reģistrāciju anulē. Personām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu J sadaļā ir reģistrējušas augu augšanas veicinātāju, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, līdz 2025. gada 31. decembrim jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļā minētajām prasībām. Ja līdz 2025. gada 31. decembrim reģistrētajam augu augšanas veicinātājam nav īstenoti pasākumi, lai tas atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, tā reģistrāciju anulē (noteikumu jaunais 92. un 93. punkts).
13. Patlaban noteikumu 2. pielikuma 4. un 5. punkts ir neprecīzs un grūti uztverams un rada neskaidrības komersantiem. Lai neskaidrības novērstu, šie punkti ir precizējami.
2. pielikuma 4. punktā ir noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (iegūti ķīmiski) deklarētajiem rādītājiem var būt šāda: slāpeklim (N) – 1,1 % , fosforam (P2O5) – 1,1 % un kālijam (K2O) 1,1 %. Atsevišķi ir izdalīts, ka šāda veida divkomponentu minerālmēslos pieļaujamā novirze no to deklarētajiem rādītājiem var būt 1,5 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 1,9 %.
Noteikumu 2. pielikuma 5. punktā ir noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (iegūti mehāniski, sajaucot NPK un citus elementus saturošus komponentus) var būt šāda: slāpeklim (N) – 2,2 % , fosforam (P2O5) – 2,2 % un kālijam (K2O) – 2,2 %. Atsevišķi ir izdalīts, ka šāda veida divkomponentu minerālmēslos pieļaujamā novirze no to deklarētajiem rādītājiem var būt 3,0 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 3,8 %.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), ir norādīta nevis procentos, bet gan daļās (1/20 no deklarētā lieluma).
Noteikumu 2. pielikums jāpapildina ar 11.2. apakšpunktu, lai noteiktu prasības tādam kaļķošanas materiālam kā koksnes pelni.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze mēslošanas līdzeklim un substrātam no to deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/20 jeb 5 %.
Laboratorijas var izsniegt testēšanas pārskatus par mēslošanas līdzekli ar pieļaujamajām rādījumu novirzēm. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikts, ka testēšanas pārskatā norādītās pozitīvās un negatīvās novirzes no rādījumiem netiek summētas, lai noteiktu mēslošanas līdzekļa pieļaujamās negatīvās novirzes no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Noteikumu 2. pielikuma piezīmēs nav noteikts, ka pieļaujamās novirzes nenoapaļo.
14. Patlaban noteikumu 12. pielikuma 9. punktā nav noteikts, ka norādes par mēslošanas līdzekļa bīstamību izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes direktīvu 76/769/EEK un Komisijas direktīvu 91/155/EEK, direktīvu 93/67/EEK, direktīvu 93/105/EK un direktīvu 2000/21/EK (turpmāk − regula Nr. 1907/2006).
Noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka augu barības elementus saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma 5. aili deklarē, ja kalcijam saturs nav mazāks par 1,4 %, magnijam – par 1,2 %, nātrijam – par 2,2 % un sēram – par 2,0 % .
Noteikumu 12. pielikuma piezīmēs nav noteikts, kā noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu.
15. Noteikumu 14. pielikuma piezīmēs nav noteikts, kā noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu un kādā amplitūdā var deklarēt elektrovadītspējas (EC), reakcijas (pHKCl) un mitruma rādītājus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ievērojot noteikumu 15.2. apakšpunktā noteikto prasību, personai, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu, jāiesniedz dienestā testēšanas pārskats, kas nav vecāks par 12 mēnešiem. Ir konstatētas situācijas, kad komersanti iesniedz it kā derīgu pārskatu, taču mēslošanas līdzekļa vai substrāta paraugs ir ticis testēts pirms vairāk nekā 12 mēnešiem. Lai tiktu iesniegti precīzi un nemaldinoši testēšanas pārskati, nepieciešams iespējami precīzāks tiesību normas formulējums.
Praksē mēdz būt situācijas, kad persona, lai piereģistrētu mēslošanas līdzekli vai substrātu, iesniedz dienestā etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta tekstu ar informāciju latviešu valodā, bet tā neatbilst etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālam, ar kādu mēslošanas līdzeklis vai substrāts tiek laists tirgū.
Praksē mēdz būt situācijas, kad persona, lai piereģistrētu mēslošanas līdzekli vai substrātu, iesniedz dienestā etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta tekstu ar informāciju latviešu valodā, bet tā neatbilst etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālam, ar kādu mēslošanas līdzeklis vai substrāts tiek laists tirgū.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu 15.2. apakšpunkts ir precizēts, nosakot, ka testēšanas pārskats ir derīgs 12 mēnešus no mēslošanas līdzekļa vai substrāta parauga iesniegšanas dienas akreditētā laboratorijā vai zinātniskajā institūcijā un ka tad, ja ir vairāku testēšanas pārskati, tiek ņemts vērā jaunākais pārskats. Tādējādi dienesta inspektori ņems vērā testēšanas pārskatā norādīto datumu, kad mēslošanas līdzekļa vai substrāta paraugs ir ticis iesniegts laboratorijā (noteikumu projekta 1. punkts).
Noteikumu 15.5.1 apakšpunktā tiks noteikta prasība, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu, iesniegt dienestā etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu (ieskenētu vai fotografētu) vai attiecīgā dokumenta kopiju (kopētu), ar kādu attiecīgais mēslošanas līdzeklis vai substrāts tiks laists tirgū. Tādējādi dienesta inspektoriem būs iespēja pārliecināties, vai sākotnējais etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta teksts oriģinālvalodā atbilst tam dokumenta tekstam ar informāciju latviešu valodā, kura personai ir jāiesniedz saskaņā ar noteikumu 15.5. apakšpunktu (noteikumu projekta 2. punkts).
Noteikumu 15.5.1 apakšpunktā tiks noteikta prasība, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu, iesniegt dienestā etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu (ieskenētu vai fotografētu) vai attiecīgā dokumenta kopiju (kopētu), ar kādu attiecīgais mēslošanas līdzeklis vai substrāts tiks laists tirgū. Tādējādi dienesta inspektoriem būs iespēja pārliecināties, vai sākotnējais etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta teksts oriģinālvalodā atbilst tam dokumenta tekstam ar informāciju latviešu valodā, kura personai ir jāiesniedz saskaņā ar noteikumu 15.5. apakšpunktu (noteikumu projekta 2. punkts).
Problēmas apraksts
2. Regulā 2019/1009 I pielikuma PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A) ir noteikts, ka par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu ir uzskatāmi mēslošanas līdzekļi, kuros slāpeklis ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Likumprojektā "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" (Nr. 655/Lp14) un uz tā otro lasījumu tika ierosināts lietot regulas 2019/1009 formulējumu, t. i., amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Patlaban noteikumu 15.6., 21.3., 34.6., 59.2., 65.2. ,67.2., 73.2. un 75.2. apakšpunktā un noteikumu 3. pielikuma 1. punktā ietvertais regulējums paredz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus. Tādējādi var rasties maldīgs priekšstats, ka par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu nav uzskatāmi tie, kuros ir 28 procenti slāpekļa, bet tikai tie, kuros ir vairāk par 28 procentiem slāpekļa.
Tā kā noteikumos ir noteikts, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar regulā 2019/1009 norādītajām metodēm, tas var radīt neskaidrības tiesību akta izpildītājiem un šo prasību nepieciešams precizēt, norādot konkrētākas regulas vienības.
Likumprojektā "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" (Nr. 655/Lp14) un uz tā otro lasījumu tika ierosināts lietot regulas 2019/1009 formulējumu, t. i., amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Patlaban noteikumu 15.6., 21.3., 34.6., 59.2., 65.2. ,67.2., 73.2. un 75.2. apakšpunktā un noteikumu 3. pielikuma 1. punktā ietvertais regulējums paredz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus. Tādējādi var rasties maldīgs priekšstats, ka par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu nav uzskatāmi tie, kuros ir 28 procenti slāpekļa, bet tikai tie, kuros ir vairāk par 28 procentiem slāpekļa.
