1.1. Pamatojums
Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdē Satiksmes ministrijai doto uzdevumu sadarbībā ar Finanšu ministriju un VID sagatavot un satiksmes ministram līdz 2022.gada 29.aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas nosaka regulējumu saistībā ar VID piemēroto liegumu veikt komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili un paredz administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumi (prot. Nr.4 25.§ 4.punkts).
Lai izstrādātu būvniecības nozares priekšlikumus jaunajam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam tika izveidota ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē priekšlikumu izstrādes darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuru vadīja Ekonomikas ministrija, un kurā darbojās VID, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Darbu devēju konfederācija, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība u.c..
Darba grupa rūpīgi izanalizēja līdz šim paveikto ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, ka arī izstrādāja jaunus priekšlikumus. Būvniecības nozarē kopš 2015.gada konsekventi tika īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kas ir vērsti uz nozares sakārtošanu kopumā. Analizējot situāciju šobrīd, darba grupa kopā ar nozares sociālajiem partneriem ir apzinājusi nepieciešamību uzlabot situācijas kontroli mazākos būvniecības laukumos, kā arī pievērst uzmanību, lai ieviestie pasākumi darbotos pilnvērtīgi. Darba grupa ierosināja veikt pasākumus EDLUS ieviešanas kontroles stiprināšanai un plašākai pielietošanai.
Darba grupa ir konstatējusi, ka divi iedarbīgākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvlaukumos ir elektroniskā darba laika uzskaite un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu. Tāpēc, lai veicinātu EDLUS izmantošanu, tika nolemts iekļaut Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā pasākumus par EDLUS plašāku izmantošanu (skatīt plāna 3.1.1., 3.1.4., 3.3.2.pasākumus). Šie pasākumi tiek plānoti kopā ar stingrākiem VID kontroles pasākumiem, kas ir iekļauti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā un kopumā veicinās nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanu, darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu, kā arī sniegs datus nozares situācijas analīzei un uzraudzībai (skatīt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 3.1.5 un 3.1.3.pasākumus).
Pamatojies uz VID sniegtām prognozēm, provizoriskajiem budžeta ieņēmumiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 3.1.1.pasākumam "Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro)" neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1,22 milj. euro, 2026.gadā – 1,25 milj. euro un 2027.gadā – 1,28 milj. euro apmērā.
Saistībā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 3.1.4.pasākuma "VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20% līdz 15%" fiskālo efektu, provizoriskie nodokļu ieņēmumi no iespējamās nedeklarētās darba algas samazināšanas varētu veidot 26 tūkst. euro gadā.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170 – 350 tūkst. euro.
Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskie pasūtījumi veido aptuveni pusi no visiem būvdarbu pasūtījumiem. Pamatojoties uz 2023.gada statistikas datiem, var prognozēt, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 3.1.1.pasākumā minētais attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu tiek aplēstas aptuveni 100 – 200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Lai uzlabotu elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma darbību, kā arī uzlabotu tā sniegumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, nepieciešams veikt plašāku un stingrāku elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzraudzību, veicot pārbaudes būvobjektos, kā arī šo uzraudzību balstīt uz risku novērtējumiem un analīzi, nepieciešamības gadījumā, plašāk izmantojot būvniecības informācijas sistēmas datus.
Gatavojot priekšlikumus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, darba grupa vērtēja vairākus pasākums un plānā iekļautie pasākumi tika izvēlēti kā optimāli – ar mazāku administratīvo slogu pret sasniedzamo rezultātu. Tādējādi kompensējošie pasākumi netiek paredzēti.
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu Novēršanas likuma subjektam ir pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņot arī VID par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no minētajā pantā uzskaitītajām darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Šos ziņojumus iesniedz VID, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta konkrētajos likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu).
2. Par VID sniedzamajām sliekšņa deklarācijām
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3. un 4.punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta VID likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 19.2.apakšpunktu Finanšu izlūkošanas dienestam ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt reģistrēto sliekšņa deklarāciju VID ar visiem sliekšņa deklarācijai pievienotajiem pielikumiem gadījumos, kad zvērināts notārs iesniedzis sliekšņa deklarāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šāda Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība informācijas nosūtīšanai VID ir saistīta ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu, kurā noteikts zvērināta notāra kā Novēršanas likuma subjekta papildu pienākums iesniegt ziņojumu VID arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro. Zvērināts notārs ziņojumu VID iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz citus gadījumus, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama VID.
3. Par informācijas sniegšanu VID par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Šobrīd normatīvais regulējums neparedz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju VID par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Šādu informāciju VID var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, ja kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis fiziskās personas veikto skaidras naudas iemaksu kā aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un šīm darījumam ir kāda no pazīmēm, lai par to vienlaikus informētu arī VID.
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 33.punktam ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju saprot subjektu, kurš noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 2., 4., 7. un 8.punktā, kurš nav kredītiestāde un kura darbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu.
Tātad, maksas pakalpojumu sniedzējs ir:
▪ elektroniskās naudas iestāde;
▪ maksājumu iestāde;
▪ dalībvalstī licencēta iestāde, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;
▪ krājaizdevu sabiedrība.
4. Par bezskaidras naudas norēķiniem
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo, 1.1 un astoto daļu ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Vienlaikus minētajā pantā ir noteikti atsevišķi gadījumi, kad darījumi ir veicami tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Viens no šiem gadījumiem ir minēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļā, kurā noteikts, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).
Savukārt mazumtirdziecībā, kā arī sniedzot pakalpojumus, kas ar preču pārdošanu nav saistīti, nepastāv specifiski ierobežojumi. Tādējādi nodokļu maksātājam ir tiesības šobrīd noteikt, ka norēķini par tā sniegtajiem pakalpojumiem vai preču pārdošanu mazumtirdzniecībā, veicami tikai skaidrā naudā (ar nosacījumu, ja darījums nepārsniedz 7200 euro).
5. Par pasažieru komercpārvadājumu jomu
Pārbaudēs konstatētais
2021.gadā 82 taksometru nozares nodokļu maksātājiem ir veikti šādi nodokļu kontroles pasākumi:
▪ septiņas tematiskās pārbaudes, pārkāpumus konstatējot sešos gadījumos (86%), kā rezultātā naudas sods tika piemērots sešos gadījumos 1100,00 euro apmērā, t.sk. par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 140.pants) 700,00 euro;
▪ 68 lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 2 457 48,69 euro apmērā, un septiņi lēmumi par datu atbilstības pārbaudes izbeigšanu;
Datu atbilstības pārbaudēs 482 430,00 euro apmērā tika noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) avansa maksājumi par vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi.
▪ līdz 2024.gada 21.maijam 70 nodokļu maksātāji ir likvidēti;
Analizējot likvidētos uzņēmumus, tika secināts, ka vidējais likvidēto uzņēmumu pastāvēšanas ilgums ir 41 mēnesis, t.i., trīs – četri gadi, t.sk. 3% gadījumu pastāvēšanas ilgums bija īsāks par diviem gadiem (diviem uzņēmumiem);
▪ 2021.gadā diviem nodokļu maksātājiem ir uzsākts maksātnespējas process.
2022.gadā 188 taksometru nozares nodokļu maksātājiem ir veikti šādi nodokļu kontroles pasākumi:
▪ 29 tematiskās pārbaudes, pārkāpumus konstatējot 28 gadījumos (97%), kā rezultātā naudas sods tika piemērots 26 gadījumos 18 970,00 euro apmērā, t.sk. par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135.pants) 8375,00 euro un saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 140.pantu – 3710,00 euro;
▪ 61 gadījumā apsekošanas rezultātā piemērots naudas sods 14 720,00 euro apmērā, t.sk. saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135. pantu – 2335,00 euro un 140.pantu – 8310,00 euro;
▪ 115 lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 3 340 471,01 euro apmērā, un 14 lēmumi par datu atbilstības pārbaudes izbeigšanu;
Datu atbilstības pārbaudēs 192 530,00 euro apmērā tika noteikti VSAOI avansa maksājumi par vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi.
▪ līdz 2024.gada 21.maijam 106 nodokļu maksātāji ir likvidēti;
Analizējot likvidētos uzņēmumus, tika secināts, ka vidējais likvidēto uzņēmumu pastāvēšanas ilgums ir 34 mēneši, t.i., divi – trīs gadi, t.sk. 37% gadījumu pastāvēšanas ilgums bija īsāks par diviem gadiem (39 uzņēmumiem).
▪ 2022.gadā diviem nodokļu maksātājiem ir uzsākts maksātnespējas process.
2023.gadā 123 taksometru nozares nodokļu maksātājiem ir veikti šādi nodokļu kontroles pasākumi:
▪ septiņas tematiskās pārbaudes, pārkāpumus konstatējot visos gadījumos (100%), kā rezultātā naudas sods tika piemērots piecos gadījumos 6910,00 euro apmērā, t.sk. saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135.pantu – 3435,00 euro un 140.pantu – 620,00 euro;
▪ 60 gadījumos apsekošanas rezultātā piemērots naudas sods 15 015,00 euro apmērā, t.sk. saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135.pantu 4630,00 euro un 140.pantu – 4525,00 euro, 12 gadījumos preventīvo darbību ietvaros piemērots naudas sods 2000,00 euro apmērā, t.sk. saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135.pantu – 700,00 euro un 140.pantu – 420,00 euro;
▪ 40 lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 649 391,33 euro apmērā, un divi lēmumi par datu atbilstības pārbaudes izbeigšanu;
Datu atbilstības pārbaudēs 10 010,00 euro apmērā tika noteikti vVSAOI avansa maksājumi par vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi.
▪ 50 nodokļu rēķini, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 465 020,02 euro apmērā, viens vienošanās līgums par maksājumiem budžetā 1500,33 euro apmērā un viens lēmums par nodokļu kontroles izbeigšanu;
Nodokļu kontrolē 3816,95 euro apmērā tika noteikti VSAOI avansa maksājumi par vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi.
▪ līdz 2024.gada 21.maijam 29 nodokļu maksātāji ir likvidēti;
Analizējot likvidētos uzņēmumus, tika secināts, ka vidējais likvidēto uzņēmumu pastāvēšanas ilgums ir 25 mēneši, t.i., aptuveni divi gadi, t.sk. 62% gadījumu pastāvēšanas ilgums bija īsāks par diviem gadiem (18 uzņēmumiem).
▪ 2023.gadā vienam nodokļu maksātājam ir uzsākts maksātnespējas process.
Vērtējot situāciju pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru jomā, padziļināti vērtēta situācija arī par informācijas sniegšanu VID (pasažieru pārvadājumu tiešsaistes datiem).
Analīzes laikā konstatēts, ka daļa taksometru nozares nodokļu maksātāju tiek likvidēti 12 mēnešu laikā no reģistrācijas datuma (skatīt tabulā).
Gads, kad tika saņemti pasažieru pārvadājumu tiešsaistes dati | Nodokļu maksātāju skaits, kas ir likvidēti 12 mēnešu laikā no reģistrācijas datuma (ar likvidācijas datiem līdz 26.05.2024.) | Likvidēto nodokļu maksātāju skaits kopā (ar likvidācijas datiem līdz 26.05.2024.) |
2021. gads | 6 | 285 |
2022. gads | 60 | 417 |
2023. gads | 89 | 247 |
Turklāt taksometru uzņēmumu biežā mainība provizoriski ir saistīta ar izvairīšanos no savlaicīgas reģistrēšanās Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā un PVN nodokļa nomaksas – tie pārsvarā nereģistrējas PVN maksātāju reģistrā, lai gan pēc tiešsaistes datiem PVN slieksnis kādā no periodiem jau ir ticis pārsniegts. Bieži vien pēc VID uzsāktām preventīvām darbībām šādi uzņēmumi uzsāk aktīvas darbības, lai pārceltu savu saimniecisko darbību uz vairākiem citiem jaundibinātiem uzņēmumiem, kuriem ir citas amatpersonas un juridiskās adreses, bet pēc būtības tie turpina veikt saimniecisko darbību, vienkārši ar citu nosaukumu.
Padziļināti izvērtējot automobiļu kustību jeb pastāvēšanas ciklu, tika secināts, ka nodokļu kontroles laikā vai pēc uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanas, vai likvidācijas, tiek veikta vairākkārtēja automobiļu pārreģistrēšana, un pēc pārreģistrēšanas automobiļi pārsvarā paliek taksometru nozarē. Paša transportlīdzekļa izmantošanas cikls ir ilgstošs, tomēr grūti izsekojams, jo tas nepārtraukti pāriet turējumā vai īpašumā no viena komersanta pie cita, bieži ar jaunu taksometra numura zīmi, tādējādi radot maldīgu priekšstatu, ka taksometru nozarē iesaistīti aizvien jauni automobiļi, lai gan to skaits būtībā nemainās.
Pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili jomā ir saskatāmas vairākas iezīmes, kas raksturo nodokļu nomaksas problēmas un norāda uz augstu ēnu ekonomiku. Turklāt šādas iezīmes norāda uz apzinātu šajā nozarē darbojošos komersantu rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šai nodokļu maksātāju grupai pamatā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas rada valsts budžetam lielus zaudējumus:
▪ nozari reglamentējošo prasību neievērošana (pakalpojumu sniegšana bez speciālās atļaujas (licences) un/vai bez licences kartītes, nav nodrošināta taksometru skaitītāju žurnālu regulāra un pareiza aizpildīšana, netiek ievērota žurnālu iesniegšanas disciplīna);
▪ maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšana (nav uzstādītas un lietotas elektroniskās ierīces un iekārtas, čeku neizdrukāšana un neizsniegšana uzreiz pēc samaksas saņemšanas, ieņēmumu nereģistrēšana);
▪ izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (nav samaksāts VSAOI) avanss (depozīts) 130 euro apmērā par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, nesamaksātas VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), darba devēja ziņojumā uzrādot darba ņēmējam mazāk nostrādātās stundas, nesamaksāts PVN no nedeklarētās darījumu vērtības, nesamaksāts PVN, nereģistrējoties kā PVN maksātājam, pārsniedzot PVN reģistrēšanās slieksni, nesamaksāts mikrouzņēmumu nodoklis no nedeklarētā apgrozījuma);
▪ grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana;
▪ atsevišķos gadījumos kredītiestādē nav atvērts maksājumu norēķinu konts;
▪ nodokļu kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana.
No 2020.gada janvāra VID saņem datus no Autotransporta direkcijā reģistrētiem tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili. Attiecīgi, salīdzinot datus, kurus sniedz tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēji par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, t.sk. izmantojot datus par komersantu kopējiem gūtajiem ieņēmumiem par braucieniem (pārvadājumiem) noteiktā periodā, ar VID rīcībā esošo informāciju par šo nodokļu maksātāju deklarētajiem datiem deklarācijās un pārskatos, piemēram, PVN deklarācijās, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijās, provizoriski ir aprēķināts valsts budžetam nodarītais zaudējumu apmērs.
Aprēķinātie provizoriskie zaudējumi (PVN un algu joma, VSAOI avanss) valsts budžetam 2020. – 2023.gadā:
■ 2020.gadā* tiešsaistes dati saņemti par 1072 nodokļu maksātājiem, kopējais valsts budžeta zaudējumu apmērs pēc provizoriskiem aprēķiniem ir 7 187 338,87 euro, kurus veido 885 nodokļu maksātāji, tai skaitā:
▪ virs 10 000 euro summārais zaudējums kopā ir 5 931 965,39 euro, kurus veido 109 nodokļu maksātāji;
▪ no 1000 līdz 10 000 euro, summārais zaudējums kopā ir 1 097 697,91 euro, kurus veido 368 nodokļu maksātāji;
▪ no 0,01 līdz 1000 euro summārais zaudējums kopā ir 157 675,57 euro, kurus veido 408 nodokļu maksātāji.
■ 2021.gadā*, ** tiešsaistes dati saņemti par 1154 nodokļu maksātājiem, kopējais valsts budžeta zaudējumu apmērs pēc provizoriskiem aprēķiniem ir 5 927 439,45 euro, kurus veido 974 nodokļu maksātāji, tai skaitā:
▪ virs 10 000 euro summārais zaudējums kopā ir 4 811 203,48 euro, kurus veido 112 nodokļu maksātāji;
▪ no 1000 līdz 10 000 euro, summārais zaudējums kopā ir 930 407,73 euro, kurus veido 322 nodokļu maksātāji;
▪ no 0,01 līdz 1 000 euro summārais zaudējums kopā 185 828,24 euro, kurus veido 540 nodokļu maksātāji.
* 2020. un 2021.gadā saistībā ar COVID-19 krīzi vairākām nozarēm bija būtiski komercdarbības ierobežojumi, t.sk. tādām, kuras ir cieši saistītas ar taksometru nozari (tūrisms, izklaide, kultūra un citi pārvietošanās ierobežojumi iedzīvotājiem, u.tml.)
** No 2021.gada 1.jūlija ir mainījies regulējums attiecībā uz tiešsaistes datu saņemšanu VID (dati tiek saņemti ne tikai no tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem, bet arī no pasažieru pārvadātājiem).