Tā kā noteikumos ir noteikts, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar regulā 2019/1009 norādītajām metodēm, tas var radīt neskaidrības tiesību akta izpildītājiem un šo prasību nepieciešams precizēt, norādot konkrētākas regulas vienības.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu 15.6., 21.3., 34.6.,59.2., 65.2., 67.2., 73.2. un 75.2. apakšpunkts un noteikumu 3. pielikuma 1. punkts tiks precizēts, nosakot, ka detonācijnoturības testu vai tā kopiju iesniedz par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas. Tādējādi būs nepārprotami skaidrs, ka detonācijnoturības tests vai tā kopija jāiesniedz arī par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti no to masas.
Noteikumu 21.3. apakšpunkts tiks precizēts, nosakot, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar regulas 2019/1009 IV pielikuma II daļā norādītajām metodēm (noteikumu projekta 3., 4., 7., 14., 15., 16., 18., 19. un 25. punkts).
Noteikumu 21.3. apakšpunkts tiks precizēts, nosakot, ka iesniedzamajam detonācijnoturības testam jābūt veiktam saskaņā ar regulas 2019/1009 IV pielikuma II daļā norādītajām metodēm (noteikumu projekta 3., 4., 7., 14., 15., 16., 18., 19. un 25. punkts).
Problēmas apraksts
3. Tā kā patlaban noteikumos nav noteikts, no kuriem kultūraugiem var sastāvēt noteikumu 21.5. apakšpunktā minētā kultūraugu grupa, tas personām var radīt neskaidrību par augu augšanas veicinātāja vai mikrobioloģiskā preparāta efektivitātes izmēģinājumā izmantojamajiem kultūraugiem.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu 21.5. apakšpunktā ir precizēts, ka kultūraugu grupa sastāv vismaz no trim to pārstāvošiem kultūraugiem. Piemēram, pie vienas kultūraugu grupas pieder ziemāju labība – ziemas rudzi, ziemas kvieši, tritikāle. Tādējādi tas personām viesīs skaidrību par efektivitātes pētījumos izmantojamajiem kultūraugiem (kultūraugu grupu) un līdz ar to būs iespējams norādīt precīzu informāciju mēslošanas līdzekļa marķējumā par efektivitātes izmēģinājumā izmantoto kultūraugu grupu un tās sastāvu (noteikumu projekta 5. punkts).
Problēmas apraksts
4. Noteikumu 29.1 punktā patlaban regulēta tikai mēslošanas līdzekļa vai substrāta ražotāja reģistrācijas apliecības anulēšana, bet nav noteikts, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa vai substrāta ievedēja reģistrācijas apliecība tiek anulēta, tad tiek anulēta arī uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu 29.1 punkts ir precizēts, nosakot, ka tad, ja mēslošanas līdzekļa vai substrāta ražotāja vai ievedēja reģistrācijas apliecība tiek anulēta, arī uz šīs reģistrācijas apliecības pamata iepakotājam izsniegtā reģistrācijas apliecība tiek anulēta (noteikumu projekta 6. punkts).
Problēmas apraksts
5. Tā kā mēslošanas līdzekļus dienests var novērtēt, pamatojoties uz dalībvalsts piemērojamajiem valsts tehniskajiem noteikumiem (Latvijā mēslošanas līdzekļu jomā – uz šo noteikumu 1.3. apakšpunktu) un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk – regula 2019/515) 5. panta 1. punktā noteikto, dienests produktus, kas neatbilst nevienai no noteikumos minētajām mēslošanas līdzekļu kategorijām (visas mēslošanas līdzekļu kategorijas ir minētas noteikumu 1. pielikumā) nevar paziņot saskaņā ar noteikumu IV nodaļu, kā arī nav iespējama šādu produktu tirgus kontrole.
Tā kā produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem, Latvijā var tirgot bez reģistrācijas, šāda veida produktus, kas likumīgi tiek tirgoti citā dalībvalstī, vajadzētu atļaut laist Latvijas tirgū bez paziņošanas, ievērojot regulā 2019/515 noteikto, taču tad šos produktus nevar saukt par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, ne arī izmantot kādu citu no noteikumu 1. pielikumā minētajiem mēslošanas līdzekļu kategoriju nosaukumiem.
Lai personām, kuras vēlas Latvijā paziņot kādā citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu, kas nav uzskatāms par mēslošanas līdzekli vai substrātu, viestu skaidrību, noteikumu IV nodaļa ir papildināma ar jaunu punktu, nosakot, ka nav paziņojami tādi produkti, kas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa definīcijai vai 4. punktā noteiktajai substrāta definīcijai, vai kādai no noteikumu 1. pielikumā minētajām mēslošanas līdzekļu kategorijām. Tad tie netiks iekļauti arī paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.
Tā kā produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem, Latvijā var tirgot bez reģistrācijas, šāda veida produktus, kas likumīgi tiek tirgoti citā dalībvalstī, vajadzētu atļaut laist Latvijas tirgū bez paziņošanas, ievērojot regulā 2019/515 noteikto, taču tad šos produktus nevar saukt par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, ne arī izmantot kādu citu no noteikumu 1. pielikumā minētajiem mēslošanas līdzekļu kategoriju nosaukumiem.
Lai personām, kuras vēlas Latvijā paziņot kādā citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu, kas nav uzskatāms par mēslošanas līdzekli vai substrātu, viestu skaidrību, noteikumu IV nodaļa ir papildināma ar jaunu punktu, nosakot, ka nav paziņojami tādi produkti, kas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa definīcijai vai 4. punktā noteiktajai substrāta definīcijai, vai kādai no noteikumu 1. pielikumā minētajām mēslošanas līdzekļu kategorijām. Tad tie netiks iekļauti arī paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu IV nodaļa ir papildināma ar 34.2 punktu, nosakot, ka tad, ja produkts neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa definīcijai vai 4. punktā noteiktajai substrāta definīcijai un šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām identifikācijas prasībām, tas nav paziņojams (noteikumu projekta 8. punkts).
Tādējādi tiks nodrošināts, ka paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā ir atrodami tikai tādi paziņoti mēslošanas līdzekļi, kuru funkcija atbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteiktajām definīcijām. Nosakot šādu prasību, tiks mazināts administratīvais slogs gan komersantiem, kuri vēlas paziņot produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, gan dienesta amatpersonām, jo samazināsies izskatāmo dokumentu daudzums.
Noteikumu noslēguma jautājumi ir papildināti ar 94. punktu, nosakot, ka tos produktus, kas nav paziņojami saskaņā ar šo noteikumu 34.2 punktā minēto, t. i., tie neatbilst mēslošanas līdzekļu vai substrātu definīcijai un noteikumu 1. pielikumā norādītajām identifikācijas prasībām, dienests svītro no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta līdz 2025. gada 31. decembrim. Šos produktus varēs turpināt brīvi tirgot Latvijā saskaņā ar regulā 2019/515 noteikto, taču tos nevarēs saukt par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem vai izmantot kādu citu no noteikumu 1. pielikumā minētajiem mēslošanas līdzekļu kategoriju nosaukumiem (noteikumu projekta 22. punkts).
Tādējādi tiks nodrošināts, ka paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā ir atrodami tikai tādi paziņoti mēslošanas līdzekļi, kuru funkcija atbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteiktajām definīcijām. Nosakot šādu prasību, tiks mazināts administratīvais slogs gan komersantiem, kuri vēlas paziņot produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, gan dienesta amatpersonām, jo samazināsies izskatāmo dokumentu daudzums.
Noteikumu noslēguma jautājumi ir papildināti ar 94. punktu, nosakot, ka tos produktus, kas nav paziņojami saskaņā ar šo noteikumu 34.2 punktā minēto, t. i., tie neatbilst mēslošanas līdzekļu vai substrātu definīcijai un noteikumu 1. pielikumā norādītajām identifikācijas prasībām, dienests svītro no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta līdz 2025. gada 31. decembrim. Šos produktus varēs turpināt brīvi tirgot Latvijā saskaņā ar regulā 2019/515 noteikto, taču tos nevarēs saukt par mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem vai izmantot kādu citu no noteikumu 1. pielikumā minētajiem mēslošanas līdzekļu kategoriju nosaukumiem (noteikumu projekta 22. punkts).
Problēmas apraksts
6. Patlaban normatīvajos aktos nav noteiktas dienesta tiesības svītrot no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta tos mēslošanas līdzekļus un substrātus, kurus vairs neieved Latvijā vai kuru ievedējs ir beidzis savas darbības ar tiem. Tas nozīmē, ka šajā sarakstā ir atrodama novecojusi informācija, kas var maldināt mēslošanas līdzekļu vai substrātu patērētājus.
Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs, ievedējs un iepakotājs katru gadu līdz 31. janvārim dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, norādot mēslošanas līdzekļa vai substrāta veidu, nosaukumu un daudzumu.
Tāpat kā noteikumu 30. punktā, kurā noteikta mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrācijas un reģistrācijas apliecības anulēšana kārtība un rīcība ar anulētajiem mēslošanas līdzekļu krājumiem, jāparedz, ka no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta svītrotie mēslošanas līdzekļu un substrātu krājumi tirdzniecības tīklā var atrasties trīs gadus pēc to svītrošanas, ja tie nav bīstami cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs, ievedējs un iepakotājs katru gadu līdz 31. janvārim dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, norādot mēslošanas līdzekļa vai substrāta veidu, nosaukumu un daudzumu.
Tāpat kā noteikumu 30. punktā, kurā noteikta mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrācijas un reģistrācijas apliecības anulēšana kārtība un rīcība ar anulētajiem mēslošanas līdzekļu krājumiem, jāparedz, ka no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta svītrotie mēslošanas līdzekļu un substrātu krājumi tirdzniecības tīklā var atrasties trīs gadus pēc to svītrošanas, ja tie nav bīstami cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
Risinājuma apraksts
6. Jaunizveidotajā noteikumu 36.2 punktā ir noteikts, ka dienests svītro mēslošanas līdzekli un substrātu no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta, ja ievedējs divus gadus pēc kārtas nav iesniedzis ziņas saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu. Mēslošanas līdzekļu un substrātu krājumi tirdzniecības tīklā var atrasties trīs gadus pēc svītrošanas no saraksta, ja tie nav bīstami cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi (noteikumu projekta 9. punkts).
Problēmas apraksts
7. Dienests, iekļaujot mēslošanas līdzekli sarakstā "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā", izvērtē mēslošanas līdzekļa un tā sastāvdaļu atbilstību Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus (turpmāk – regula 2021/1165) II pielikumā noteiktajam.
Patlaban noteikumu 39.2 punktā ir noteikts, ka persona, kas ir atbildīga par mēslošanas līdzekļa vai substrāta laišanu apritē, dienestā kopā ar citiem minētajiem dokumentiem iesniedz arī informāciju par mēslošanas līdzekļa izejvielām, lai dienests varētu izvērtēt attiecīgā mēslošanas līdzekļa atbilstību lietošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Tā kā praksē mēdz būt situācijas, kad mēslošanas līdzekļa izejvielas nav mēslošanas līdzekļa sastāvdaļas, noteikumu 39.23. apakšpunkts ir precizējams, norādot, ka ir iesniedzama informācija par mēslošanas līdzekļa sastāvdaļām, jo regulas 2021/1165 II pielikumā ir norādīti bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautie mēslošanas līdzekļi, kas sastāv tikai no noteiktām sastāvdaļām, nevis izejvielām.
Patlaban noteikumu 39.2 punktā ir noteikts, ka persona, kas ir atbildīga par mēslošanas līdzekļa vai substrāta laišanu apritē, dienestā kopā ar citiem minētajiem dokumentiem iesniedz arī informāciju par mēslošanas līdzekļa izejvielām, lai dienests varētu izvērtēt attiecīgā mēslošanas līdzekļa atbilstību lietošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Tā kā praksē mēdz būt situācijas, kad mēslošanas līdzekļa izejvielas nav mēslošanas līdzekļa sastāvdaļas, noteikumu 39.23. apakšpunkts ir precizējams, norādot, ka ir iesniedzama informācija par mēslošanas līdzekļa sastāvdaļām, jo regulas 2021/1165 II pielikumā ir norādīti bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautie mēslošanas līdzekļi, kas sastāv tikai no noteiktām sastāvdaļām, nevis izejvielām.
Risinājuma apraksts
7. Noteikumu 39.23. apakšpunktā termins "izejvielas" aizstāts ar terminu "sastāvdaļas". Noteikts, ka personai ir jāiesniedz dienestā informācija par sastāvdaļām, ja nepieciešams, norādot to izcelsmi un iegūšanas metodi (noteikumu projekta 10. punkts).
Problēmas apraksts
8. Noteikumu 44.1. apakšpunkta norma, kas paredz, ka dienestam ir jāpieaicina persona un atbilstošas kvalifikācijas eksperti, izvērtējot nepieciešamību izdarīt grozījumus reģistrā vai pieņemot lēmumu anulēt mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju un tā reģistrācijas apliecību, rada nevajadzīgu slogu gan komersantiem, gan atbilstošas kvalifikācijas ekspertiem, jo praksē bieži mēdz būt situācijas, kad dienests nepieciešamību par grozījumiem reģistrā var izvērtēt, nepiesaistot trešās personas, tāpēc jānosaka, ka personas un atbilstošas kvalifikācijas eksperti pieaicināmi, ja tas nepieciešams konkrētajā situācijā.
Risinājuma apraksts
8. Noteikumu 44.1. apakšpunkts ir precizēts, nosakot, ka dienests ir tiesīgs izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus reģistrā, ja nepieciešams, pieaicinot personu vai atbilstošas kvalifikācijas ekspertus (noteikumu projekta 11. punkts).
Problēmas apraksts
9. Lai mēslošanas līdzekļus varētu izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, tiem ir jāatbilst gan regulas 2021/1165 II pielikumā, gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tā kā regulā 2021/1165 nav noteiktas prasības par mēslošanas līdzekļu iepakošanu un to, kā ir norādāma informācija par bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto mēslošanas līdzekli, arī šiem mēslošanas līdzekļiem ir piemērojamas noteikumu 51. punktā noteiktās prasības attiecībā uz to, kāda informācija ir norādāma par mēslošanas līdzekli. Šis punkts ir jāprecizē, svītrojot atsauci, kas norāda uz bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, t. i., "izņemot mēslošanas līdzekļus ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība" un "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā" un substrātus ar norādi "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā"". Tādējādi mēslošanas līdzekļus un substrātus izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā varēs tirgot arī bez iepakojuma.
Risinājuma apraksts
9. Noteikumu 51. punkta otrajā teikumā ir svītroti vārdi "izņemot mēslošanas līdzekļus ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība" un "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā" un substrātus ar norādi "Atļauts lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā"" (noteikumu projekta 12. punkts).
Problēmas apraksts
10. Saskaņā ar noteikumu 55. punktā noteikto uz etiķetes vai marķējuma, kuru pirms mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrācijas persona iesniedz dienestā, var atrasties arī cita informācija, ko persona norāda brīvprātīgi un kas nav jāsaskaņo ar dienestu. Tādējādi praksē pastāv iespēja, ka persona var norādīt tādu citu informāciju, kas var maldināt patērētāju, un tādējādi patērētājs iegādātos savām vajadzībām neatbilstošu mēslošanas līdzekli vai substrātu. Lai nemaldinātu patērētājus, noteikumos jāparedz, ko nedrīkst norādīt šajā citā informācijā.
Risinājuma apraksts
10. Noteikumu 55. punkts ir papildināts, nosakot, ka cita informācija, lai nemaldinātu patērētāju, nav pretrunā ar iesniegto etiķetes vai marķējuma tekstu un tā ne paziņojumu, ne vizuālu attēlu veidā neietver apgalvojumus par to, ka mēslošanas līdzeklis un substrāts novērš vai ārstē augu slimības vai aizsargā augus pret kaitīgiem organismiem (noteikumu projekta 13. punkts).