■ 2022.gadā tiešsaistes dati saņemti par 1989 nodokļu maksātājiem, kopējais valsts budžeta zaudējumu apmērs pēc provizoriskiem aprēķiniem ir 5 786 628,08 euro, kurus veido 1484 nodokļu maksātāji, tai skaitā:
▪ no 10 000 euro summārais zaudējums kopā ir 4 168 168,36 euro, kurus veido 120 nodokļu maksātāji;
▪ no 1000 līdz 10 000 euro, summārais zaudējums kopā ir 1 325 987,23 euro, kurus veido 370 nodokļu maksātāji;
▪ no 0,01 līdz 1000 euro summārais zaudējums kopā ir 292 472,49 euro, kurus veido 994 nodokļu maksātāji.
■ 2023.gadā tiešsaistes dati saņemti par 2835 nodokļu maksātājiem, kopējais valsts budžeta zaudējumu apmērs pēc provizoriskiem aprēķiniem ir 2 909 487,62 euro, kurus veido 2044 nodokļu maksātāji, tai skaitā:
▪ virs 10 000 euro summārais zaudējums kopā ir 961 736,44 euro, kurus veido 61 nodokļu maksātājs;
▪ no 1000 līdz 10 000 euro, summārais zaudējums kopā ir 1 466 306,96 euro, kurus veido 475 nodokļu maksātāji;
▪ no 0,01 līdz 1000 euro summārais zaudējums kopā ir 481 444,22 euro, kurus veido 1508 nodokļu maksātāji.
Ņemot vērā minēto, var secināt, lai gan provizoriski aprēķinātais valsts budžetam nodarītais zaudējumu apmērs samazinās, tas tomēr norāda uz būtisku nodokļu nemaksāšanas risku pasažieru komercpārvadājumu nozarē, proti, nodokļu maksātājiem jau sākotnēji nav bijis nolūka deklarēt faktiskos saimnieciskās darbības ieņēmumus un veikt nodokļu nomaksu pilnā apmērā. Līdz ar to nepieciešams risināt situāciju, kas ir izveidojusies konkrētajā nozarē attiecībā uz pienākumu ievērošanas disciplīnu un piemēroto sodu izpildi, t.sk. mazinot ēnu ekonomikā strādājošo nodokļu maksātāju skaitu un stiprinot informācijas sniegšanas un nodokļu nomaksas disciplīnu. Jautājumu nepieciešams risināt kompleksi, pēc iespējas izvairoties no konkurences kropļošanas pasažieru pārvadājumos.
6. Par būvniecības nozares pasākumiem
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu šobrīd VEDLUB tiek iekļauta informācija par trešās grupas būves būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir 350 000 euro vai vairāk.
EDLUS reģistrētie dati ietver arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētos pārtraukumus darbā.
Atbilstoši Darba likumā noteiktajam regulējumam darba dēvēji un darba ņēmēji var vienoties par pārtraukumu izmantošanu un ilgumu.
Tādējādi galvenie būvdarbu veicēji izvēlējās dažādus risinājumus attiecībā uz pārtraukumu uzskaiti EDLUS – to ietverot vai neietverot EDLUS uzskaitītajos datos.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka EDLUS reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 20 procentiem var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvniecības laukumā. Tomēr konstatēts, ka šāda pieļaujamā novirze ir pārāk liela un ievērojami pārsniedz Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu (uz 8 stundu darba dienu pieļaujama 2 stundu novirze).
Ņemot vērā, ka darbinieki ierodas pirms darba laika, lai sagatavotos darbam un pēc darba uzkavējas, lai sagatavotos doties mājās, šī novirze nevarētu pilnībā sakrist ar Darba likuma 145.pantā noteikto pārtraukumu ilgumu.
Darba grupā iesaistītie nozares pārstāvji ir piekrituši šādam precizējumam.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu VID šobrīd ir tiesīgs saņemt informāciju no Novēršanas likuma subjektiem tikai gadījumos, ja tie ir konstatējuši personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un konstatētajam darījumam piemīt vismaz viena no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests, izvērtējot Novēršanas likumā ietverto aizdomīga darījuma definīciju kopsakarā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmo daļu, ir īpaši uzsvēris, ka Novēršanas likuma subjektam nav pienākums ziņot VID par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ja nepastāv aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Finanšu nozares asociācija ir vairākkārtīgi vērsusi uzmanību, ka aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmju (tipoloģiju) uzskaitīšana likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā neatbilst ne apņēmībai nostiprināt riskos balstītu pieeju, jo liek kā aizdomīgu darījumu klasificēt arī gadījumus, kuros klienta darbība atbilstoši faktiskajai situācijai ir saprotama un aizdomas nerada, ne arī pēc būtības ir proporcionāla, lietderīga un atbilstoša. Kā uzsver asociācija, daudz lietderīgāk un arī atbilstošāk riskos balstītajai pieejai būtu likumā konkrētas darījuma aizdomīguma pazīmes nenostiprināt, bet gan noteikt, ka, piemēram, VID tās identificē un regulāri, atbilstoši situācijai un tendencēm, atspoguļo, papildina VID izstrādātajās vadlīnijās.
Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir uzsvēris, ka ir pamats vismaz izvērtēt, vai normatīvo regulējumu iespējams pilnveidot, piemēram, izņemot ārā izsmeļošo pazīmju uzskaitījumu, kas bieži rada alternatīvas interpretācijas, jo pazīmju klātesamība likumā var radīt interpretāciju, ka pie konkrētas pazīmes konstatācijas jāziņo ne tikai par iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā (lai gan saskaņā ar Novēršanas likuma 1.panta 17.punktu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā (nevis likumpārkāpumu rezultātā) vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).
Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Finanšu nozares asociācija 2023.gada 19.septembra vēstulē Nr.1-23/95, kas adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un kurā tika uzsvērts, lai gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pants pēc būtības tika pieņemts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka Novēršanas likuma prasību ietvaros Finanšu izlūkošanas dienestam nosūtītie aizdomīgo darījumu ziņojumi, kas skar nodokļu jomu, tiktu nosūtīti arī VID, tomēr praksē minētais nav īstenojies, un šobrīd tiek sagaidīts, ka Novēršanas likuma subjekti izvērtēs darījumu atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm arī tad, ja nav sākotnēji ticis konstatēts aizdomīgs darījums atbilstoši Novēršanas likumā noteiktajam.
Lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi aizdomīgu darījumu ziņošanas VID tiesiskajā regulējumā, Finanšu ministrija 2023.gada 23.oktobrī organizēja sanāksmi ar VID, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem.
Minētajā sanāksmē iesaistīto institūciju pārstāvji vienojās, ka ir konstatējams objektīvs pamatojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta formulējuma pārskatīšanai (tostarp no normas izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā), lai nodrošinātu, ka no tiesību normas satura izriet skaidri, nepārprotami un viennozīmīgi izprotams uz Novēršanas likuma subjekta attiecināmā pienākuma saturs un apjoms.
Minētā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iekļauta arī Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās kā risinājums 1.1.identificētajai problēmai "Klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu".
Proti, minētais risinājums paredz, ka, ņemot vērā "konstatēto situāciju, kurā tiesību normas piemērotājiem ir bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas piemērošanu (neskatoties uz likumā noteikto), un lai nodrošinātu, ka turpmāk no tiesību normas satura ir viennozīmīgi izprotams uz NILLTPFN likuma subjektiem attiecināmā pienākuma saturs un apjoms, veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā, no tā izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Plānots, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam."
Nepieciešamība pārskatīt minētās tiesību normas saturu izriet arī no Satversmes tiesas paustajām atziņām, ka tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta regulējumu, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā aizdomīgu darījumu ziņošanas VID tiesiskajā regulējumā:
▪ precizēta panta pirmā daļa;
Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz VID, tostarp, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Kā noteikts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 14.pantā, viens no VID nodokļu un muitas policijas uzdevumiem ir veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā.
Arī Kriminālprocesa likuma 387.panta septītajā daļā ir noteikts, ka VID nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Ievērojot minēto, secināms, ka VID kompetencē ir plašāks izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums par šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru atklāšanai un novēršanai būtu izmantojami Novēršanas likuma subjektu sniegtie ziņojumi.
Tādējādi, tā kā normatīvajos aktos tiek lietots termins "noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu jomā", attiecīgi, veicot grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, tiek izmantots minētais termins, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī VID par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
Šie "noziedzīgie nodarījumi valsts ieņēmumu jomā" ir noziedzīgie nodarījumi, kas minēti Krimināllikuma 177.pantā (krāpšana), 195.pantā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), 217.pantā (grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana), 217.1 pantā (darba samaksas noteikumu pārkāpšana), 218.pantā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas), 218.1 pantā (faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā) un 219.pantā (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas).
▪ precizēta panta otrā daļa;
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otro daļu ziņojumu sniedz VID, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386.panta 7.punktu VID nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde, kuras amatpersonas atbilstoši minētā likuma 387.panta septītajai daļai izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma primāri ir izveidota ar nolūku novērst un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un predikatīvos noziegumus kā noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts Finanšu izlūkošanas dienesta pienākums sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
Tas nozīmē, lai VID (t.i., tā izmeklēšanas struktūrvienība – nodokļu un muitas policija), lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu, tam nepieciešamo informāciju var saņemt no Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu.
Savukārt, gadījumos, ja aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma tiek izmantota citiem nolūkiem, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu nav saistīti – šiem citiem nolūkiem (šajā gadījumā – nolūks saņemto informāciju izmantot, lai administratīvajā procesā atklātu un novērstu likumpārkāpumus) ir jābūt nostiprinātiem likumā. Ievērojot minēto, tiek veikti grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā, nosakot, ka ziņojumu sniedz VID likumpārkāpumu konstatēšanai, nodrošinot nodokļu nemaksāšanas novēršanu un labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu.
Bez tam jānorāda, ka Ministru kabinets 2024.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem", atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par VID reorganizāciju, tostarp, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību (skatīt prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
Ņemot vērā, ka šobrīd tiek plānots, ka Nodokļu un muitas policija savu darbību uzsāks ar 2026.gada 1.janvāri, tad jebkurā gadījumā ar minēto datumu VID, kura kompetencē vairs nebūs uzdevumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, saņemtos ziņojumus vairs neizmantos likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta otrajā daļā noteiktajam mērķim – atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
▪ izslēgta panta trešā daļa.
Ņemot vērā, ka grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk Novēršanas likuma subjekts ziņos VID par aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā, ir nepieciešams no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu (proti, izslēgt minētā panta trešo daļu).
Lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta izpratni, kādos gadījumos par konstatēto aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī VID, būtu sagatavojamas vadlīnijas, kurās citstarp ietverts aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums.
Likumdevējs Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.un 4.punktā tostarp ir devis pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta VID likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Savukārt šāds pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumus šobrīd nav paredzēts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas sniedzamas VID. Proti, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir konkrēti noteikts gan subjekts, gan gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID.
Tādējādi ir nepieciešams vienādot pieeju, kā tiek noteikti sliekšņa deklarācijas sniegšanas gadījumi, paredzot, ka arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā turpmāk tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam.
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā ietvertajā regulējumā:
▪ izteikta 1.1 daļa jaunā redakcijā;
Novēršanas likuma 31.4 panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts likuma subjekta pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.
Tā kā šāds pienākums ir saistīts tikai ar sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam un ir attiecināms uz Novēršanas likuma mērķa sasniegšanu, attiecīgi ir nepieciešams noteikt Novēršanas likuma subjekta pienākumu iesniegt sliekšņa deklarāciju arī VID.
Ņemot vērā, ka šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir noteikts gadījums, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID, tad attiecīgi minētā norma ir izsakāma jaunā redakcijā, paredzot, ka subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt sliekšņa deklarāciju VID, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
▪ veikti grozījumi otrajā daļā, to papildinot ar norādi uz sliekšņa deklarācijām;
Līdz šim likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē minētā likuma 22.2 panta pirmajā un 1.1 daļā saņemtā informācija no Novēršanas likuma subjekta ir uzskatāma par ziņojumu. Proti, ziņojums ir:
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta pirmo daļu, to definējot kā ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem;
- informācija, kas saņemta saskaņā ar panta 1.1 daļu, to definējot kā ziņojumu par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļu saņemtais ziņojums par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem Novēršanas likuma izpratnē ir uzskatāms par sliekšņa deklarāciju, attiecīgi ir precizējama panta otrā daļa, to papildinot arī ar sliekšņa deklarācijām, kuras VID izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
▪ veikts grozījums sestās daļas pilnvarojuma normā.
Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 3.punktā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Tādējādi līdzīgi ir precizējama likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta sestās daļas pilnvarojuma norma, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai kārtību, bet arī gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija VID.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" 14.7. un 19.2.apakšpunktu, un atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļai zvērinātam notāram ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID gadījumos, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Šo sliekšņa deklarāciju ar visiem tai pievienotajiem pielikumiem Finanšu izlūkošanas dienestam neizmainītā veidā ir pienākums nekavējoties elektroniski pārsūtīt VID.
Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3.pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai, minētos Ministru kabineta noteikumus plānots papildināt ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija būs iesniedzama arī VID, proti, nosakot, ka arī 14.1.1.apakšpunkta gadījumā no subjekta – kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem – saņemtā sliekšņa deklarācija būs pārsūtama VID.
Pamatojums šāda jauna sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījuma noteikšanai ir sniegts anotācijas problēmas apraksta 3.punktā "Par informācijas sniegšanu VID par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām", ņemot vērā, ka abu regulējumu izstrādes pamatā ir līdzīgi apsvērumi, kas pamato nepieciešamību skaidras naudas aprites stingrākai uzraudzībai.
Savukārt skaidras naudas darījuma summa, pie kuras sliekšņa deklarācija būs pārsūtāma VID, tiks noteikta, izstrādājot atbilstošos grozījumus Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumos Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu".
Finanšu izlūkošanas dienests ir nācis ar iniciatīvu, ka minētajā normā ir veicami grozījumi, samazinot skaidras naudas darījuma apmēru, par kuru sliekšņa deklarācija iesniedzama arī Finanšu izlūkošanas dienestam.
Likumprojekta izstrādes laikā ir bijusi diskusija par diviem skaidras naudas darījumu sliekšņiem – 750 euro vai vairāk un 1000 euro vai vairāk (izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē).
Anotācijas 3.sadaļā iekļautie provizoriskie ieņēmumi ir aprēķināti regulējumam, pieņemot, ka skaidras naudas darījumu slieksnis ir 750 euro un vairāk.
Minētais tiek pamatots ar apstākli, ka visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir 750 euro. Tādējādi ir nelietderīgi noteikt skaidras naudas viena darījuma limitu virs mēnesim domātas robežas, ar kuru pašas kredītiestādes ierobežo skaidrās naudas transakcijas ar komisijas naudas iekasēšanu. Bez tam tiesību normas administrēšanas vienkāršošanai būtu nosakāms universāls slieksnis gan fiziskām, gan juridiskām personām par maksājumu kontā ieskaitīto vai izmaksāto skaidro naudu.
Papildus jāuzsver, ja saskaņā ar anotācijas 3.sadaļā iekļauto provizorisko ieņēmumu aprēķinu, nosakot skaidras naudas darījuma slieksni 750 euro un vairāk, budžeta ieņēmumi 2025.gadā būtu 2 900 000 euro, 2026.gadā – 2 200 000 euro, bet 2027.gadā – 1 700 000 euro, tad, nosakot skaidras naudas darījuma slieksni 1000 euro un vairāk, šī ieņēmumu summa būtiski samazinātos.
Kopējais fiskālais efekts, ja skaidras naudas darījuma slieksnis ir virs 1000 euro | ||||
Pasākums | Nodoklis | Provizoriskie ieņēmumi, euro | ||
2025.gads | 2026.gads | 2027.gads | ||
Ziņošana par fizisko personu iemaksām/izmaksām bankomātos un filiālēs un papildu ienākumu deklarēšana | IIN | 362 000 | 242 000 | 169 000 |
Ziņošana par juridisko personu iemaksām/izmaksām bankomātos un filiālēs un papildu ienākumu deklarēšana | PVN | 303 000 | 303 000 | 303 000 |
Kopā | 665 000 | 545 000 | 472 000 |
Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā" (pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81.pdf) rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2023.gadā samazinājies par 3,6 procentpunktiem un veidoja 22,9 % no iekšzemes kopprodukta (2022.gadā – 26,5 %). Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir "aplokšņu algas" (tas ir, grāmatvedības uzskaitē neuzrādītā darba samaksa), kas veido 48,2 % no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 25,8 % un 26,0 %.
Savukārt aplokšņu algu apjoms 2023.gadā (vidējā algas daļa %, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts) bija 23,6%.
Kā liecina pētījuma ietvaros veiktās aptaujas dati, attiecībā uz iespējām tikt pieķertam aplokšņu algu maksāšanā 27,5% Latvijas uzņēmēju ir atbildējuši, ka iespējamība tikt pieķertam ir robežās no "31-50%".
5,0% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir "0%", t.i. uzņēmumus nav iespējams pieķert.
Minētajā pētījumā tika secināts, jo augstāka ir uztvertā pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā. Analīze parāda, ka tieši uztvertās pieķeršanas varbūtībai ir ļoti būtiska ietekme uz iesaistes ēnu ekonomikā mazināšanu (pieejams: www.sseriga.edu_Ēnu ekonomikas indekss 2023).