Problēmas apraksts
11. Patlaban dienests saskaņā ar noteikumu 66. punktu izsniedz atļaujas ievest un tirgot mēslošanas līdzekli un substrātu, kas nav minēts šo noteikumu 1. pielikumā. Noteikumu 15.4. apakšpunktā ir noteikta prasība, ka augu augšanas veicinātāja vai mikrobioloģiskā preparāta reģistrācijai ir nepieciešams iesniegt arī noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošas zinātniskās institūcijas izsniegtu atzinumu par to, ka augu augšanas veicinātājs vai mikrobioloģiskais preparāts devis pozitīvu mēslošanas līdzekļa efektivitātes rezultātu. Efektivitātes rezultātu iegūst, veicot augu augšanas veicinātāja vai mikrobioloģisko preparātu izmēģinājumu, atbilstoši noteikumu 21.5. apakšpunktā noteiktajam. Lai nerastos situācija, kad tirgū tiek laisti mēslošanas līdzekļi, kas satur augu augšanas veicinātājus un mikrobioloģiskos preparātus, bet nav izvērtēta to efektivitāte, nepieciešams noteikt prasību dienestā iesniegt informāciju par mēslošanas līdzekļa efektivitātes izmēģinājuma rezultātiem, lai šādiem mēslošanas līdzekļiem saņemtu noteikumu 66. punktā minēto atļauju.
Risinājuma apraksts
11. Noteikumi ir papildināti ar jaunu 67.5. apakšpunktu, nosakot šādu normu: lai saņemtu noteikumu 66. punktā minēto atļauju par mēslošanas līdzekli, kurš nav minēts šo noteikumu 1. pielikumā, bet kurš satur tikai mikroorganismus un bioloģiski aktīvus savienojumus vai kādu no tiem, nepieciešams iesniegt arī noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošas zinātniskās institūcijas izsniegtu atzinumu par to, ka mēslošanas līdzeklis ir devis pozitīvu mēslošanas līdzekļa efektivitātes pārbaudes rezultātu atbilstoši noteikumu 21.5. apakšpunkta prasībām.
Tādējādi atļauju tādu mēslošanas līdzekļu ievešanai un tirdzniecībai, kuri satur tikai mikroorganismus un bioloģiski aktīvus savienojumus vai kādu no tiem, turpmāk varēs saņemt tikai tad, ja to efektivitāte būs pārbaudīta (noteikumu projekta 17. punkts).
Tādējādi atļauju tādu mēslošanas līdzekļu ievešanai un tirdzniecībai, kuri satur tikai mikroorganismus un bioloģiski aktīvus savienojumus vai kādu no tiem, turpmāk varēs saņemt tikai tad, ja to efektivitāte būs pārbaudīta (noteikumu projekta 17. punkts).
Problēmas apraksts
12. Saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu par kategorijas "Kālija minerālmēsli" grupās "Kālija magnēzijs", "Kizerīts ar kālija sulfātu" un "Kālija sulfāts" 5. ailē noteikto hlora (Cl) saturu var nedeklarēt, ja tā saturs ir zem 3 %. Savukārt šo grupu 4. ailē ir noteikts, ka maksimālais hlora (Cl) saturs mēslošanas līdzeklī var būt 3 % no tā masas. Tā kā hlora (Cl) satura deklarācija ir brīvprātīga, nav nepieciešama konkrētu procentu pieminēšana noteikumu 1. pielikuma kategorijas "Kālija minerālmēsli" grupās "Kālija magnēzijs", "Kizerīts ar kālija sulfātu" un "Kālija sulfāts" 5. ailē, tāpēc grupās "Kālija magnēzijs", "Kizerīts ar kālija sulfātu" un "Kālija sulfāts" 5. ailē esošā prasība ir aizstājama ar norādi, ka mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā var deklarēt hlora saturu. Grupa "Kizerīts ar kālija sulfātu" dublējas ar D kategorijas "Sekundāros augu barības elementus (kalciju, magniju un sēru) saturošie mēslošanas līdzekļi" 7. grupu "Kizerīts ar kālija sulfātu". Tas rada neskaidrības personām, kas vēlas reģistrēt kizerītu ar kālija sulfātu.
Koksnes pelnus komersanti var reģistrēt kā F kategorijas "Kaļķošanas materiāli" grupas "Citi kaļķošanas materiāli" mēslošanas līdzekļus. Tā kā koksnes pelni tiek reģistrēti arvien vairāk un veido lielāko daļu no šajā grupā reģistrētajiem kaļķošanas materiāliem, tie būtu jāizdala kā atsevišķa grupa un šai grupai būtu jānosaka pieļaujamā ražošanas metode, pieļaujamās kvalitātes prasības un marķējumā deklarējamie rādītāji.
Praksē mēdz situācijas, kad reģistrācijai tiek pieteikti organiskie vai organominerāli mēslošanas līdzekļi, kas atbilst noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" prasībām, bet to lietošanas normas ir tik zemas, ka tie nenodrošina augu apgādi ar barības elementiem, tāpēc svarīgi ir noteikt pieļaujamo augu barības elementu – slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) – saturu organiskajos un organominerālajos mēslošanas līdzekļos. Dienesta inspektoriem ir sarežģīti izpildīt noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā noteikto prasību, jo ir jāvērtē, vai konkrētais organiskas izcelsmes produkts, ko piesaka reģistrācijai, ir uzskatāms par organisku mēslošanas līdzekli, pārrēķinot šī produkta etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentā norādītās lietošanas devas uz kg/ha, tāpēc ka tas ne vienmēr ir precīzi izdarāms.
Paredzams, ka ar noteikumu projektā ietvertajiem grozījumiem 11 organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi neatbildīs noteikumu prasībām, taču komersantiem būs iespēja jau reģistrēto organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekli pārreģistrēt uz noteikumu 1. pielikuma J kategoriju "Augu augšanas veicinātāji", ja tas atbildīs šajā kategorijā noteiktajām prasībām. Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu noslēguma jautājumi ir jāpapildina ar jaunu punktu, nosakot datumu, līdz kuram attiecīgie organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi ir jāpārreģistrē uz J kategoriju "Augu augšanas veicinātāji", un paredzot, ka dienests anulēs nepārreģistrēto mēslošanas līdzekļu reģistrāciju.
Tā kā spēkā esošajos noteikumos nav noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem, pastāv iespēja reģistrēt augu augšanas veicinātāju, kas var arī neveicināt augu augšanu un attīstību saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma J kategorijas "Augu augšanas veicinātāji" piezīmēs noteikto augu augšanas veicinātāja definīciju un Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteikto mēslošanas līdzekļa definīciju, tā maldinot patērētājus. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Latvijā būs iespējams reģistrēt un iegādāties tikai tādus augu augšanas veicinātājus, kas patiešām veicina augu augšanu un attīstību. Šādas kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem tika noteiktas, pamatojoties uz atbilstošas kvalifikācijas ekspertu ieteikumiem.
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu noslēguma jautājumi ir jāpapildina ar jaunu punktu, nosakot datumu, līdz kuram ir jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu noteikumu 1. pielikuma J kategorijā "Augu augšanas veicinātāji" minētajām prasībām, un paredzot, ka dienests anulēs neatbilstošo augu augšanas veicinātāju reģistrāciju.
Koksnes pelnus komersanti var reģistrēt kā F kategorijas "Kaļķošanas materiāli" grupas "Citi kaļķošanas materiāli" mēslošanas līdzekļus. Tā kā koksnes pelni tiek reģistrēti arvien vairāk un veido lielāko daļu no šajā grupā reģistrētajiem kaļķošanas materiāliem, tie būtu jāizdala kā atsevišķa grupa un šai grupai būtu jānosaka pieļaujamā ražošanas metode, pieļaujamās kvalitātes prasības un marķējumā deklarējamie rādītāji.
Praksē mēdz situācijas, kad reģistrācijai tiek pieteikti organiskie vai organominerāli mēslošanas līdzekļi, kas atbilst noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" prasībām, bet to lietošanas normas ir tik zemas, ka tie nenodrošina augu apgādi ar barības elementiem, tāpēc svarīgi ir noteikt pieļaujamo augu barības elementu – slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) – saturu organiskajos un organominerālajos mēslošanas līdzekļos. Dienesta inspektoriem ir sarežģīti izpildīt noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā noteikto prasību, jo ir jāvērtē, vai konkrētais organiskas izcelsmes produkts, ko piesaka reģistrācijai, ir uzskatāms par organisku mēslošanas līdzekli, pārrēķinot šī produkta etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentā norādītās lietošanas devas uz kg/ha, tāpēc ka tas ne vienmēr ir precīzi izdarāms.
Paredzams, ka ar noteikumu projektā ietvertajiem grozījumiem 11 organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi neatbildīs noteikumu prasībām, taču komersantiem būs iespēja jau reģistrēto organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekli pārreģistrēt uz noteikumu 1. pielikuma J kategoriju "Augu augšanas veicinātāji", ja tas atbildīs šajā kategorijā noteiktajām prasībām. Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu noslēguma jautājumi ir jāpapildina ar jaunu punktu, nosakot datumu, līdz kuram attiecīgie organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi ir jāpārreģistrē uz J kategoriju "Augu augšanas veicinātāji", un paredzot, ka dienests anulēs nepārreģistrēto mēslošanas līdzekļu reģistrāciju.
Tā kā spēkā esošajos noteikumos nav noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem, pastāv iespēja reģistrēt augu augšanas veicinātāju, kas var arī neveicināt augu augšanu un attīstību saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma J kategorijas "Augu augšanas veicinātāji" piezīmēs noteikto augu augšanas veicinātāja definīciju un Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteikto mēslošanas līdzekļa definīciju, tā maldinot patērētājus. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Latvijā būs iespējams reģistrēt un iegādāties tikai tādus augu augšanas veicinātājus, kas patiešām veicina augu augšanu un attīstību. Šādas kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem tika noteiktas, pamatojoties uz atbilstošas kvalifikācijas ekspertu ieteikumiem.
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu noslēguma jautājumi ir jāpapildina ar jaunu punktu, nosakot datumu, līdz kuram ir jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu noteikumu 1. pielikuma J kategorijā "Augu augšanas veicinātāji" minētajām prasībām, un paredzot, ka dienests anulēs neatbilstošo augu augšanas veicinātāju reģistrāciju.
Risinājuma apraksts
12. Noteikumu 1. pielikuma kategorijas "Kālija minerālmēsli" grupās "Kālija magnēzijs", "Kizerīts ar kālija sulfātu" un "Kālija sulfāts" 5. ailē esošā prasība, ka norāde par hlora (Cl) saturu nav nepieciešama, ir aizstāta ar tekstu "Var deklarēt hlora saturu". Tāpat tiek precizēta noteikumu 1. pielikuma kategorijas "Kālija minerālmēsli" grupas "Kizerīts ar kālija sulfātu" 3. ailē noteiktā mēslošanas līdzekļa ražošanas metode un pamatsastāvdaļas, norādot, ka kizerīts ar kālija sulfātu var tikt iegūts, kizerītam pievienojot kālija sulfātu. No 1. pielikuma D kategorijas D "Sekundāros augu barības elementus (kalciju, magniju un sēru) saturošie mēslošanas līdzekļi" svītrota 7. grupa "Kizerīts ar kālija sulfātu", tā novēršot šī mēslošanas līdzekļa veida dublēšanos noteikumos.
Noteikumu 1. pielikuma F kategorija "Kaļķošanas materiāli" ir papildināta ar jaunu grupu "Koksnes pelni", nosakot arī šai grupai pieļaujamo ražošanas metodi, pieļaujamās kvalitātes prasības, marķējumā deklarējamos rādītājus un citas prasības.
Noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" par grupām "Apstrādāti organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi", "Cietie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem elementiem un (vai) mikroelementiem" un "Šķidrie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem elementiem un (vai) mikroelementiem" noteikts, ka kopējam barības elementu (N + P2O5 + K2O) saturam būs jābūt vismaz 3 % vai kopējam slāpeklim (N) vismaz 1 %, kopējam fosforam (P2O5) vismaz 0,5 % un kopējam kālijam (K2O) vismaz 0,5% no mēslošanas līdzekļa masas. Tas ļaus nodrošināt to, ka turpmāk būs iespējams reģistrēt tikai tādus organiskas izcelsmes produktus, kas būs uzskatāmi par organisku mēslošanas līdzekli, tāpēc dienesta inspektoriem vairs nebūs nepieciešams veikt noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā noteikto pārrēķinu un šis punkts tiek svītrots.
Noteikumu noslēguma jautājumu 92. punktā paredzēts, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu G sadaļā ir reģistrējušas organisku mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim to pārreģistrē J sadaļā, ja ir izpildītas J sadaļas mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības. Ja reģistrētais organiskais mēslošanas līdzeklis, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim nav pārreģistrēts J sadaļā, tā reģistrāciju anulē.
Noteikumu 1. pielikuma J kategorijas "Augu augšanas veicinātāji" 2. ailē ir noteikts, ka augu augšanas veicinātājs ir ciets vai šķidrs mēslošanas līdzeklis un 3. ailē ir noteikts, ka augu augšanas veicinātāja minimālajam augu barības elementu saturam ir jābūt vismaz 0,3 % no augu augšanas veicinātāja masas un bioloģiski aktīvajiem savienojumiem (piemēram, humīnskābēm, fulvoskābēm, aminoskābēm u. c.) – vismaz 1,0 % no augu augšanas veicinātāja masas.
Noteikumu noslēguma jautājumu 93. punktā paredzēts, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu J sadaļā ir reģistrējušas augu augšanas veicinātāju, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno pasākumus, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļā minētajām prasībām. Ja līdz 2025. gada 31. decembrim par reģistrēto augu augšanas veicinātāju nav īstenoti pasākumi, lai tas atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, tā reģistrāciju anulē (noteikumu projekta 20., 21. un 23. punkts).
Noteikumu 1. pielikuma F kategorija "Kaļķošanas materiāli" ir papildināta ar jaunu grupu "Koksnes pelni", nosakot arī šai grupai pieļaujamo ražošanas metodi, pieļaujamās kvalitātes prasības, marķējumā deklarējamos rādītājus un citas prasības.
Noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" par grupām "Apstrādāti organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi", "Cietie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem elementiem un (vai) mikroelementiem" un "Šķidrie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem elementiem un (vai) mikroelementiem" noteikts, ka kopējam barības elementu (N + P2O5 + K2O) saturam būs jābūt vismaz 3 % vai kopējam slāpeklim (N) vismaz 1 %, kopējam fosforam (P2O5) vismaz 0,5 % un kopējam kālijam (K2O) vismaz 0,5% no mēslošanas līdzekļa masas. Tas ļaus nodrošināt to, ka turpmāk būs iespējams reģistrēt tikai tādus organiskas izcelsmes produktus, kas būs uzskatāmi par organisku mēslošanas līdzekli, tāpēc dienesta inspektoriem vairs nebūs nepieciešams veikt noteikumu 1. pielikuma G kategorijas "Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi" piezīmju 4. punktā noteikto pārrēķinu un šis punkts tiek svītrots.
Noteikumu noslēguma jautājumu 92. punktā paredzēts, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu G sadaļā ir reģistrējušas organisku mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim to pārreģistrē J sadaļā, ja ir izpildītas J sadaļas mēslošanas līdzekļiem noteiktās prasības. Ja reģistrētais organiskais mēslošanas līdzeklis, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma G sadaļas prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim nav pārreģistrēts J sadaļā, tā reģistrāciju anulē.