Tādējādi var secināt, ka samērā lielai uzņēmēju daļai ir nesodāmības sajūta, kas daļēji ir izskaidrojams ar tiesisko līdzekļu trūkumu, kurus izmantojot nodokļu administrācija ar administratīvi procesuāliem līdzekļiem varētu iegūt pierādījumus par aplokšņu algu maksāšanu uzņēmumā.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo aplokšņu algu īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu aplokšņu algu maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
Starptautiskais ekonomisko pētījumu tīkls CESIFO savā pētījumā ir norādījis, ka viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī ir skaidras naudas aprites īpatsvars. Zinātnieki secina, ka piekļuve skaidrai naudai ir svarīga, lai patērētāji varētu realizēt savas maksājumu izvēles, taču vienlaikus, jo vairāk skaidras naudas aizstāšanas iespējas ir pieejamas, jo mazāk skaidra nauda tiek turēta (CESIFO darba dokuments Nr.8574 “Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries”, autori Hans-Eggert Reimers, Friedrich Schneider, Franz Seitz, CESIFO 2020. Pieejams www.cesifo.org).
Arī šobrīd ēnu ekonomikas izpētes jomā vadošais pētnieks Johannesa Keplera universitātes Lincā profesors F. Šneiders ēnu ekonomikas apmēra noteikšanu balsta uz skaidrās naudas pieprasījuma pieeju un "vairāku indikatoru un vairāku cēloņu" (MIMIC) modeli.
Valūtas pieprasījuma pieejas pamatideja ir tāda, ka par ēnu ekonomikā pārdotajām precēm un pakalpojumiem norēķinās skaidrā naudā un ka, izmantojot skaidrās naudas pieprasījuma funkciju, ir iespējams novērtēt šādas preces un pakalpojumus, kas attiecīgi sniegti un sniegti apmaiņā pret skaidru naudu un tādējādi aprēķināt ēnu ekonomikas apjomu (skatīt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2.2. apakšpunktu "Ēnu ekonomikas apmēra novērtējums").
Eiropas Parlamenta 2022.gadā veiktajā pētījumā "Neformālās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem" kā daži no virzieniem, kuros dalībvalstīm būtu jāvirzās, lai ēnu ekonomikas apkarošanas politika būtu veiksmīga, ir norādīti procedūru automatizēšana un datorizācija un elektronisko maksājumu veicināšana.
Minētajā Eiropas Parlamenta pētījumā secināts, ka, virzoties šajos virzienos, ir iespējams samazināt birokrātiju un korupciju, savukārt elektronisko maksājumu veicināšana un skaidras naudas izmantošanas ierobežošana var samazināt aktivitātes ēnu ekonomikā (skatīt Taxation of the Informal Economy in the EU | Highlights | Supporting analyses | Committees | European Parliament (europa.eu)).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017.gadā publicētajā pētījumā par ēnu ekonomiku norāda, ka skaidra nauda pēc savas būtības nav izsekojama konkrētai personai vai darījumam. Noteikumi par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu nosaka, ka finanšu iestādēm ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem un darījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, bet mazāki darījumi vai darījumi, kas notiek ārpus banku sistēmas, bieži vien būs pilnīgi neredzami. Līdz ar to skaidra nauda joprojām tiek izmantota, lai veicinātu ēnu ekonomiku un nelegālās darbības, maksājot tirgotājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem, vai veicot noziedzīgas darbības. Darījumos, kas ir zemāki par noteiktu līmeni, skaidras naudas saņemšana šobrīd ir vienkāršāka nekā jebkad agrāk, pateicoties bankomātu izplatībai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija secina, ka ēnu ekonomiku veicinošās darbības pēc definīcijas nevar notikt tur, kur tās ir pilnībā redzamas nodokļu administrācijām. Līdz ar to, lai atklātu un samazinātu minētās darbības, ir nepieciešams izmantot jaunus informācijas apkopošanas un automātiskās analīzes rīkus, kas ļautu uzlabot ēnu ekonomikā veikto darbību, tai skaitā skaidras naudas plūsmas, caurspīdīgumu un pārredzamību (skatīt Shining light on the shadow economy: Opportunities and threats, OECD 2017. Pieejams www.oecd.org.).
Uzsverams, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, attiecīgi monitorējot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.
Eiropas Komisija 2022.gada 27.oktobra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanu, kas ietekmē iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām" ir norādījusi, ka izplatītākās augstas intensitātes skaidrās naudas uzņēmējdarbības nozares ir tās, kuras saistītas ar bāru un restorānu darbību, celtniecības uzņēmumiem, automobiļu mazumtirgotājiem, automazgātavām, mākslas un senlietu tirgotājiem, izsoļu namiem, lombardiem, juvelierizstrādājumu uzņēmējiem, mazumtirdzniecību, dzērienu un tabakas veikaliem, nakts veikaliem, azartspēļu pakalpojumiem, u.c. (pieejams: EUR-Lex - 52022SC0344 - EN - EUR-Lex (europa.eu)).
Savukārt saskaņā ar VID datiem 2022.gadā vislielākais nedeklarētās darba samaksas apmērs Latvijā bija konstatējams šādās nozarēs (dati pieejami: Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv)):
Nozare | Nedeklarētie darba ienākumi 2022.gadā, milj. euro |
Mazumtirdzniecība | 201,08 |
Sauszemes transports un cauruļvadu transports | 169,38 |
Vairumtirdzniecība | 120,13 |
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības | 76,38 |
Specializētie būvdarbi | 72,71 |
Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts | 70,01 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu |
61,39 |
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana | 60,67 |
Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības | 60,47 |
Ēku būvniecība | 59,53 |
Ēdināšanas pakalpojumi | 53,97 |
Līdz ar to ir konstatējama pamatota un datos balstīta korelācija starp ēnu ekonomiku un skaidras naudas apriti. Proti, nozarēs, kurās ir augstas intensitātes skaidrās naudas aprite, ir novērojami arī augsti ēnu ekonomikas radītāji, kas ļauj izdarīt pamatotus, ne tikai ekonomiskajā teorijā, bet arī objektīvi konstatējamos datos balstītus secinājumus par to, ka paaugstināta skaidras naudas aprite veicina ēnu ekonomiku.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē bieži ir novērojama situācija, kad uzņēmēji nolūkā izvairīties maksāt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā darba samaksu un no tās paredzētos nodokļus, izvēlas saviem darbiniekiem daļu algas izmaksāt, to pārskaitot uz darbinieka kontu kredītiestādē vai kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, savukārt otru algas daļu izmaksāt skaidrā naudā, šo izmaksu nereģistrējot un nedeklarējot, un līdz ar to arī nenomaksājot visus par darbinieku maksājamos nodokļus. Tā kā uzņēmuma rīcībā esošā skaidrā nauda, kura nepieciešama aplokšņu algas izmaksai parasti netiek reģistrēta uzņēmuma grāmatvedībā, tad nodokļu administrācijai aplokšņu algas izmaksu ir problemātiski konstatēt. Vienlaikus, pieaugot dažādu pakalpojumu sniedzēju iespējām piedāvāt klientiem samaksu par saviem pakalpojumiem veikt bezskaidrā naudā, ir novērojama iedzīvotāju vēlme savā rīcībā esošo skaidro naudu, izmantojot kredītiestāžu bankomātus, iemaksāt savā bankas kontā, lai ērtāk norēķinātos par dažādiem saņemtajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem 2023.gadā tika veikti 495,4 milj. karšu maksājumu 9,6 mljrd. euro apjomā, kas kopumā pret visiem 2023.gadā veiktajiem bezskaidras naudas maksājumiem veidoja 63% (skatīt: https://www.bank.lv/statistika | Latvijas Banka). /dati-statistika/maksajumu-sist-statistika#latvijas-maksajumu-statistika). Taču neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli. Tā, piemēram, atbilstoši Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2023.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 33% no viena Latvijas iedzīvotāja ikdienas maksājumiem nedēļā, 2023.gada augustā – 27%, bet 2024.gada februārī – 23% (skatīt: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars).
Situācijas, kurās darba devējs ir izmaksājis darba ņēmējam algu bezskaidrā naudā un vienlaikus darba ņēmējs veic papildus skaidras naudas iemaksas savā maksājumu kontā, potenciāli var norādīt uz aplokšņu algu esību darba devēja un darba ņēmēja darba tiesiskajās attiecībās.
Lai gan darba ņēmēju rīcībā esošajai skaidrai naudai var būt arī cits izcelsmes avots, kas nav saistīts ar aplokšņu algu, tomēr noteiktās situācijās, kad darba ņēmējs nav deklarējis papildus ienākumus, taču vienlaikus, paralēli VID deklarētajai darba algai, turpina ilgstoši veikt skaidras naudas iemaksas savā maksājumu kontā, var norādīt iespējamu ienākumu nedeklarēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
VID ir konstatējis, ka ir arī gadījumi, kad no uzņēmumu kontiem, dažādu citu darījumu aizsegā, tiek izņemta skaidra nauda, kura tiek novirzīta aplokšņu algām.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta trešo daļu minētajā pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi (tai skaitā deklarēšanas pienākums) neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.
Tādējādi šobrīd VID rīcībā nav visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Tāpat VID rīcībā nav visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos.
Ņemot vērā, ka skaidras naudas plūsmas avota noskaidrošana ir problemātiska, kā rezultātā tiek būtiski ierobežotas VID dienesta iespējas atklāt pārkāpumus darba spēka nodokļu samaksas jomā, minētais negatīvi ietekmē cīņu ar ēnu ekonomiku un valsts izaugsmi kopumā.
Līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai valsts varētu nodrošināt nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti.
Lai risinātu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību Latvijā un uzlabotu nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertie pasākumi sadalīti piecos rīcības virzienos.
Pirmais rīcības virziens ir saistīts ar horizontālo pasākumu un skaidras naudas aprites mazināšanas pasākumu ieviešanu, tostarp paredzot kā īstenojamo pasākumu noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos).
Lai gan Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā kā darbības rezultāts minētajam pasākumam ir paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā kredītiestādēm noteikts pienākums sniegt reizi ceturksnī informāciju VID dienestam par iemaksām un izmaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs, tomēr diskusijās ar iesaistītajām pusēm secināts, ka plānoto rezultātu ir iespējams sasniegt, izmantojot esošā tiesiskā regulējuma ietvaru, proti, papildinot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu ar jaunu nosacījumu, kad kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums reizi gadā iesniegt VID konkrētu informāciju par savu klientu – fizisko personu.
Tādējādi likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu līdz katra gada 1.februārim iesniegt VID informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Grozījumu normas redakcija veidota, ievērojot Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, kurā noteikts, ka maksājuma pakalpojums ir pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.
Par tiesības uz privātās dzīves ierobežojuma samērīgumu
Saskaņā ar Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Kā ir norādījusi Satversmes tiesa ar personas privāto dzīvi saistīto datu apstrāde, tostarp izpaušana, ietilpst personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā (skatīt Satversmes tiesas 2018.gada 11.oktobra sprieduma lietā Nr.2017-30-01 11.2.punktu).
Savukārt Satversmes 116.pants nosaka, ka šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Nav šaubu, ka pienākums sniegt likumprojektā paredzēto informāciju par klienta – fiziskās personas – veiktajām skaidras naudas iemaksām ir ierobežojums, kas skar privātpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi;
3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu).
Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 13.oktobra sprieduma lietā Nr.2014‑36‑01 18.punktu).
Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumu sniegt informāciju par klientu – fizisko personu – skaidras naudas iemaksām, ir vērsti uz labprātīgu nodokļu nomaksas veicināšanu.
Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2.punktu). Tādējādi, Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66.pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (skatīt Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 26.punktu).
Atbilstoši Satversmes 66.panta pirmajai daļai Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Proti, likumdevējam ir pienākums lemt par budžeta ieņēmumu nodrošināšanas veidiem. No Likuma par budžetu un finanšu vadību I daļas un 1.panta, kā arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1.punkta izriet, ka viens no likumdevēja izraudzītajiem budžeta ieņēmumu nodrošināšanas un attiecīgi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanas veidiem ir saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļi. Nodokļu ieņēmumi kalpo valsts un atsevišķos gadījumos arī pašvaldību institūcijām nepieciešamo izdevumu segšanai.
Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020-31-01).
Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem, ir secinājusi, ka valstij ir tiesības pieņemt visus nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, un tādēļ regulējumam, kas vērsts uz nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir leģitīms mērķis (skatīt Satversmes 2011.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.2010-70-01).
Savukārt, izvērtējot, vai izraudzītais līdzeklis – informācijas sniegšana par skaidras naudas iemaksām – ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, norādāms.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļi veido būtisku un neatņemamu kopējo valsts budžeta ieņēmumu daļu, un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (skatīt Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 9.punktu). Līdz ar to nodokļu iekasēšana ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Attiecīgi valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (skatīt Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007-23-01 7.punktu).
Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2).
Savukārt, tas, vai nodokļu iekasēšanas sistēma ir izveidota pietiekami efektīva un attur personu no izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir atkarīga no kopējās sociālās un ekonomiskās situācijas, tostarp ēnu ekonomikas īpatsvara, un nodokļu maksāšanas kultūras valstī.
Kā uzsver Satversmes tiesa 2021.gada 6.aprīļa spriedumā Nr.2020-31-01, "nodokļu maksāšanas kultūra Latvijā ir saistīta ar PSRS īstenotās okupācijas sekām.
Augstākā padome 1990.gada 28.decembrī pieņēma likumu "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", kas citstarp noteica nodokļu veidus, objektus un maksātājus, kā arī principus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi. Tajā pašā dienā Augstākā padome pieņēma arī lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 5.punktā bija noteikts, ka ar minētā likuma pieņemšanas brīdi PSRS likumdošanas akti nodokļu un nodevu jautājumos Latvijas Republikas teritorijā nav spēkā.
Tomēr tiesiskā regulējuma izmaiņas vien nebija pietiekamas, jo bija nepieciešama arī paradigmu maiņa Latvijas juridiskajā kultūrā – sociālajā realitātē pastāvošos un laika gaitai atbilstoši mainīgajos priekšstatos par tiesību jēdzienu, tiesību avotiem, tiesību normu jaunrades un piemērošanas metodēm, argumentācijas teoriju, kā arī vienojošām pamatvērtībām un pasaules uzskatu (sk.: Hoecke Van M., Warrington M. Legal Cultures, Legal Paradigms and Legal Doctrine: Towards a New Model for Comparative Law. The International and Comparative Law Quarterly, 1998, Vol. 47, No. 3, pp. 495-536). Tā, piemēram, indivīdu tiesiskajā apziņā izpratne par nodokļu maksāšanas pienākuma saistošo spēku bija nepilnīga, jo PSRS īstenotās okupācijas laikā nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums mūsdienu izpratnē nemaz nepastāvēja (sal. sk.: Torgler B. Tax Morale, Eastern Europe and European Enlargement. Pieejams: openknowledge.worldbank.org; Martinez-Vazquez J., McNab R. M. Tax Systems in Transition Economies. In: Hildreth W. B., Richardson J. A. (Eds.) Handbook on Taxation. New York: Dekker, 1999, p. 911). Tomēr pārmaiņas juridiskajā kultūrā, tostarp izpratnē par personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus, nenotiek ātri.
Savukārt 1995.gadā tika īstenota jauna Latvijas nodokļu sistēmas reforma, kuras mērķis bija, pirmkārt, nodrošināt stabilus budžeta ieņēmumus un, otrkārt, veicināt valsts ekonomisko izaugsmi (sk. 2003.gada 3.jūnija Pamatnostādņu nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā 1.pielikumu "Nodokļu un nodevu sistēmas attīstība". Pieejams: polsis.mk.gov.lv). Tomēr neilgi pēc šīs reformas par Latvijas nodokļu sistēmu raksturojošām iezīmēm tika atzīts citstarp sarežģīts un nekonkrēts nodokļu aprēķināšanas un samaksas mehānisms, vāja, bet dārga nodokļu administrēšanas sistēma, kā arī bieža nodokļu likumu grozīšana (sk.: Zelgalvis E. Latvijas Republikas nodokļu sistēma. Latvijas Vēstnesis, 1997.gada 2.jūlijs, Nr.169). Būtiskas problēmas pastāvēja arī nodokļu administrēšanā. Nodokļu administrācijas rīcībā nebija pietiekama materiāltehniskā nodrošinājuma nodokļu kontroles pasākumu efektīvai veikšanai, jo līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku bija krasi un būtiski pieaudzis nodokļu maksātāju skaits. Turklāt tiesību normu piemērošanas process tika veikts nevis atbilstoši demokrātiskā tiesiskā valstī izmantojamām juridiskajām metodēm, bet drīzāk gan sociālistiskās tiesību skolas tradīcijai raksturīgajā tiesību formālisma garā (sal. sk.: Torgler B. Tax Morale, Eastern Europe and European Enlargement. Pieejams: openknowledge.worldbank.org; sk. arī: Levits E. Latvijas tiesiskā iekārta transformācijas procesā. Likums un Tiesības, 1999, Nr. 1, 6.-12. lpp.).
Nekvalitatīvs nodokļu tiesiskais regulējums un formāla, mehāniska tā piemērošana mazināja nodokļu maksātāju uzticēšanos valstij un tiesībām, tostarp uzticēšanos nodokļu administrācijai. Šo vēsturisko apstākļu sekas ir tādas, ka Latvijā joprojām nodokļu saistību labprātīgas izpildes līmenis ir zems.