Noteikumu 1. pielikuma J kategorijas "Augu augšanas veicinātāji" 2. ailē ir noteikts, ka augu augšanas veicinātājs ir ciets vai šķidrs mēslošanas līdzeklis un 3. ailē ir noteikts, ka augu augšanas veicinātāja minimālajam augu barības elementu saturam ir jābūt vismaz 0,3 % no augu augšanas veicinātāja masas un bioloģiski aktīvajiem savienojumiem (piemēram, humīnskābēm, fulvoskābēm, aminoskābēm u. c.) – vismaz 1,0 % no augu augšanas veicinātāja masas.
Noteikumu noslēguma jautājumu 93. punktā paredzēts, ka personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu J sadaļā ir reģistrējušas augu augšanas veicinātāju, kas neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno pasākumus, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļā minētajām prasībām. Ja līdz 2025. gada 31. decembrim par reģistrēto augu augšanas veicinātāju nav īstenoti pasākumi, lai tas atbilstu šo noteikumu 1. pielikuma J sadaļas prasībām, tā reģistrāciju anulē (noteikumu projekta 20., 21. un 23. punkts).
Problēmas apraksts
13. Patlaban noteikumu 2. pielikuma 4. un 5. punkts par kompleksiem minerālmēsliem ir neprecīzs un grūti uztverams, radot neskaidrības komersantiem. Tiesību normas nepieciešams precizēt, lai tās būtu skaidri saprotamas.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), ir norādīta nevis procentos, bet gan daļās, un tas rada neskaidrības.
Noteikumu 2. pielikums ir jāpapildina ar 11.2. apakšpunktu, lai noteiktu prasības vēl vienam kaļķošanas materiālam – koksnes pelniem.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/20 jeb 5 %. Šī pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētā granulometriskā sastāva ir palielināma.
Tā kā laboratorijas var izsniegt testēšanas pārskatus, kuros mēslošanas līdzekļa testēšanas rezultāti ir norādīti jau ar pieļaujamo testēšanas novirzi (piemēram 1,5 +/– 0,5), praksē mēdz būt situācijas, kad personas, kas vēlas reģistrēt mēslošanas līdzekli, par mēslošanas līdzekļa gala testēšanas rezultātu uzskata skaitli jau ar ietvertām laboratorijas pieļaujamām novirzēm. Lai šīs neskaidrības novērstu, ir nepieciešams noteikt, ka paraugu testēšanas novirzi, ko ir norādījusi laboratorija, nevar izmantot par papildu pielaidi noteikumu 2. pielikumā jau noteiktajai pieļaujamajai negatīvajai novirzei no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Praksē mēdz būt situācijas, kad personas vēlas noapaļot mēslošanas līdzekļu kvalitātes rādītājus, lai tie atbilstu noteikumu 2. pielikuma pieļaujamajām negatīvām novirzēm no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Piemēram, mājputnu mēsliem pieļaujamā novirze no deklarētā kopējā slāpekļa (N) satura ir 1/5 daļa jeb 0,25 % no deklarētā satura, taču testēšanas rezultāti uzrāda 0,23 % saturu un to nevar noapaļot uz 0,25 %, lai tas atbilstu iepriekšminētajai pieļaujamai novirzei no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes, tāpēc ir papildināma noteikumu 2. pielikuma 1. piezīme.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), ir norādīta nevis procentos, bet gan daļās, un tas rada neskaidrības.
Noteikumu 2. pielikums ir jāpapildina ar 11.2. apakšpunktu, lai noteiktu prasības vēl vienam kaļķošanas materiālam – koksnes pelniem.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/20 jeb 5 %. Šī pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētā granulometriskā sastāva ir palielināma.
Tā kā laboratorijas var izsniegt testēšanas pārskatus, kuros mēslošanas līdzekļa testēšanas rezultāti ir norādīti jau ar pieļaujamo testēšanas novirzi (piemēram 1,5 +/– 0,5), praksē mēdz būt situācijas, kad personas, kas vēlas reģistrēt mēslošanas līdzekli, par mēslošanas līdzekļa gala testēšanas rezultātu uzskata skaitli jau ar ietvertām laboratorijas pieļaujamām novirzēm. Lai šīs neskaidrības novērstu, ir nepieciešams noteikt, ka paraugu testēšanas novirzi, ko ir norādījusi laboratorija, nevar izmantot par papildu pielaidi noteikumu 2. pielikumā jau noteiktajai pieļaujamajai negatīvajai novirzei no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Praksē mēdz būt situācijas, kad personas vēlas noapaļot mēslošanas līdzekļu kvalitātes rādītājus, lai tie atbilstu noteikumu 2. pielikuma pieļaujamajām negatīvām novirzēm no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes. Piemēram, mājputnu mēsliem pieļaujamā novirze no deklarētā kopējā slāpekļa (N) satura ir 1/5 daļa jeb 0,25 % no deklarētā satura, taču testēšanas rezultāti uzrāda 0,23 % saturu un to nevar noapaļot uz 0,25 %, lai tas atbilstu iepriekšminētajai pieļaujamai novirzei no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes, tāpēc ir papildināma noteikumu 2. pielikuma 1. piezīme.
Risinājuma apraksts
13. Noteikumu 2. pielikuma 4. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (izņemot mehānisku maisījumu) deklarētajiem rādītājiem var būt šāda: slāpeklim (N), fosforam (P2O5) vai kālijam (K2O) divkomponentu minerālmēslos – 1,5 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 1,9 %.
Noteikumu 2. pielikuma 5. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (mehāniskos maisījumos) deklarētajiem rādītājiem var būt šāda: slāpeklim (N), fosforam (P2O5) vai kālijam (K2O) divkomponentu minerālmēslos – 2,2 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 2,8 %.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta neitralizācijas spējas, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), var būt 5 %.
Noteikumu 2. pielikums papildināts ar 11.2. apakšpunktu, nosakot, ka neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%) (tikai koksnes pelniem), ir 10 %.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze mēslošanas līdzeklim un substrātam no deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/10 jeb 10 %.
Noteikumu 2. pielikuma 1. piezīme tika precizēta, nosakot, ka tā attiecas ne tikai uz mēslošanas līdzekļiem, bet arī uz substrātiem un papildināta ar otro teikumu, kas noteic, ka paraugu testēšanas nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi pieļaujamām novirzēm. Noteikumu 2. pielikums ir papildināts ar 6. piezīmi, nosakot, ka pieļaujamās novirzes nenoapaļo (noteikumu projekta 24. punkts).
Noteikumu 2. pielikuma 5. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no komplekso minerālmēslu (mehāniskos maisījumos) deklarētajiem rādītājiem var būt šāda: slāpeklim (N), fosforam (P2O5) vai kālijam (K2O) divkomponentu minerālmēslos – 2,2 %, bet trīskomponentu minerālmēslos – 2,8 %.
Noteikumu 2. pielikuma 11.1. apakšpunktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze no deklarētās mēslošanas līdzekļa un substrāta neitralizācijas spējas, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%), var būt 5 %.
Noteikumu 2. pielikums papildināts ar 11.2. apakšpunktu, nosakot, ka neitralizācijas spēja, izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents (%) (tikai koksnes pelniem), ir 10 %.
Noteikumu 2. pielikuma 14. punktā noteikts, ka pieļaujamā negatīvā novirze mēslošanas līdzeklim un substrātam no deklarētā granulometriskā sastāva var būt 1/10 jeb 10 %.
Noteikumu 2. pielikuma 1. piezīme tika precizēta, nosakot, ka tā attiecas ne tikai uz mēslošanas līdzekļiem, bet arī uz substrātiem un papildināta ar otro teikumu, kas noteic, ka paraugu testēšanas nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi pieļaujamām novirzēm. Noteikumu 2. pielikums ir papildināts ar 6. piezīmi, nosakot, ka pieļaujamās novirzes nenoapaļo (noteikumu projekta 24. punkts).
Problēmas apraksts
14. Noteikumu 12. pielikuma 9. punktā norādes par mēslošanas līdzekļa bīstamību izriet ne tikai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk − regula 1272/2008), bet arī no regulas 1907/2006 I un Ⅱ pielikuma, tāpēc tiesību norma ir jāprecizē.
Patlaban noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteiktas dažādas deklarējamās augu barības elementu (kalcija, magnija, nātrija un sēra) vērtības. Tas personām, kas vēlas piereģistrēt mēslošanas līdzekli, rada neskaidrības. Lai šīs neskaidrības novērstu, visiem iepriekšminētajiem augu barības elementiem ir jānosaka viena vērtība, pēc kuras tie ir deklarējami.
Praksē mēdz situācijas, kad, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu, dienestā tiek iesniegti nepareizi noapaļoti vai norādīti deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli. Lai šādas situācijas novērstu, noteikumos ir jānoteic, kā ir noapaļojami un norādāmi mēslošanas līdzekļa deklarējamie rādītāji.
Patlaban noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteiktas dažādas deklarējamās augu barības elementu (kalcija, magnija, nātrija un sēra) vērtības. Tas personām, kas vēlas piereģistrēt mēslošanas līdzekli, rada neskaidrības. Lai šīs neskaidrības novērstu, visiem iepriekšminētajiem augu barības elementiem ir jānosaka viena vērtība, pēc kuras tie ir deklarējami.
Praksē mēdz situācijas, kad, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu, dienestā tiek iesniegti nepareizi noapaļoti vai norādīti deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli. Lai šādas situācijas novērstu, noteikumos ir jānoteic, kā ir noapaļojami un norādāmi mēslošanas līdzekļa deklarējamie rādītāji.
Risinājuma apraksts
14. Noteikumu 12. pielikuma 9. punkts ir precizēts, nosakot, ka norādes par mēslošanas līdzekļa bīstamību izriet no regulas 1907/2006 I un Ⅱ pielikuma un regulas 1272/2008.
Noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka augu barības elementus saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma 5. aili deklarē, ja kalcija, magnija, nātrija un sēra saturs nav mazāks par 1 %.
Noteikumu 12. pielikums ir papildināts ar 7. piezīmi, nosakot, kā ir norādāmi un noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu (noteikumu projekta 26. punkts).
Noteikumu 12. pielikuma 3.3 piezīmes 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka augu barības elementus saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma 5. aili deklarē, ja kalcija, magnija, nātrija un sēra saturs nav mazāks par 1 %.
Noteikumu 12. pielikums ir papildināts ar 7. piezīmi, nosakot, kā ir norādāmi un noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu (noteikumu projekta 26. punkts).
Problēmas apraksts
15. Noteikumu 14. pielikuma piezīmēs nav noteikts, kā noapaļojami deklarētie rādītāji par mēslošanas līdzekli un substrātu un cik lielā amplitūdā var deklarēt elektrovadītspējas (EC), reakcijas (pHKCl) un mitruma rādītājus.
Risinājuma apraksts
15. Noteikumu 14. pielikuma piezīmes ir papildinātas ar otro un trešo teikumu, nosakot, ka deklarētos rādītājus noapaļo ar diviem zīmīgajiem cipariem un,= ka elektrovadītspējas (EC), reakcijas (pHKCl) un mitruma rādītājus var deklarēt amplitūdā, un norādot pieļaujamās deklarējamās amplitūdas: elektrovadītspējai EC – ar platumu 0,6, reakcijai (pHKCl) – ar platumu 1, mitrumam – ar platumu 15 (noteikumu projekta 27. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskas personas, kas reģistrēs mēslošanas līdzekļus un substrātus.
Ietekmes apraksts
Noteikumi paredz, ka mēslošanas līdzekli un substrātu var reģistrēt arī fiziskas personas, taču praksē tādi gadījumi ir ļoti reti. Pēdējo piecu gadu laikā tikai trīs fiziskas personas ir reģistrējušas mēslošanas līdzekli vai substrātu. Tāpēc paredzams, ka noteikumu grozījumi ietekmēs aptuveni 1 fizisku personu gadā, jo tai, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu dienestā, papildus jau pašlaik iesniedzamajiem dokumentiem, vajadzēs iesniegt arī etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju.
Juridiskās personas
- Komersantus, kuri ir paziņojuši noteiktus mēslošanas līdzekļus un substrātus.
- Komersantus, kuri ir reģistrējuši noteiktus organiskos un organominerālos mēslošanas līdzekļus.
- Komersantus, kuri reģistrēs mēslošanas līdzekļus un substrātus.
- Komersantus, kuri ir reģistrējuši noteiktus augu augšanas veicinātājus.
Ietekmes apraksts
Noteikumu grozījumi ietekmēs aptuveni 10 komersantu gadā, jo tiem, reģistrējot mēslošanas līdzekli vai substrātu dienestā papildus jau pašlaik iesniedzamajiem dokumentiem vajadzēs iesniegt arī etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju.
Līdz ar noteikumu grozījumu stāšanos spēkā dažām organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekļu grupām tiks noteiktas jaunas kvalitātes prasības. Tādējādi 11 komersantiem, kuru šajās grupās reģistrētie organiskie vai organominerālie mēslošanas līdzekļi vairs neatbildīs jaunajām šo grupu kvalitātes prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim tie būs jāpārreģistrē pie augu augšanas veicinātājiem, ja tie atbildīs šajā kategorijā noteiktajām prasībām.
Līdz ar noteikumu grozījumu stāšanos spēkā tiks noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem, tāpēc četriem komersantiem, kuru reģistrētie augu augšanas veicinātāji vairs neatbildīs jaunajām noteiktajām kvalitātes prasībām augu augšanas veicinātājiem, līdz 2025. gada 31. decembrim būs jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātāji atbilstu jaunajām prasībām.
Noteikumu grozījumi ietekmēs trīs komersantus, kuri ir paziņojuši mēslošanas līdzekļus, kas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. vai 4. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa vai substrāta definīcijai, tāpēc šie mēslošanas līdzekļi līdz 2025. gada 31. decembrim tiks svītroti no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta un tos, ievērojot attiecīgus nosacījumus, varēs tirgot nepaziņojot.
(Šāds komersantu skaits tika izvēlēts, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā pieejamo informāciju par šāda veida mēslošanas līdzekļiem.)
Ar noteikumu grozījumiem turpmāk tiks mazināts administratīvais slogs komersantiem, kuri vēlēsies laist tirgū citā dalībvalstī likumīgi tirgotus produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem, jo šādus produktus turpmāk vairs nevajadzēs paziņot (iekļaut reģistrā).
Līdz ar noteikumu grozījumu stāšanos spēkā dažām organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekļu grupām tiks noteiktas jaunas kvalitātes prasības. Tādējādi 11 komersantiem, kuru šajās grupās reģistrētie organiskie vai organominerālie mēslošanas līdzekļi vairs neatbildīs jaunajām šo grupu kvalitātes prasībām, līdz 2028. gada 31. decembrim tie būs jāpārreģistrē pie augu augšanas veicinātājiem, ja tie atbildīs šajā kategorijā noteiktajām prasībām.
Līdz ar noteikumu grozījumu stāšanos spēkā tiks noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem, tāpēc četriem komersantiem, kuru reģistrētie augu augšanas veicinātāji vairs neatbildīs jaunajām noteiktajām kvalitātes prasībām augu augšanas veicinātājiem, līdz 2025. gada 31. decembrim būs jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātāji atbilstu jaunajām prasībām.
Noteikumu grozījumi ietekmēs trīs komersantus, kuri ir paziņojuši mēslošanas līdzekļus, kas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 1. panta 2. vai 4. punktā noteiktajai mēslošanas līdzekļa vai substrāta definīcijai, tāpēc šie mēslošanas līdzekļi līdz 2025. gada 31. decembrim tiks svītroti no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta un tos, ievērojot attiecīgus nosacījumus, varēs tirgot nepaziņojot.
(Šāds komersantu skaits tika izvēlēts, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā pieejamo informāciju par šāda veida mēslošanas līdzekļiem.)