Jaunākie pētījumi liecina, ka pēdējo gadu laikā ēnu ekonomikas indekss Latvijā bija 22 līdz 24 procenti no iekšzemes kopprodukta (sk.: Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2019.gadā. Pieejams: www.sseriga.edu). Arī sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka to aptaujāto personu skaits, kuras atzīst nepieciešamību maksāt visus nodokļus, pēc būtības sakrīt ar to aptaujāto personu skaitu, kuras pieļauj iespēju maksāt tikai daļu nodokļu (sk.: Sabiedriskās domas pētījums par finanšu un nodokļu politiku. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2017.gada decembris. Pieejams: petijumi.mk.gov.lv). Tātad ēnu ekonomikas līmenis Latvijā joprojām ir augsts, bet izpratne par personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus – nepietiekama."
Kā uzsvērts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, ēnu ekonomika "veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu. Komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst lielākus apgrozāmos līdzekļus un ietaupa izdevumus "aplokšņu algu" atalgojumam. Tas rada zemāku preču un pakalpojumu pašizmaksu un ļauj izspiest no tirgus preces un pakalpojumus, par kuriem nomaksāti visi nodokļi. Vienlaikus personas, kas saņem "aplokšņu algas" ir pakļautas sociālo garantiju, darba drošības un sociālās apdrošināšanas riskam. "Aplokšņu algas" ne vien negatīvi ietekmē nodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī liedz saņemt valsts garantēto ienākumu aizvietojumu, iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, slimības gadījumā, maternitātes periodā, zaudējot darbu, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību.
Rezultātā ēnu ekonomika kavē valsts ekonomikas izaugsmi, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tas attiecīgi samazina valsts rīcībā esošo finansējumu, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai, infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, kas rada priekšnosacījumus ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaita palielināšanai un ražošanas paplašināšanai."
Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā nostājai attiecībā uz ēnu ekonomiku (pieejama: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2022/09/FICIL_PP_Shadow_Economy_LV_2022.pdf) viena no tās sniegtajām rekomendācijām ir uzlabot VID darbu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Lai gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā konceptuāli piekrīt nostājai, ka cīņa pret ēnu ekonomiku ir cieši saistīta ar riska novērtēšanā balstītu pieeju, tomēr vislielāko resursu novirzīšana nozarēm ar vislielāko risku un potenciāli visaugstāko iespēju palielināt nodokļu maksājumus nedrīkstētu automātiski nozīmēt pastiprinātu kontroli pār lielāko uzņēmumu darbību. Būtiski ir veikt efektīvus un stingrus uzraudzības un novēršanas pasākumus ne tikai pret atsevišķu nozaru lielākajiem uzņēmumiem, kuri nereti ir lielākie nodokļu maksātāji, bet arī pret vidējiem un maziem uzņēmumiem, īpaši, ja VID pieejamie dati liecina par augstu nodokļu nemaksāšanas risku konkrētajā nozarē ar augstu ēnu ekonomikas risku.
Šobrīd saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums līdz katra gada 1.februārim iesniegt VID informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk (pirmo reizi informācija tika sniegta 2019.gadā par 2018.gadu).
Šāds regulējums tika izstrādāts ar mērķi pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tostarp, lai padziļinātai analīzei tiktu novirzītas personas ar iespējami lielāku varbūtību, kuras, iespējams, gūst nedeklarētus ienākumus, tai skaitā aplokšņu algas veidā (minētais tika pamatots arī ar apstākli, ka fiziskās personas savos kontos var veikt skaidras naudas iemaksas, kuras ir ienākumi no aplokšņu algām).
Tomēr kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtā informācija par konta apgrozījumu nesatur datus par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām, kas ir nozīmīga papildu informācija, lai padziļinātai analīzei novirzītu personas, kuras, gūst nedeklarētus ienākumus aplokšņu algas veidā.
Tā, piemēram, atbilstoši publiski pieejamajai informācijai 126 000 Latvijas iedzīvotāju ir ienākumi zem 1000 euro gadā. Ja VID rīcībā būtu informācija par šo personu veiktajām skaidras naudas iemaksām/izmaksām, tad nenoliedzami būtu iespējams daudz efektīvāk identificēt tieši tās personas, kuras, iespējams, gūst nedeklarētus ienākumus, izvairoties no nodokļu nomaksas.
Tādējādi likumprojektā ietvertais risinājums kopsakarā ar informāciju, kuru kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd sniedz VID saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu, nodrošinās iespēju VID daudz efektīvāk saņemtos datus salīdzināt ar deklarētajiem datiem un nesakritību gadījumā identificēt iespējamos nodokļu nenomaksas riskus, kas secīgi dos pamatu veikt turpmākus nodokļu administrēšanas pasākumus neatbilstību izraisīto cēloņu noskaidrošanai.
Savukārt, izvērtējot, vai minēto nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, un, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem, secināms.
Satversmes tiesa ir vērsusi uzmanību, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.2018-18-01 20.punktu). Normās noteiktais tiesību ierobežojums ir pieļaujams, ja tas nepieciešams, turklāt nav nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (skatīt Satversmes tiesas 2011.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2010-70-01 16.1. un 17.punktu).
Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023.gadā" aplokšņu alga 2023.gadā veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt ēnu ekonomikas indekss bija 22,9 % no iekšzemes kopprodukta (2022.gadā – 26,5 %).
Jānorāda, ka šis ēnu ekonomikas indekss tiek mērīts % no iekšzemes kopprodukta, izmantojot tiešo apsekojuma metodi – uzņēmēju aptaujas anketas (arī telefona intervijas) ar brīvas izvēles atbildēm un nodokļu audita datu analīze un ieņēmumu pieeju iekšzemes kopprodukta mērīšanā – tas tiek aprēķināts kā darbinieku bruto atlīdzības un uzņēmumu bruto saimnieciskās darbības ienākumu summas.
Saskaņā ar VID novērtējuma rezultātiem (pieejami:https://www.vid.gov.lv/lv/media/18936/download?attachment) 2022.gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā veidoja 17,5 % un tas tiek aplēsts 1 753,2 miljoni euro apmērā, savukārt VSAOI iemaksu plaisa tiek aplēsta 584,2 miljonu euro apmērā, bet IIN plaisa 314,50 miljoni euro apmērā.
Ieviešot risinājumus, kas ļauj efektīvāk konstatēt aplokšņu algu riskus, tiek nodrošināta iespēja valstij no šīs grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas jeb aplokšņu algas summas iekasēt papildu līdzekļus valsts budžetā valsts nacionālās drošības un sabiedrības fiskālajām vajadzībām nacionālās drošības risku apstākļos.
Lai efektīvāk īstenotu nodokļu administrēšanas procesu un padziļinātai analīzei novirzītu tikai tās personas, kurām ir konstatēti nodokļu nenomaksas riski, VID ir nepieciešama papildu informācija arī par šo personu skaidras naudas darījumiem.
Šobrīd šādu informāciju VID bez pieprasījuma var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, ja kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis fiziskās personas veikto skaidras naudas iemaksu kā aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē. Tomēr šajā gadījumā informācija tiek sniegta, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Tas nozīmē, ka saņemto datu apjoms nav pietiekams efektīvai nodokļu nomaksas uzraudzībai.
Savukārt informācijas saņemšana no kredītiestādēm tikai pēc konkrēta pieprasījuma, neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus, it sevišķi, ka šajos gadījumos VID būtībā jau ir nepieciešams iepriekš konstatēt nodokļu pārkāpumu.
Attiecīgi secināms, ka ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar efektīvu nodokļu administrēšanu, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses. Jo sekmējot ēnu ekonomikas samazināšanos valstī un veicinot nodokļu ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā, valsts iegūst nodokļu ieņēmumus, lai spētu pietiekošā apmērā nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālo, izglītības, medicīnas, iekšējās un ārējās drošības lietu jomās. Tā kā nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti visas sabiedrības kopējās interesēs, tad ar likumprojektu noteiktais ierobežojums ir samērīgs attiecībā pret privātpersonu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Vienlaikus jāuzsver, ka plānotie grozījumi neparedz personai nelabvēlīgas sekas, kas tai varētu rasties pamattiesību ierobežojuma rezultātā.
Proti, VID kā datu apstrādes pārzinis īsteno fizisku personu datu apstrādi tikai normatīvajos aktos noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai, tas ir, saņemtie dati tiks apstrādi tikai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai – nodokļu nomaksas uzraudzībai – un citiem mērķiem dati netiks izmantoti.
Tāpat VID datu apstrādi veic tikai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta 1.2 daļā noteiktajā apjomā un ievērojot minētā likuma panta trešajā daļā noteikto datu glabāšanas ilgumu, kā arī veicot nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu saņemtās kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju informācijas, kas satur fizisku personu datus, aizsardzību un novērstu prettiesisku izmantošanu vai nesankcionētu piekļuvi tiem.
Jau šobrīd VID rīcībā ir fizisko personu dati un papildu informācija par tās veikto skaidras naudas darījumu kopsummu būs tikai viena no šo datu kategorijām. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, tā arī turpmāk – ja VID nebūs konstatējis būtiskas neatbilstības starp starp nodokļu maksātāja sniegtajiem datiem un VID rīcībā esošo informāciju – nodokļu maksātājs neizjutīs likuma regulējuma ietekmi uz pamattiesību īstenošanu.
Papildus jāuzsver, ka, ņemot vērā šobrīd esošo ģeopolitisko situāciju un ar to iespējamos riskus, skaidra nauda joprojām ir likumīgs maksājumu veids, bet banknotes un monētas ir svarīgas krīzes situācijās, kad ir iespējami interneta un elektrības padeves pārtraukumi, tāpēc katram sabiedrības loceklim, vadoties no Latvijas Bankas un Sargs.lv rekomendācijām, ir jānodrošina skaidras naudas uzkrājums krīzes pārvarēšanai (skatīt: https://www.sargs.lv/sites/default/files/2024-04/kas-jazina-par-naudu-krizes-gaijuma-viegla-valoda.pdf).
Pamatojums izvēlētajam skaidras naudas iemaksu slieksnim
Skaidras naudas iemaksu slieksnis 7000 euro ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu.
Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radara datiem fizisko personu bezskaidras naudas maksājumi 2023.gada februārī veidoja 77 % no kopējā maksājumu skaita.
Pieņemot, ka bezskaidras un skaidras naudas maksājuma lielums ir identisks, un izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus par vidējo neto algu 2023.gadā (1120 euro), var secināt, ka fiziskajām personām mēnesī veidojas nepieciešamība pēc bezskaidras naudas 862 euro apmērā (1120 euro x 77%).
Tādējādi secināms, ka normāla maksāšanas uzvedība nosaka augstāku iespējamo fiziskās personas skaidras naudas iemaksu slieksni ap 800 euro mēnesī, lai komfortabli segtu ikdienas tēriņus.
Minimālo bezskaidras naudas vajadzību nosaka tādi izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no šiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas ir saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem.
Komunālajiem maksājumiem nepieciešamā summa novērtēta pēc oficiālās statistikas datiem par 2022.gadu (mājsaimniecībai bez bērniem), kas, indeksējot pēc CSP inflācijas kalkulatora datiem, veido ap 220 euro mēnesī.
Pirkumiem internetā nepieciešamie līdzekļi novērtēti pēc CSP datiem par pirkumu vērtībām internetā, pielietojot vidējo diapazonu vērtību, kas veido 90 euro mēnesī.
Medicīnas, izglītības un izklaides un kultūras pasākumu izdevumiem pēc CSP datiem (pēdējais Mājsamniecības budžeta apsekojums ir veikts par 2019.gadu) veido 16 % no mājsaimniecību budžeta, kas, attiecināti uz CSP publicēto vidējo neto algu 2023.gadā, veido 184 euro.
Ņemot vērā minētās trīs izdevumu pozīcijas, secināms, ka fiziskajai personai nepieciešamā bezskaidra nauda varētu veidot 494 euro. Tādēļ personai, kura algu saņem skaidrā naudā, bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai būtu jāveic iemaksas bankomātā vismaz 500 euro apmērā. Tādējādi fiziskās personas bezskaidras naudas nepieciešamība varētu veidoties robežās no 500 euro līdz 800 euro.
Šobrīd normatīvais regulējums paredz aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tā kā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.4 daļu tikai uz vairumtirgotājiem pastāv nosacījums, ka vairumtirdzniecībā veicami bezskaidras naudas norēķini (to skaitā ar maksājumu kartēm), tad attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz pakalpojumus vai pārdod preces mazumtirdzniecībā, nosacījumi par norēķinu kārtību nav paredzēti. Tā rezultātā pakalpojuma sniedzējs vai mazumtirgotājs var nepiedāvāt iespēju klientam norēķināties par darījumu bezskaidras naudas veidā.
Kā uzsvērts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, "ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem. Minēto faktu apliecina arī prof. A. Saukas vadītajā pētījumā sniegtā rekomendācija par elektronisko norēķinu sistēmu stimulēšanu un atturēšanu no skaidras naudas maksājumiem, lai samazinātu skaidras naudas apjomu, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai skaidrā naudā, piemēram, skaidras naudas norēķinu griesti, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamība visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošana valsts iestādēs, stimuli karšu izmantošanai tirdzniecības vietā."
Ievērojot minēto, ir nepieciešams rast risinājumu, ka nodokļu maksātāji, kuru gada apgrozījuma apjoms liecina par tā iespējām iegādāties pakalpojumu bezskaidras naudas norēķinu īstenošanai, saviem klientiem nodrošina iespēju par darījumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Tā kā saimnieciskās darbības veikšanai ir nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanas vieta, šobrīd tiek prezumēts, ka nodokļu maksātājs saimniecisko darbību veic kādā no tā reģistrētajām adresēm – juridiskajā adresē vai reģistrētās struktūrvienības adresē. Turklāt, ņemot vērā, ka struktūrvienība tiek reģistrēta tikai tad, ja saimnieciskā darbība tiek veikta no juridiskās adreses nošķirtā saimnieciskā vienībā, tiek uzskatīts: ja nav tikusi reģistrēta struktūrvienība, saimnieciskā darbība tiek veikta juridiskajā adresē.
Tāpat nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros var sniegt pakalpojumus, izmantojot tirdzniecības automātu, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumiem Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" ir uzskatāma par vienu no specializētās ierīces vai iekārtas veidiem.
Atbilstoši minēto noteikumu 34.6 punktam, sniedzot informāciju par specializētās ierīces vai iekārtas uzstādīšanas vietu, norāda uzstādīšanas adresi (tā var nesakrist ar juridisko adresi vai pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) adresi). Ja specializētās ierīces vai iekārtas uzstādīšanas adresi nav iespējams noteikt, norāda informāciju, ka specializētās ierīces vai iekārtas lietošana notiks ārpus lietotāja pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības).
Tas nozīmē, ka tirdzniecības automāti var būt uzstādīti arī ārpus juridiskās adreses vai struktūrvienības, un tādējādi tajā gūtie ieņēmumi nav tieši attiecināmi uz nodokļu maksātāja juridisko adresi vai kādu no struktūrvienībām.
Saskaņā ar VID sniegto statistiku uz 2024.gada 19.septembri bija 222 nodokļu maksātāji, kuriem bija reģistrēti tirdzniecības automāti.
Kopējais reģistrēto tirdzniecības automātu skaits – 6030, no tiem 4422 ir piemēroti arī pārtikas tirdzniecībai (reģistrēti 114 nodokļu maksātājiem).
Šo 6030 tirdzniecības automātu sadalījums par uzstādīšanas vietām:
- juridiskajā adresē reģistrēti 752 tirdzniecības automāti;
- struktūrvienības adresē reģistrēti 1365 tirdzniecības automāti;
- individuālajā uzstādīšanas vietas adresē reģistrēti 3913 tirdzniecības automāti.
Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, ir nepieciešams noteikt, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t.i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijis) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Šāds apgrozījuma slieksnis izvēlēts, pamatojoties uz:
▪ komerciālo izdevumu aprēķinu, atbilstoši kuram vidēji viena POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie gada apgrozījuma (tas ir, preču un pakalpojumu vērtība, kura laista caur POS termināli) virs 35 000 euro.
Atbilstoši šim pamatojumam likumprojektā iekļautais regulējums paredz vērtēt nodokļu maksātāja apgrozījumu atsevišķi: tā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā.
Tas nozīmē, ja nodokļu maksātājam ir juridiskā adrese un, piemēram, trīs struktūrvienības, un tikai divās struktūrvienībās iepriekšējā gada apgrozījums ir vairāk par 50 000 euro, tad juridiskajā adresē un struktūrvienībā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums ir bijis zemāks par 50 000 euro, joprojām norēķinus varēs veikt tikai skaidrā naudā un POS terminālis šajās vietās nebūs obligāti jānodrošina.
Līdzīgi ir arī attiecībā uz tirdzniecības automātiem. Ja nodokļu maksātājam ir viena struktūrvienība, un reģistrēti 4 tirdzniecības automāti, no kuriem viens ir reģistrēts struktūrvienībā, bet pārējie divi atrodas ārpus juridiskās adreses vietas, kā arī ārpus struktūrvienības, un ja pakalpojumi, kā arī darījumi mazumtirdzniecībā tiek veikti gan juridiskajā adresē, gan struktūrvienībā, gan tirdzniecības automātos, tad šajā gadījumā apgrozījums vērtējams atsevišķi: juridiskās adreses apgrozījums, struktūrvienības apgrozījums (tajā iekļaujot arī tajā atrodošo pirmā tirdzniecības automāta apgrozījumu), otrā tirdzniecības automāta apgrozījums un trešā tirdzniecības automāta apgrozījums. Ja, piemēram, tikai trešajam tirdzniecības automātam iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 euro, tad tikai šajā tirdzniecības automātā ir jānodrošina iespēja klientam norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Vienlaikus jāuzsver, ka VID, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāji izpilda likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.7 daļā paredzēto prasību, var izlases kārtībā veikt atbilstošas pārbaudes.
Piemēram, VID informāciju par veiktajiem darījumiem var iegūt klātienē no tirdzniecības automāta nolasot summārā skaitītāja rādījumus, vai arī lūdzot šo informāciju iesniegt nodokļu maksātājam.
▪ to, ka likumdevējs summu – 50 000 euro gadā – ir uzskatījis par pietiekami būtisku apmēru, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteiktu, ka nodokļu maksātājam ar šādu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pienākums reģistrēties arī kā PVN maksātājam.
Attiecīgi ir lietderīgi un samērīgi šādu summu likumprojektā noteikt arī kā apgrozījuma summu, pie kuras nodokļu maksātājam būs pienākums nodrošināt norēķinus arī bezskaidras naudas veidā.
Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri vēl nav sasnieguši nepieciešamo slieksni, lai reģistrētos kā PVN maksātāji, netiks radīts papildu administratīvais slogs.
Lai nodrošinātu likumprojektā iekļauto nosacījumu, izmaksas varētu palielināties tiem nodokļu maksātājiem, kuri šobrīd savu saimniecisko darbību organizē vienīgi ar skaidras naudas norēķinu palīdzību, taču ilgtermiņā, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumus, izmaksas varētu pat samazināties.
Tā, piemēram, kā ir secināts Konsultāciju uzņēmuma Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā, norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas tikai 2,3% apmērā (skatīt The Hidden Cost of Cash and the True Cost of Electronic Payments in Europe and the UK – Addendum, aut. Stefan Dab, Jean Dobbeni, Boston Consulting Group, 2023).
Viens no bezskaidras naudas norēķiniem ir rēķinu izrakstīšana par preču iegādes vai pakalpojuma sniegšanas darījumiem, vēlāk norēķinus veicot ar pārskaitījumu uz nodokļu maksātāja norādīto maksājumu kontu.
Savukārt klientam ērtākais bezskaidras naudas norēķinu risinājums ir norēķini ar maksājumu kartēm, izmantojot POS termināli.
POS termināls ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c.
Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu (nomas maksa) un komisijas maksa no katra darījuma, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida.
Viena termināļa nomas maksa svārstās no 0-25 euro mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Piemēram termināļa, kurš darbojas kā mobilā lietotne viedtālruņos un planšetdatoros ar NFC funkciju tiek piedāvāti bez nomas maksas, izmaksas veido tikai maksa par darījumiem. Stacionārā un mobilā – pārvietojamā termināļa nomas maksa vidēji ir 15-25 euro mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums. Vienlaikus jāuzsver, ka ir pieejami arī tehnoloģiskie risinājumi, kuros POS iekārtas izmaksas vairs nepastāv – aplikācija mobilajā ierīcē.
Jānorāda, ka ar 2024.gada sākumu ir panākts būtisks progress šo POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā, jo vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā.
Tādējādi, tā kā pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi, un to izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, nav iespējams veikt precīzu administratīvā sloga aprēķinu. Savukārt aptuvenās izmaksas, kas nepieciešamas, lai piedāvātā norēķinu kārtība atbilstu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.7 daļai, ir iekļautas anotācijas 2.4.apakšpunktā.
Vienlaikus jānorāda, ka administratīvais slogs samazināsies pircējiem, kuru rīcībā pirkuma veikšanas vai pakalpojuma saņemšanas brīdī nav skaidras naudas un kuri šobrīd ir spiesti skaidru naudu izņemt bankomātā, lai veiktu norēķinu ar nodokļu maksātāju.
Izvērtējot situāciju pasažieru komercpārvadājumu (ar taksometru un vieglo automobili) jomā, tika konstatēts, ka esošais regulējums, t.sk. paredzētā administratīvā atbildība, vairs neattur nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas un nestimulē tos nedz sniegt VID normatīvajos aktos paredzēto informāciju, proti, paziņot par visiem veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, nedz veikt nodokļu nomaksu un piemēroto sodu samaksu pilnā apmērā. Arī atbildības normas nespēj pilnvērtīgi sasniegt mērķi, jo uz šo tiesību aktu pamata piemērotie naudas sodi pārvadātājiem nav efektīvi iekasējami, kā arī iztrūkst iedarbīgi administratīvi procesuālie līdzekļi, lai ierobežotu tādu pasažieru pārvadātāju iesaisti minēto pakalpojumu sniegšanā, kuri nav novērsuši konstatētos pārkāpumus.
Vienlaikus praksē vērojama tendence, lai arī transportlīdzekļu vadītājiem tiek piemērots administratīvais sods vai administrēšanas procesā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu nodokļu jomā pārkāpumi, tomēr nereti konstatētais pārkāpums netiek novērsts un transportlīdzeklis turpina piedalīties ceļu satiksmē, sniedzot pasažieriem komercpārvadāšanas pakalpojumus, faktiski turpinot veikt to pašu pārkāpumu.
Turklāt, lai izvairītos no nākotnē prognozējamā vai ar administratīvo aktu uzliktā pienākuma pildīšanas, transportlīdzekļi jau sākotnēji netiek noformēti uz faktisko īpašnieku vai, uzzinot par pārbaudes uzsākšanu, īpašnieki savu kustamo mantu atsavina citai personai, to darot vairākkārt. Mainoties īpašuma tiesībām, VID noteiktais piespiedu izpildes mehānisms zaudē savu ātrumu un efektivitāti, jo primāri tiek īstenots uzņēmumu pārejas pierādīšanas process, kas ir sarežģīts no pierādīšanas aspektiem un prasa zināmu laiku tā īstenošanai. Piemēram, pārvadāšanas pakalpojumu sniedz pārvadātājs, kuram nav īpašumā vieglo automobiļu un citu aktīvu, savukārt transportlīdzekļi, kas paredzēti komercpārvadājumiem, reģistrēti turējumā, līdz ar to gadījumā, ja pārvadātājam tiek konstatēts neizpildītas saistības nodokļu jomā, tam nav aktīvu, uz ko varētu vērst piedziņu, līdz ar to pie spēkā esošā tiesiskā regulējuma šāds komersants var turpināt veikt pārkāpumus, neskatoties uz piemērotajiem administratīvajiem sodiem, palielinot zaudējumu apmēru valsts budžetam nesamaksāto nodokļu veidā, vai atstāt uzņēmumu ar parādiem un dibināt jaunu, kas turpinās to pašu praksi.
Ņemot vērā, ka pārvadātāju un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju datu nosūtīšana tiešsaistē VID ir būtisks instruments, kas ļauj uzraudzīt pārvadātāju veiktos pasažieru komercpārvadājumus un veikt datos balstītas mērķtiecīgas pārbaudes pasažieru komercpārvadājumu jomā ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem, ir nepieciešams noteikt efektīvus tiesiskos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka minētie dati tiek saņemti korekti un savlaicīgi.
Ņemot vērā, ka šo datu trūkums var būtiski ietekmēt pārvadātāju uzraudzības iespējas un ir saistīts ar būtiskiem riskiem attiecībā uz komersantu centieniem izvairīties no nodokļu nomaksas, ir nepieciešams noteikt VID tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību bez brīdinājuma gadījumos, kad pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs vai tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu (par pasažieru komercpārvadājumiem, kas veikti izmantojot šo pakalpojumu, ar vieglo automobili) nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus, lai mazinātu ēnu ekonomiku un atturētu personas no pārkāpumu izdarīšanas, nepieciešams stiprināt esošo tiesisko regulējumu un noteikt VID tiesības liegt pārvadātājam izmantot pārkāpumā iesaistīto konkrēto taksometru vai vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumos.
Minētais tiesiskais risinājums tiks īstenots kā papildsods – tiesību atņemšana, piemērojot administratīvo atbildību, administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.
Tāpat, administratīvo atbildību paredzošajās tiesību normās ir nepieciešams arī noteikt stingrāku regulējumu, proti, papildsodu, kas ļautu komersantiem uz laiku atņemt tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem, izolējot no pasažieru komercpārvadājumu nozares tādus komersantus, kas ilgstoši un mērķtiecīgi ignorē normatīvo aktu prasības un kropļo uzņēmējdarbības vidi konkrētajā nozarē.
Pārvadātāju un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības apturēšana par datu nesniegšanu VID tiešsaistē tiks īstenota administratīvā procesa ietvaros likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 pantā noteiktajā kārtībā.
Administratīvā pārkāpuma procesā piemērotais papildsods tiks reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Lieguma atzīme reģistrā tiks dzēsta pēc tam, kad komersants būs izpildījis piemēroto papildsodu administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesību atņemšanu – izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos vai veikt pasažieru komercpārvadājumus uz noteiktu laiku, pārkāpējam būs tiesības pārsūdzēt Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Risinājuma mērķis – nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa vai komersanta izslēgšanu uz noteiktu laiku no uzņēmējdarbības vides konkrētajā tautsaimniecības nozarē, neļaujot turpināt pieļauto pārkāpumu un tādējādi kropļot uzņēmējdarbības vidi.
Līdz ar to šāds regulējums ir samērīgs un vērsts uz to, lai persona nepieļautu pārkāpumu.
Likumprojektā paredzēts:
▪ papildināt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmo daļu ar 8.punktu, nosakot VID tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja konstatēts, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs (vai tā darbinieks, vai persona, kas sniedz taksometru pakalpojumu taksometru pārvadātāja vārdā) nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā;
▪ papildināt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmo daļu ar 9.punktu, nosakot VID tiesības apturēt nodokļu maksātāja (tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēja) saimniecisko darbību, ja konstatēts, ka tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu (par pasažieru komercpārvadājumiem, kas veikti izmantojot šo pakalpojumu, ar vieglo automobili) nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā;
▪ precizēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta otro daļu ar izņēmuma gadījumiem, kad saimniecisko darbību aptur bez brīdinājuma, ne tikai iepriekš uzskaitīto pārkāpumu gadījumos, bet arī šā panta pirmās daļas 2.punktā (izvairīšanās no nodokļu nomaksas) un 3.punktā (pārkāpumi saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu) minēto pārkāpumu gadījumos. Proti, ja nodokļu maksātājiem, kuru darbība ir saistīta ar pasažieru komercpārvadājumiem, konstatē likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmās daļas 2., 3. un 8.punktā noteiktos pārkāpumus, tad VID ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu bez brīdināšanas. Tāds pats process tiks īstenots arī attiecībā uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmās daļas 9.punktā ietverto pārkāpumu attiecībā uz tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem, konstatējot datu nesniegšanu VID tiešsaistes režīmā. Tādējādi, uzsākot nodokļu maksātāja (pārvadātāja) saimnieciskās darbības apturēšanas procesu, lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu tiks noformēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā piecu dienu laikā.
Tā kā šo datu trūkums var būtiski ietekmēt pārvadātāju uzraudzības iespējas un, ņemot vērā ievērojamo ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē (pēc nozarē strādājošo uzņēmēju aplēsēm šajā nozarē ēnu ekonomika varētu sasniegt pat 80% (organizāciju BASE 2018.gada un KPMG 2024.gada pētījumi)), pastāv būtiski riski saistībā ar komersantu vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas. Līdz ar to saimnieciskās darbības apturēšana bez brīdinājuma ir samērīga ar izdarīto pārkāpumu un ir nepieciešama, lai novērstu iespējamo nodokļu ieņēmumu zudumu un kalpotu kā preventīvs līdzeklis, kas atturētu komersantus no vēlmes pārkāpt normatīvo aktu prasības, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Vienlaikus šāds tiesiskais risinājums ļauj samērā ātri pārtraukt komersantu prettiesisko rīcību, tādējādi izvairoties no tā, ka tie turpina nodarīt kaitējumu uzņēmējdarbības videi un valsts budžetam.
Vienlaikus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 135., 138. vai 140.pantā redakcijas tiek papildinātas ar jauniem papildsodiem – tiesību atņemšana izmantot pārkāpumā iesaistīto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili un tiesību atņemšana uz noteiktu laiku veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem. Minētie papildsodi tiks noteikti uz laiku līdz diviem gadiem.
Līdz ar to, piemērojot papildsodu, VID būs pienākums vērtēt piemērotā papildsoda ilgumu ar izdarītā pārkāpuma smagumu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā noteikto šāda veida papildsodus iespējams piemērot uz laika periodu no viena mēneša līdz pieciem gadiem.
Lai pārlieku nelabvēlīgi neietekmētu komersantu tiesības veikt komercdarbību, nav izvēlēts maksimālais iespējamais laika periods, ko šādos gadījumos varētu noteikt saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 17.pantu.
Papildsoda ilguma (līdz diviem gadiem) izvēle ir saistīta ar iepriekš anotācijā aprakstīto VID konstatēto pārkāpuma biežumu un ēnu ekonomikas apjomu nozarē. Tā kā līdz šim normatīvajos aktos noteiktās sankcijas nespēj pietiekami ietekmēt pārkāpējus, tad ir nepieciešams minētās sankcijas papildāt ar pietiekami iedarbīgiem papildsodiem.
Saskaņā ar VID veiktajām aplēsēm papildsodu piemērošana līdz diviem gadiem varētu būt pietiekami iedarbīgs mehānisms (sankcija), kas ēnu ekonomikā strādājošos pārvadātājus varētu atturēt no vēlmes uzņemties risku "tikt pieķertam" un vēlmes sniegt pakalpojumus, neievērojot normatīvo aktu prasības. Jāņem vērā, ka ar likumprojektu netiek noteikts minimālais papildsoda ilgums, tādējādi saskaņā ar vispārējo regulējumu, to varēs noteikt no viena mēneša.
Papildsods, nosakot katrā konkrētā gadījumā tā ilgumu, tiks piemērots, balstoties uz tā samērīgumu attiecībā pret konkrēto pārkāpumu. Lai nodrošinātu vienotu izpratni par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem, saistībā ar šo tiks papildinātas VID izstrādātās vadlīnijas par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem.
Papildsods – tiesību atņemšana tiek paredzēts likumprojektā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumos Nr.389 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili" un Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumos Nr.405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru" ietverto kārtību pārvadātājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili, izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes tiek anulētas.
Minētie noteikumi neparedz regulējumu, kurš dotu tiesības licenču izsniegšanas institūcijai minētās licences apturēt uz laiku. Līdz ar to pastāvošais tiesiskais regulējums atļauj pasažieru komercpārvadātājiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes vienīgi anulēt. Pēc licenču anulēšanas pārvadātājiem tās ir jāiegūst no jauna.
Tiesību atņemšana izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili tiks piemērots, ja pārbaudes ietvaros VID konstatēs, ka pārvadājuma veicējs ir izdarījis tik nozīmīgu pārkāpumu, kura dēļ normatīvie akti nemaz nepieļauj pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, taksometra skaitītājs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām (Autopārvadājumu likuma 40.panta vienpadsmitās daļas 2.punkta pārkāpums). Savukārt papildsods saistībā ar tiesību atņemšanu veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili tiks piemērots gadījumos, kad pārvadātāja darbībās tiks konstatētas apjomīgas sistēmiska rakstura ieņēmumu uzskaites neatbilstības. Piemēram, iepriekš minētais Autopārvadājumu likuma 40.panta vienpadsmitās daļas 2.punkts ir pārkāpts ilgstošā laika periodā un ar vairākiem pārvadātāja rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, un pārkāpuma raksturs norāda uz darbību sistemātiskumu, lai izvairītos no pilnīgas nodokļu nomaksas.
Pantā ietvertais tiesiskais regulējums tiek veidots, lai nodrošinātu samērīgus procesuālos iedarbības līdzekļus uz pārvadātājiem, kuri neievēro normatīvos aktus darījumu uzskaites un nodokļu nomaksas jomā.
Kuru no papildsodiem un uz cik ilgu laiku piemērot, VID vērtēs administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, izvērtējot pārkāpuma smagumu, iespējamās sekas un samērīgumu, salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem.
Vienlaikus norādāms, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz tiesību atņemšanu izmantot pārkāpumā iesaistīto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ietekmē minimāli transportlīdzekļu īpašniekus, kuri nodevuši savu transportlīdzekli pārkāpējam, jo tiesiskais risinājums paredz noteikt tiesību atņemšanu tikai attiecībā uz tiesībām transportlīdzekli izmantot komercdarbībā pasažieru pārvadājumu nozarē, savukārt transportlīdzekļa izmantošana privātām vajadzībām vai saimnieciskajai darbībai citā nozarē nekādi netiek skarta, jo konkrētais transportlīdzeklis var brīvi piedalīties ceļu satiksmē.
Papildsodu piemērošana atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma ļaus VID efektīvi ietekmēt tos pasažieru komercpārvadājumu veicējus, kuri nevēlas darboties normatīvo aktu ietvaros un tādējādi veicina ēnu ekonomiku nozarē.
Vienlaikus, lai izvairītos no tā, ka pārkāpējs turpina veikt pārkāpumu administratīvā pārkāpuma procesa laikā, paredzams, ka VID izmantos Administratīvās atbildības likuma 73.pantā noteikto procesuālo piespiedu līdzekli – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Proti, lai novērstu turpmāku pārkāpuma izdarīšanu pārvadātājam tiks apturētas tiesības izmantot transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums, pasažieru komercpārvadājumos.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 272.pantā un 273.pantā noteiktajam, procesuālais piespiedu līdzeklis tiks reģistrēts CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Līdz ar to līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā transportlīdzekli nevarēs izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili. Kombinējot šo procesuālo piespiedu līdzekli ar papildsodu administratīvā pārkāpuma lietā, tiks veidots efektīvs tiesiskais mehānisms, kas ļaus efektīvi cīnīties ar ēnu ekonomiku pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem vai vieglajiem automobiļiem nozarē.
Likumprojektā noteiktie līdzekļi piemērojami, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz valstī noteikto saistību izpildi (informācijas sniegšanas un nodokļu nomaksas veidā), kā arī nodrošinātu godīgas konkurences aizsardzību konkrētajā nozarē attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kas godīgi pilda uzliktos pienākumus un ievēro noteiktos procesus gan darbības uzsākšanai, gan darbībai konkrētajā nozarē vai konkrētajā valsts teritorijā, un nodrošinātu Latvijas Republikas tiesību normu ievērošanu un pieņemto lēmumu izpildi, nepieļaujot tiesiskā nihilisma iestāšanos.
Vienlaikus diskusijās ar Satiksmes ministriju ir panākts tiesiskais risinājums, kura ietvaros plānots Autopārvadājumu likumu papildināt ar transportlīdzekļa, kas tiek izmantots pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanas uzraudzības mehānismu, nosakot iznomātāja un transportlīdzekļa nomnieka atbildību un pienākumus par šo prasību neizpildi. Tiks izvērtēts piemērotākais veids informācijas uzkrāšanai par iznomātāju un nomnieku (CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai VSIA "Autotransporta direkcija" uzturētajā Taksometru vadītāju reģistrā), lai kontrolējošām iestādēm atvieglotu kontroles iespējas.
Gan šajā likumprojektā, gan Autopārvadājumu likumā paredzētie grozījumi ļaus izveidot efektīvu tiesisko regulējumu nozares uzraudzībai un ēnu ekonomikas apkarošanai.
Par īpašumu tiesību ierobežojuma samērīgumu
Latvijas Republikas Satversmes 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Likumprojektā paredzētās tiesības, administratīvā pārkāpuma procesā liegt izmantot privātpersonai transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, pārkāpējam radīs minimālu un samērīgu tiesību uz īpašumu aizskārumu, jo liegums attieksies tikai uz tiesībām transportlīdzekli izmantot komercdarbībā pasažieru pārvadājumu nozarē.
Situācijā, kad transportlīdzekļa īpašnieks nav pārkāpējs, transportlīdzekļa īpašnieka īpašuma tiesību aizskārums ir pieļaujams, jo tas tiek noteikts visas sabiedrības interesēs, proti, lai novērstu kaitējumu konkrētajai tautsaimniecības nozarei un transportlīdzekļa īpašnieka īpašums netiktu izmantots pretēji sabiedrības interesēm.
Šāds tiesību ierobežojums nodrošinās to, ka visi nodokļu maksātāji atbilstoši vienlīdzības principam maksā nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Līdzīgi secinājumi ir izdarāmi arī attiecībā uz tiesību atņemšanu veikt komercdarbību pasažieru komercpārvadājumu nozarē, jo minētais tiesību liegums ir attiecināms tikai uz pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem.
Tiesību atņemšanas mērķis ir radītu tiesiskus šķēršļus nelikumīgu darbību veikšanai, tādējādi veicinot pārkāpēju izpratni par to, ka izdevīgāk ir darboties, ievērojot normatīvo aktu prasības.
Šāds ierobežojums nosakāms, lai nodrošinātu Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts un sabiedrības labklājības pastāvēšanas priekšnoteikuma esību, proti, nodrošinātu pienākumu ievērot Latvijas Republikas tiesību normas, nepieļaujot tiesiskā nihilisma iestāšanos, kā arī nodrošinātu līdzekļus valsts budžetam dažādu iedzīvotājiem sniedzamo sociālo pakalpojumu finansēšanai.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 13.oktobra sprieduma lietā Nr.2014‑36‑01 18.punktu). Satversmes preambulā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (skatīt Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2.apakšpunktu).
Atbilstoši Satversmes 66.panta pirmajai daļai Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Proti, likumdevējam ir pienākums lemt par budžeta ieņēmumu nodrošināšanas veidiem. No Likuma par budžetu un finanšu vadību I nodaļas un 1.panta, kā arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1.punkta izriet, ka viens no likumdevēja izraudzītajiem budžeta ieņēmumu nodrošināšanas un attiecīgi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanas veidiem ir saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļi. Nodokļu ieņēmumi kalpo valsts un atsevišķos gadījumos arī pašvaldību institūcijām nepieciešamo izdevumu segšanai.
Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. arī: Weiler J. H. H. The Crumbling of European Democracy. In.: Graber M. A., Levinson S., Tushnet M. (Eds.) Constitutional Democracy in Crisis? New York: Oxford University, 2018, p. 632).
Satversmes ievadā ir uzsvērts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66.pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (skatīt Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 26.punktu).
[..] Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (skatīt Satversmes tiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2012‑18‑01 17.punktu). Turklāt nodokļu likumu tiesiskais regulējums kā tāds nebūtu pietiekams, ja nefunkcionētu iedarbīga pārkāpumu novēršanas sistēma (skatīt Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007‑23‑01 11.punktu).
Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2). Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020‑31‑01).
Tādējādi likumprojektā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.
Noskaidrojot, vai apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa pārbauda:
1) vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020‑31‑01).
Paredzot VID tiesības administratīvajā procesā apturēt bez brīdinājuma komersanta saimniecisko darbību par informācijas nesniegšanu tiešsaistē, un administratīvā pārkāpuma procesā atņemt tiesības izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili vai veikt pasažieru komercpārvadājumus, konstatējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiek veicināta atbilstoša un savlaicīga nodokļu maksāšana.
Tādējādi tiesību ierobežojums ir piemērots likumprojekta tiesību normās ietvertā leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Paredzot likumprojektā VID noteiktās tiesības situācijā, kad ir konstatējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodokļu maksātājs tiek motivēts pildīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto nodokļu maksātāju vispārīgo pienākumu – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.
Proti, minētais tiesiskais līdzeklis ir vērsts uz nodokļu maksātāja uzvedības maiņu, kas sekmētu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, tādējādi netieši veicinot valsts finanšu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot demokrātiskā valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbību.
Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots likumprojektā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
Prakse (skatīt iepriekš norādīto informāciju par pārbaudēs konstatēto) liecina, ka piemērotie administratīvie sodi nav pietiekami iedarbīgi un neveic savu preventīvo funkciju, proti, būtiski neveicina izvairīšanos no nodokļu nomaksas pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem jomā izskaušanu.
Tādēļ likumprojekts izstrādāts, lai pastiprinātu tiesiskos līdzekļus administratīvajā procesā un administratīvā pārkāpuma procesā, kas varētu sekmēt brīvprātīgu nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē.
Ievērojot likumprojektā ietvertā regulējuma leģitīmā mērķa nozīmību un svarīgumu demokrātiskas valsts un sabiedrības pastāvēšanā, labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par katra atsevišķa indivīda tiesību ierobežojumu.
Pasažieru komercpārvadājumu sniedzējs no tiesiskajā regulējumā paredzētajām nelabvēlīgajām tiesiskajām sekām var izvairīties, neizdarot attiecīgus pārkāpumus, proti, nelabvēlīgo seku iestāšanās ir atkarīga no pašas personas rīcības (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020‑31‑01).
Papildus minētajam regulējums izstrādāts tā, lai nevērtētu saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa juridisko piederību. Ja transportlīdzekli lieto cita persona, nevis tā īpašnieks, tad īpašniekam, noslēdzot civiltiesisku darījumu ar pārvadātāju (lietotāju, turētāju), tā īpašuma tiesības būtībā ar likumprojektu netiek ierobežotas, bet tam jārēķinās ar darījuma riskiem un tiesiskajām sekām, kādas var iestāties, nododot savu transportlīdzekli lietošanā citām personām (ne tikai ar likumprojektā paredzētajām sekām, bet tai skaitā, piemēram, arī ar transportlīdzekļa neatgriezeniskiem bojājumiem, kuru rezultātā to vairāk nevarētu lietot).
Līzinga devējam īpašumtiesības uz transportlīdzekli netiek aizskartas, un ar likumprojektu tam nekādas sekas nerodas. Paredzams, ka līzinga līgumsaistības varētu pat motivēt un veicināt līzinga ņēmēja izdarītā pārkāpuma novēršanu, lai izvairītos arī no līzinga līgumā noteikto sankciju iestāšanās. Ja pārkāpums izdarīts ar līzingā esošu transportlīdzekli, līzinga devēja īpašumtiesības nav aizskartas, jo līzinga devējs pats neveiks pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un līzinga devēja tiesību aizsardzība būs nodrošināta noslēgtā līzinga līguma ietvaros.
Vienlaikus minētās Satversmes tiesas atziņas par nodokļu ieņēmumu iekasēšanas nozīmību, kas ir visas sabiedrības interesēs un demokrātiskas valsts pastāvēšanas un funkcionēšanas pamatā, pamato likumprojektā paredzētā regulējuma par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmās daļas 2., 3., 8. un 9.punktā noteikto pārkāpumu (kas būtībā ir izvairīšanās no saimnieciskās darbības ieņēmumu uzrādīšanas un secīgi arī nodokļu nomaksas) būtiskumu un samērīgumu saimnieciskās darbības apturēšanai bez brīdinājuma.
1. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes darba grupa ir konstatējusi, ka arī būvdarbos, kuru vērtība ir mazāka par 350 000 euro, ir nepieciešams izmantot EDLUS, lai mazinātu nedeklarēto darba stundu skaitu būvlaukumā.
2. Šobrīd ir pieļaujams VEDLUDB datu ticamības diapazons līdz 20 %, kas savulaik tika pieļauts, lai darbinieki varētu ierēķināt darba pauzes, piemēram, pusdienu pārtraukumu un laiku no rīta pirms darba un vakarā pēc darba. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes darba grupā tika konstatēts, ka šāds datu ticamības diapazons tomēr ir pārāk liels, tāpēc to ir nepieciešams samazināt līdz 15%.
1. Lai īstenotu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, nepieciešams grozīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 116.panta pirmās daļas 7.punktu, samazinot būvdarbu uzsākšanas izmaksas no 350 000 euro uz 170 000 euro, no kuras būvdarbu veicējam nepieciešams iesniegt informāciju VEDLUDB.
2. Grozīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 115.panta otro daļu, samazinot VEDLUDB datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %.
Pirms skaidras naudas aprites mazināšanas pasākumu iekļaušanas Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija Finanšu ministrijas, VID, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācijas pārstāvji.
Minētās darba grupas ietveros vairāku mēnešu garumā tika vērtēti dažādi priekšlikumi saistībā ar skaidras naudas aprites mazināšanu valstī. Šajā darba grupā tika apsvērts priekšlikums saistībā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas sliekšņa mazināšanu, kā arī ar iespējamu skaidras naudas darījumu sliekšņa pārskatīšanu, kas paredzētu grozījumu veikšanu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta astotajā daļā, samazinot iespējas fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā.
Tāpat tika apsvērti priekšlikumi par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanu un aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz noteikto limitu.
Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās, ka attiecībā pret iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm samērīgāks būtu tāds tiesiskais risinājums, kas noteiktu nevis skaidrā naudā veiktu darījumu ierobežošanu, bet skaidrā naudā veikto darījumu monitoringu. Monitorings ļautu nodokļu administrācijai datu automātiskas apstrādes ietvaros konstatēt netipiskus gadījumus, kuriem pievērst uzmanību. Tika secināts, ka atbilstošākais risinājums šāda monitoringa iespēju ieviešanai ir kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo datu par veiktajām skaidras naudas iemaksām nodošanu nodokļu administrācijai. Šāda risinājuma ietekme uz nodokļu maksātājiem ir ļoti minimāla, jo informācijas sniegšanas pienākums tiek noteikts nevis visiem nodokļu maksātājiem, bet tikai kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumus sniedzējiem. Turklāt tiesiskais risinājums minimāli ietekmē arī fizisko personu datu apstrādi, jo informācija par darba devēju izmaksāto algu darba ņēmējiem jau šobrīd tiek sniegta VID saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto.
Arī attiecībā uz citiem ienākumu veidiem, norādāms, ka šobrīd tos ir pienākums deklarēt VID saskaņā ar speciālajos nodokļu likumos noteikto.
Tādējādi visa informācija attiecībā uz privātpersonu legāli gūtajiem ienākumiem jau šobrīd ir VID rīcībā.
Par pasažieru komercpārvadājumu jomu
Savukārt attiecībā uz taksometru pakalpojumu jomu tika izvērtētas arī iespējas pastiprināt jau esošos kontroles un sodīšanas mehānismus – soda naudas palielināšana, konstatējot administratīvo pārkāpumu, un iespēja aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi. Taču šo iespēju izmantošana nebūtu uzskatāma par samērīgu gadījumos, kad pārkāpums tiek veikts pirmo reizi un radītie zaudējumi nav lieli. Ieviešot šo tiesisko regulējumu netiek būtiski ierobežotas personas pamattiesības, taču tiek sasniegts mērķis – pārkāpumu izdarījusi persona vairs nevar to turpināt, piemēram, izvairīties no nodokļu nomaksas, veicot pasažieru pārvadājumus. Saimnieciskās darbības apturēšanu VID arī turpmāk plāno izmantot, ja pārkāpums ir nozīmīgs, kā tas izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Minētais izvērtējums tiks veikts informatīvā ziņojuma ietvaros, kas tiks sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojuma Nr.72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam" 6.punktu, kurā dots uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2028.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar gala ietekmes izvērtējumu par plāna pasākumu īstenošanu.
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Fiziskā persona, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus
- Transportlīdzekļa īpašnieks, ar kura transportlīdzekli tiek sniegti pasažieru komercpārvadājumi
1) tās izmanto kredītiestādes un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto maksājuma pakalpojumu:
▪ kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, ja kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa gada ietvaros ir 7000 euro un vairāk vai, ja iemaksas apmērs atbilst summai, par kuru sniedzama sliekšņa deklarācija;
▪ kura rezultātā ir iespējams izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, ja izmaksas apmērs atbilst summai, par kuru sniedzama sliekšņa deklarācija;
2) skaidrā naudā veikto darījumu apmērs ir neatbilstošs tās deklarēto ienākumu apmēram (minētais izriet no grozījumu mērķa pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, padziļinātai analīzei novirzot personas ar iespējami lielāku varbūtību, ka attaisnosies identificētais nodokļu nenomaksas (šajā gadījumā – "aplokšņu algu") risks).
Grozījumi, kas paredz par pakalpojumiem, kā arī sniegtajiem darījumiem mazumtirdzniecībā nodrošināt iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, ietekmēs fiziskās personas, kuras, lai arī ikdienas norēķinos izmanto bezskaidru naudu, līdz šim dēļ pakalpojuma vai darījuma sniedzēja noteiktās norēķinu kārtības – bija spiestas izmantot skaidru naudu, tostarp, izņemot to no bankomāta.
Novēršot problēmas ar konkurences kropļošanu taksometru pakalpojumu jomā, uzlabosies vide konkrētajā nozarē. Regulējums varētu ietekmēt transportlīdzekļu, kurus izmanto pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, īpašniekus, kuri paši nav komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzēji, gadījumā, ja transportlīdzekļa turētājs, lietotājs pārkāpj normatīvajos aktos noteikto.
- visi uzņēmumi
- Kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji
- Visi uzņēmumi, kas strādā taksometru pakalpojumu jomā vai kuru darbs ir saistīts ar pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanu. Autotransporta direkcijas uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datubāzē reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēji, kuri Latvijas Republikā var sniegt pakalpojumus un pārvadātājs un autovadītājs šos pakalpojumus var izmantot. Plānošanas reģiona vai valstspilsētas (Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras vai Ventspils) pašvaldība, kas izsniedz pārvadātājam speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Autotransporta direkcija, kas izsniedz pārvadātājam speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili. Digitālo platformu operatori (tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji) un nodokļu maksātāji, kas gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas (tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes).
- Juridiskās personas, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā pārsniedz 50 000 euro
1) kredītiestādes;
2) maksājumu pakalpojumu sniedzējus.
Prognozējams, ka informāciju sniegs tie paši subjekti, kuriem šobrīd saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu ir pienākums informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu sniegt VID.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2022.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.gada 11.oktobra sēdē (skat. prot. Nr.52, 67.§)) par 2021.gadu informāciju ir sniegušas 20 iestādes, kurām bija pienākums to sniegt, tai skaitā 16 kredītiestādes, četri maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā divas krājaizdevu sabiedrības.
Grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā, to papildinot ar 1.7 daļu, skars nodokļu maksātājus, attiecībā uz kuriem izpildās turpmāk minētie nosacījumi:
1) tā iepriekšējā pārskata gada apgrozījums juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā pārsniedz 50 000 euro;
2) par sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā līdz šim nav nodrošinājuši iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Atbilstoši Finanšu nozares asociācijas sniegtajai informācijai 2021.gada 4.ceturksnī bija 16 000 bankas klientu, kuri izmantoja bankas sniegto POS termināļa pakalpojumu. Ņemot vērā, ka līdz tam ik gadu palielinājās klientu skaits ap 1000 klientiem gadā, var izdarīt pieņēmumu, ka 2022.gadā bija 17 000 bankas klientu, 2023.gadā – 18 000 bankas klientu, bet 2024.gadā – 19 000 bankas klientu, kuri izmanto POS termināli.
Saskaņā ar uzņēmumu gada pārskatu par:
▪ 2022.gadu datiem 18 207 nodokļu maksātājiem, kas darbojas tirdzniecības un pakalpojumu jomā, apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro (8 769 no tiem darbojas tirdzniecības nozarē (NACE 2.red.kods 46 un 47)).
▪ 2023.gadu datiem 18 295 nodokļu maksātājiem, kas darbojas tirdzniecības un pakalpojumu jomā, apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro (8 522 no tiem darbojas tirdzniecības nozarē (NACE 2.red.kods 46 un 47)).
Atbilstoši šiem datiem secināms, ka nodokļu maksātāju skaits, kas darbojas tirdzniecības un pakalpojumu jomā un kuru apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro, būtiski neatšķiras gadu griezumā.
Tiek pieņemts, ka regulējums ietekmēs tos nodokļu maksātājus, kuru gada apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro un par kuriem VID rīcībā nav informācijas par bankas konta esamību. Tā, piemēram, 2021.gadā tie bija 779 nodokļu maksātāji, 2022.gadā – 265, bet 2023.gadā – 98 nodokļu maksātāju.
Tā kā VID rīcībā nav informācija par nodokļu maksātāju biznesa procesa organizāciju, pieņemot vai nepieņemot no klientiem bezskaidras naudas maksājumus, kā arī ievērojot apstākli, ka ne visi nodokļu maksātāji, kuriem ir bankas konts, nodrošina klientiem arī bezskaidras naudas maksājumus, tiek pieņemts, ka regulējums varētu ietekmēt ap 800 nodokļu maksātāju.
Novēršot problēmas ar konkurences kropļošanu pasažieru komercpārvadājumu jomā, uzlabosies uzņēmējdarbības vide konkrētajā nozarē. Regulējums attiecībā uz pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, kā arī tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem veicinās nodokļu nomaksas disciplīnu, godīgas konkurences apstākļus.
Būvkomersantiem, kuriem jāievieš EDLUS būvobjektos, palielināsies administratīvais slogs un izmaksas.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem datiem no 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 24.oktobrim elektroniskajā iepirkumu sistēmā tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170 – 350 tūkst. euro.
Analizējot situāciju nozarē, darba grupa konstatēja, ka publiskais pasūtījums veido aptuveni pusi no būvdarbu pasūtījumiem, pamatojoties uz 2023.gada statistikas datiem, tādējādi var prognozēt, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākuma plāna 3.1.1.pasākumā minētais attieksies uz aptuveni 200 būvniecības objektiem gadā.
Papildu izmaksas saistībā ar EDLUS uzstādīšanu var veidot aptuveni100 – 200 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Attiecībā uz būvniecības nozares pasākumiem tiks ieviesta darba laika uzskaite mazākos objektos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Tiks samazināta konkurences kropļošana, kā rezultātā maksa par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem varētu tuvināties faktiskajām tirgus cenām un tādējādi palielināt arī mazo un vidējo uzņēmumu interesi veikt saimniecisko darbību pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem jomā. Ēnu ekonomikas un citu konkurenci kropļojošo faktoru izskaušana šajā nozarē ilgtermiņā varētu veicināt maksas par vienu braucienu samazināšanos un vienlaicīgu pasažieru pārvadājumu skaita pieaugumu, kas pozitīvi stimulētu nozares izaugsmi. Likumprojekts tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbību un skars tikai tos uzņēmējus, kuri saimniecisko darbību veic neievērojot normatīvo aktu prasības.
2.2.5. uz konkurenci:
Tiks samazināta konkurences kropļošana. Likumprojekts veicinās ēnu ekonomikas kā galvenā konkurenci kropļojošā faktora izskaušanu, kas samazinās negodprātīgu pārvadātāju vēlmi piedāvāt klientiem samazinātu braucienu maksu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. Ēnu ekonomikas izskaušana šajā nozarē ilgtermiņā varētu veicināt maksas par vienu braucienu samazināšanos un vienlaicīgu pasažieru pārvadājumu skaita pieaugumu, kas pozitīvi stimulētu nozares izaugsmi un palielinātu godprātīgu pārvadātāju vēlmi veikt saimniecisko darbību šajā tirgus nozarē.
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Pasākums | Nodoklis | Plānotā fiskālā ietekme, euro | ||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | ||
Ziņošana par fizisko personu iemaksām/izmaksām bankomātos un filiālēs un papildu ienākumu deklarēšana | IIN | 2 200 000 | 1 500 000 | 1 000 000 |
Ziņošana par juridisko personu iemaksām/izmaksām bankomātos un filiālēs un papildu ienākumu deklarēšana | PVN | 700 000 | 700 000 | 700 000 |
KOPĀ | 2 900 000 | 2 200 000 | 1 700 000 |
2. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz informācijas sniegšanu VID par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām
Plānotā fiskālā ietekme, euro | |||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | |
IIN | 400 000 | 400 000 | 400 000 |
Abu regulējumu fiskālās ietekmes aprēķins sastāv no trīs komponentēm:
1) fizisko personu papildu ienākumu deklarēšana;
Atbilstoši Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem par fizisko personu vienā mēnesī veiktajām iemaksām un izmaksām no bankomātiem vai filiālē, un vienas iemaksas/izmaksas summas apmēru virs 750 euro, tiek pieņemts, ka gadā tās varētu būt ap 39 000 personas, kas kopumā iemaksāja bankomātos vai filiālē ap 530 000 tūkst. euro, un ap 110 000 personas, kas ir izņēmušas skaidro naudu no bankomātiem vai filiālē par kopējo summu ap 1 250 000 tūkst. euro
Analizējot informāciju, kas ir sniedzama VID saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteikto, secināts, ka iemaksu neatbilstības deklarētajiem ienākumiem novērojamas ap 14% banku klientiem. Attiecībā uz izmaksu datiem, VID eksperti prognozē, ka izmaksu neatbilstība deklarētām izmaksu pozīcijām veidos ap 2%. Šie neatbilstību koeficienti tika attiecināti uz Finanšu nozares asociācijas datiem. Papildus tiek pieņemts, ka 30% gadījumos fiziskās personas varētu pielāgoties normatīvo aktu izmaiņām un sadalīt iemaksas un izmaksas summās, kas nesasniedz paredzēto paziņošanas slieksni. Rezultātā aplēsta ienākumu summa, kas varētu būt pakļauta nedeklarēšanas riskam, ir ap 70 000 tūkst. euro.
Tālāk tiek piemērots Pareto princips, kas nosaka, ka sociāli-ekonomiskajos procesos 80% seku rodas no 20% cēloņu: 55 666,9 tūkst. euro.
Fiskālā efekta sasniegšanas scenārijs paredz preventīvo komunikāciju ar fiziskām personām ar būtiskām ienākumu neatbilstībām, kā arī kontroles pasākumu piemērošanu personām, kuru sniegtais ienākumu neatbilstību izskaidrojums nebūs ticams.
Ņemot vērā VID ekspertu viedokli par veicināšanas pasākumu veikšanu un iespējamību, ka daļa no riskantiem gadījumiem ir ar skaidras naudas izcelsmes izskaidrojumu, paredzēts, ka veicināšanas pasākumu rezultātā papildu deklarētie ienākumi varētu veidot 11 133,4 tūkst. euro.
Provizoriskie IIN ieņēmumi (piemērojot zemāko likmi – 20%) pirmajā gadā varētu veidot ap 2 200 tūkst. euro. Turpmākiem gadiem tiek pieņemts scenārijs, ka fiziskās personas pakāpeniski mainīs savu nodokļu deklarēšanas un skaidras naudas iemaksu maksājumu kontos kultūru, līdz ar to lielākas ienākumu neatbilstības pakāpeniski varētu samazināties, savukārt VID turpinātu strādāt ar relatīvi mazākām ienākumu neatbilstību summām, kādēļ fiskālais efekts varētu mazināties katru gadu par 1/3 daļu.
2) juridisko personu papildu ienākumu deklarēšana;
Atbilstoši Finanšu nozares asociācijas sniegtajiem datiem par juridisko personu vienā mēnesī veiktajām iemaksām un izmaksām no bankomātiem vai filiālē, un vienas iemaksas/izmaksas summas apmēru virs 750 euro, tiek pieņemts, ka gadā tās varētu būt ap 29 000 juridiskās personas, kas kopumā iemaksāja bankomātos vai filiālē ap 990 000 tūkst. euro, un ap 5 050 juridiskās personas, kas ir izņēmušas skaidro naudu bankomātos vai filiālē par kopējo summu ap 310 000 tūkst. euro.
Saskaņā ar SSE Riga Ēnu ekonomikas pētījuma "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" datiem ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas apjoms 2023.gadā veido 14,6%. Ņemot vērā VID ekspertu viedokli, ka komersantu darījumu daļa, kur iespējams konstatēt saimnieciskās darbības ienākumu vai PVN kopējās darījumu vērtības neatbilstību no epizodiskajiem skaidras naudas iemaksu transakciju datiem, veido ap 2%. Šis pieņēmums izdarīts, balstoties uz pieredzi, kura gūta Čeku loterijas projekta ietvaros, kad ienākumu neatbilstība tika konstatēta, galvenokārt, komersantiem ar oficiāli deklarētiem zemiem ienākumu līmeņiem. Savukārt, skaidras naudas izmaksu neatbilstība komersanta PVN priekšnodokļa darījumu un algu izmaksu kopsummai, pēc VID ekspertu viedokļa varētu veidot 1%, rezultātā aplēsta potenciālā ienākumu summa, kas varētu būt pakļauta nedeklarēšanas riskam, ir 5 998,01 tūkst. euro.
Tālāk tiek piemērots Pareto princips, kas nosaka, ka sociāli-ekonomiskajos procesos 80% seku rodas no 20% cēloņu: 4 798,41 tūkst. euro.
Ņemot vērā VID ekspertu viedokli par veicināšanas un kontroles pasākumu veikšanu, paredzēts, ka minēto pasākumu rezultātā provizoriskie PVN ieņēmumi (piemērojot standartlikmi – 21%) katrā gadā varētu veidot ap 700 tūkst. euro.
3) fizisko personu papildu ienākumu deklarēšana, apstrādājot datus par fizisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām (reizi gadā)
Regulējums paredz VID iespēju vienu reizi gadā saņemt datus par fizisko personu summārām skaidras naudas iemaksām, kas pārsniedz 7000 euro gadā. Šāds risinājums faktiski paplašina personu tvērumu, par kuru naudas apriti VID būs pieejama informācija. Pēc VID ekspertu aplēsēm, informācijas sniegšanas tvēruma paplašināšana skars ap 7 800 personu, kuras nebija iepriekš paziņotās caur bankas kontu aprites datiem. Prognozēts, ka šo personu skaidras naudas iemaksas provizoriski veidos ap 106,4 milj. euro gadā.
Analizējot informāciju, kas ir sniedzama VID saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteikto, secināts, ka iemaksu neatbilstības deklarētajiem ienākumiem novērojamas ap 14% banku klientiem. Sagaidāms, ka ar jaunu datu avotu VID papildus apzinās ap 1 100 personu ar ienākumu nedeklarēšanas riskiem, kuru ienākumu neatbilstība naudas aprites datiem veidos ap 14,9 milj. euro gadā.
Tālāk tiek piemērots Pareto princips, kas nosaka, ka sociāli-ekonomiskajos procesos 80% seku rodas no 20% cēloņu: paredzēts, ka gadā ap 200 fiziskām personām ar iespējami nedeklarētajiem ienākumiem 11,9 milj. euro var tikt piemēroti preventīvi un kontroles pasākumi.
Ņemot vērā VID ekspertu viedokli par veicināšanas pasākumu veikšanu un iespējamību, ka daļa no riskantiem gadījumiem ir ar skaidras naudas izcelsmes izskaidrojumu, paredzēts, ka veicināšanas pasākumu rezultātā papildu deklarētie ienākumi varētu veidot ap 1 800 tūkst. euro.
Provizoriskie IIN ieņēmumi (piemērojot zemāko likmi – 20%) pirmajā gadā varētu veidot ap 400 tūkst. euro.
3. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas paredz arī bezskaidras naudas norēķinus par sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā
Nodoklis | Plānotā fiskālā ietekme, euro | ||
2025.gadā | 2026.gadā | 2027.gadā | |
PVN | 43 390 | 43 390 | 43 390 |
VSAOI | 54 348 | 54 348 | 54 348 |
IIN | 26 360 | 26 360 | 26 360 |
KOPĀ | 124 098 | 124 098 | 124 098 |
- 2022.gada apgrozījums ir vienāds vai lielāks par 50 000 euro;
- datu apkopošanas brīdī nav deklarēts bankas konts;
- nodokļu maksātāja reitings ir atšķirīgs no "A" reitinga.
Rezultātā atlasīts 231 nodokļu maksātājs, kuru kopējais apgrozījums par 2022.gadu veido 85 948 050 euro. Mazināmā riska apmērs varētu veidot 20 533 510 euro, kas veidojas mērķa grupas apgrozījumu reizinot ar ēnu ekonomikas apmēru valstī 2023.gadā – 22,9% (SSE Riga Ēnu ekonomikas pētījuma "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" dati).
Apgrozījuma daļa, kas pāries bezskaidras naudas formātā ir 72%, kas ir darba vietu, kur, visticamāk, jau šobrīd darba samaksa tiek izmaksāta bezskaidrā naudā (darba vietas valsts/pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, ka arī "A" reitinga nodokļu maksātāju darba vietas) attiecība pret kopējo darba vietu skaitu vispārējā režīmā.
Ēnu ekonomikas daļa, kura varētu pāriet uz bezskaidras naudas formātu, varētu veidot 14 808 810 euro, kas ir mazināmā riska apmēra reizinājums ar apgrozījuma daļu, kas paries bezskaidras naudas formātā.
Saskaņā ar VID publicēto informāciju nodokļu maksātāju (izņemot PVN grupas) aprēķināto pamatnodokļu attiecība pret apgrozījumu vai saimnieciskās darbības ieņēmumiem 2022.gadā valstī PVN ir 2,93%, VSAOI – 3,67% un IIN – 1,78%, tādējādi papildu nodokļu ieņēmumi gadā kopā varētu veidot 124 100 euro, tai skaitā PVN – 43 390 euro, VSAOI – 54 350 euro un IIN – 26 360 euro.
1., 2. un 3. prognozētā ieņēmumu palielinājums kopā sadalījumā pa budžetiem
tai skaitā | |||||
Nodokļu ieņēmumi | Valsts pamatbudžets | Pašvaldību budžets | Valsts speciālais budžets | Valsts fondēto pensiju shēmā | |
2025.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 3 424 098 | 1 401 568 | 1 969 770 |
43 898 |
8 863 |
PVN | 743 390 | 743 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
IIN | 2 626 360 | 656 590 | 1 969 770 | ||
2026.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 2 724 098 | 1 226 568 | 1 444 770 | 43 898 | 8 863 |
PVN | 743 390 | 743 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
IIN | 1 926 360 | 481 590 | 1 444 770 | ||
2027.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 2 224 098 | 1 101 568 | 1 069 770 | 43 898 | 8 863 |
PVN | 743 390 | 743 390 | |||
VSAOI | 54 348 | 1 588 | 43 898 | 8 863 | |
IIN | 1 426 360 | 356 590 | 1 069 770 |
4. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins ar pasažieru komercpārvadājumu jomu saistītajam regulējumam
Fiskālās ietekmes uz budžeta ieņēmumiem aplēses balstās uz 2023.gadā konstatētajām neatbilstībām pārvadātāju, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru, datos, kas VID iesniegti par veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, un nodokļu deklarācijās provizoriskiem nedeklarētajiem ieņēmumiem.
1. Fiskālo ietekmi 0,59 milj. euro apmērā veido:
▪ PVN zaudējumi, kas ir virs 10 000 euro, no nedeklarētās PVN kopējās darījumu vērtības 0,21 milj. euro;
▪ PVN zaudējumi no PVN reģistrēšanās sliekšņa pārsnieguma (nodokļu maksātājiem nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā un nesniedzot PVN deklarācijas), kas ir virs 10 000 euro – 0,38 milj. euro.
Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā tiek intensīvi strādāts ar taksometru pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem un ir novērots, ka šīs nozares nodokļu maksātāji sāk pāriet uz formām, kas pārsvarā nesasniedz PVN maksāšanai obligāto reģistrēšanās slieksni, līdz ar to noslodze pēc nepieciešamības reģistrēties PVN maksātāju reģistrā samazinās, fiskālās ietekmes aprēķins prognozējams ik gadu ar 10 % samazinājumu.
2. Balstoties uz informāciju par 2024.gada 9 mēnešos sniegtajiem taksometru pakalpojumiem, nozares iespējamie nodokļu zaudējumi 2024.gadā tiek lēsti attiecīgi VSAOI – 1,55 milj. euro un IIN – 0,08 milj. euro.
Ņemot vērā nedeklarēto nodokļu saistību pierādīšanas praktiskās iespējas un to, ka šo nodokļu saistību izpildes nodrošināšana skars vairāk relatīvi mazākas uzņēmējdarbības vienības, tiek prognozēts, ka papildus tiks iekasēts VSAOI 0,93 milj. euro un IIN 0,05 milj. euro apmērā (pirmajā normatīvā regulējuma ieviešanas gadā).
Ņemot vērā nodokļu maksāšanas disciplīnas pakāpenisku uzlabošanos nozarē, fiskālās ietekmes aprēķins prognozējams ik gadu ar 10 % samazinājumu, attiecīgi: 2026.gadā VSAOI – 0,84 milj. euro un IIN – 0,04 milj. euro un 2027. – VSAOI 0,76 milj. euro un IIN – 0,04 milj. euro.
Prognozēto ieņēmumu palielinājums kopā sadalījumā pa budžetiem
tai skaitā | |||||
Nodokļu ieņēmumi | Valsts pamatbudžets | Pašvaldību budžets | Valsts speciālais budžets | Valsts fondēto pensiju shēmā | |
2025.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 1 566 020 | 625 397 | 37 500 | 770 133 | 132 990 |
PVN | 586 020 | 586 020 | |||
VSAOI | 930 000 | 26 877 | 0 | 770 133 | 132 990 |
IIN | 50 000 | 12 500 | 37 500 | ||
2026.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 1 407 410 | 561 686 | 30 000 | 695 604 | 120 120 |
PVN | 527 410 | 527 410 | |||
VSAOI | 840 000 | 24 276 | 695 604 | 120 120 | |
IIN | 40 000 | 10 000 | 30 000 | ||
2027.GADĀ | |||||
Kopā, t.sk., | 1 274 70 | 506 634 | 30 000 | 629 356 | 108 680 |
PVN | 474 670 | 474 670 | |||
VSAOI | 760 000 | 21 964 | 629 356 | 108 680 | |
IIN | 40 000 | 10 000 | 30 000 |
5. Provizoriskais ieņēmumu aprēķins regulējumam, kas saistīts ar būvniecības nozares pasākumiem
VID veiktais fiskālā efekta aprēķins balstās uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par 2022.gada kopējo vērtību būvdarbiem publisko iepirkumu un privātmāju segmentos, kuriem paziņojumā norādītā līgumcena ir no 170 tūkst. euro līdz 350 tūkst. euro, vai arī apbūves platība paredz vērtību diapazonā no 170 tūkst. euro līdz 350 tūkst. euro (balstoties uz pieņēmumu, ka viena kvadrātmetra apbūves izmaksas veido 1,5 tūkst. euro). Ņemot vērā ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā (saskaņā ar SSE Rīga publicētā pētījuma datiem par 2023.gadu – 34,2%) un VID vērtējumā noteikto VEDLUDB preventīvo efektu, neiekasētie darbaspēka nodokļi (fiskālais efekts) 2025.gadā provizoriski aplēsti 1 220,00 tūkst. euro apmērā. Balstoties uz Finanšu ministrijas Prognozēšanas darba grupas informāciju par inflāciju (2,5% gadā), turpmākais fiskālais ieguvums ir aplēsts: 2026.gadā – 1 250,5 tūkst. euro un 2027.gadā – 1 281,8 tūkst. euro apmērā.
Par taksometru pakalpojumu jomu
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai VID informācijas sistēmās 2025.gadam 182 081 euro apmērā un to uzturēšanai 2026.gadā un turpmāk ik gadu 12 746 euro tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" piešķirto līdzekļu ietvaros.
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums
4.1.2. Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumi Nr.550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu"
Ņemot vērā, ka minētajos noteikumos ir nosakāms skaidras naudas darījumu slieksnis, pie kuras sliekšņa deklarācija iesniedzama VID, attiecīgi veicot atbilstošos grozījumus, ir izvērtējama arī personas datu apstrādes regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula).
4.1.3. Ministru kabineta 2018.gada 15.maija noteikumi Nr.276 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu"
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/35a0515f-ed5c-4426-850d-190ca636e79f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojektā ietvertie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, kas paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā, sākotnēji tika iekļauti likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151).
Minētā likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas atzinums, aicinot saglabāt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta ceturto daļu un novērst pretrunu starp panta pirmo un otro daļu, kā arī precizēt grozījumu panta pirmajā daļā, lai no normas satura būtu nepārprotami un skaidri saprotams, kādiem mērķiem VID saņemtos ziņojumus izmanto (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2e534e0c-3eb8-4745-997a-a93b7ca4f5b8).
Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums ņemts vērā, precizējot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(Nr.24-TA-151) iekļautos grozījumus likuma 22.2 pantā.
Savukārt minētā likumprojekta saskaņošanas laikā tika saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta atzinums ar priekšlikumu, ka līdz ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta pirmajā daļā, aizstājot jēdzienu "nodokļu jomā" ar jēdzienu "valsts ieņēmumu jomā", ir nepieciešami grozījumi arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 18.punktā (atzinums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/104b38a8-0124-4ec2-9d25-44d7ae3ccc52).
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšlikums ir ņemts vērā, papildinot anotācijas 4.sadaļu "Tiesību normu sistēma" ar informāciju, ka saistībā ar grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā, ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktā.
Par publiskajā apspriešanā saņemtajiem viedokļiem
Publiskās apspriešanas laikā ir saņemti 37 viedokļi, no tiem 1 viedoklis saņemts no Latvijas Tirgotāju asociācijas, bet 36 viedokļi no fiziskajām personām.
Galvenie iebildumi ir par:
▪ papildu izmaksām mazajiem uzņēmumiem, kas var pasliktināt tā finansiālo stāvokli;
▪ pamattiesību ierobežošanu, nepamatotu iejaukšanos personiskajā dzīvē un kontroli no valsts puses;
▪ skaidrās naudas aprites ierobežošanu;
▪ jaunu nodokļu uzlikšanu vai likmes paaugstināšanu;
▪ to, ka skaidrai naudai ir obligāti jāpaliek kā norēķinu veidam;
▪ to, ka nedrīkst liegt skaidru naudu ieskaitīt kontā;
▪ to, ka nedrīkst noteikt prasību skaidru naudu ieskaitīt kontā.
Izvērtējot fizisko personu saņemtos viedokļus, paskaidrojam, ka ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem nav paredzēts:
● ierobežot fiziskās personas brīvību rīkoties ar saviem naudas līdzekļiem;
Likumprojektā iekļautie grozījumi neparedz aizliegumu ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā vai aizliegumu lietot skaidru naudu darījumos, vai veikt skaidras naudas uzkrājumus.
Tāpat kā līdz šim fiziskai personai būs tiesības uzkrāt skaidru naudu, veikt skaidras naudas norēķinus, kā arī skaidras naudas iemaksas kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja.
● samazināt skaidas naudas darījuma slieksni;
Tāpat kā līdz šim – fiziskajām personām saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta astoto daļu joprojām būs atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa nepārsniedz 7200 euro.
● veikt visu to fizisko personu pārbaudi, par kuru saņemta informācija par skaidras naudas iemaksām;
Ja skaidras naudas iemaksu apmērs ir atbilstošs fiziskās personas deklarēto ienākumu apmēram, jeb citiem vārdiem – ja fiziskā persona gūst tikai legālus ienākumus, – tad šajā gadījumā nepastāv objektīvs pamatojums uzskatam, ka VID, pamatojoties tikai uz saņemto informāciju par skaidras naudas iemaksām, obligāti veiks kādu no nodokļu administrācijas pārbaudēm.
Tā, piemēram, likumprojektā iekļautie grozījumi neskars tos darba ņēmējus, kuri darba samaksu atbilstoši Darba likuma 70.pantam saņem skaidrā naudā, bet vēlāk to iemaksā savā maksājuma kontā, ja darba devējs šos darba ņēmēja darba ienākumus ir deklarējis VID.
● sniegt informāciju par fizisko personu skaidrā naudā veiktajiem pirkumiem vai komunālajiem maksājumiem;
Likumprojektā ietvertie grozījumi ir saistīti tikai ar skaidras naudas darījumiem, kas veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumu.
Maksājuma pakalpojuma definīcija ir noteikta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 1.punktā.
Atbilstoši minētā punkta "a" un "b" apakšpunktam maksājumu pakalpojums, kas saistīts ar skaidru naudu ir pakalpojums:
1) kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā;
2) kura rezultātā ir iespējams izņemt skaidru naudu no maksājumu konta.
● saņemtos datus izmantot citiem ar nodokļu nomaksas uzraudzību nesaistītiem nolūkiem;
VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās tikai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai, tas ir, saņemtie dati tiks izmantoti tikai nodokļu nomaksas uzraudzībai un citiem mērķiem (kā, piemēram, komunālo maksājumu nomaksas uzraudzībai) šie dati netiks izmantoti.
● noteikt jaunu nodokli vai palielināt kāda konkrēta nodokļa likmi;
Grozījumu mērķis nav uzlikt jaunu nodokli vai nodevu, vai palielināt nodokļu likmes, bet gan pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, padziļinātai analīzei novirzot personas ar iespējami lielāku varbūtību, ka attaisnosies identificētais nodokļu nenomaksas (šajā gadījumā – "aplokšņu algu") risks.
● noteikt, ka turpmāk obligāti veicami tikai bezskaidras naudas norēķini (jo arī turpmāk klienti par pakalpojumiem un precēm mazumtirdzniecībā varēs norēķināties skaidrā naudā), kā arī neparedz prasību skaidru naudu iemaksāt tikai kontā caur bankomātiem.
Savukārt, izvērtējot Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokli (tostarp viedokli, kas saņemts likumprojekta saskaņošanas laikā un kurā uzsvērts, ka ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar kafijas un uzkodu tirdzniecību, izmantojot tirdzniecības automātus, un šiem automātiem var būt salīdzinoši neliels apgrozījums (100-300 euro mēnesī), lai atmaksātos to aprīkošana ar POS termināliem), ir precizēta sākotnējā likumprojektā iekļautā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.7 daļas redakcija, nosakot, ka nodokļu maksātājam ir jānodrošina arī bezskaidras naudas norēķini tikai tajā tirdzniecības automātā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 euro. Tas nozīmē, ka netiks vērtēts nodokļu maksātāja kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā, bet gan tā apgrozījums juridiskajā adresē, struktūrvienībās un tirdzniecības automātos atsevišķi.
Par grozījumiem, kas saistīti ar taksometra pakalpojumu jomu
Sabiedrības līdzdalība tika organizēta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (22-TA-390) virzības laikā (pirms sadalīšanas). Informācija par likumprojekta izstrādi tika publicēta Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13. un 14.punktam sabiedrības līdzdalības process tika nodrošināts vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
Sabiedrības pārstāvji varēja sniegt viedokļus (no 31.03.2022. līdz 14.04.2022.) par projektu pēc tā novirzīšanas saskaņošanai vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP).
Savukārt par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
Par grozījumiem, kas saistīti ar būvniecības nozari
Pasākumi ir definēti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, kas jau tika apspriests ar sabiedrību, sociālajiem un sadarbības partneriem.
Minētā plāna 3.rīcības virziena "Būvniecības nozares pasākumi" 3.1.1.pasākums paredz pazemināt elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro), savukārt 3.1.4.pasākums paredz samazināt Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) datu ticamības diapazonu no 20 % līdz 15 %.
6.4. Cita informācija
Sanāksmes rezultātā tika panākts visām pusēm pieņemams risinājums, kas paredz, pirmkārt, no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā, proti, konkrētā panta trešo daļu, un, otrkārt, noteikt, ka Novēršanas likuma subjekts sniedz VID ziņojumu par aizdomīgu darījumu, kas saistīts ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu nodokļu jomā.
Par minēto Finanšu ministrija ir informējusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ņemot vērā, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Finanšu nozares asociācijas bija iesniegusi komisijai priekšlikumu pilnībā izslēgt no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantu un to iekļaut izskatīšanai kādā no komisijas darba kārtībā esošajiem attiecīgā likuma grozījumu likumprojektiem.
2. Likumprojektā ietvertie grozījumi, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija VID, ir izstrādāti, ievērojot Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājumu.
Proti, tā kā šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta 1.1 daļā ir norādīts konkrēts gadījums, kad zvērinātam notāram kā Novēršanas likuma subjektam ir papildu pienākums informāciju iesniegt VID kā sliekšņa deklarāciju, sākotnēji bija plānots grozījumu veikt minētajā normā, to papildinot ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama VID.
Likumprojekta izstrādes laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas aicinājums uzskaitīt Ministru kabineta noteikumos visus tos gadījumus, kad sliekšņa deklarācijas iesniedzamas VID, līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas iesniedzamas Finanšu izlūkošanas dienestam.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Finanšu izlūkošanas dienests
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
Tā kā plānoto grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju VID daudz efektīvāk saņemtos datus salīdzināt ar deklarētajiem datiem un nesakritību gadījumā identificēt iespējamos nodokļu nenomaksas riskus, samazināties iestādes izmaksas, kas saistītas ar nodokļu nomaksas uzraudzības pasākumu veikšanu (piemēram, daudz mērķtiecīgāk uzrunājot tieši tās personas, kurām varētu būt nedeklarēti ienākumi).
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
Likumprojektam ir ietekme uz fizisko personu datu aizsardzību, ņemot vērā, ka grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantā, kas paredz informācijas sniegšanu par skaidras naudas iemaksām, ir saistīti ar fizisko personu datu apstrādi. Līdz ar to ir izvērtēta šo grozījumu atbilstība Vispārīgā datu aizsardzības regulas prasībām.
Saskaņā ar minētas regulas 45.apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
Šajā gadījumā fizisko personu datu apstrāde tiks veikta, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta "e" apakšpunktu, kurā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Atbilstoši minētās regulas 6.panta 3.punktam šo apstrādes pamatu nosaka arī ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.
Ievērojot minēto, likumprojektā iekļautie grozījumi kopsakarā ar spēkā esošo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta regulējumu paredz, ka:
▪ datu apstrādes mērķis ir veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nomaksu (skatīt likuma 22.3 panta pirmo daļu un likumprojektā ietvertos grozījumus minētajā normā);
▪ datu subjekts ir fiziskā persona, attiecībā uz kuru izpildās abi nosacījumi:
- tā ir Latvijas Republikas rezidents;
- tā maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk (skatīt likuma 22.3 panta pirmo daļu un likumprojektā ietvertos grozījumus minētajā normā);
▪ apstrādājamo datu apjoms ir fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un šīs personas maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa euro iepriekšējā gadā (skatīt likumprojektā iekļauto likuma 22.2 panta 1.4 daļu)
Šī informācija ir minimālais nepieciešamais datu apjoms, lai pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, padziļinātai analīzei novirzot personas ar iespējami lielāku varbūtību, ka attaisnosies identificētais nodokļu nenomaksas risks.
▪ glabāšanas termiņš ir pieci gadi (skatīt likuma 22.3 panta trešo daļu);
▪ VID veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu saņemtajai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu (skatīt likuma 22.3 panta ceturto daļu).
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 199.1 punktu Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt likuma 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātus, it īpaši to, vai, sniedzot VID informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, un katru gadu līdz 31.oktobrim laikposmā no 2020.gada līdz 2022.gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.
Minēto uzdevumu izpildot, Ministru kabinets:
- 2020.gada 27.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. trīs prim panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skatīt prot. Nr.64, 36.§);
- 2021.gada 16.novembra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2021.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skatīt prot. Nr.75, 67.§);
- 2022.gada 11.oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Saeimai 2022.gadā iesniedzamo ziņojumu par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem", dodot uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai (skatīt prot. Nr.52, 67.§).
Atbilstoši informatīvajiem ziņojumiem VIDā nav konstatēti (reģistrēti) datu aizsardzības pārkāpumi, kas attiecināmi uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas, tai skaitā fizisku personu datu, prettiesisku izmantošanu, tostarp nesamērīgu iejaukšanos datu subjekta tiesībās. Samērojot sabiedrības ieguvumu normatīvā akta piemērošanas rezultātā (tas ir, nodokļu sistēmas pilnvērtīgas darbības nodrošināšana, kontroles un korektīvo pasākumu savlaicīga īstenošana likumpārkāpumu nodokļu jomā novēršanai), un iespējamo ietekmi uz fiziskas personas privātumu, secināts, ka sabiedrības kopējais ieguvums ir lielāks attiecībā uz fiziskas personas interešu aizskārumu, pie nosacījuma, ja personas datu apstrādes tehnisko un organizatorisko aizsardzības prasību nodrošināšanai VID tiek saglabāts tehnoloģiski un administratīvi augsts aizsardzības līmenis.
Tā kā no Saeimas nav saņemti iebildumi pret minētajiem informatīvajiem ziņojumiem, tiek pieņemts, ka, sniedzot fizisko personu konta informāciju, ir tikusi izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.