Ar noteikumu grozījumiem turpmāk tiks mazināts administratīvais slogs komersantiem, kuri vēlēsies laist tirgū citā dalībvalstī likumīgi tirgotus produktus, kas nav uzskatāmi par mēslošanas līdzekļiem, jo šādus produktus turpmāk vairs nevajadzēs paziņot (iekļaut reģistrā).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,50
Fiziskas personas, kas reģistrēs mēslošanas līdzekļus un substrātus.
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Stundas likme personai, kura mēslošanas līdzekli vai substrātu reģistrēs.
0,05
Laika patēriņš personai iesniedzot etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju pie mēslošanas līdzekļa reģistrācijas.
1
To personu skaits gada laikā, kura mēslošanas līdzekļus reģistrēs.
1
Reizes gadā, cik bieži persona mēslošanas līdzekļus reģistrēs.
0,50
Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas, kas veidosies šai sabiedrības grupai, ir šādas: C =(10 * 0,05) * (1 * 1) = 0.50 euro; Administratīvās izmaksas, kas gada laikā radīsies 1 personai, kura dienestā iesniegs, papildus jau pašlaik iesniedzamajiem dokumentiem, arī etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
27,50
Komersantus, kuri ir paziņojuši noteiktus mēslošanas līdzekļus un substrātus.
neietekmē
Administratīvais slogs nemainīsies trīs komersantiem, kuri ir paziņojuši mēslošanas līdzekļus, kas neatbilst Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteiktajai mēslošanas līdzekļa vai substrāta definīcijai un kurus līdz 2025. gada 31. decembrim dienests svītros no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta, jo tos varēs tirgot nepaziņojot.
Komersantus, kuri ir reģistrējuši noteiktus organiskos un organominerālos mēslošanas līdzekļus.
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Stundas likme komersantam, kurš pārreģistrēs organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekli.
0,15
Laika patēriņš komersantam pārreģistrējot organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekli pie augu augšanas veicinātājiem
11
To komersantu skaits gada laikā, kuri mēslošanas līdzekļus pārreģistrēs pie augu augšanas veicinātājiem
1
Reizes gadā, cik bieži komersanti mēslošanas līdzekļus pārreģistrēs.
16,50
Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas, kas veidosies šai sabiedrības grupai, ir šādas: C =(10 * 0,15) * (11 * 1) = 16.50 euro; Administratīvās izmaksas, kas gada laikā radīsies 11 komersantiem, kuri reģistrētos organiskos vai organominerālos mēslošanas līdzekļus pārreģistrēs pie augu augšanas veicinātājiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumu Nr. 83 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību" 2.4. apakšpunktu, par citā grupā reģistrēta mēslošanas līdzekļa pārreģistrāciju J identifikācijas grupā valsts nodevu
nav jāmaksā.
Komersantus, kuri reģistrēs mēslošanas līdzekļus un substrātus.
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Stundas likme komersantam, kurš mēslošanas līdzekli vai subtrātu reģistrēs.
0,05
Laika patēriņš komersantam iesniedzot etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju pie mēslošanas līdzekļa reģistrācijas.
10
To komersantu skaits gada laikā, kuri mēslošanas līdzekļus reģistrēs.
1
Reizes gadā, cik bieži komersanti mēslošanas līdzekļus reģistrēs.
5,00
Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas, kas veidosies šai sabiedrības grupai, ir šādas: C =(10 * 0,05) * (10 * 1) = 5 euro; Administratīvās izmaksas, kas gada laikā radīsies 10 komersantiem, kuri dienestā iesniegs, papildus jau pašlaik iesniedzamajiem dokumentiem, arī etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju.
Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, ka mēslošanas līdzekļu reģistrācija notiek attālināti, rēķinot administratīvās izmaksas netika ņemtas vērā ceļa izmaksas, kuras varētu rasties komersantiem reģistrējot mēslošanas līdzekli klātienē.
Komersantus, kuri ir reģistrējuši noteiktus augu augšanas veicinātājus.
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Stundas likme komersantam, kurš īstenos pasākumus, lai augu augšanas veicinātāji atbilstu jaunajām noteikumos noteiktajām prasībām.
0,15
Laika patēriņš komersantamīstenotot pasākumus, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu jaunajām noteikumos noteiktajām prasībām.
4
To komersantu skaits gada laikā, kuri īstenos pasākumus, lai augu augšanas veicinātāji atbilstu jaunajām noteikumos noteiktajām prasībām.
1
Reizes gadā, cik bieži komersanti īstenos pasākumus, lai augu augšanas veicinātājs atbilstu jaunajām noteikumos noteiktajām prasībām.
6,00
Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas, kas veidosies šai sabiedrības grupai, ir šādas: C =(10 * 0,15) * (4 * 1) = 6.00 euro; Administratīvās izmaksas, kas gada laikā radīsies četriem komersantiem, kuriem būs jāīsteno pasākumi, lai augu augšanas veicinātāji atbilstu jaunajām noteikumos noteiktajām prasībām.
Aprēķins balstīts uz attiecīgiem pieņēmumiem.
Kopā
28,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1009
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32006R1907
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes direktīvu 76/769/EEK un Komisijas direktīvu 91/155/EEK, direktīvu 93/67/EEK, direktīvu 93/105/EK un direktīvu 2000/21/EK (turpmāk − regula Nr. 1907/2006)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Līdz šim no noteikumu projektā ieviestajām regulām: 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, 2. Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, 4. Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus ieviestās, izrietošās prasības netiek mainītas, ietekmētas.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2019/1009 I pielikuma PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)
(Noteikumu projekta 4. punkts, noteikumu 21.3. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projektā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 2009/1009.
Regulas 2019/1009 IV pielikuma II daļa
(Noteikumu projekta 4. punkts, noteikumu 21.3. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projektā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 2009/1009.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes direktīvu 76/769/EEK un Komisijas direktīvu 91/155/EEK, direktīvu 93/67/EEK, direktīvu 93/105/EK un direktīvu 2000/21/EK (turpmāk − regula Nr. 1907/2006)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula 1907/2006 I un Ⅱ pielikums
(Noteikumu projekta 26. punkts,noteikumu projekta 4. pielikums, noteikumu 12. pielikuma 9. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projektā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 1907/2006.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2024. gada 4. līdz 17. novembrim informācija par noteikumu projektu bija ievietota TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Noteikumu projekts 2024. gada 4. novembrī elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku Saeima" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
Par TAP portālā ievietoto noteikumu projektu netika saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi. Nevalstiskās organizācijas viedokli nesniedza.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts augu aizsardzības dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Stundas likme dienesta amatpersonai, kas veic iesniegto dokumentu izvērtēšanu, mēslošanas līdzekļu pārreģistrāciju un svītrošanu no reģistra.
0,15
Vidējais laika patēriņš dienesta amatpersonai, lai izvērtētu iesniegto dokumentu vai veiktu attiecīgā mēslošanas līdzekļa pārreģistrēšanu vai paziņotā mēslošanas līdzekļa svītrošanu no reģistra.
29
To subjektu skaits, kuru iesniegtos dokumentus dienestam paredzēts izvērtēt vai kuriem paredzēts veikt pārreģistrāciju vai svītrot no saraksta gada laikā.
1
Reizes gadā, cik bieži dienests veiks iesniegto dokumentu izvērtēšanu, mēslošanas līdzekļu pārreģistrēšanu vai mēslošanas līdzekļu izslēģšanu no paziņoto saraksta.
43,50
Piemērojot šos noteikumu grozījumus, dienestam radīsies papildu administratīvās izmaksas par iesniegto etiķetes, marķējuma vai pavaddokumenta oriģinālu vai to kopiju izvērtēšanu, par organisko vai organominerālo mēslošanas līdzekļu pārreģistrēšanu pie augu augšanas veicinātājiem, par mēslošanas līdzekļu un substrātu svītrošanu no paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu saraksta.
C – administratīvās izmaksas, kas radīsies dienestam no šiem grozījumiem noteikumos, ir šādas: C = (10 × 0,15) × (29 × 1)= 43,50 euro.
Administratīvās izmaksas, kas radīsies no šo noteikumu grozījumu piemērošanas, tiks segtas no dienesta pašreizējā budžeta.
Kopā
43,50
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi